Iepriekš viņi mājas lietotājiem piedāvāja vai nu bezmaksas versiju (2GB) vai maksas versiju par ~55$ gadā. Maksas versija ļāva veidot neierobežota lieluma datu rezerves kopijas. Savukārt jaunais izcenojums ir:
* 5.99$ mēnesī. Iekļauts viena datora atbalsts un 50GB datu apjoms.
* 9.99$ mēnesī. Iekļauts trīs datoru atbalsts un 125GB datu apjoms.
* Ja pietrūkst ar 125GB vai 50GB var piepirkt klāt. Katri 20GB ir papildus 2$ mēnesī.
* Ja ir vēlme vēl kādu datoru iekļaut – arī 2$ mēnesī klāt.

Es šobrīd izmantoju gandrīz 200GB. Tātad pēc jaunā plāna tie būtu 9.99+2+2+2+2 = 17.99$ mēnesī. Pamatīgs kāpums no nepilniem 5$ iepriekš. Turklāt, ja sākšu tērēt vēl vairāk, tad maksa vēl pieaugs.

Vienīgais prieks ir ka tiem, kas jau veikuši priekšapmaksu pēc vecā plāna, līdz termiņa beigām saglabājas vecie nosacījumi. Tātad man laiks līdz septembrim, lai izdomātu ko darīt tālāk. Skaidrs ir viens – tik daudz es maksāt negribu. Varianti ir divi – samazināt datu apjomu vai atteikties pavisam. Visticamāk, ka būs kombinācija. Piemēram, bildes pie Google, dokumenti pie Mozy, bet kur video… hmmm.

Nevarētu teikt, ka šāds notikumu pavērsiens nebija gaidāms. Cenas viņi nebija mainījuši no 2006. gada un tās bija neticami zemas. Turklāt, ja parēķina cik izmaksātu 200GB uzglabāšana S3 (kas tiek uzskatīts par lētu izmaksu ziņā), tad tas krietni pārsniegtu Mozy izmaksas. Bet Mozy vēl ir bonuss – ērts rezerves kopiju veidošanas mehānisms.

Citi raksti par šo tēmu

• 29.08.2008 -- Rezerves kopiju veidošana tiešsaistē ar Mozy – perfekti! (1)

Protams, var izmantot dažādas maksas programmas. Bet kādēļ maksāt, ja var paņemt vienu bezmaksas programmu, kura visu augstāk uzskaitīto (un ne tikai to) dara ļoti ātri un korekti. Tāda iespēja tagad ir. Un šo brīnumaino produktu sauc par NitroPDF Reader. Par sevi viņi saka šādi:

Create PDF files, comment and review, save PDF forms, extract text and images, type text directly onto the page, and more.

Start working with PDF files the way you always wanted.

Vairāk par viņu, kā arī lejupielādēt, varat http://www.nitroreader.com/.

Turklāt sakarā ar to, ka produkts vēl jauns (beta stadijā) un savu cienītāju skaitu tikai veido, viņi pat vienam laimīgajam uzdāvinās iPad. Jāmin, ka šis ir paredzēts tikai un vienīgi Windows platformai.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Atpakaļ pie tēmas. Uzskaitīšu astoņus no paplašinājumiem kurus izmantoju. Jāpiemin, ka vēl aptuveni tik pat daudz paplašinājumus meklēju. Līdz ar to saraksts paplāns. Viss uzskaitīts alfabēta kārtībā.

Chrome Reader. Man kā Google Reader lietotājam šis šķiet elegantākais veids tam, kā pierakstīties RSS barotnēm. Lieta tāda, ka pēc noklusējuma Chrome nemāk parādīt ikoniņu adrešu joslā, kas signalizētu par to, ka Web lapa piedāvā RSS (šī funkcija ir neatņemama sastāvdaļa teju katrā mūsdienīgā pārlūkā). Tādēļ ir uztapināti vairāki paplašinājumi, kas šo trūkumu novērš. Lielākais vairums vienkārši parāda ikonu un viss. Savukārt Chrome Reader ne tikai parāda ikonu, bet veic sasaisti ar Google Reader. Piemēram, ja apmeklēsiet lapu, kura jau būs pievienota Google Reader, redzēsiet vienu ikonas paveidu. Ja nebūs pievienota Google Reader, tad citu ikonu. Savukārt uzklikšķinot uz pēdējās tiks nosūtīts pieprasījums uz Google Reader, lai nolasītu kā esat sakategorizējis RSS barotnes un ieliekot ķeksi atbilstošai kategorijai uzreiz būsiet abonējis attiecīgo RSS plūsmu. Ļoti ērti.

CSSViewer. Ļoti vienkārš paplašinājums. Aktivizējot to un uzbraucot ar peli uz kāda elementa Web lapā, parādīsies lodziņš ar informāciju par to, kādi CSS parametri izmantoti, lai attiecīgajam elementam piešķirtu stilu.

FlashBlock. Tas izsaka visu. Tiek nobloķēts Flash. Es izmantoju šo paplašinājumu. Taču izskatās, ka šis ir populārāks. Iespējams, ka jāpamēģina pēdējo.

Google Mail Checker. Dara to ko no atbilstoša nosaukuma paplašinājuma varētu gaidīt. Parāda Gmail ikoniņu ar cipariņu, kurš apzīmē to, cik neizlasītu vēstuļu ir Gmail (arī Google Apps mail) kontā.

My Shortcuts. Tā kā izmantoju daudzus Google servisus, tad salikt visiem ikonas zem adrešu joslas aizņemtu daudz vietas. My Shortcuts šo problēmu atrisina. Daudzo ikoniņu vietā ir tikai viena, uz kuras uzklikšķinot parādās garāks saraksts ar daudzām saitēm. Paplašinājumam ir iepriekš sadefinēti daudzi Google servisi. Nevajadzīgos var atspējot, kā arī varat pievienot paši savas saites. Viena no noderīgākajām iepriekš definētajām saitēm ir “New Mail”, kas atver nelielu Gmail lodziņu, kurā var dzejot vēstuli.

Pendule. Vēl viens paplašinājums no Web development līnijas. Uzklikšķinot uz atbilstošās ikonas parādās saraksts ar daudzām darbībām (piemēram, atspējot CSS, atslēgt bildes, parādīt bilžu dimensijas, ieslēgt krāsu paleti utt.).

SEO Site Tools. Paplašinājums, kurš parāda ar SEO saistītu informāciju par lapu (pozīciju Alexa, Google PageRank, saites utt.). Pilnu sarakstu un video pamācību vislabāk apskatīt paplašinājuma lapā.

