Software

Mozy krietni palielinājis pakalpojumu cenas

8
Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Šodien saņēmu nepatīkamu vēstuli no Mozy. Izrādās, ka viņi ir paaugstinājuši savu pakalpojumu cenas. Ja nezini kas par zvēru ir Mozy, tad vari apskatīt ierakstu Rezerves kopiju veidošana tiešsaistē ar Mozy – perfekti!.

Iepriekš viņi mājas lietotājiem piedāvāja vai nu bezmaksas versiju (2GB) vai maksas versiju par ~55$ gadā. Maksas versija ļāva veidot neierobežota lieluma datu rezerves kopijas. Savukārt jaunais izcenojums ir:
* 5.99$ mēnesī. Iekļauts viena datora atbalsts un 50GB datu apjoms.
* 9.99$ mēnesī. Iekļauts trīs datoru atbalsts un 125GB datu apjoms.
* Ja pietrūkst ar 125GB vai 50GB var piepirkt klāt. Katri 20GB ir papildus 2$ mēnesī.
* Ja ir vēlme vēl kādu datoru iekļaut – arī 2$ mēnesī klāt.

Es šobrīd izmantoju gandrīz 200GB. Tātad pēc jaunā plāna tie būtu 9.99+2+2+2+2 = 17.99$ mēnesī. Pamatīgs kāpums no nepilniem 5$ iepriekš. Turklāt, ja sākšu tērēt vēl vairāk, tad maksa vēl pieaugs.

Vienīgais prieks ir ka tiem, kas jau veikuši priekšapmaksu pēc vecā plāna, līdz termiņa beigām saglabājas vecie nosacījumi. Tātad man laiks līdz septembrim, lai izdomātu ko darīt tālāk. Skaidrs ir viens – tik daudz es maksāt negribu. Varianti ir divi – samazināt datu apjomu vai atteikties pavisam. Visticamāk, ka būs kombinācija. Piemēram, bildes pie Google, dokumenti pie Mozy, bet kur video… hmmm.

Nevarētu teikt, ka šāds notikumu pavērsiens nebija gaidāms. Cenas viņi nebija mainījuši no 2006. gada un tās bija neticami zemas. Turklāt, ja parēķina cik izmaksātu 200GB uzglabāšana S3 (kas tiek uzskatīts par lētu izmaksu ziņā), tad tas krietni pārsniegtu Mozy izmaksas. Bet Mozy vēl ir bonuss – ērts rezerves kopiju veidošanas mehānisms.

NitroPDF Reader – bezmaksas brīnums

5
Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Jautājums – cik bieži tev ir gadījies, ka nepieciešama kāda no šīm lietām: pārkonvertēt kādu no dokumentu formātiem uz pdf, pārkonvertēt pdf uz kādu no dokumentu formātiem, atzīmēt pdf dokumentā kādu laukumu, rediģēt pdf dokumentu, parakstīt pdf dokumentu, izeksportēt no pdf bildes, pielikt pdf dokumentam komentārus? Gan jau ka vismaz kaut ko no šī būs bijusi nepieciešamība darīt kaut reizi. Bet problēma tāda, ka ne jau vienmēr pa rokai ir īstie rīki. Ja vēl pārkonvertēt no DOC uz PDF nav problēma, tad pārējās uzskaitītās funkcijas var izrādīties diezgan problemātiskas.

Protams, var izmantot dažādas maksas programmas. Bet kādēļ maksāt, ja var paņemt vienu bezmaksas programmu, kura visu augstāk uzskaitīto (un ne tikai to) dara ļoti ātri un korekti. Tāda iespēja tagad ir. Un šo brīnumaino produktu sauc par NitroPDF Reader. Par sevi viņi saka šādi:

Create PDF files, comment and review, save PDF forms, extract text and images, type text directly onto the page, and more.

Start working with PDF files the way you always wanted.

Vairāk par viņu, kā arī lejupielādēt, varat http://www.nitroreader.com/.

