Par IT, programmēšanu, Personal finance un dzīvi
Finanses
Rīcības plāns 2009.gadam
5Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Finanses
Vakar izlasīju pirmo grāmatu par tēmu personīgās finanses (personal finance). Tā bija Suze Orman’s grāmata “2009 action plan”. Šo grāmatu Oprah.com varēja dažas dienas lejupielādēt bez maksas (legāli). Šobrīd lejupielādes lapā ir palikusi tikai grāmatas pirmā nodaļa, kā paraugs. Amazon maksā ap 5$. Grāmatā ir vairākas daļas: Kā pasaule nokļuva līdz tagadējai krīzei (izstāstīts par ASV hipotekāro kredītu burbuli), ko darīt ar kredītiem, pensijas uzkrājumiem, vienkāršiem uzkrājumiem, tēriņiem, utt. Viss stāstītais ir veidots tā, ka ir dota situācija un ieteikums ko tādā darīt. Liela daļa no grāmatā teiktā nav attiecināma uz mums, jo nav mums īsti tādu uzkrājumu plānu kādi ir viņiem, nav tādas kredītreitingu sistēmas utt. Bet neskatoties uz to, samērā liela daļa no teiktā atbilst arī Latvijas iedzīvotājiem. Īpaši man patika šādas rindas sadaļā par tērēšanu (kas būtu jādara 2009.gadā):
- Jānošķir vajadzības no vēlmēm.
- Jātiek pāri vainas apziņai, ka nespējat nodrošināt bērniem visu ko viņi vēlas.
- Izsvītrojiet vārdus esmu pelnījis no sarunas. Tas ko jūs esat pelnījuši ir mazsvarīgi. Svarīgi ir tas, ko jūs varat atļauties.
Precīzāk pateikt nav iespējams. Bieži vien kredītu ņemšana tiek pamatota aptuveni šādi braukšu ceļojumā uz valsti X, jo es esmu pelnījis šādu ceļojumu. Tas nekas, ka persona reāli var atļauties atpūsties tikai Latvijā. Mums arī gribās, lai mūsu bērniem nekas netrūktu. Tiek pirktas lietas pat neskatoties uz to, ka iespējams to nemaz nevar atļauties. Nākamo reizi pirms veikt šādu pirkumu ir jāpadomā vai uzņemties papildus kredītus šādā ekonomiskajā situācijā ir tā prātīgākā lieta.
Svarīgi ir arī nošķirt vēlmes no vajadzībām. Tādēļ es esmu krietni detalizētāk izvērsis savu finanšu uzskaiti. Piemērs: ja agrāk man bija izdevumu pozīcija pārtika, tad tagad ir ne tikai šī, bet arī našķi, alkohols. Līdz ar to iepriekš es zināju, ka man uz pārtiku mēnesī iziet X Ls. Bet tagad es zinu, ka no X summu Y sastāda pirkumi divās jaunajās izdevumu pozīcijās. Ko es no tā iegūstu? Es tagad varu prognozēt, ka kritiskā gadījumā es varēšu atteikties no našķiem un alkohola, kā rezultātā man pārtikai vajadzēs Z Ls, nevis X, kā agrākajos aprēķinos. Tā esmu arī sadalījis citas izdevumu pozīcijas – lai vieglāk varētu saprast, cik naudas iekrīt vajadzībās un cik vēlmēs. Līdz ar to es zinu, kāds ir nepieciešams minimālais ienākumu daudzums, lai izdzīvotu un varu laicīgi reaģēt, ja ienākumi sāk krist līdz tādam līmenim.
Grāmatā ir izteikts aicinājums šogad tikt vaļā no kredītkaršu parādiem. Amerikā kredītkaršu izsniedzēji var bez jebkādām problēmām paaugstināt kredītkaršu procentus, līdz ar to, kredītkaršu izmantošana šobrīd kļūst riskantāka un neizdevīgāka. Latvijā nav nācies dzirdēt par tādām lietām. Bet kas to lai zina, ko bankas ierakstījušas smalkā drukā kredītkaršu līgumos. Grāmatā ir izteikts arī aicinājums nepaļauties uz savu kredītkarti kā uz naudu neparedzētām situācijām. Lieta tāda, ka tur bankas aktīvi samazina kredītkaršu limitus vai pat slēdz kartes. Iespējams, ka arī mēs līdz tādai situācijai drīz tiksim. Pie šādiem apstākļiem jūs vairs nevarat būt droši, ka kredītkarte jūs paglābs. Lai gan ielīšana lielākās kredītsaistībās šobrīd vairs īsti neasociējas ar paglābšanos, bet ar pietuvošanos bezcerībai.