Snippy. Viens no pēdējā laika labākajiem atklājumiem Google Chrome paplašinājumu jūrā. Ar šī paplašinājuma palīdzību iespējams ļoti ērti atzīmēt dažādās Web lapās interesējošu informāciju (tekstu, bildes), tad to visu apvienot vienā palagā (ja nepieciešams pievienojot komentārus) un augšupielādēt Google Docs vai Snippy paša servisā. Atļaušos pat ielikt video šeit. Elegants paplašinājums.

Kas tad vēl trūkst? Meklēju kādu ērtu lejupielāžu menedžeri, NoScript alternatīvu un vairākas citas lietas. Bet par tām citreiz.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Ar ko tad HeidiSQL man ir tik ļoti iepaticies? Ir vairākas lietas:
* Ļoti liela funkcionalitāte. Jo vairāk apgūstu pašu produktu, jo vairāk izbrīnīts esmu par to kā kaut kas tāds ir pieejams bez maksas, turklāt vēl OpenSource. Neskatoties uz tā jau lielo un ērto funkcionalitāti, visu laiku tiek pievienoti dažādi papildinājumi, kas darbu padara ražīgāku un ērtāku.
* Ātri tiek labotas kļūdas. Šobrīd notiek atkīva piektās versijas izstrāde. Tāpēc gadās, ka kāda lieta ir saplīsusi vai nestrādā. Šeit ir saraksts ar zināmajām problēmām. Taču, ja kāda nestrādājoša lieta tiek atrasta, par to nevajag klusēt. Es izveidoju kļūdas pieteikumu un nepilnu 24h laikā jau problēma tika novērsta. Teju katru dienu iznāk jauna apakšversija ar kādiem uzlabojumiem vai kļūdu labojumiem. Pēc fināla versijas gan jau vairs tik bieži tas nenotiks, taču izstrādes ir tiešām aktīva.
* Ļoti ātrs. Varbūt maldīgs priekšstats, bet man šī produkta ātrdarbība šķiet vislielākā no visiem līdz šim izmēģinātajiem. Gan darbojoties ar lokālu datu bāzi, gan attālinātu caur SSH tuneli.
* Vienkārši ērts.

Protams, HeidiSQL šobrīd nav pati pilnība. Ir lietas, kuras saplīst. Ir lietas, kuras vēl nav pievienotas. Taču neskatoties uz to HeidiSQL ir labākais no OpenSource pasaules ko esmu atradis 2010. gadā.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Tā ir kā elektroniska piezīmju grāmatiņa, kas vajadzīgos brīžos sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: “Kur mēs tā iztērējāmies?” vai “Kā mēs varētu ietaupīt?”. Ja izmantojat internetbanku HipoNet, tajā veiktos darījumus nav nepieciešams pārrakstīt, jo tos ērti var ielādēt “Mūsu budžets” programmā.

Es savu izdevumu/ienākumu uzskaitei jau vairāk kā pusotru gadu izmantoju programmu Buddi. Tāpēc mani ļoti ieinteresēja tas, kādu programmu ir izdevies izstrādāt Hipotēku bankai. Tā kā tas ir bankas produkts, tad tam vajadzētu būt ļoti pārdomātam, precīzām, stabilam. Taču tā kā neesmu Hipotēku bankas klients, tad neloloju īpašas cerības, ka pie “Mūsu budžets” tikšu. Bet tiku gan. Izstādē “Bērnu pasaule 2009″, kura norisinājās pirms kāda mēneša sanāca saruna ar Hipotēku bankas pārstāvjiem, kuri mēģināja mani pierunāt izmantot kādu no viņu pakalpojumiem (uzkrājums bērnam, Ģimenes komplekts utml.). Tā kā par savas kontaktinformācijas atstāšanu (tātad vēl patālu no tapšanas par reālu klientu), man piedāvājās uzdāvināt “Mūsu budžets”, tad nolēmu ka nelaidīšu iespēju garām.

Nolēmu padalīties ar jums savos secinājumos par programmu. No sākuma par programmas iespējām. Tad secinājumi. Un nobeigumā sarakste ar Hipotēku banku un daži komentāri par viņu info dienestu.

Startējot programmu tiek atvērta Sākumlapa. Vienīgā tajā redzamā informācija ir programmas nosaukums un Hipotēku bankas logo. Tas laikam tāpēc, lai lietotājam atgādinātu kādu programmu ir stratējis.

Nākamā sadaļa ir Maks. Jautājums jums – ar ko jums asociējas vārds “Maks” ? Man pirmās asociācijas ir reāls maks – lieta, kurā glabāt skaidru naudu (kredītkartes utt. neskaitam). Taču “Mūsu budžets” izpratnē Maks ir jebkāda naudas glabātuve. Man prasītos pēc vārda Konts.

Pievienojot maku redzams šāds logs.

Kā viens no parametriem, kuru jānorāda ir “Tips”. Es nekur neatradu (varbūt nemācēju meklēt), kur varētu nodefinēt savus Tipus, jo ar tiem 4, kas ir doti man ir par maz. Turklāt, neatkarīgi no tā, kādu tipu es izvēlos (uzkrājums, kredīts) ievadītā summa tiek uztverta vienlīdzīgi. Man saprotami būtu, ka ja man ir kredīts 1000Ls, tad pie kredīta es rakstu skaitli 1000, bet kopējā bilancē, tas rādās kā -1000. Taču šeit tā tas nenotiek. Vēl attiecībā uz Makiem man nepatīk tas, ka nav iespējams Makus grupēt. Piemēram, Grupa Kredīti, un zem tā es redzu visus kredītu Makus. Savukārt šeit viss ir dzelžainā pievienošanas secībā un vienā rindā.

Slēdzamies tālāk uz Grupas/Veidi.

Šeit tiek sadefinētas ienākumu/izdevumu grupas un veidi. Tātad, ja man ienākumu grupa ir Alga, bet izdevumu grupa Auto (ar veidiem, jeb apakšgrupām: degviela, apkope), tad to jādefinē šeit. Pievienojot darījumus būs jāizvēlas kādu no šīm grupām/veidiem. Arī atskaites iespējams veidot pēc grupām. It kā viss saprotami un kārtībā. Ja neskaita to, ka brīdī, kad mēģina dzēst kādu veidu, tad it kā nekas vizuāli nenotiek. Netiek parādīts paziņojums par to, ka dzēšana ir izdevusies vai nav izdevusies, bet dzēšana reāli ir notikusi.

Dalībnieki.