Turklāt sakarā ar to, ka produkts vēl jauns (beta stadijā) un savu cienītāju skaitu tikai veido, viņi pat vienam laimīgajam uzdāvinās iPad. Jāmin, ka šis ir paredzēts tikai un vienīgi Windows platformai.

Google Chrome paplašinājumi, kurus izmantoju

1
Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pamazām esmu sācis pāreju no Firefox uz Google Chrome. Varētu teikt, ka pastiprināti Google Chrome sāku izmantot tikai pēdējā pusgada laikā. Līdz tam neizmantoju, jo Firefox ar visiem daudzajiem paplašinājumiem likās daudz ērtāks. Situācija pamazām mainās. Ir tā, ka regulāri izmantoju divus pārlūkus. Vienu ikdienas Web lapu pārlūkošanai. Otru darbam. Pirmais ir Chrome. Otrs Firefox. Divi pārlūki tikai tāpēc, ka Firefox paplašinājums Firebug (ar visiem tā papildinājumiem) ir neatsverams darba rīks. Un Chrome, lai gan progesē arī šajā virzienā, tomēr man nešķiet tik ērts.

Atpakaļ pie tēmas. Uzskaitīšu astoņus no paplašinājumiem kurus izmantoju. Jāpiemin, ka vēl aptuveni tik pat daudz paplašinājumus meklēju. Līdz ar to saraksts paplāns. Viss uzskaitīts alfabēta kārtībā.

Chrome Reader. Man kā Google Reader lietotājam šis šķiet elegantākais veids tam, kā pierakstīties RSS barotnēm. Lieta tāda, ka pēc noklusējuma Chrome nemāk parādīt ikoniņu adrešu joslā, kas signalizētu par to, ka Web lapa piedāvā RSS (šī funkcija ir neatņemama sastāvdaļa teju katrā mūsdienīgā pārlūkā). Tādēļ ir uztapināti vairāki paplašinājumi, kas šo trūkumu novērš. Lielākais vairums vienkārši parāda ikonu un viss. Savukārt Chrome Reader ne tikai parāda ikonu, bet veic sasaisti ar Google Reader. Piemēram, ja apmeklēsiet lapu, kura jau būs pievienota Google Reader, redzēsiet vienu ikonas paveidu. Ja nebūs pievienota Google Reader, tad citu ikonu. Savukārt uzklikšķinot uz pēdējās tiks nosūtīts pieprasījums uz Google Reader, lai nolasītu kā esat sakategorizējis RSS barotnes un ieliekot ķeksi atbilstošai kategorijai uzreiz būsiet abonējis attiecīgo RSS plūsmu. Ļoti ērti.

CSSViewer. Ļoti vienkārš paplašinājums. Aktivizējot to un uzbraucot ar peli uz kāda elementa Web lapā, parādīsies lodziņš ar informāciju par to, kādi CSS parametri izmantoti, lai attiecīgajam elementam piešķirtu stilu.

FlashBlock. Tas izsaka visu. Tiek nobloķēts Flash. Es izmantoju šo paplašinājumu. Taču izskatās, ka šis ir populārāks. Iespējams, ka jāpamēģina pēdējo.

Google Mail Checker. Dara to ko no atbilstoša nosaukuma paplašinājuma varētu gaidīt. Parāda Gmail ikoniņu ar cipariņu, kurš apzīmē to, cik neizlasītu vēstuļu ir Gmail (arī Google Apps mail) kontā.

My Shortcuts. Tā kā izmantoju daudzus Google servisus, tad salikt visiem ikonas zem adrešu joslas aizņemtu daudz vietas. My Shortcuts šo problēmu atrisina. Daudzo ikoniņu vietā ir tikai viena, uz kuras uzklikšķinot parādās garāks saraksts ar daudzām saitēm. Paplašinājumam ir iepriekš sadefinēti daudzi Google servisi. Nevajadzīgos var atspējot, kā arī varat pievienot paši savas saites. Viena no noderīgākajām iepriekš definētajām saitēm ir “New Mail”, kas atver nelielu Gmail lodziņu, kurā var dzejot vēstuli.

