Pirms 4.5 gadiem uzrakstīju ierakstu par to kādas maksas un bezmaksas programmas es lietoju. Kas interesanti – pat šobrīd teju katru dienu uzrodas kāds kurš grib izlasīt attiecīgo ierakstu. Nolēmu, ka jāatjauno, jo 4.5 gadi ir daudz un šis tas ir mainījies.

Sāksim ar bezmaksas programmām, kuras lietoju.

7-Zip
Arhivators. Joprojām mana izvēle Nr.1 šī uzdevuma veikšanai.

Adobe Reader
Lai cik daudzi šo lamātu par to ka lēns, liels, caurumains, es tāpat izmantoju. Vismaz nekad nav problēmu ar PDF renderēšanu. Un uz mana notebook īti nekādu bremzi nejūt.

Apostrofs 
Paldies laacz. Ērti rakstīt, ja garumzīmes iegūstamas ar labās rokas mazo pirkstiņu. Pieļauju ka pat tad, kad Windows pats mācēs izdarīt to ko Apostrofs dara, tīri inerces dēļ iešu un likšu šo.

Buddi 
Naudas uzskaites un budžeta plānošanas rīks.

Calibre 
E-grāmatu konvertēšanai, reizēm lasīšanai. Vajadzētu izmantot lai izveidotu sakarīgu katalogu, bet līdz tam vēl neesmu ticis.

CCleaner 
Šad un tad palaižu, lai iztīrītu kādu drazu (temp faili, dažādi cache faili utt.).

Dropbox 
Failu sinhronizēšana. Ja vēl neizmanto, tad klikšķini, reģistrējies un katrs dabūsim nedaudz papildus vietu datu glabāšanai.

FileZilla Client
(s)FTP piekļuvei nu jau daudzus gadus izmantoju šo. Ērts, ātrs.

Git 
Versiju kontrole.

Google Chrome
Mans ikdienas Web pārlūks. Citus atveru ļoti, ļoti reti.

Google Drive
Failu glabātuve (gan kā arhīvs, gan rezerves kopijas).

Google Picasa
Organizēju bildes, taisu rezerves kopijas online utt.

Google Earth
Reizēm paspēlējos ar kartēm un dažādiem to slāņiem.

HeidiSQL 
MySQL klients. Rakstīju par viņu jau kaut kad iepriekš.

IrfanView 
Sensenos laikos daudzi izmantoja šo, lai apskatītu bildes. Pateicoties spraudņu klāstam noder joprojām (īpaši ja datorā nav nekā cita, lai apskatītu kādu Photoshop veidotu labumu).

Jing 
Neatsverams rīks, ja regulāri kādam jāparāda kādu screencast vai bildi ar norādēm.

Launchy 
Šī ir superīga programmiņa. Nevaru iedomāties savu ikdienu bez viņas. Ko viņa dara? Palīdz palaist programmas neizmantojot saīsnes. Uzsitam Alt+Space, izlec logs, ierakstam burtu ‘c’ un atveras, piemēram, Chrome.

LibreOffice 
MS Office alternatīva. Ir iepirkts arī MS Office Home&Student, bet to vairs datorā turēt nedrīkstu.

KeePass 
Paroļu ģenerēšana un uzglabāšana. Vajadzētu būt drošam pasākumam.

Mozilla Firefox
Pēdējā gada laikā tikai lai notestētu Web lapas. Pirms 4.5 gadiem bija mans Nr1 Web pārlūks.

Mozilla Thunderbird 
Tikai lai uztaisītu rezerves kopijas e-pasta kontiem. No Thunderbird uz Web režīmu pārslēdzos pirms pāris gadiem.

Notepad2
Manā skatījumā ideāls Notepad aizvietotājs.

Oracle Virtual Box
Reta ir tā diena kad šis negriežas fonā ar kādu Linux (galvenokārt Ubuntu). Linux savukārt ir vieta kur darbinu savus sakodētos veikumus.