Ta viss ir pat vairāk kā saprotami. Jāpievieno dalībnieki (tātad personas, kuru izdevumu/ienākumu uzskaite tiek veikta). Nolēmu paeksperimentēt un izdzēst visus dalībniekus. Kad tas izdarīts nospiedu vēlreiz “Dzēst”. Lai cik negaidīti tas nebūtu, saņēmu piedāvājumu dzēst neesošu lietotāju. Kāpēc gan, lai negribētu. Apstiprinot savu atbildi tiek izdots lietotājam “draudzīgs” kļūdas paziņojums.

Es, kā programmētājs, saprotu kāpēc lec šāds paziņojums. Bet vienkāršs lietotājs varētu arī sabīties. Ja jau dalībnieku vairs nav, tad podziņas Rediģēt/Dzēst varēja nobloķēt (jā – klikšķinot uz Rediģēt tāds pats efekts).

Darījumi.

Sadaļa, kuru jāizmanto visbiežāk. Darījumus var pievienot trīs veidos. Pirmais ir kā darījumu, kad norāda Maku un izdevumu/ienākumu grupu/veidu.

Otrs – pārskaitījums no viena maka uz otru (arī norādot grupu/veidu). Trešais – datu importēšana no HipoNet. Trešo nesanāca pārbaudīt, jo kā jau iepriekš teicu, neesmu Hipotēku bankas klients. Darījumu pievienošana/rediģēšana ir viegli saprotama un strādā korekti. Taču arī sadaļa Darījumi nav bez problēmām. Ja gadījumā Makam nav darījumu un rodas vēlme, vai netīšām tiek uzklikšķināts uz pogām Rediģēt vai Dzēst, tad vienā gadījumā izlec jau augstāk redzētā kļūda, bet otrā gadījumā izlec citādāks kļūdas paziņojums un programma bez jebkādiem brīdinājumiem aizveras ciet.

Programmai ir vairāki atskaišu veidi. Šī ir ļoti svarīga programmas sastāvdaļa, tādēļ priecē, ka atskaites iespējams veidot gan pēc ienākumiem, gan izdevumiem, gan norādīt noteiktus makus un izdevumu grupas, kā arī dalībniekus.

Šo sadaļu nesanāca īpaši notestēt, jo nebija vēlmes vadīt daudz un dažādus datus. Bet, ja viss strādā korekti, tad atskaišu sadaļai vajadzētu būt pietiekami labai, lai lielāko daļu no sev nepieciešamās informācijas varētu no tām izsecināt.

Programmas uzstādījumos iespējams mainīt valodu (latviešu, krievu, angļu), kā arī uzlikt paroli un dzēst datus.

Secinājumi par programmu “Mūsu budžets”:

Kas nepatika:

• Saskarne. Lai gan tā ir veidota elementāra un viegli uztverama, tomēr visu laiku pavada sajūta, ka tas ir kaut kas tāds, ko taisījuši vidusskolēni programmēšanas pulcinā.
• Lietotājam nedraudzīgi kļūdu paziņojumi, programmas aizvēršanās kļūdas gadījumā. Var diskutēt par to cik bieži tādas kļūdas gadīsies. Taču tā kā programma savā funkcionalitātē ir elementāra, kā arī tā ir bankas tēlu veidojoša lieta, tad tādas paviršības tajā nav pieļaujamas.
• Nav iespējams sadefinēt savus Maku tipus, kā arī tips Kredīts tiek uztverts vienādi ar tipu Uzkrājumi (skaidrojums augstāk).
• Nav iespējams grupēt Makus.
• Nav tik elementāras lietas kā valūtas nosaukuma. Vismaz es nedz atskaitēs, nedz pievienojot kādus darījumus neredzēju valūtas nosaukumu – tikai Summa.
• Lēna pārslēgšanas starp sadaļām (no Makiem uz Darījumiem utt.). Reizēm pārslēgšanās notiek pat 1-2 sekundes, pilnībā noslogojot procesoru. Pieļauju, ka pieaugot reģistrēto darījumu apjomam, varētu parādīties vēl vairāk dažādu ātrdarbības problēmu.
• Funkcionalitāte ļoti limitēta. Programma tiešām atbilst terminam “piezīmju grāmata”. Ja jums nepieciešams darbs ar vairākām valūtām, automātiskie darījumi (lai nav katru reizi jāievada darījumus, kuri regulāri atkārtojas), budžeta plānošana (iespēja noteikt cik vēlaties tērēt konkrētā izdevumu kategorijā un vēlāk veikt salīdzinājumus ar to, kā reāli lietas izdevušās), iespēja datus importēt vai eksportēt uz kādu no standarta formātiem, veidot datu rezerves kopijas vai paralēli izmantot divas uzskaites sistēmas (šobrīd var strādāt tikai ar 1 budžetu), tad šī programma jums ir pilnībā nederīga. Taču, ja no uzskaitītā neko neizmantojat, tad, iespējams, “Mūsu budžets” varētu būt jūsu pirmā programma izdevumu/ienākumu uzskaitei. Bet tad rodas jautājums – varbūt Excelis tomēr ir labāks, jo tas nepiešūs, jūs pie vienas programmas un datus varēs arī eksportēt.

Kas patika:

• Tas, ka bankas sāk pievērsties kaut kam tādam. Lai arī mēģinājums sanācis paviršs un nepilnīgs, žetons un uzsitiens uz pleca Hipotēku bankai par centieniem. Gan jau nākamais produkts būs daudz labāks.
• Atskaišu daļa varētu būt laba.

Tā kā programmā bija novērojamas vairākas kļūdas, tad nosūtīju jautājumus Hipotēku bankas info dienestam. Par brīnumu, saņēmu pat atbildes. Jautājumi un atbildes zemāk.

E: Vai esat saņēmuši arī no citiem ziņojumus par programmas problemātisko funkcionalitāti? Ja jā – cik izplatīta ir šī problēma (daži gadījumi vai liels procents).
Hipo: Ģimenes komplekts ir viens no jaunākajiem Hipotēku bankas piedāvājumiem un pagaidām esam saņēmuši tikai pozitīvas atsauksmes.
E: Kas izstrādājis programmu – bankas darbinieki vai kāda programmatūras izstrādes firma. Ja firma – vai drīkst uzzināt nosaukumu?
Hipo: “Mūsu budžets” tika izstrādāts izmantojot bankas iekšējos resursus. Idejas smēlāmies gan no mūsu esošajiem klientiem, bankas darbinieku pieredzes, kā arī izvērtējot citus līdzvērtīgus risinājumus.
E: Vai tiks piedāvāta iespēja lejupielādēt vai kā citādi iegūt atjauninātu programmatūras versiju tiem, kuriem tagadējā nestrādā?
Hipo: Konstatētās nepilnības noteikti tiks apkopotas un to labojumus publicēsim lejupielādēšanai bankas mājas lapā.
E: Vai ir plānots piedāvāt saviem klientiem arī funkcionālākas programmas (kuras paredzētas personisko tēriņu/uzkrājumu utt. uzskaitei)?
Hipo: Bankai ir svarīgi savu piedāvājumu veidot tā, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk klientu vajadzības. Tāpēc, jā, bankas plānos ietilpst šo ideju attīstīt.