Lai kāda arī būtu jūsu finansiālā situācija, iesaku izdomāt arī jums savu Rīcības plānu 2009.gadam. Dzīvojam pārāk nestabilā laikā. Bankas vairs kredītus īsti dot negrib. Valsts ekonomika bremzē pat vairāk kā prognozēts (janvāra sākumā, pat neskatoties uz lielo taupības režīmu ir lielāks deficīts, kā pirms gada), uzņēmumi sāk aizvien vairāk bankrotēt, kā arī strauji pieaug parādnieku skaits. Varam jau iedomāties, ka tas mūs neskars, bet vai tā nav tuvredzība un paļaušanās uz veiksmi. Daļai jau veiksme stāvēs klāt, bet ne jau visiem. No iespējamā bezdarba, slimošanas, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem neviens neesam 100% pasargāts.
Šodien ejot uz biroju pamanīju vienu lietu, kas mani uz mirkli apstulbināja. Es pat apstājos un aizdomājos. No tablo, kur pretī cipariņiem, kuri apzīmē kabinetus, atrodas uzņēmumu nosaukumi, bija pazudusi liela daļa uzrakstu. Es gan nesaskaitīju, bet šķiet, ka palikusi vien 1/3 daļa. Un tas ir biedējoši. Trakākais ir tas, ka tas ir tikai sākums. Bankrotu vilnis turpināsies. Mums atliek tikai cerēt, ka nenāks cunami, kā arī gatavot savus Rīcības plānus.
3 lietas, kas noteikti ietilps manā Rīcības plānā 2009.gadam:
- Atdot kredītkartes parādu un kredītkarti neizmantot.
- Tikt skaidrībā cik daudz man iziet uz vajadzībām. Ja secināšu, ka ienākumu līmenis ir bīstami tuvu tam, cik iziet vajadzībām, tad jau laicīgi meklēšu papildus ienākumu avotus.
- Naudu, kas tiek ieekonomēta pateicoties Euribor procentu likmju kritumam netērēšu, bet novirzīšu uzkrājumiem.
Par to taupīšanu/ekonomēšanu
3Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Finanses
Nē – ne jau par to, par kuru runā valdība. Man kā vienkāršajam cilvēkam īsti saprāts neņem pretī operēšanu ar skaitļiem miljonos un pat miljardos. Bet skaidrs ir tas, ka ja ne spiestas nepieciešamības dēļ, tad vismaz tādēļ, ka tā vajag, jāsāk ekonomēt mums visiem. Ekonomēt tagad ir moderni. Bet tiem, kas negrib ekonomēt jo tas ir moderni, ziniet – ekonomējiet, jo tad būsiet vairāk gatavi tiem pavērsieniem, kuri mūs tuvākā gada laikā sagaida.
Tātad: kā varam ieekonomēt mēs – vienkāršie tautas pārstāvji?
Varam sākt ar citu padomu izlasīšanu. Šajā blogā ir aizsākta rakstu sērija ar nosaukumu “Save $1,000 in 30 Days Challenge”. Gan jau kādā no rakstiem atradīsiet kaut ko tādu, ko varat piemērot arī paši sev.
Vēl viens variants ir – izanalizēt to kā tērējat naudu. Tas tiešām ir noderīgi. Kad tas ir izdarīts var izdomāt no kā var atteikties vai kam samazināt tēriņus. Bez atteikšanās no dažādām lietām ir vēl viena – tērēt gudrāk. (more…)
Kāpēc vispasaules finanšu krīzi jāuztver nopietni?
4Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Finanses
Skatos, ka Finanšu kategorija šajā blogā jau sākt pārklāties ar putekļu kārtu. Īstenībā pats blogs jau kļūst par tādu lēnīgu organismu. Tāpēc, lai nedaudz pamainītu situāciju, pastāstīšu par vienu lietu, kas pēdējā laikā dara mani bažīgu. Un tā ir – vispasaules finanšu krīze.
Kāpēc to būtu jāuztver nopietni? Ir vairāki iemesli. Bet to visu var salikt vienā ķēdītē. Amerikāņu aizsāktā lavīna sekojoša: problēmas ar hipotekārajiem kredītiem, bankām zaudējumi, akciju tirgos zaudējumi, banku un apdrošinātāju bankroti, naudas kā resursa sadārdzināšanās.