Paint.NET 
Bilžu apstrādes programma. Pārgāju uz šo no GIMP. Tā kā parasti mana bilžu rediģēšana beidzas pie Crop/Resize, tad īsti pat nezinu cik šī programma ir laba vai slikta.

Plink/Putty
Lai slēgtos klāt serverim (ssh).

Skype 
Tikai tādēļ, ka daži no kontaktiem lieto Skype nevis GTalk.

Trillian 
Nomainīju Pidgin uz Trillian. Mazāk problēmu un nedaudz pat glītāks.

VideoLAN (VLC) 
Video atskaņotājs. Laikam arī mūziku atskaņo, bet par to īsti nezinu – nav man mūzikas.

WinMerge 
Ja jāsalīdzina failus vai direktorijas.

WinSCP 
Vēl viena programma (s)FTP piekļuvei. Izmantoju tām reizēm kad vajag padot atslēgas.

TrueCrypt 
Esmu paranoiķis un šifrēju sava notebook hdd.

VirtualDub 
Ja nu jāpārkodē kādu video.

 

Maksas programmas.

Windows 8
Datoram nāca līdzi Windows 7, bet es iepirku Windows 8 – tīri eksperimenta nolūkam. Par to kas patika un nepatika varējāt lasīt arī iepriekš.

phpStorm 
Mana iecienītākā IDE. Esmu izgājis visai daudzām programmām (Eclipse, Aptana, NetBeans, ST2 utt.), bet nu jau teju 2 gadus ikdienā izmantoju phpStorm. Pirms dažām nedēļām pat iepirku licences 2 gadus uz priekšu.

 

Ir iepirktas arī dažas citas programmas, bet tās izmantoju tik reti, ka īsti sarakstā nav jēgas likt. Gluži tāpat kā ir arī viena otra cita bezmaksas programma uzinstalēta, bet to izmantoju tik reti, ka nav īsti pamatojuma iekļaut sarakstā.


Ar Windows 8 man gāja visai interesanti. Bet par visu pēc kārtas. Es ar Windows dzīvoju kādus padsmit gadus. Ir sanācis lietot: 3.11, 95, 98, Me, XP, Vista, 7. Daži no šiem bija pilnīga vilšanās, daži ļoti labi. Kad sākās runas par Windows 7, es to pasūtīju pat pirms tas nonāca tirdzniecībā. Savukārt Windows 8 man neraisīja pilnīgi nekādu interesi. Nedz es lasīju par to (dažas lietas zināju, bet tīri netīšām), nedz biju lejupielādējis Preview versiju, nedz biju plānojis pirkt. Atskatoties uz saviem tweetiem, varu redzēt, cik mainīgs viedoklis man bijis šī OS sakarā. Taču, kad Windows 8 pārdošana tika sākta, es to nopirku pirmās dienas pusdienlaikā. Nopirku, jo tik ļoti lēti (upgrade uz Windows 8 Pro tikai 20.78Ls). Un pirku ne jau lai uzreiz liktu virsū, bet ar domu “ja nu noder”. Taču pagāja tikai dažas stundas un nolēmu, ka jāuzliek vien ir. Jāpiemin, ka pats iegādes process ir vienkāršs un ātrs. Tik vien kā jāaizpilda forma, jāsamaksā, jālejupielādē. Pēc lejupielādes var saglabāt kā ISO failu un var paņemt taisīt upgrade.