Atbildes laipnas un tādas, kādas es arī vēlējos dzirdēt. Redzēs cik no tā visa arī piepildīsies. Cerams, ka tie nebūs tikai tukši vārdi.

Vēl dažas rindas par Hipotēku bankas info dienestu. Savā vēstulē es biju norādījis, ka publicēšu rakstu piektdienas vakarā (05.06.2009). To norādīju, lai saņemtu pēc iespējas operatīvāku atbildi (tika dotas 2 dienas). Taču es nebiju gaidījis, ka piektdienas vēlā vakarā, teju naktī, mani Skype uzrunās kāda man nepazīstama persona un interesēsies par to kur tad raksts. Sarunā noskaidroju, ka persona nestrādā Hipotēku bankā, bet par manu vēstuli zina. Tad nu es sāku domāt – kas īsti lasa mūsu saraksti ar banku? Es saprotu, ka ja info dienestam nav zināms ko atbildēt kādam, tad viņi var konsultēties ar citiem. Bet informācija par to, ka būs raksts, nekādā ziņā neattiecās uz to, kādas atbildes būtu man jāsniedz. Ja esat paranoisks cilvēks, tad nākamreiz pirms sūtīt jautājumu bankai, padomājiet vai jūsu visai privāto saraksti ar banku, nepārsūta tālāk arī jūsu kaimiņienei.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Es negribu uzskaitīt visas iespējas, kuras ir Chrome. To jau ir paspējuši izdarīt teju katrs otrais LV blogeris. Tā vietā gribu paspriedelēt nedaudz plašāk.

Vai Chrome radīs revolūciju?

Manuprāt nē. Labākajā gadījumā paātrinās citu Web pārlūku evolūciju, saasinās konkurenci un tas arī viss. Jā – Chrome šķiet ātrāks un tajā ir dažas jaunas lietas arhitektūrā (piemēram, neatkarīgas cilnes), bet tas viss ir tikai īslaicīga priekšrocība. Tiem, kas seko līdzi Web pārlūku attīstībai būs dzirdējuši, ka Firefox 3.1 būs jauns JavaScript apstrādes dzinējs, kurš pat ir ātrāks par Chrome izmantoto V8.

Tehniskā ziņā spīdošs produkts?

Noteikti nē! Chrome ir sasteigts produkts. Protams, tas vēl ir Beta stadijā, bet vienalga – kļūdu un problēmu pietiek. Piemēram, Chrome izmanto vecu Webkit versiju. Tādu kurā pat ir drošības caurums! Ir atrasti arī citi drošības caurumi. Chrome mēdz uzkārties (arī man pēkšņi vienu brīdi atteicās ielādēt jaunas lapas). Chrome pat var sabrucināt ar speciāli izveidotu Web lapu. Turklāt atmiņu jau šis pārlūks arī netērē mazāk kā citi. Atveriet  dažas cilnes un saskaitiet visas Chrome instances Uzdevumu pārvaldniekā. Salasīsies tik MB, ka maz neliksies. Google pat EULA (lietošanas noteikumos) iekļāva punktu, pēc kura spriežot, viss ko jūs radat ar Chrome palīdzību pieder Google. Protams, tas tiks izlabots – bet vai tas nerada sasteigta produkta sajūtu? Ak jā – papētiet kā pārlūks ir latviskots. Brīžiem visādi brīnumi redzami. Jo īpaši, ja sekojat līdzi tam, ko rāda statusa joslā (kreisajā apakšējā stūrī).

Kas vēl?

Vēl ir ļoti daudz trūkumu. Piemēram, nav iespējas uzlikt paplašinājumus, nav iespējams atslēgt Java, JavaScript utt. utt. Turklāt – katra Chrome instalācija tiek papildināta ar to identificējošu numuru. Domājams, ka nav grūti izdomāt kādēļ Google tas nepieciešams.

Noslēgums

Google Chrome kopumā vērtēju, ka labu lietu, jo tā pastiprinās konkurenci. Tā kā Chrome ir atvērtā koda produkts, tad varam arī ļoti nesatraukties, ka Google sadarīs kādus lielus grēku darbus ar mūsu privātumu. Pats, būdams liels Google produktu piekritējs, pagaidām šo pārlūku nelietošu. Palieku uzticīgs Firefox.

Tiem, kas nezina kāpēc Google tik ļoti interesē savs Web pārlūks… Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt – Google produkti pieejami ar Web pārlūku palīdzību un nepaies ilgs laiks, kad Chrome kļūs aizvien integrētāks ar visiem Google servisiem. Otra lieta – Chrome brālis (vai māsa) atradīs savu ceļu arī Google mobilo telefonu platformā Android. Divi zaķi ar vienu šāvienu.

Citi raksti par šo tēmu

• 01.08.2008 -- Google un Web lapu ģeogrāfiskā atrašanās vieta (0)
• 21.06.2008 -- Visi mani e-pasti tagad ir pie Googles (1)
• 14.01.2008 -- Google augstu vērtē blogus (5)
• 14.12.2007 -- Google Webmaster tools jaunas funkcijas (0)
• 12.12.2007 -- Google AdSense reklāmas tagad ar Ajax (0)

Tātad – kas ir Mozy? Tas ir serviss, kurš piedāvā pie sevis glabāt failu rezerves kopijas. Ir pieejami gan privātpersonu plāni, gan plāni biznesam. Par biznesa plāniem šoreiz nē, bet par privātajiem. Tātad, pirms reģistrēties ir jāizdomā – vai jums pietiks ar bezmaksas plānu, kurš sevī ietver 2GB vietas rezerves kopijām, vai maksāt nepilnus 5$ mēnesī un saņemt neierobežotu vietu rezerves kopiju veidošanai. Ja sākotnēji izvēlaties bezmaksas versiju, tad vēlāk, protams, varēsiet pāriet uz maksas (gan jau ka arī pretēji). Kad izvēle izdarīta, var piereģistrēties.Visi faili tiek šifrēti, tā ka par privātuma ievērošanu var arī pārāk nesautraukties.