Tiem kam bija ieguldīta nauda akcijās šis laiks ir smags. Nākas zaudēt prāvus naudas līdzekļus. Protams, ir cerība, ka ilgtermiņā viss atkal uzlabosies. Bet ja bija doma izmantot lielisko peļņas iespēju kuru piedāvāja akciju tirgus pirms kāda gada, tad diemžēl sanācis krietni sliktāk kā būtu gadījumā, ja nauda stāvētu plauktā un zaudētu savu vērtību inflācijas rezultātā. Varbūt daudziem šķiet, ka viņus neskar akciju tirgus lejupslīde, jo viņi nav pirkuši akcijas. Tad pajautāšu jums šādi: vai esat otrā/trešā pensiju plāna dalībnieks? vai izmantojat kādu no dinamiskajiem uzkrājuma veidiem, kurus tik ļoti stipri popularizēja īsi pirms ekonomiskās krīzes sākuma? Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbildējāt pozitīvi, tad ziniet – jums ir akcijas un visticamāk, ka jūsu ieguldījums šobrīd ir krietni nevērtīgāks par iemaksāto naudu. Tā kā es uzkrājumus nebiju paspējis sākt veidot un pensiju fondos (otrajā līmenī) iemaksas ir smieklīgi mazas, lai netiektu, ka teju nekādas, tad mani šis punkts īpaši nestrauc.
Taču tas kas mani satrauc ir – naudas kā resursa sadārdzināšanās. Ja arī jums ir kāds lielāks kredīts/līzings, tad gan jau zināsiet, ka tā procentus veido divas daļas: starpbanku likme (parasti EURIBOR) un kredītiestādes procentu likme. Problēma ir tāda, ka bankas vairs īsti viena otrai neuzticās un sākušas pašas veikt naudas uzkrājumus. Tāpēc starpbanku likmes aug un jau sāk uzstādīt jaunus rekordus. EURIBOR jau krietnu laiku pārsniedzis 5%. Atceros, ka dzīvokļa iegādes brīdī (aptuveni pirms 3 gadiem) EURIBOR bija nedaudz virs 2%. Tātad dažu gadu laikā procentu likme ir vairāk kā dubultojusies. Un kas pats trakākais – mēs, kredītņēmēji, nekad nevar zināt vai pēkšņi procentu likmes nevar pieaugt līdz 10 un vairāk procentiem (kā tas bija ar RIGIBOR). Protams, hipotekāros kredītus var ņemt nevis ar mainīgo procentu likmi, bet fiksēto. Tā parsti ņemšanas brīdī ir nedaudz augstāka par mainīgo, bet toties ir garantija, ka 5 gadu laikā nekas nemainīsies. Taču ko darīt līzinga gadījumā? Piemēram, paņemot auto līzingā tagad, mums nav nekādas garantijas, ka pēc gada procentu maksājums jau nebūs dubultojies.
Lūk – tāpēc vispasaules finanšu krīzi ir jāuztver nopietni. Un ir jādomā jau iepriekš ko darīt, ja gadījumā procentu likmes uzkāpj tik augstu, ka kredītu maksājumu jau būs apgrūtinoši veikt. 
Grafikā redzamas Euribor procentu likmes (avots db.lv).
Ilgtermiņa finanšu plānošana
20Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Finanses
Es jau kādu laiku uzskaitu visus izdevumus/ienākumus. Paskatoties datus pusgada griezumā redzu, ka varu uz priekšu prognozēt savus tekošos izdevumus. Tātad zinu cik man aptuveni katru mēnesi būs jātērē par kredītu pamatsummas atmaksu, cik par procentu atmaksu, cik par pārtiku, cik auto, cik sabiedrisko transportu, cik dažādos citos izdevumos utt. Protams, katru mēnesi summas nedaudz atšķiras, bet 3 mēnešu vidējie dati būs atkal līdzīgi vidējiem. Vēl zinu, ka tuvojoties novembrim būs lieli izdevumi par auto (OCTA, KASKO, apskate, apkope), kā arī jāveic dzīvokļa apdrošināšanu. Tātad vienu mēnesi izdevumi būs par ~ 1000Ls lielāki kā pārējos mēnešus.
Aptuveni varu prognozēt arī ienākumu līmeni. Līdz ar to varu arī mēģināt veikt ilgtermiņa plānošanu izdevumiem. Ņemot vērā to, ka gada beigās būs krietni lielāki izdevumi, visu gadu būtu jāveic papildus uzkrājumi. Tātad, ja uzkrājumus veicam no gada sākuma, tad tas sastāda 100Ls mēnesī, bet ja no gada vidus, tad 200Ls mēnesī. Taču cik daudzi no mums to dara? Varu pateikt par sevi, ka šo izdevumu pozīciju pavisam nebiju ņēmis vērā, jo līdz šim izdevumus plānoju īstermiņā. Tātad mēnesi-divus uz priekšu. Un tā ir liela kļūda. Izdevumus ir jāplāno vismaz gadu uz priekšu. Protams, to nevar izdarīt dienas laikā. Ir jāpēta to, kādas tieši pozīcijas prasa cik lielus izdevumus, kā arī kāda ir dinamika (attiecīgie izdevumi pieaug, samazinās vai ir aptuveni vienādi). Man šķiet, ka ja tagad sāktu uzskaitīt izdevumus/ienākumus, tad jau janvārī varētu sastādīt daudz maz sakarīgu pieļaujamo izdevumu plānu.