Upgrade process

Uztaisīju svarīgākajiem failiem rezerves kopijas un palaidu upgrade. Tas nedaudz pagrabinājās, pārstartējās un redzēju Windows 8 bēdīgo ekrānu (alternatīva zilajam ekrānam). Nodomāju, ka nu gan man būs jautra nedēļas nogale – jo nedz dabūju Windows 8, nedz strādās vecā versija. Pēc pārstartēšanās saņēmu piedāvājumu: Windows 8, Windows 8 Setup, Windows 7. Paņēmu Windows 7, bet īpašas cerības neloloju. Taču tavu brīnumu – viss ielādējās bez problēmām. Tik vien kā izleca paziņojums, ka instalācija neizdevās, bet mēs esam atgriezuši jūsu OS tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms upgrade. Liels un patīkams pārsteigums. Nospriedu, ka varbūt upgrade nepatika tas ka man disks bija šifrēts ar TrueCrypt. Stundas 6 vēlāk atšifrēšanas process bija beidzies un mēģināju vēlreiz. Taču atkal tas pats (bēdīgais ekrāns). Šoreiz paņēmu nevis Windows 7, bet riskēju un paņēmu “Windows 8 setup”. Tad kādu laiku sistēma grabinājās, dažas reizes pārstartējās un tiku pie Windows 8. Device manager rādīja ka ir kaut kādas problēmas ar Bluetooth (tas nebija pārsteigums, jo par to brīdināja upgrade laikā), kā arī ar VirtualBox pieinstalēto tīkla karti. Pārinstalēju VirtualBox un otrā problēma pazuda. Tālāk palaidu Performance pārbaudi, bet tās beigās saņēmu kļūdas paziņojumu. Nospriedu, ka nu gan ieberzos un kāds no dzelšiem nedraudzējas ar Windows 8. Joka pēc palaidu Windows Update. Tika novilkti pāris atjauninājumi – kā rezultātā pazuda gan Bluetooth problēma, gan arī Performance pārbaudei vairs nekādu problēmu nebija. Atlika tikai viena problēma. Jing bija beidzis strādāt (arī par to biju iepriekš brīdināts). Gājiens uz TechSmith lapu – jaunas versijas lejupielāde, install un viss kārtībā. Upgrade process, lai gan ne bez sīkām problēmām, bija veiksmīgi beidzies. Vajadzētu gan uzlikt uz tīras sistēmas, jo tas parasti ir labāks variants kā upgrade, taču slinkums visu atkal instalēt. Lai vai kā – līdz šim brīdim neko sliktu neesmu manījis – viss strādā kā Windows 7.

Turpināt lasīt


Šodien saņēmu nepatīkamu vēstuli no Mozy. Izrādās, ka viņi ir paaugstinājuši savu pakalpojumu cenas. Ja nezini kas par zvēru ir Mozy, tad vari apskatīt ierakstu Rezerves kopiju veidošana tiešsaistē ar Mozy – perfekti!.

Iepriekš viņi mājas lietotājiem piedāvāja vai nu bezmaksas versiju (2GB) vai maksas versiju par ~55$ gadā. Maksas versija ļāva veidot neierobežota lieluma datu rezerves kopijas. Savukārt jaunais izcenojums ir:
* 5.99$ mēnesī. Iekļauts viena datora atbalsts un 50GB datu apjoms.
* 9.99$ mēnesī. Iekļauts trīs datoru atbalsts un 125GB datu apjoms.
* Ja pietrūkst ar 125GB vai 50GB var piepirkt klāt. Katri 20GB ir papildus 2$ mēnesī.
* Ja ir vēlme vēl kādu datoru iekļaut – arī 2$ mēnesī klāt.

Es šobrīd izmantoju gandrīz 200GB. Tātad pēc jaunā plāna tie būtu 9.99+2+2+2+2 = 17.99$ mēnesī. Pamatīgs kāpums no nepilniem 5$ iepriekš. Turklāt, ja sākšu tērēt vēl vairāk, tad maksa vēl pieaugs.

Vienīgais prieks ir ka tiem, kas jau veikuši priekšapmaksu pēc vecā plāna, līdz termiņa beigām saglabājas vecie nosacījumi. Tātad man laiks līdz septembrim, lai izdomātu ko darīt tālāk. Skaidrs ir viens – tik daudz es maksāt negribu. Varianti ir divi – samazināt datu apjomu vai atteikties pavisam. Visticamāk, ka būs kombinācija. Piemēram, bildes pie Google, dokumenti pie Mozy, bet kur video… hmmm.