Nākamais solis ir atbilstošas programmas lejupielāde.  Windows paredzētā versija aizņem ~7MB. Ir pieejama arī versija priekš Mac, bet diemžēl Linux lietotāji pagaidām paliek ārpus borta. Kad programma ir lejupielādēta un uzinstalēta to vajadzētu nokonfigurēt. Tas izdarāms ļoti vienkārši. Bet, lai nerastos nekādi pārpratumi varat lejupielādēt pamācību un izlasīt (saiti atradīsiet savā Mozy kontā pēc autorizēšanās). Pamācībā aprakstīts ne tikai kā lietot programmu, bet arī kā serviss vispār strādā.

Pastāstīšu par dažām lietām, ko Mozy programmiņa māk atskaitot to, ka viņa šifrētā veidā pārraida failus no jūsu datora uz Mozy serveriem un atpakaļ. Datu rezerves kopijas var veidot automātiski vai manuāli. Lai kopijas nesāktu veidot tādā brīdī, kad to vismazāk vēlaties, varat uzstādījumos norādīt, ka sākt rezerves kopiju veidošanu tikai tad, kad dators netiek izmantots, limitēt datu pārsūtīšanas ātrumu utt. Tātad programmas darbību var uzstādīt nemanāmu. To, kuriem failiem veidot rezerves kopijas var norādīt divos veidos. Pirmais – norādot kādu no kopām. Piemēram, visus attēlus, vai visus dokumentus utt. Ja Mozy iebūvētās kopas jums nepatīk, varat izveidot savas, norādot failu tipus un citus parametrus. Vai arī varat nevis izvēlēties kopas, bet norādīt noteiktas direktorijas vai failus, kuriem veidot rezerves kopijas. Tātad konfigurēšanas iespējas piemērotas gan iesācējiem, kuri grib visu izdarīt ar pāris klikšķiem, gan tādiem, kuriem patīk smalkāk pārvaldīt procesu.

Mozy programma ir operējama it kā divās daļās. Pirmā ir pieejama no System tray, kurā rādās Mozy ikona. Uzklikšķinot uz ikonas var uz laiku apturēt rezerves kopiju veidošanu vai atvērt šādu skatu:

Uzlikšķinot uz Configure parādās sekojošs logs:

Pats patīkamākais ir tas, ka Mozy māk atjaunot failus pēc noteiktiem laika posmiem un pat dzēstos failus 30 dienas pēc to dzēšanas. Šajā rindkopā dotais piemērs ir jāizprot līdz pēdējam, lai nerastos problēmas lietošanas laikā. Piemēram, ja esat nolēmuši veidot rezerves kopijas direktorijai Dokumenti, tad pirmajā reizē tiek augšupielādēts viss direktorijas saturs (piemēram, 300MB). Ja līdz nākamajai reizi būsiet pielikuši direktorijai kādu jaunu failu (piemēram, 5MB), tad tiks augšupielādēts tikai attiecīgais fails. Kopējais aizņemtais datu apjoms būs iepriekš augšupielādētie faili + jaunie faili (305MB). Ja nolemsiet pusi no sākotnējiem dokumentiem izdzēst, tad uzreiz dzēšanas brīdī jums pieejamais vietas daudzums palielināsies par attiecīgo daudzumu (tātad tiks uzrādīts, ka tiek aizņemti tikai 155MB). Savukārt, Mozy vēl 30 dienas pie sevis turēs izdzēstos failus, ja nu tomēr sadomājat, ka tie bija svarīgi. Līdz ar to, dzēšanas brīdī, jums reāli pieejama vairāk vieta, nekā 2GB (bezmaksas variantā). Ja gadījumā nolemjat kādu failu pārsaukt citā vārdā, tad notiek sekojošais: fails ar veco nosaukumu tiek uzskatīts kā dzēsts (tātad pazūd no aizņemtās vietas, bet 30 dienas vēl ir pieejams atjaunojot datus), tiek izveidots jauns fails (tas kuram jaunais nosaukums). Ja gadījumā nebija skaidrs, droši varat jautāt, mēģināšu ilustrēt citādi.

Datu atjaunošana arī ir izdomāta ļoti, ļoti ērta. Ir pieejami vairāki veidi. Piemēram, var Mozy programmā izvēlēties datumu un laiku, kad notika tā rezerves kopiju veidošanas reize, kura mūs interesē. Ir iespējams atgriezties 30 dienas senā pagātnē. Kad diena un laiks izvēlēti – parādās tajā konkrētajā brīdī bijušie faili, kurus ar vienu klikšķi var arī atjaunot vai nu tajā pašā direktorijā, kurā iepriekš, vai norādīt pavisam citu direktoriju. Šo pašu var izdarīt arī caur Web saskarni. Vēl viens no veidiem ir izmantot Mozy, kā Flash atmiņu. Tātad, kad tiek lietots Mozy, tad Windows gadījumā iekš My Computer parādās it kā Flash atmiņa pa kuru var staigāt un pārlūkot tur esošos failus. Piemēram, ja izveidojāt rezerves kopiju direktorijai C:\mani\dokumenti, tad atverot My Computer un izvēloties Mozy Home Remote Backup redzēsiet Drive (C:). Savukārt atverot Drive (C:) būs direktorija mani, bet ieejot tajā būs direktorija dokumenti. Rodas sajūta it kā tiktu pārlūkoti faili datorā. Ja nolemjat ka vēlaties atjaunot kādu failu, tad uzklikšķinot ar labo peles pogu uz faila vai direktorijas var izvēlēties atbilstošo funkciju (atkal norādot atjaunot datus vecajā direktorijā vai kādā jaunā). Ja gadījumā šādi datu atjaunošanas veidi neder (piemēram, ir ļoti, ļoti daudz datu) – ir iespējams pasūtīt DVD ar datiem (tas ir maksas pakalpojums). Ir arī vēl viens cits veids, bet par to varat izlasīt pie Mozy (lai atstātu arī kaut ko nepateiktu). Atjaunošanas brīdī redzams šāds skats:

Īsumā tas laikam arī viss. Vēl tikai viena lieta – Mozy ir arī referāļu sistēma. Līdz ar to, ja gadījumā jūs kādam iesakat izmantot Mozy – jūs par to varat saņemt klāt 250MB pie jums atvēlētā vietas daudzuma (ja gadījumā izmantojat bezmaksas kontu ar 2GB ierobežojumu). Tāpēc, ja uzskatat, ka šis raksts jums bija noderīgs un nolemjat reģistrēties Mozy - lūdzu izmantojiet manu saiti ( https://mozy.com/?ref=EQ5DBA ) reģistrējoties vai norādiet šo kodu reģistrācijas anketas atbilstošajā ailē: EQ5DBA . Jums tas nemaksā pilnībā neko, bet es to uztveršu kā dāvanu. Paldies!