Pendule. Vēl viens paplašinājums no Web development līnijas. Uzklikšķinot uz atbilstošās ikonas parādās saraksts ar daudzām darbībām (piemēram, atspējot CSS, atslēgt bildes, parādīt bilžu dimensijas, ieslēgt krāsu paleti utt.).

SEO Site Tools. Paplašinājums, kurš parāda ar SEO saistītu informāciju par lapu (pozīciju Alexa, Google PageRank, saites utt.). Pilnu sarakstu un video pamācību vislabāk apskatīt paplašinājuma lapā.

Snippy. Viens no pēdējā laika labākajiem atklājumiem Google Chrome paplašinājumu jūrā. Ar šī paplašinājuma palīdzību iespējams ļoti ērti atzīmēt dažādās Web lapās interesējošu informāciju (tekstu, bildes), tad to visu apvienot vienā palagā (ja nepieciešams pievienojot komentārus) un augšupielādēt Google Docs vai Snippy paša servisā. Atļaušos pat ielikt video šeit. Elegants paplašinājums.

Kas tad vēl trūkst? Meklēju kādu ērtu lejupielāžu menedžeri, NoScript alternatīvu un vairākas citas lietas. Bet par tām citreiz.

HeidiSQL – pēdējā laika labākais atklājums OpenSource pasaulē

7
Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Ikdienā diezgan daudz sanāk strādāt ar MySQL. Līdz nesenai pagātnei darbam izmantoju SQLyog Community Edition, phpMyAdmin, MySQL GUI Tools paciņu. Taču kopš esmu atklājis programmu HeidiSQL no pirmā un trešā esmu atteicies pilnībā. Savukārt phpMyAdmin vēl dažās vietās tiek izmantots (uz tiem serveriem, kuriem nevaru uztaisīt SSH tuneli, lai pieslēgtos no HeidiSQL).

Ar ko tad HeidiSQL man ir tik ļoti iepaticies? Ir vairākas lietas:
* Ļoti liela funkcionalitāte. Jo vairāk apgūstu pašu produktu, jo vairāk izbrīnīts esmu par to kā kaut kas tāds ir pieejams bez maksas, turklāt vēl OpenSource. Neskatoties uz tā jau lielo un ērto funkcionalitāti, visu laiku tiek pievienoti dažādi papildinājumi, kas darbu padara ražīgāku un ērtāku.
* Ātri tiek labotas kļūdas. Šobrīd notiek atkīva piektās versijas izstrāde. Tāpēc gadās, ka kāda lieta ir saplīsusi vai nestrādā. Šeit ir saraksts ar zināmajām problēmām. Taču, ja kāda nestrādājoša lieta tiek atrasta, par to nevajag klusēt. Es izveidoju kļūdas pieteikumu un nepilnu 24h laikā jau problēma tika novērsta. Teju katru dienu iznāk jauna apakšversija ar kādiem uzlabojumiem vai kļūdu labojumiem. Pēc fināla versijas gan jau vairs tik bieži tas nenotiks, taču izstrādes ir tiešām aktīva.
* Ļoti ātrs. Varbūt maldīgs priekšstats, bet man šī produkta ātrdarbība šķiet vislielākā no visiem līdz šim izmēģinātajiem. Gan darbojoties ar lokālu datu bāzi, gan attālinātu caur SSH tuneli.
* Vienkārši ērts.

Protams, HeidiSQL šobrīd nav pati pilnība. Ir lietas, kuras saplīst. Ir lietas, kuras vēl nav pievienotas. Taču neskatoties uz to HeidiSQL ir labākais no OpenSource pasaules ko esmu atradis 2010. gadā.