Nevarētu teikt, ka šāds notikumu pavērsiens nebija gaidāms. Cenas viņi nebija mainījuši no 2006. gada un tās bija neticami zemas. Turklāt, ja parēķina cik izmaksātu 200GB uzglabāšana S3 (kas tiek uzskatīts par lētu izmaksu ziņā), tad tas krietni pārsniegtu Mozy izmaksas. Bet Mozy vēl ir bonuss – ērts rezerves kopiju veidošanas mehānisms.


Jautājums – cik bieži tev ir gadījies, ka nepieciešama kāda no šīm lietām: pārkonvertēt kādu no dokumentu formātiem uz pdf, pārkonvertēt pdf uz kādu no dokumentu formātiem, atzīmēt pdf dokumentā kādu laukumu, rediģēt pdf dokumentu, parakstīt pdf dokumentu, izeksportēt no pdf bildes, pielikt pdf dokumentam komentārus? Gan jau ka vismaz kaut ko no šī būs bijusi nepieciešamība darīt kaut reizi. Bet problēma tāda, ka ne jau vienmēr pa rokai ir īstie rīki. Ja vēl pārkonvertēt no DOC uz PDF nav problēma, tad pārējās uzskaitītās funkcijas var izrādīties diezgan problemātiskas.

Protams, var izmantot dažādas maksas programmas. Bet kādēļ maksāt, ja var paņemt vienu bezmaksas programmu, kura visu augstāk uzskaitīto (un ne tikai to) dara ļoti ātri un korekti. Tāda iespēja tagad ir. Un šo brīnumaino produktu sauc par NitroPDF Reader. Par sevi viņi saka šādi:

Create PDF files, comment and review, save PDF forms, extract text and images, type text directly onto the page, and more.

Start working with PDF files the way you always wanted.

Vairāk par viņu, kā arī lejupielādēt, varat http://www.nitroreader.com/.

Turklāt sakarā ar to, ka produkts vēl jauns (beta stadijā) un savu cienītāju skaitu tikai veido, viņi pat vienam laimīgajam uzdāvinās iPad. Jāmin, ka šis ir paredzēts tikai un vienīgi Windows platformai.


Pamazām esmu sācis pāreju no Firefox uz Google Chrome. Varētu teikt, ka pastiprināti Google Chrome sāku izmantot tikai pēdējā pusgada laikā. Līdz tam neizmantoju, jo Firefox ar visiem daudzajiem paplašinājumiem likās daudz ērtāks. Situācija pamazām mainās. Ir tā, ka regulāri izmantoju divus pārlūkus. Vienu ikdienas Web lapu pārlūkošanai. Otru darbam. Pirmais ir Chrome. Otrs Firefox. Divi pārlūki tikai tāpēc, ka Firefox paplašinājums Firebug (ar visiem tā papildinājumiem) ir neatsverams darba rīks. Un Chrome, lai gan progesē arī šajā virzienā, tomēr man nešķiet tik ērts.

Atpakaļ pie tēmas. Uzskaitīšu astoņus no paplašinājumiem kurus izmantoju. Jāpiemin, ka vēl aptuveni tik pat daudz paplašinājumus meklēju. Līdz ar to saraksts paplāns. Viss uzskaitīts alfabēta kārtībā.