Ilgtermiņa plānošana palīdz izvairīties no spontānajiem pirkumiem. Piemēram, ja katru mēnesi ir ieplānots par 10% no ienākumiem uzlabot dzīves apstākļus, tad pie tā arī būtu jāturās. Savukārt, ja nekāda plāna nav un plānojam tikai mēnesi uz priekšu, tad ir visai liela iespējamība, ka izdarot kādu spontāno pirkumu būsim pārvērtējuši to, kā tas ietekmēs mūsu finansiālās iespējas ilgtermiņā. Īpaši tas ir attiecināms uz gadījumiem, kad šie pirkumi tiek finansēti no kredītu resursiem nevis brīvajiem uzkrājumiem. Protams, spontānos pirkumus var apkarot arī citos veidos. Vienu interesantu pamanīju ārzemju blogos pirms pāris dienām. Tas darbojas ieviešot sekojošu formulu: preces vērtība / X = nogaidīšanas dienas. Tātad pieņemot, ka X ir 25Ls, bet preces vērtība 100Ls, tad nodomājot pirkt attiecīgo preci, speciāli tiek nogaidītas 4 dienas, kuru laikā iespējams pārdomāt vai tiešām attiecīgā lieta ir vajadzīga, kā arī tiek pārbaudīts vai attiecīgo lietu nevar iegādāties izmantojot izdevīgākus nosacījumus.
Vēl viena lieta, pret kuru arī es esmu attiecies nevērīgi ir uzkrājumu veikšana. Jo ja mēs varam izplānot gadu uz priekšu standarta izdevumus, tad nevaram izplānot neparedzētas lietas, kuras var krasi mainīt ienākumu/izdevumu pozīcijas. Piemēram, darba zaudēšana, kādas slimības utt. Līdz ar to, ja plānojam izdevumus ilgtermiņā, tad plānojam arī uzkrājumus. Protams, citi saka, ka nav vērts uzkrāt, ja ir tāda inflācija kā pie mums, bet varat uzskatīt, ka inflācijas rezultātā zaudētā nauda ir maksa par drošības sajūtu.
Man ilgtermiņa finanšu plānošana vēl ir tikai sagatavošanās stadijā un zinu, ka šo gadu vēl nāksies aizvadīt pēc iepriekš izmantotās īstermiņas stratēģijas, bet zinu, ka nākamo gadu mēģināšu aizvadīt citādi.
Kā savus izdevumus plānojat jūs?
Hansabankas automatizēto sistēmu kļūda
1Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Finanses
Kādu laiku atpakaļ rakstīju par to, ka drīzumā būs jāsāk atmaksāt Studiju un Studējošā kredītus. Dienas piecas atpakaļ pamanīju, ka Hanzanet uzrādās Hansabankas izsniegto Studiju un Studējošā kredītu atmaksas grafiks. Precīzāk – bija parādījies tas, ka no marta mēneša jāsāk atmaksāt kredītu. Tas vēl būtu normāli. Taču manu uzmanību piesaistīja tas, ka kredītiem bija piemērota procentu likme 11-12.5% (atkarībā no kredīta). Par šādu situāciju biju ļoti izbrīnīts. Iepriekš manī mājoja pārliecība, ka gadījumā ja studijas esmu pabeidzis, tad likme būs tikai 5%. Atgādināšu, ka kredīts Hansabankā man bija paņemts studējot bakalauros, kurus veiksmīgi esmu absolvējis.