Programma “Mūsu budžets” un Hipotēku bankas info dienests

5
Pirms 2 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa: ,

Meklējot izdevīgākos banku piedāvājumus uzkrājumiem, pamanīju, ka Hipotēku banka ir izstrādājusi programmu “Mūsu budžets”. Šo programmu viņi kā dāvanu dod tiem saviem klientiem, kuri pieteikušies Ģimenes komplektam . Paši viņi par šo programmu saka sekojoši:

Tā ir kā elektroniska piezīmju grāmatiņa, kas vajadzīgos brīžos sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: “Kur mēs tā iztērējāmies?” vai “Kā mēs varētu ietaupīt?”. Ja izmantojat internetbanku HipoNet, tajā veiktos darījumus nav nepieciešams pārrakstīt, jo tos ērti var ielādēt “Mūsu budžets” programmā.

Es savu izdevumu/ienākumu uzskaitei jau vairāk kā pusotru gadu izmantoju programmu Buddi. Tāpēc mani ļoti ieinteresēja tas, kādu programmu ir izdevies izstrādāt Hipotēku bankai. Tā kā tas ir bankas produkts, tad tam vajadzētu būt ļoti pārdomātam, precīzām, stabilam. Taču tā kā neesmu Hipotēku bankas klients, tad neloloju īpašas cerības, ka pie “Mūsu budžets” tikšu. Bet tiku gan. Izstādē “Bērnu pasaule 2009″, kura norisinājās pirms kāda mēneša sanāca saruna ar Hipotēku bankas pārstāvjiem, kuri mēģināja mani pierunāt izmantot kādu no viņu pakalpojumiem (uzkrājums bērnam, Ģimenes komplekts utml.). Tā kā par savas kontaktinformācijas atstāšanu (tātad vēl patālu no tapšanas par reālu klientu), man piedāvājās uzdāvināt “Mūsu budžets”, tad nolēmu ka nelaidīšu iespēju garām.

Nolēmu padalīties ar jums savos secinājumos par programmu. No sākuma par programmas iespējām. Tad secinājumi. Un nobeigumā sarakste ar Hipotēku banku un daži komentāri par viņu info dienestu.

(more…)

Par Google Chrome

4
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Google Chrome
Gan jau visi būsiet paspējuši kaut ko palasīt par Google jaunāko veikumu Google Chrome. Visās malās jau tik daudz par Chrome tika skandināts, ka daudziem šis temats jau ir stipri apnicis. Es kādas minūtes palietojot Chrome izteicos, ka būs jāuzraksta kādu nopietnāku rakstu par šo tēmu. Bet tad biju atmetis šo ideju, tieši informācijas pārbagātības dēļ. Taču šodien Cuu izteicās, ka gaida to manu rakstu. Tad nu saņemiet. Nebūs nekas diži nopietns, bet arī kas vairāk par 5 vārdiem.

Es negribu uzskaitīt visas iespējas, kuras ir Chrome. To jau ir paspējuši izdarīt teju katrs otrais LV blogeris. Tā vietā gribu paspriedelēt nedaudz plašāk.

Vai Chrome radīs revolūciju?

Manuprāt nē. Labākajā gadījumā paātrinās citu Web pārlūku evolūciju, saasinās konkurenci un tas arī viss. Jā – Chrome šķiet ātrāks un tajā ir dažas jaunas lietas arhitektūrā (piemēram, neatkarīgas cilnes), bet tas viss ir tikai īslaicīga priekšrocība. Tiem, kas seko līdzi Web pārlūku attīstībai būs dzirdējuši, ka Firefox 3.1 būs jauns JavaScript apstrādes dzinējs, kurš pat ir ātrāks par Chrome izmantoto V8.

Tehniskā ziņā spīdošs produkts?