Chrome Reader. Man kā Google Reader lietotājam šis šķiet elegantākais veids tam, kā pierakstīties RSS barotnēm. Lieta tāda, ka pēc noklusējuma Chrome nemāk parādīt ikoniņu adrešu joslā, kas signalizētu par to, ka Web lapa piedāvā RSS (šī funkcija ir neatņemama sastāvdaļa teju katrā mūsdienīgā pārlūkā). Tādēļ ir uztapināti vairāki paplašinājumi, kas šo trūkumu novērš. Lielākais vairums vienkārši parāda ikonu un viss. Savukārt Chrome Reader ne tikai parāda ikonu, bet veic sasaisti ar Google Reader. Piemēram, ja apmeklēsiet lapu, kura jau būs pievienota Google Reader, redzēsiet vienu ikonas paveidu. Ja nebūs pievienota Google Reader, tad citu ikonu. Savukārt uzklikšķinot uz pēdējās tiks nosūtīts pieprasījums uz Google Reader, lai nolasītu kā esat sakategorizējis RSS barotnes un ieliekot ķeksi atbilstošai kategorijai uzreiz būsiet abonējis attiecīgo RSS plūsmu. Ļoti ērti.

CSSViewer. Ļoti vienkārš paplašinājums. Aktivizējot to un uzbraucot ar peli uz kāda elementa Web lapā, parādīsies lodziņš ar informāciju par to, kādi CSS parametri izmantoti, lai attiecīgajam elementam piešķirtu stilu.

FlashBlock. Tas izsaka visu. Tiek nobloķēts Flash. Es izmantoju šo paplašinājumu. Taču izskatās, ka šis ir populārāks. Iespējams, ka jāpamēģina pēdējo.

Google Mail Checker. Dara to ko no atbilstoša nosaukuma paplašinājuma varētu gaidīt. Parāda Gmail ikoniņu ar cipariņu, kurš apzīmē to, cik neizlasītu vēstuļu ir Gmail (arī Google Apps mail) kontā.

My Shortcuts. Tā kā izmantoju daudzus Google servisus, tad salikt visiem ikonas zem adrešu joslas aizņemtu daudz vietas. My Shortcuts šo problēmu atrisina. Daudzo ikoniņu vietā ir tikai viena, uz kuras uzklikšķinot parādās garāks saraksts ar daudzām saitēm. Paplašinājumam ir iepriekš sadefinēti daudzi Google servisi. Nevajadzīgos var atspējot, kā arī varat pievienot paši savas saites. Viena no noderīgākajām iepriekš definētajām saitēm ir “New Mail”, kas atver nelielu Gmail lodziņu, kurā var dzejot vēstuli.

Pendule. Vēl viens paplašinājums no Web development līnijas. Uzklikšķinot uz atbilstošās ikonas parādās saraksts ar daudzām darbībām (piemēram, atspējot CSS, atslēgt bildes, parādīt bilžu dimensijas, ieslēgt krāsu paleti utt.).

SEO Site Tools. Paplašinājums, kurš parāda ar SEO saistītu informāciju par lapu (pozīciju Alexa, Google PageRank, saites utt.). Pilnu sarakstu un video pamācību vislabāk apskatīt paplašinājuma lapā.

Snippy. Viens no pēdējā laika labākajiem atklājumiem Google Chrome paplašinājumu jūrā. Ar šī paplašinājuma palīdzību iespējams ļoti ērti atzīmēt dažādās Web lapās interesējošu informāciju (tekstu, bildes), tad to visu apvienot vienā palagā (ja nepieciešams pievienojot komentārus) un augšupielādēt Google Docs vai Snippy paša servisā. Atļaušos pat ielikt video šeit. Elegants paplašinājums.

Kas tad vēl trūkst? Meklēju kādu ērtu lejupielāžu menedžeri, NoScript alternatīvu un vairākas citas lietas. Bet par tām citreiz.


Ikdienā diezgan daudz sanāk strādāt ar MySQL. Līdz nesenai pagātnei darbam izmantoju SQLyog Community Edition, phpMyAdmin, MySQL GUI Tools paciņu. Taču kopš esmu atklājis programmu HeidiSQL no pirmā un trešā esmu atteicies pilnībā. Savukārt phpMyAdmin vēl dažās vietās tiek izmantots (uz tiem serveriem, kuriem nevaru uztaisīt SSH tuneli, lai pieslēgtos no HeidiSQL).