Nolēmu, ka jāpainteresējas kāpēc procentu likme ir tik liela. Uzrakstīju epastu uz info@hansabanka.lv ar attiecīgo jautājumu un situācijas izklāstu. Saņēmu atbildi, ka lai izskatītu jautājumu, man to ir jāiesniedz no Hanzanet vai arī jādodas uz kādu bankas filiāli. Tas tāpēc, ka caur Hanzanet iesniegts jautājums tiek izskatīts kā iesniegums. Tā arī izdarīju (aizsūtīju to pašu jautājumu caur Hanzanet). Pēc stundām 3 saņēmu atbildi, ka “tuvākajā laikā Studiju kredītu speciālists izskatīs jautājumu”. Nu neko – sākās gaidīšanas periods. Pirmdien pārbaudot pieejamo informāciju Hanzanet redzēju, ka procentu likmes daļai kredītu nomainītas uz 5% (Studējošā kredītam), bet Studiju kredītam uz 0%. Dažas stundas vēlāk saņēmu epastu, ka man bija taisnība. Tā kā es studijas bakalauros biju pabeidzis, tad kredītu jāsāk atmaksāt gadu pēc studiju beigšanas (tātad tikai jūnijā) un procentu likme būs 5%. Kļūda bija radusies, jo banka bija saņēmusi datus par to, ka es esmu izstājies no skolas pirms studiju beigšanas. Un tā kā sistēma ir automātiska, tad man tika sastādīts kredīta atmaksas grafiks.Taču lieta tāda, ka es izstājos no maģistriem, bet kredīts bija par bakalauriem. Līdz ar to varam secināt, ka Hansabankas automatizētajā sistēmā ir elementāra kļūda – nav pārbaudes uz to no kādas studiju programmas tad īsti students ir izstājies un kuras viņš ir veiksmīgi absolvējis.
Ja ar mani tā bija noticis, tad pieļauju, ka vēl krietnu bariņu bijušo studentu ir piemeklējis līdzīgs liktenis. Tikai jautājums – vai viņi ir piefiksējuši attiecīgo situāciju vai arī ar mierīgu sirdi maksā paaugstinātos procentus? Ja atpazīstat savu situāciju manā aprakstā – pārbaudiet savu kredītu procentu likmes.
Studiju un studējošā kredīta atmaksas sākumu gaidot
5Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Finanses
Nu jau mēnesi neesmu studējošo pulkā. Decembrī uzrakstīju iesniegumu par vēlmi izstāties no LU FMF Dat.maģ.pulka. Ir laiks sākt domāt par to, cik daudz katru mēnesī nāksies tērēt par Studiju, kā arī Studējošā kredīta atmaksu.
No sākuma atgādināšu ko īsti nozīmē katrs kredīts. Studiju kredīts ir tāds, kas paredzēts studiju maksas segšanai. Studiju laikā par kredīta izmantošanu procenti nav jāmaksā, bet pēc studijām 5% gadā. Studējošā kredīts ir paredzēts ikdienas tēriņu segšanai. Par šī kredīta izmantošanu jau tā saņemšanas brīdī jāmaksā 5% gadā no izmaksātās kredīta summas. Jāpiezīmē, ka šie ir valsts galvotie kredīti.
Studiju laikā šos kredītus kā apgrūtinājumu just nevar. Tas tāpēc, ka Studiju kredītam pat nav jāmaksā procentus, bet Studējošā kredīta procenti tiek atvilkti no nākamās izmaksājamās summas. Taču cipari sakrājas visai strauji. Savā studenta karjeras laikā paspēju uzkrāt Hansabankā parādu 4030Ls apmērā, bet SEB Unibankā 600Ls apmērā. Līdz ar to rupji rēķinot, studiju laikā esmu uzkrājis 4500Ls lielu parādu.
No SEB jau saņēmu atmaksas grafiku. Un kas pats interesantākais, tad Studējošā kredīta 5% ir pārvērtušies par 10.58%. Tas tāpēc, ka no studentu pulka izstājos pirms diploms kabatā. Hansabankas gadījumā procentu likmei vajadzētu būt 5%, jo bakalaurus pabeidzu. Tad nu jāņem rokā kādu kalkulatoru un jāparēķina. Ja pieņemam, ka kredīta atmaksas laikā par to ir jāmaksā 10% no neatmaksātās summas procentu maksājumos SEB gadījumā un 5% Hansabankas gadījumā, tad aprēķins sanāk aptuveni tāds (pirmajiem 3 mēnešiem):
Hansabanka – 4030Ls (jāatmaksā 10 gadu laikā, procentu likme: 5% gadā)
1.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.79Ls procentu maksājums
2.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.64Ls procentu maksājums
3.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.49Ls procentu maksājums
SEB – 600Ls (jāatmaksā 5 gadu laikā, procentu likme: 10% gadā)
1.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~5.00Ls procentu maksājums
2.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~4.91Ls procentu maksājums
3.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~4.83Ls procentu maksājums
Tātad ja saskaitam cipariņus kopā, tad ikmēneša maksājums studiju laikā uzkrāto kredītsaistību atmaksai būs ~65Ls.
Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tad, kad kredīts ir jāatdod, tas var iecirst visai ievērojamu robu budžetā. Turklāt, kad es vēl Hansabankā ņēmu kredītu, tad maksimāli varēja saņemt 60Ls mēnesī (Studējošā kredītam), bet tagad tiek doti 120Ls mēnesī. Kā arī studiju maksas ir kļuvušas krietni lielākas (līdz ar to arī nepieciešamie Studiju kredīti). Tāpēc studiju laikā visai veikli var uzkrāt kredītu 10000Ls apmērā, kura atmaksa var sastādīt visai ievērojamu daļu no ikmēneša izdevumiem. Turklāt, ja studijas nepabeidz, tad procentu likme vairs nav 5%, bet 10-11%.
Protams, šie kredīti ir ļoti vērtīga lieta, kuru vajag izmantot, jo ar šīs naudas palīdzību jaunais students var iegūt zināmu neatkarību no vecākiem (pirms sācis strādāt), turklāt procentu likmes ir salīdzinoši zemas. Vienīgi ņemot kredītu vajag atcerēties, ka to kādreiz vajadzēs arī atmaksāt. Protams, daļu kredīta var dzēst valsts. Bet lai tas notiktu ir jāizpildās kādam no vairākiem nosacījumiem, par kuriem šoreiz nav plānots stāstīt.
Secinājumi pēc 3 mēnešu izdevumu/ienākumu uzskaites un budžeta plānošanas
3Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Finanses
Pirms aptuveni 3 mēnešiem nolēmu, ka nepieciešams ieviest kaut kādu novērošanas mehānismu tam, kādā veidā tērēju naudu. Visu šo laiku cītīgi ievadīju datus par ienākumiem un izdevumiem programmiņā Buddi. Mēģināju arī plānot budžeta kategorijas (tātad tekošajā mēnesī izdomāt cik aptuveni būs jātērē nākamajā mēnesī). Ja ienākumu/izdevumu ievadīšana ir vienkārši fizisks darbs, tad budžeta plānošana sākotnēji ir pielīdzināma zīlēšanai. Taču ar katru nākamo mēnesi to izdarīt ir vieglāk. Turpinājumā uzskaitīšu 4 lietas, kuras esmu secinājis sakarā ar iepriekš minēto darbību veikšanu.
1) Izpratne par izdevumu līmeni dažādās ketegorijās
Iepriekš man nebija skaidrības cik es mēneša laikā tērēju pārtikai, cik sabiedriskajam transportam, cik auto, cik procentu maksājumos utt. Taču tagad es aptuveni zinu tēriņu līmeni. Protams, katru mēnesi ir nelielas izmaiņas, bet tās nav ļoti būtiskas.
2) Izpratne par naudas plūsmu dažādos mēneša periodos
Tagad es daudz precīzāk zinu to, cik daudz no kopējiem izdevumiem es tērēju kurā mēneša periodā. Līdz ar to ir mazāk iespēju kļūdīties, pārtērējot finanšu resursus, piemēram, mēneša sākumā, ja zināms, ka daļu no naudas vajadzēs vēl mēneša beigās.
3) Izpratne par tendenēm “vērtības” izmaiņā
Pierakstot naudas plūsmu es tagad skaidri redzu cik lielos parādos es esmu un kāda ir parādu tendence. Tātad – vai parādu (kredītu, līzingu utt.) nasta palielinās vai nē, kā arī cik strauji/lēni tā samazinās. Ir viegli, ja ir kāds viens kredīts vai viens līzings, bet ja pozīcijas ir krietni vairāk, tad bez visu ciparu sarakstīšanas kopēju ainu saprast ir grūti.
4) Izpratne par to, kad vēl var un kad vairs nevar uzņemties papildus saistības
Kā rezultāts augstāk uzskaitītajam ir tas, ka tagad varu ātri saprast vai varu uzņemties jaunas finansiālās saistības.
Pats būtiskākais ieguvums ir tāds, ka ir radusies labāka sapratne par to, kā naudas plūsumu ietekmē tas, ka ir dažādas kredītsaistības. Kā arī saliekot visus cipariņus kopā man radās lielāka motivācija ātrāk tikt vaļā no parādiem. Varbūt tāpēc, ka redzu cik daudz es nomaksāju procentos. Varbūt tāpēc, ka redzu cik nestabila būtu finansiālā situācija, ja uz dažiem mēnešiem aptrūktos ienākumi. Bet varbūt vienkārši kļūstu prātīgāks.
Cik īsti izmaksā jauns auto?
9Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Finanses
Pērkot jaunu auto ir jārēķinās, ka tā izmaksas ir krietni lielākas par reklāmās dzirdētajiem 100Ls mēnesī. Ja spējat samierināties ar talāk uzskaitītajiem izdevumiem, tad varat iegādāties jaunu auto. Savukārt, ja tas jums šķiet pārāk daudz, tad varbūt labāk nogaidīt. Visi aprēķini ir stipri aptuveni un noapaļoti, bet aptuvenu skatījumu uz lietu vajadzētu iegūt.
Pieņemsim, ka auto tiek iegādāts līzingā uz 6 gadiem, bez pirmās iemaksas un auto vērtība ir 12’000Ls. Apskatīsim to, kā nauda zūd pirmajā gadā (bet arī nākamajos gados būs ļoti līdzīgi). Līzingā atmaksāto pamatsummu neuzskatīsim par naudas zudumu, bet par investīciju (uzkrājumu). Tātad kas sastāda naudas zudumu: līzinga procentu maksājumi, OCTA, KASKO, auto apkopes, auto apskates, auto amortizācija (vērtības krišanās). Atceramies, ka bez uzskaitītajām lietām paliek vēl: riepas, degviela, līzinga pamatsummas maksājumi. Ja pieņemam, ka riepas jau sākumā tiek iepirktas tā, ka pirmajos pāris gados mainīt nevajag un ka pamatsummas maksājumi ir mēneša izdevumi, bet tajā pat laikā uzkrājums, tad vienīgais ko ņemsim vēra ir degvielas izmaksas.
Sāksim likt ciparus kopā. Atcerieties, ka cipari ir noapaļoti un var neatspoguļot precīzu ainu, taču priekšstatu vajadzētu gūt pietiekami labu. Tātad: līzinga procentu maksājumi ~830Ls, OCTA ~130Ls, KASKO ~520Ls, apkopes un apskates ~ 220Ls, amortizācija ~1200Ls. Jā – pirmajos pāris gados amortizācijas izdevumi ir lielāki, bet pieņemsim, ka tas ir vidējais amortizācijas apjoms rēķinot uz X gadiem. Tas kopā sastāda 2900Ls. Dalam ar dienu skaitu gadā iegūstam ka katru dienu kamēr ir jauns auto tiek zaudēti 8Ls. Vēl šai summai pierēķinam degvielu. Ja mēnesī tiek nobraukts nedaudz (piemēram, 1000km), tad pie degvielas patēriņa 7litri un cenas 0.70Ls par litru, tas veido vēl ~50Ls mēnesī. Noapaļojot mēs iegūstam, ka lai nobrauktu dienā ~30km ar auto mēs šim priekam tērējam ~10Ls.
Protams, aprēķins ir visai aptuvens. Jo būs pavisam citi skaitļi ja braukts tiek vairāk, ir cita cena automašīnai utt. Bet nu vidējais aprēķins varētu būt tāds kā to parādīju. Ja esmu kaut ko pavisam saputrojis, būšu pateicīgs ja kāds apskaidros kur ir kļūda un kādam tad tam aprēķinam vajadzētu būt. Nepretendēju uz pilnīgi precīzu situācijas atspoguļojumu.
Budžeta plānošana
2Pirms 4 gadiem
Agrāk dzīve bija vienkārša. Viens ienākumu avots (piemēram, studējot Studējošā kredīts) un viena veida izdevumi (piemēram, pārtika, sabiedriskais transports). Viss viegli uztverams un nav īpaši jāplāno. Ir zināms cik lati nedēļā pieejami un zināms cik no tiem var notērēt kādai no pozīcijām.
Bet tad paiet laiks. Persona kļūst aizvien atkarīgāka no finanšu plūsmas, jo to veido daudzas pozīcijas: alga, neregulārie ienākumi, ikdienas tēriņi, kredīti, līzingi utt. Laika gaitā no vienas bankas klienta kļūstam par vairāku (vēl nesen biju 4 banku klients) banku klientiem. Turēt visu informāciju par finanšu plūsmu galvā ir visai grūti. Jā – ir aptuvena bilde, zīmēta abstrakcionisma stilā. Kaut ko mēs redzam un zinam. Bet cik tieši naudas ir un kā viņa tērējas, tā uzreiz saprast ir grūti. Kas vairāk naudu paņem – izklaide, pārtika, miteklis, transports, auto, līzingi, kredīti? Kāda ir kopējā bilance ilgtermiņā? Pozitīva, negatīva?