Noteikti nē! Chrome ir sasteigts produkts. Protams, tas vēl ir Beta stadijā, bet vienalga – kļūdu un problēmu pietiek. Piemēram, Chrome izmanto vecu Webkit versiju. Tādu kurā pat ir drošības caurums! Ir atrasti arī citi drošības caurumi. Chrome mēdz uzkārties (arī man pēkšņi vienu brīdi atteicās ielādēt jaunas lapas). Chrome pat var sabrucināt ar speciāli izveidotu Web lapu. Turklāt atmiņu jau šis pārlūks arī netērē mazāk kā citi. Atveriet  dažas cilnes un saskaitiet visas Chrome instances Uzdevumu pārvaldniekā. Salasīsies tik MB, ka maz neliksies. Google pat EULA (lietošanas noteikumos) iekļāva punktu, pēc kura spriežot, viss ko jūs radat ar Chrome palīdzību pieder Google. Protams, tas tiks izlabots – bet vai tas nerada sasteigta produkta sajūtu? Ak jā – papētiet kā pārlūks ir latviskots. Brīžiem visādi brīnumi redzami. Jo īpaši, ja sekojat līdzi tam, ko rāda statusa joslā (kreisajā apakšējā stūrī).

Kas vēl?

Vēl ir ļoti daudz trūkumu. Piemēram, nav iespējas uzlikt paplašinājumus, nav iespējams atslēgt Java, JavaScript utt. utt. Turklāt – katra Chrome instalācija tiek papildināta ar to identificējošu numuru. Domājams, ka nav grūti izdomāt kādēļ Google tas nepieciešams.

Noslēgums

Google Chrome kopumā vērtēju, ka labu lietu, jo tā pastiprinās konkurenci. Tā kā Chrome ir atvērtā koda produkts, tad varam arī ļoti nesatraukties, ka Google sadarīs kādus lielus grēku darbus ar mūsu privātumu. Pats, būdams liels Google produktu piekritējs, pagaidām šo pārlūku nelietošu. Palieku uzticīgs Firefox.

Tiem, kas nezina kāpēc Google tik ļoti interesē savs Web pārlūks… Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt – Google produkti pieejami ar Web pārlūku palīdzību un nepaies ilgs laiks, kad Chrome kļūs aizvien integrētāks ar visiem Google servisiem. Otra lieta – Chrome brālis (vai māsa) atradīs savu ceļu arī Google mobilo telefonu platformā Android. Divi zaķi ar vienu šāvienu.

Rezerves kopiju veidošana tiešsaistē ar Mozy – perfekti!

1
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa: ,

Būsiet gan jau dzirdējuši, ka īsti vīri rezerves kopijas netaisa, vai ne? Būtu tā kā pēdējais laiks no šī pieņēmuma atteikties. Tas tāpēc, ka rezerves kopiju veidošana izmantojot Mozy ir ļoti vienkārša, efektīva un droša. Bet par visu pēc kārtas.

Tātad – kas ir Mozy? Tas ir serviss, kurš piedāvā pie sevis glabāt failu rezerves kopijas. Ir pieejami gan privātpersonu plāni, gan plāni biznesam. Par biznesa plāniem šoreiz nē, bet par privātajiem. Tātad, pirms reģistrēties ir jāizdomā – vai jums pietiks ar bezmaksas plānu, kurš sevī ietver 2GB vietas rezerves kopijām, vai maksāt nepilnus 5$ mēnesī un saņemt neierobežotu vietu rezerves kopiju veidošanai. Ja sākotnēji izvēlaties bezmaksas versiju, tad vēlāk, protams, varēsiet pāriet uz maksas (gan jau ka arī pretēji). Kad izvēle izdarīta, var piereģistrēties.Visi faili tiek šifrēti, tā ka par privātuma ievērošanu var arī pārāk nesautraukties.

Nākamais solis ir atbilstošas programmas lejupielāde.  Windows paredzētā versija aizņem ~7MB. Ir pieejama arī versija priekš Mac, bet diemžēl Linux lietotāji pagaidām paliek ārpus borta. Kad programma ir lejupielādēta un uzinstalēta to vajadzētu nokonfigurēt. Tas izdarāms ļoti vienkārši. Bet, lai nerastos nekādi pārpratumi varat lejupielādēt pamācību un izlasīt (saiti atradīsiet savā Mozy kontā pēc autorizēšanās). Pamācībā aprakstīts ne tikai kā lietot programmu, bet arī kā serviss vispār strādā.