Ar ko tad HeidiSQL man ir tik ļoti iepaticies? Ir vairākas lietas:
* Ļoti liela funkcionalitāte. Jo vairāk apgūstu pašu produktu, jo vairāk izbrīnīts esmu par to kā kaut kas tāds ir pieejams bez maksas, turklāt vēl OpenSource. Neskatoties uz tā jau lielo un ērto funkcionalitāti, visu laiku tiek pievienoti dažādi papildinājumi, kas darbu padara ražīgāku un ērtāku.
* Ātri tiek labotas kļūdas. Šobrīd notiek atkīva piektās versijas izstrāde. Tāpēc gadās, ka kāda lieta ir saplīsusi vai nestrādā. Šeit ir saraksts ar zināmajām problēmām. Taču, ja kāda nestrādājoša lieta tiek atrasta, par to nevajag klusēt. Es izveidoju kļūdas pieteikumu un nepilnu 24h laikā jau problēma tika novērsta. Teju katru dienu iznāk jauna apakšversija ar kādiem uzlabojumiem vai kļūdu labojumiem. Pēc fināla versijas gan jau vairs tik bieži tas nenotiks, taču izstrādes ir tiešām aktīva.
* Ļoti ātrs. Varbūt maldīgs priekšstats, bet man šī produkta ātrdarbība šķiet vislielākā no visiem līdz šim izmēģinātajiem. Gan darbojoties ar lokālu datu bāzi, gan attālinātu caur SSH tuneli.
* Vienkārši ērts.

Protams, HeidiSQL šobrīd nav pati pilnība. Ir lietas, kuras saplīst. Ir lietas, kuras vēl nav pievienotas. Taču neskatoties uz to HeidiSQL ir labākais no OpenSource pasaules ko esmu atradis 2010. gadā.


Meklējot izdevīgākos banku piedāvājumus uzkrājumiem, pamanīju, ka Hipotēku banka ir izstrādājusi programmu “Mūsu budžets”. Šo programmu viņi kā dāvanu dod tiem saviem klientiem, kuri pieteikušies Ģimenes komplektam . Paši viņi par šo programmu saka sekojoši:

Tā ir kā elektroniska piezīmju grāmatiņa, kas vajadzīgos brīžos sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: “Kur mēs tā iztērējāmies?” vai “Kā mēs varētu ietaupīt?”. Ja izmantojat internetbanku HipoNet, tajā veiktos darījumus nav nepieciešams pārrakstīt, jo tos ērti var ielādēt “Mūsu budžets” programmā.

Es savu izdevumu/ienākumu uzskaitei jau vairāk kā pusotru gadu izmantoju programmu Buddi. Tāpēc mani ļoti ieinteresēja tas, kādu programmu ir izdevies izstrādāt Hipotēku bankai. Tā kā tas ir bankas produkts, tad tam vajadzētu būt ļoti pārdomātam, precīzām, stabilam. Taču tā kā neesmu Hipotēku bankas klients, tad neloloju īpašas cerības, ka pie “Mūsu budžets” tikšu. Bet tiku gan. Izstādē “Bērnu pasaule 2009″, kura norisinājās pirms kāda mēneša sanāca saruna ar Hipotēku bankas pārstāvjiem, kuri mēģināja mani pierunāt izmantot kādu no viņu pakalpojumiem (uzkrājums bērnam, Ģimenes komplekts utml.). Tā kā par savas kontaktinformācijas atstāšanu (tātad vēl patālu no tapšanas par reālu klientu), man piedāvājās uzdāvināt “Mūsu budžets”, tad nolēmu ka nelaidīšu iespēju garām.

Nolēmu padalīties ar jums savos secinājumos par programmu. No sākuma par programmas iespējām. Tad secinājumi. Un nobeigumā sarakste ar Hipotēku banku un daži komentāri par viņu info dienestu.