Citi raksti par šo tēmu

• 02.02.2011 -- Mozy krietni palielinājis pakalpojumu cenas (8)

Jūs varbūt izbrīnā jautāsiet – Kāpēc? Mēģināšu paskaidrot, sadalot stāstāmo pa punktiem:

• Ir taču jaunāki un modernāki Web pārlūki. Ja jūs lietojat Internet Explorer 6, tas ir tāpat kā braukt ar 7 gadus vecu auto. Nav jau slikti. Bet ja jums bez maksas piedāvātu savu 7 gadus veco auto samaitīt pret pilnībā jaunu – jūs atteiktos? Tad kāpēc atsakaties nomainīt Web pārlūku?
• Internet Explorer 6 ir ļoti nedroša programma. Liela daļa datora ievainojamību ir aktuāla, tikai pateicoties Internet Explorer 6. Pat Microsoft aicina Windows lietotājus nomainīt Internet Explorer 6 pret Internet Explorer 7. Ja jau Microsoft jūs aicina, tad tam ir iemesls, vai ne?
• Internet Explorer 6 dēļ daudzas Web lapas ir limitētas savā attīstībā. Šis parlūks Web izstrādātājiem liedz piedāvāt gala lietotājiem daļu no jaunākajām funkcijām, vai arī rada problēmas tās nodrošināt pilnā apmērā. Internet Explorer 6 dēļ lielai daļai Web izstrādātāju nākas tērēt ļoti daudz laika, lai tikai pielāgotu Web lapu tā, lai viņa strādā arī ar Internet Explorer 6. Jūs taču nevēlaties būt attīstības traucētāji?

Ja lietojat Internet Explorer 6, tad daži iespējamie varianti tiem pārlūkiem, kurus varētu izmantot tagadējā vietā:

• Internet Explorer 7 http://www.microsoft.com/windows/products/winfamily/ie/default.mspx
• Firefox http://www.mozilla.com/en-US/firefox/
• Opera http://www.opera.com/

Jautājums blogeriem, kā arī citiem, kam ir kāda Web lapa – vai jūs būtu ar mieru piedalīties Internet Explorer 6 izskaušanas akcijā? Piedalīšanās varētu būt dažāda. Piemēram, bannera izvietošana ar saiti uz kādu rakstu, kurā izskaidrots kāpēc no Internet Explorer 6 būtu jāatsakās un kādas ir alternatīvas. Vai arī drosmīgākie varētu izvietot kādu nedaudz traucējošu paziņojumu, kurš parādītos tikai Internet Explorer 6 lietotājiem (piemēram, reizi dienā izlec paziņojums par piedāvājumu atjaunot Web pārlūku uz kādu jaunāku). Varbūt citas idejas?

Citi raksti par šo tēmu

• 28.02.2008 -- Firefox 3 ir superātrs JavaScript dzinējs (4)

Sākšu ar bezmaksas programām, bet turpināšu ar maksas programmām. Aptuvens pieraksts būs sekojošs:  programmas nosaukums, saite uz mājas lapu, īss apraksts un varbūt kāds komentārs. Sarakstā nav iekļautas tādas programmas kā kodeki, dažādi serveri, plugini web pārlūkiem un tamlīdzīgas programmas.

Bezmaksas programmas

7-Zip http://www.7-zip.org/
Arhivators. Māk ļoti daudzus formātus. Ērts un intuitīvi viegli saprotams.

ActiveState Komodo Edit http://www.activestate.com/Products/komodo_ide/komodo_edit.mhtml
Iespējām bagāts redaktors, kas paredzēts programmēšanai dažādās valodās. Šo īsti neizmantoju programmēšanai, bet parastai teksta rediģēšanai, jo ļoti ērti noder iespēja atvērt daudzus teksta dokumentus un viņos visos vienlaicīgi veikt izmaiņas.

Apostrofs http://laacz.lv/apostrofs/
Ar šo iespējams uzlikt mīkstinājumu/garumzīmju taustiņu tur kur vajag.

AusLogics Disk Defrag http://www.auslogics.com/disk-defrag
Cieto disku defragmentēšanas rīks. Strādā daudz ātrāk par standarta Windows defragmentētāju.

CCleaner http://www.ccleaner.com/
Programmiņa, kura no datora izdzēš visādu nevajadzīgu drazu, kura tur laika gaitā sakrājas (dažādus temp failus, log failus utt.). Pēc vairāku mēnešu datora lietošanas palaidu šo programmu un tādā veidā atbrīvoju 1.5GB no cietā diska.

Eclipse PDT http://eclipse.org/pdt
Manuprāt labākā IDE PHP programmēšanai. Kāpēc?

Evernote http://evernote.com/
Programma ar kuras palīdzību iespējams saglabāt dažādas piezīmes (tekstus, attēlus utt). Iespējama sinhronizācija ar mobilajiem telefoniem un Web serveri. Spēj meklēt informāciju saglabātajos tekstos, kā arī tekstos, kuri atrodami attēlos. Vairāk informāciju var atrast mājas lapā. Programmu nedaudz sāku izmantot, kad tā vēl bija pieejama tikai ar ielūgumiem. Taču kaut kā īsti nav iegājusies lietošanā. Varbūt, ka vajadzēs pamēģināt vēlreiz, jo šķiet, ka varētu būt īstais rīks dažāda tipa informācijas strukturēšanai.

FileZilla Client http://filezilla-project.org/
FTP klients. Manuprāt labākais FTP klients, kāds vien ir pieejams.

Foobar 2000 http://www.foobar2000.org/
Ļoti funkcionāls audio atskaņotājs ar minimālismu saskarnē un zemām resursu prasībām.

Foxit Reader http://www.foxitsoftware.com/pdf/rd_intro.php
PDF failu lasītājs. Mazs, ātrs, ērts.

GIMP http://www.gimp.org/
Attēlu apstrādes programma. Nav gluži Photoshop aizstājējs, bet cik daudziem tad vajag visas Photoshop funkcijas? Man kā izteiktam neprašam foto jomā pinībā pietiek ar GIMP.

Google Desktop http://desktop.google.com/
Programma, kas noindeksē failus uz cietā diska, epastus utt. Ļoti ātri iespējams atrast dažādu informāciju datorā un ne tikai (spēj apstrādāt Gmail un arī tīkla datorus). Google Desktop nodrošina iespēju izmantot dažādus gadgetus (sīkrīkus?), bet tos es neizmantoju (šķiet, ka tie tikai veltīgi aizņem ekrāna daļu un noslogo datoru).

Google Earth http://earth.google.com/
Kartes, kartes, kartes.

IETester http://www.my-debugbar.com/wiki/IETester/HomePage
Programma ar kuras palīdzību iespējams notestēt to, kā Web lapa izskatās dažādās Internet Explorer versijās.