Pastāstīšu par dažām lietām, ko Mozy programmiņa māk atskaitot to, ka viņa šifrētā veidā pārraida failus no jūsu datora uz Mozy serveriem un atpakaļ. Datu rezerves kopijas var veidot automātiski vai manuāli. Lai kopijas nesāktu veidot tādā brīdī, kad to vismazāk vēlaties, varat uzstādījumos norādīt, ka sākt rezerves kopiju veidošanu tikai tad, kad dators netiek izmantots, limitēt datu pārsūtīšanas ātrumu utt. Tātad programmas darbību var uzstādīt nemanāmu. To, kuriem failiem veidot rezerves kopijas var norādīt divos veidos. Pirmais – norādot kādu no kopām. Piemēram, visus attēlus, vai visus dokumentus utt. Ja Mozy iebūvētās kopas jums nepatīk, varat izveidot savas, norādot failu tipus un citus parametrus. Vai arī varat nevis izvēlēties kopas, bet norādīt noteiktas direktorijas vai failus, kuriem veidot rezerves kopijas. Tātad konfigurēšanas iespējas piemērotas gan iesācējiem, kuri grib visu izdarīt ar pāris klikšķiem, gan tādiem, kuriem patīk smalkāk pārvaldīt procesu. (more…)

Ja tu lieto Internet Explorer 6 – lūdzu sāc lietot citu Web pārlūku!

12
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Šodien (27.08) aprit 7 gadi Web pārlūkam Internet Explorer 6. Uz šīs svinīgās nots pievienošos vairākiem citiem un izteikšu aicinājumu: Ja tu lieto Internet Explorer 6, lūdzu sāc izmantot citu Web pārlūku!

Jūs varbūt izbrīnā jautāsiet – Kāpēc? Mēģināšu paskaidrot, sadalot stāstāmo pa punktiem:

  • Ir taču jaunāki un modernāki Web pārlūki. Ja jūs lietojat Internet Explorer 6, tas ir tāpat kā braukt ar 7 gadus vecu auto. Nav jau slikti. Bet ja jums bez maksas piedāvātu savu 7 gadus veco auto samaitīt pret pilnībā jaunu – jūs atteiktos? Tad kāpēc atsakaties nomainīt Web pārlūku?
  • Internet Explorer 6 ir ļoti nedroša programma. Liela daļa datora ievainojamību ir aktuāla, tikai pateicoties Internet Explorer 6. Pat Microsoft aicina Windows lietotājus nomainīt Internet Explorer 6 pret Internet Explorer 7. Ja jau Microsoft jūs aicina, tad tam ir iemesls, vai ne?
  • Internet Explorer 6 dēļ daudzas Web lapas ir limitētas savā attīstībā. Šis parlūks Web izstrādātājiem liedz piedāvāt gala lietotājiem daļu no jaunākajām funkcijām, vai arī rada problēmas tās nodrošināt pilnā apmērā. Internet Explorer 6 dēļ lielai daļai Web izstrādātāju nākas tērēt ļoti daudz laika, lai tikai pielāgotu Web lapu tā, lai viņa strādā arī ar Internet Explorer 6. Jūs taču nevēlaties būt attīstības traucētāji?

Ja lietojat Internet Explorer 6, tad daži iespējamie varianti tiem pārlūkiem, kurus varētu izmantot tagadējā vietā:

Jautājums blogeriem, kā arī citiem, kam ir kāda Web lapa – vai jūs būtu ar mieru piedalīties Internet Explorer 6 izskaušanas akcijā? Piedalīšanās varētu būt dažāda. Piemēram, bannera izvietošana ar saiti uz kādu rakstu, kurā izskaidrots kāpēc no Internet Explorer 6 būtu jāatsakās un kādas ir alternatīvas. Vai arī drosmīgākie varētu izvietot kādu nedaudz traucējošu paziņojumu, kurš parādītos tikai Internet Explorer 6 lietotājiem (piemēram, reizi dienā izlec paziņojums par piedāvājumu atjaunot Web pārlūku uz kādu jaunāku). Varbūt citas idejas?