Turpināt lasīt


Google Chrome
Gan jau visi būsiet paspējuši kaut ko palasīt par Google jaunāko veikumu Google Chrome. Visās malās jau tik daudz par Chrome tika skandināts, ka daudziem šis temats jau ir stipri apnicis. Es kādas minūtes palietojot Chrome izteicos, ka būs jāuzraksta kādu nopietnāku rakstu par šo tēmu. Bet tad biju atmetis šo ideju, tieši informācijas pārbagātības dēļ. Taču šodien Cuu izteicās, ka gaida to manu rakstu. Tad nu saņemiet. Nebūs nekas diži nopietns, bet arī kas vairāk par 5 vārdiem.

Es negribu uzskaitīt visas iespējas, kuras ir Chrome. To jau ir paspējuši izdarīt teju katrs otrais LV blogeris. Tā vietā gribu paspriedelēt nedaudz plašāk.

Vai Chrome radīs revolūciju?

Manuprāt nē. Labākajā gadījumā paātrinās citu Web pārlūku evolūciju, saasinās konkurenci un tas arī viss. Jā – Chrome šķiet ātrāks un tajā ir dažas jaunas lietas arhitektūrā (piemēram, neatkarīgas cilnes), bet tas viss ir tikai īslaicīga priekšrocība. Tiem, kas seko līdzi Web pārlūku attīstībai būs dzirdējuši, ka Firefox 3.1 būs jauns JavaScript apstrādes dzinējs, kurš pat ir ātrāks par Chrome izmantoto V8.

Tehniskā ziņā spīdošs produkts?

Noteikti nē! Chrome ir sasteigts produkts. Protams, tas vēl ir Beta stadijā, bet vienalga – kļūdu un problēmu pietiek. Piemēram, Chrome izmanto vecu Webkit versiju. Tādu kurā pat ir drošības caurums! Ir atrasti arī citi drošības caurumi. Chrome mēdz uzkārties (arī man pēkšņi vienu brīdi atteicās ielādēt jaunas lapas). Chrome pat var sabrucināt ar speciāli izveidotu Web lapu. Turklāt atmiņu jau šis pārlūks arī netērē mazāk kā citi. Atveriet  dažas cilnes un saskaitiet visas Chrome instances Uzdevumu pārvaldniekā. Salasīsies tik MB, ka maz neliksies. Google pat EULA (lietošanas noteikumos) iekļāva punktu, pēc kura spriežot, viss ko jūs radat ar Chrome palīdzību pieder Google. Protams, tas tiks izlabots – bet vai tas nerada sasteigta produkta sajūtu? Ak jā – papētiet kā pārlūks ir latviskots. Brīžiem visādi brīnumi redzami. Jo īpaši, ja sekojat līdzi tam, ko rāda statusa joslā (kreisajā apakšējā stūrī).

Kas vēl?

Vēl ir ļoti daudz trūkumu. Piemēram, nav iespējas uzlikt paplašinājumus, nav iespējams atslēgt Java, JavaScript utt. utt. Turklāt – katra Chrome instalācija tiek papildināta ar to identificējošu numuru. Domājams, ka nav grūti izdomāt kādēļ Google tas nepieciešams.

Noslēgums

Google Chrome kopumā vērtēju, ka labu lietu, jo tā pastiprinās konkurenci. Tā kā Chrome ir atvērtā koda produkts, tad varam arī ļoti nesatraukties, ka Google sadarīs kādus lielus grēku darbus ar mūsu privātumu. Pats, būdams liels Google produktu piekritējs, pagaidām šo pārlūku nelietošu. Palieku uzticīgs Firefox.

Tiem, kas nezina kāpēc Google tik ļoti interesē savs Web pārlūks… Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt – Google produkti pieejami ar Web pārlūku palīdzību un nepaies ilgs laiks, kad Chrome kļūs aizvien integrētāks ar visiem Google servisiem. Otra lieta – Chrome brālis (vai māsa) atradīs savu ceļu arī Google mobilo telefonu platformā Android. Divi zaķi ar vienu šāvienu.