Last.fm http://last.fm
Atskaņotājs, lai klausītos Last.fm radio.

Media Player Classic http://sourceforge.net/projects/guliverkli/
Labākais video failu atskaņotājs? Katrā ziņā visas manas prasības pret attiecīgā veida programmām pilnībā apmierina.

Mozilla Firefox http://www.mozilla.com/en-US/firefox/
Labākais Web pārlūks :P

Mozilla Thunderbird http://www.mozilla.com/en-US/products/thunderbird/
E-pasta klients. Lietoju kopš seniem laikiem un nešķiet, ka drīzumā būs vēlme mainīt. Esmu ieintegrējis Lightning paplašinājumu, ar kuru varu produktīvi izmantot Google Calendar.

Picasa http://picasa.google.com/
Foto rediģēšanas un organizēšanas rīks. Nevaru iedomāties kā es tiktu galā ar to foto kvantumu kurš man ir, ja nebūtu Picasa. Jā – iespējams izmantotu kādu citu organizēšanas rīku, bet šķiet, ka Picasa ir visērtākais.

Pidgin http://www.pidgin.im/
IM klients. Māk daudz un dikti (AIM, IRC, MSN, Jabber utt.). Ja ir šis, tad nevajag lielu daļu citu IM klientu.

Pinnacle VideoSpin http://www.videospin.com/
Bezmaksas video rediģēšanas rīks no Pinnacle. Ir vairāki trūkumi. Vismaz ar to versiju, kura ir man nevar ieimportēt video no videokameras. Bet visādi citādi programma ļoti līdzīga Pinnacle Studio, tikai ar daudz mazāk iespējām. Īsti gan nav sanācis ar šo programmu paspēlēties – vien pāris reizes.

Poedit http://www.poedit.net/
.po failu redaktors.

Skype http://skype.com
Domāju, ka šis komentārus neprasa. Žēl, ka Skype nav īsti labi integrējams Pidgin. Ja būtu, tad Skype neizmantotu.

SQLyog Community http://www.webyog.com/en/
Bezmaksas SQLyog versija. Programmiņa ar kuras palīdzību iespējams ērti mijiedarboties ar MySQL datu bāzēm.

VideoLAN (VLC) http://www.videolan.org/
Video atskaņotājs. Māk atskaņot video failus, pat ja datorā nav uzinstalēti visi nepieciešamie kodeki.

Windows Live Writer http://windowslivewriter.spaces.live.com/
Programmiņa bloga rakstīšanai (māk nosūtīt rakstus uz dažādām platformām (WordPress utt.)). Vienu brīdi aktīvi izmantoju, bet nu jau kādu laiku vairs nē. Katrā ziņā ļoti ērta lieta.

WinMerge http://winmerge.org/
Programma vizuālai failu salīdzināšanai. Ja jāatrod atšķirība starp diviem failiem, tad šis būs īstais rīks.

ZoneAlarm Firewall http://www.zonealarm.com
Labs bezmaksas ugunsmūris. Ja pietiek prāta, tad vienīgā lieta, kas nepieciešama, lai izvairītos no vīrusiem ir labs ugunsmūris.

Maksas programmas.

Daļa šo programmu ir iegādāta. Daļa iegūta kā papildinājums datoram. Daļa iegūta no GiveAwayOfTheDay.com. Tiem kas nezina – GiveAwayOfTheDay.com gandrīz katru dienu piedāvā kādu maksas programmu pilnībā bez maksas. Parasti tās ir programmas ~30$-50$ vērtībā. Šādu programmu izmantošanas noteikumi: nav atbalsta, izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Sarakstā ja pie programmas būs pierakstīts GAOTD, tad tas nozīmē, ka programmas licence iegūta no šīs lapas.

Aplus Video Converter http://www.tomp4.com/html/videoconverter.html GAOTD
Programma video konvertēšanai no viena video formāta uz citu. Zinu, ka ir arī bezmaksas programmas šāda mērķa veikšanai (kaut vai Media Coder ), bet nu kaut kā attiecīgajam mērķim esmu saglabājis šo. Vienīgi nav sanācis tā kārtīgi notestēt. Līdz ar to nezinu vai ir tās naudas vērts, ko par viņu prasa.

Camtasia Studio http://www.techsmith.com/camtasia.asp GAOTD vai Techsmith?
Screencastu ierakstīšanas programma. Viena no labākajām, kādas ir redzētas. Man vismaz šķiet, ka es licenci ieguvu GAOTD ietvaros. Bet varbūt tā bija Techsmith akcija (Camtasia Studio veidotājs). Katrā ziņā akcijas laikā tika dalītas licences 3.versijai, kura ir samērā veca, taču pilnībā pietiekama screencastu ierakstīšanai.

Microsoft Office Home and Student 2007 http://office.microsoft.com/lv-lv/suites/FX101674081062.aspx ~25Ls
Kā jau nosaukums saka – Microsoft Office. Tā kā šī ir Latvijai paredzētā versija, tad tika iegādāta par kādiem 25Ls. Precīzi neatceros. Katrā ziņā man MS Office 2007 latviešu valodā tīri labi iet pie sirds.

Microsoft Windows Vista Home Basic http://www.microsoft.com/latvija/windows/products/windowsvista/editions/homebasic/default.mspx Nāca līdzi komplektā ar notebook
Manis izmantotā operētājsistēma. Nav gluži tāda kā es vēlētos, bet tas jau ir cits stāsts.

Roxio http://www.roxio.com/ Nāca līdzi komplektā ar notebook
Kaudze ar dažādām programmām (DVD ierakstīšanai video apstrādei utt.) Būtībā Ahead Nero konkurents.

Star Office http://www.sun.com/software/star/staroffice/index.jsp Iegūts no Google Pack.
Microsoft Office alternatīva. Nezinu vai labāks, bet katrā ziņā noderīgs, ja nepieciešams atvērt kādus ar StarOffice vai OpenOffice.org veidotos dokumentus. Ja ir Microsoft Office, bet nav vēlmes instalēt OpenOffice.org vai StarOffice, bet ir vēlme varēt atvērt ODF un tamlīdzīgus failus, tad Microsoft Office var uzstādīt speciālu Sun izstrādātu spraudni.

Wondershare Flash Slideshow http://www.flash-slide-show.com/index.html GAOTD
Programma vizuāli skaistas flash foto slīdrādes (slide show) izveidei. Vakar tikai uzliku, bet vizuāli tiešām skaists rezultāts sanāk.