Nolēmu, ka jāsāk veikt kaut kādu uzskaiti. Nē – ne jau ar mērķi tagad baigi traki sākt ekonomēt, jo pamanīšu kādu nelietderīgu naudas tērēšanas veidu. Bet lai būtu viegli saprotama situācija un lai būtu vieglāk plānot tēriņus dažādās pozīcijās. Piemēram, ja pārtikai vai transportam X mēnešus vidēji tērēju Y latus, tad var paredzēt, ka arī nākamajā mēnesī būs aptuveni Y*K lati, kur K ir inflācijas koeficients.
Kādu laiku meklēju programmas, kuras varētu veikt šādu uzskaiti. Viņu ir daudz, tāpēc izvēle par labu kādai bija visai grūta. Finālā nonācu pie slēdziena, ka vismaz pagaidām izmantošu Buddi (ekrānšāviņi šeit). Tā ir ļoti vienkārša, bet pamatlietām pietiek. Jā – varbūt dažas funkcijas trūkst un ir dažas saskarnes kļūdas (piemēram, dīvaina ciparu ievadīšana (vismaz uz Linux), nevar ievadīt garumzīmes), bet tas nav tik traģiski, jo Buddi tiek aktīvi attīstīts. Katrā ziņā lietošanu apguvu dažu minūšu laikā un tas liecina, ka programma tiešām ir vienkārša. Buddi māk ģenerēt smukas atskaites, kurās var viegli saprast dažādas pozīcijas kas veido ienākumus/izdevumus. Bet pieļauju, ka atrodot kādu tik pat vienkāršu, bet funkcionālāku un kvalitatīvāku (kas strādā gan uz Windows, gan Linux) variantu, varētu Buddi nomainīt.
Tad jau redzēs vai šādu lietu izmantošu arī ilgtermiņā, bet šķiet, ka kādu laiku noteikti. Jo finanšu izlietojums jāplāno aizvien cītīgāk un šāda uzskaite ļoti atvieglo plānošanu.
Par kredītu atmaksas termiņiem
6Pirms 4 gadiem
Esmu viens no visai daudziem, kam ir paņemts hipotekārais kredīts. Kredīta ņemšanas brīdī (pirms ~2 gadiem) vajadzēja izvēlēties kredīta atmaksas termiņu. Daudz nedomājāt, izvēlējos maksimālo, kas tolaik bija 30 gadi. Tas likās prātīgs lēmums, jo ņemot maksimālo termiņu es varēju maksimāli samazināt ikmēneša maksājumu.
Tagad uz šo lietu skatos no nedaudz cita viedokļa. Rēķinot savas parādsaistības un naudas apmērus, kurus nākas atdot procentu maksājumos nolēmu parēķināt kā būtu bijis, ja es būtu ņēmis citu atmaksas termiņu.
Aprēķiniem izmantosim ciparus, kas ir visai noapaļoti, bet dod aptuvenu ieskatu lietas būtībā. Pieņemsim, ka kredīta summa ir 25 000Ls. Procentu likme 6% gadā.
30 gadu gadījuma ikmēneša maksājums: 150Ls. Savukārt 30 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 28 960Ls.
25 gadu gadījumā ikmēneša maksājums: 161Ls. Savukārt 25 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 23 323Ls.
20 gadu gadījumā ikmēneša maksājums: 179Ls. Savukārt 20 gadu laikā sanāk procentos nomaksāt 17 986Ls.
Skatoties aprēķinus var redzēt visai interesantas lietas. Piemēram, 11Ls mēnesī pie kredīta maksājuma un mēs izkļūstam no parādiem 5 gadus ātrāk, turklāt ieekonomējot vairāk par 5 000Ls. Bet palielinot maksājumu par 29Ls izkļūstam no parādiem par 10 gadiem ātrāk un ieekonomējam aptuveni 11 000Ls. Tā ir jauna auto vērtība. Protams – diskutējams ir jautājums par šīs summas vērtību pēc gadiem utt. Bet ja ņemam vērā apstākli, ka parasti kredīti ir EUR un tātad pastāv valūtas risks, tad izkļūšana ātrāk no parādiem vien ir apsvēršanas vērta. Par ātrāku izkļūšanu no parādiem liek domāt arī tas, ka nevar prognozēt kā mainīsies procentu likmes pēc gadiem. Turklāt šie ikmēneša kredīta maksājuma pieaugumu nav tik dramatiski, lai tos nevarētu apsvērt kā reāli iespējamus. Tāpēc šķiet, ka būs vien jāaizčāpo līdz bankai un jāmaina kredīta atmaksas grafiks.
Ja tikai domājat par kredīta ņemšanu – parēķiniet kārtīgi – vai tiešām izdevīgāk ir ņemt maksimālo atmaksas termiņu.