Maksas un bezmaksas programmas, kuras es lietoju

4
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Tā nu ir sanācis, ka pēc notebook iegādes, galda datoru vairs nelietoju. Tāpēc gandrīz gadu man aktuālas ir Windows programmas (uz galda datora stāv Ubuntu). Vēlos padalīties ar to programmu sarakstiņu, kuras lietoju. Varbūt, ka kāds atrod arī kaut ko sev noderīgu. Jāpiezīmē, ka visas programmas tiek izmantotas legāli.

Sākšu ar bezmaksas programām, bet turpināšu ar maksas programmām. Aptuvens pieraksts būs sekojošs:  programmas nosaukums, saite uz mājas lapu, īss apraksts un varbūt kāds komentārs. Sarakstā nav iekļautas tādas programmas kā kodeki, dažādi serveri, plugini web pārlūkiem un tamlīdzīgas programmas. (more…)

Twitter-mānijas sākums Latvijā?

10
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa: ,

twitter_logo Šīs nedēļas laikā ir būtiski pieaugusi Latvijas blogeru aktivitāte tādā servisā kā Twitter. Grūti saprast, kas tam ir par iemeslu, bet pēkšņi vienu dienu sāka parādīties aizvien vairāk personu, kas seko manām aktivitātēm šajā servisā. Lai nu kā – patīkami, ka Twitter paliek populārāks. Lai pieliktu savu roku Twitter popularizēšanā apskaidrošu galvenās lietas, kuras, manuprāt, būtu jāzina par šo servisu, kā arī to, kā to vajadzētu uztvert.

Kas ir Twitter?
Būtībā Twitter ir serviss, kas ļauj tā lietotājiem apmainīties ar īsiem ziņojumiem. Maksimālais ziņojuma garums ir 140 simboli. Salīdzināt to var ar cilvēku sabiedrību dzīvē. Katrs var pateikt kādu frāzi. Var dzirdēt arī citu personu izteikumus. Var pieiet personai tuvāk klāt un klausīties ko viņa runā. Tāpat kāds var klausīties ko jūs runājat. Twitter ļauj vēl vairāk – ir iespējams ne tikai klausīties ko runā kāds konkrēts cilvēks vai viss bars kopumā, bet atfiltrēt tikai tos izteicienus, kuri ietver konkrētus atslēgvārdus.

Twitter tehniskie izmantošanas veidi
Ir ļoti, ļoti daudz veidu, kā iespējams ziņas nosūtīt, kā arī saņemt. Var izmantot Web saskarni Twitter.com, var izmantot mobilo telefonu, speciālas programmas, Web pārlūku spraudņus utt. Katrs var atrast to, kas viņam šķiet ērtāk. Pats sākotnēji izmantoju Snitter, bet tagad eksperimentēju ar Firefox spraudni TwitterFox. Kā arī esmu uzsācis izmantot Pidgin kā IM klientu (lai izmantotu sekošanu vārdiem). Redzēs pie kura varianta palikšu beigās.

Kādiem nolūkiem Twitter ir izmantojams
Grūti pat visu uzskaitīt. Primāri, lai paziņotu citiem kādas īsas tekstuālas lietas. Nav jāstāsta tikai to ko jūs konkrētajā brīdī darāt. Var iemest kādu interesantu saiti, var izteikt kādu domu kas ienākusi galvā. Tāpat var arī pajautāt jebkuru jautājumu, un ja jums ir vairāki sekotāji – ļoti iespējams, ka saņemsiet kāroto atbildi. Piemēram, šodien noziņoju, ka ļoti ērtā un noderīgā programmiņa Evernote bija pieejama bez maksas (parasti maksā 50$). Mani sekotāji attiecīgo ziņu redzēja un ja bija ieinteresēti, varēja programmu lejupielādēt.