Kā redziet programmu ir samērā daudz. Liela daļa no tām ir bezmaksas. Ir arī maksas. Taču no maksas programmām reāli pirkta ir tikai viena (to, ka par Windows samaksa bija iekļauta notebook cenā es neskaitu). Tas nozīmē, ka pirms zagt programmas ir vērts padomāt vai tam, ko vēlaties zagt gadījumā nav bezmaksas alternatīva. Ja nav – vai kāds nepiedāvā maksas alternatīvai bezmaksas licences.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Kas ir Twitter?
Būtībā Twitter ir serviss, kas ļauj tā lietotājiem apmainīties ar īsiem ziņojumiem. Maksimālais ziņojuma garums ir 140 simboli. Salīdzināt to var ar cilvēku sabiedrību dzīvē. Katrs var pateikt kādu frāzi. Var dzirdēt arī citu personu izteikumus. Var pieiet personai tuvāk klāt un klausīties ko viņa runā. Tāpat kāds var klausīties ko jūs runājat. Twitter ļauj vēl vairāk – ir iespējams ne tikai klausīties ko runā kāds konkrēts cilvēks vai viss bars kopumā, bet atfiltrēt tikai tos izteicienus, kuri ietver konkrētus atslēgvārdus.

Twitter tehniskie izmantošanas veidi
Ir ļoti, ļoti daudz veidu, kā iespējams ziņas nosūtīt, kā arī saņemt. Var izmantot Web saskarni Twitter.com, var izmantot mobilo telefonu, speciālas programmas, Web pārlūku spraudņus utt. Katrs var atrast to, kas viņam šķiet ērtāk. Pats sākotnēji izmantoju Snitter, bet tagad eksperimentēju ar Firefox spraudni TwitterFox. Kā arī esmu uzsācis izmantot Pidgin kā IM klientu (lai izmantotu sekošanu vārdiem). Redzēs pie kura varianta palikšu beigās.

Kādiem nolūkiem Twitter ir izmantojams
Grūti pat visu uzskaitīt. Primāri, lai paziņotu citiem kādas īsas tekstuālas lietas. Nav jāstāsta tikai to ko jūs konkrētajā brīdī darāt. Var iemest kādu interesantu saiti, var izteikt kādu domu kas ienākusi galvā. Tāpat var arī pajautāt jebkuru jautājumu, un ja jums ir vairāki sekotāji – ļoti iespējams, ka saņemsiet kāroto atbildi. Piemēram, šodien noziņoju, ka ļoti ērtā un noderīgā programmiņa Evernote bija pieejama bez maksas (parasti maksā 50$). Mani sekotāji attiecīgo ziņu redzēja un ja bija ieinteresēti, varēja programmu lejupielādēt.

Kā sākt?
Pirmkārt jāiet uz Twitter.com un jāpiereģistrējas. Tad būtu jāizdomā kādā veidā mijiedarbosieties ar Twitter.com – iesiet tieši uz lapu, izmantosiet kādu programmu, spraudni Web pārlūkam utt. Kad tas izdomāts vajag sameklēt cilvēkus kuriem sekot. Ja sekojat līdzi blogiem – varat sameklēt iecinītos blogerus un sākt sekot viņiem. Varat sekot jebkuram. Pēc laika sapratīsiet vai attiecīgo personu ieraksti jums ir interesanti. Ja izrādās, ka nav interesanti – beidziet sekot konkrētām personām. Nopietni Twitter lietotāji seko līdzi vairākiem tūkstošiem personu. Līdz ar to spēj uzzināt daudz ko jaunu, kā arī saņemt atbildes uz sevi interesējošām lietām. Lai nebūtu vilšanās servisā – tas ir jālieto. Ja jūs nevienam nesekosiet, tad arī no servisa nekādu īpašo jēgu nejutīsiet. Protams, var sekot ne tikai personām, bet kādiem konkrētiem tematiem – galvenais nestāvēt maliņā.

Ko vēl vajadzētu zināt?
Bez parastu ziņojumu izteikšanas ir pieejamas vairākas komandas, ar kuru palīdzību iespējams servisu izmantot pilnvērtīgāk. Tālāk dažu uzskaitījums:
ON lietotājs – ieslēdz paziņojumu saņemšanu no konkrētās personas (piemēram, ON Endijs)
OFF lietotājs – atslēdz paziņojumu saņemšanu no konkrētās personas (piemēram, OFF Endijs)
FOLLOW lietotājs – ar šo komandu tiek aktivizēta sekošana konkrētai personai, tātad jūs varēsiet sākt saņemt personas rakstītos paziņojumus (piemēram, FOLLOW Endijs)
LEAVE lietotājs – ar šo komandu tiek izbeigta sekošana personai (piemēram, LEAVE Endijs)
@lietotājs ziņojums – tiek nosūtīts ziņojums konkrētajam lietotājam un šis ziņojums tiks saglabāts konkrētajam lietājam sadaļā “replies” (piemēram, @Endijs Paldies par Twitter rakstu)
D lietotājs ziņojums – tiek nosūtīts ziņojums konkrētajam lietotājam un šis ziņojums tiks saglabāts konkrētajam lietotājam web arhīvā (piemēram, D Endijs Paldies par Twitter rakstu)
WHOIS lietotājs – tiek parādīta profila informācija par konkrēto lietotāju (piemēram, WHOIS Endijs)
GET lietotājs – tiek parādīts pēdējais lietotāja ziņojums (piemēram, GET Endijs)
NUDGE lietotājs – lietotājam tiek atgādināts par to, lai viņš ieraksta kādu paziņojumu (piemēram, NUDGE Endijs)
STATS – tiek parādīta statistika par to cik lietotājiem jūs sekojat, cik lietotāji seko jums un cik vārdiem jūs sekojat
TRACK vārds – sāk sekot vārdam
UNTRACK vārds – tiek pārtraukta sekošana vārdam
Sekošana vārdiem nav pieejama no Web un API izmantojošām programmām, bet tikai no mobilajiem telefoniem un IM (GTalk, Jabber, LiveJournal).

Pēdējie komentāri
Twitter ir viena liela, liela problēma. Servisam bieži vien ir novērojamas nestabilitātes problēmas. Brīžiem nav iespējams pieslēgties savam kontam, brīžiem nav iespējams saņemt/nosūtīt ziņas utt. Neskatoties uz to, ka regulāri tiek palielināts serveru skaits, kas uztur visu šo pie dzīvības, jaudas ik pa laikam ir par maz.

Ja kāds grib sekot man, tad manu profilu var atrast šeit: http://twitter.com/Endijs

Citi raksti par šo tēmu

• 08.04.2009 -- Par to čivināšanu, jebšu Twitter (5)
• 10.10.2008 -- Kas ir mainījies pēc mēneša? (3)
• 02.04.2008 -- Twitter nākotne krāsojas interesantās krāsās (1)