Kā sākt?
Pirmkārt jāiet uz Twitter.com un jāpiereģistrējas. Tad būtu jāizdomā kādā veidā mijiedarbosieties ar Twitter.com – iesiet tieši uz lapu, izmantosiet kādu programmu, spraudni Web pārlūkam utt. Kad tas izdomāts vajag sameklēt cilvēkus kuriem sekot. Ja sekojat līdzi blogiem – varat sameklēt iecinītos blogerus un sākt sekot viņiem. Varat sekot jebkuram. Pēc laika sapratīsiet vai attiecīgo personu ieraksti jums ir interesanti. Ja izrādās, ka nav interesanti – beidziet sekot konkrētām personām. Nopietni Twitter lietotāji seko līdzi vairākiem tūkstošiem personu. Līdz ar to spēj uzzināt daudz ko jaunu, kā arī saņemt atbildes uz sevi interesējošām lietām. Lai nebūtu vilšanās servisā – tas ir jālieto. Ja jūs nevienam nesekosiet, tad arī no servisa nekādu īpašo jēgu nejutīsiet. Protams, var sekot ne tikai personām, bet kādiem konkrētiem tematiem – galvenais nestāvēt maliņā.

Ko vēl vajadzētu zināt?
Bez parastu ziņojumu izteikšanas ir pieejamas vairākas komandas, ar kuru palīdzību iespējams servisu izmantot pilnvērtīgāk. Tālāk dažu uzskaitījums:
ON lietotājs – ieslēdz paziņojumu saņemšanu no konkrētās personas (piemēram, ON Endijs)
OFF lietotājs – atslēdz paziņojumu saņemšanu no konkrētās personas (piemēram, OFF Endijs)
FOLLOW lietotājs – ar šo komandu tiek aktivizēta sekošana konkrētai personai, tātad jūs varēsiet sākt saņemt personas rakstītos paziņojumus (piemēram, FOLLOW Endijs)
LEAVE lietotājs – ar šo komandu tiek izbeigta sekošana personai (piemēram, LEAVE Endijs)
@lietotājs ziņojums – tiek nosūtīts ziņojums konkrētajam lietotājam un šis ziņojums tiks saglabāts konkrētajam lietājam sadaļā “replies” (piemēram, @Endijs Paldies par Twitter rakstu)
D lietotājs ziņojums – tiek nosūtīts ziņojums konkrētajam lietotājam un šis ziņojums tiks saglabāts konkrētajam lietotājam web arhīvā (piemēram, D Endijs Paldies par Twitter rakstu)
WHOIS lietotājs – tiek parādīta profila informācija par konkrēto lietotāju (piemēram, WHOIS Endijs)
GET lietotājs – tiek parādīts pēdējais lietotāja ziņojums (piemēram, GET Endijs)
NUDGE lietotājs – lietotājam tiek atgādināts par to, lai viņš ieraksta kādu paziņojumu (piemēram, NUDGE Endijs)
STATS – tiek parādīta statistika par to cik lietotājiem jūs sekojat, cik lietotāji seko jums un cik vārdiem jūs sekojat
TRACK vārds – sāk sekot vārdam
UNTRACK vārds – tiek pārtraukta sekošana vārdam
Sekošana vārdiem nav pieejama no Web un API izmantojošām programmām, bet tikai no mobilajiem telefoniem un IM (GTalk, Jabber, LiveJournal).

Pēdējie komentāri
Twitter ir viena liela, liela problēma. Servisam bieži vien ir novērojamas nestabilitātes problēmas. Brīžiem nav iespējams pieslēgties savam kontam, brīžiem nav iespējams saņemt/nosūtīt ziņas utt. Neskatoties uz to, ka regulāri tiek palielināts serveru skaits, kas uztur visu šo pie dzīvības, jaudas ik pa laikam ir par maz.

Ja kāds grib sekot man, tad manu profilu var atrast šeit: http://twitter.com/Endijs

Go to Top