Par Nordea vebināru “Personīgo finanšu plānošana”

Ierakstīts kategorijā Finanses | Autors: Endijs Lisovskis |

Šodien no 11.00 pusotru stundu pavadīju piedaloties Nordea vebinārā “Personīgo finanšu plānošana”. Kā jau parasti – mēle niez par pasākumu pastāstīt. Nezinu kā citiem dalībniekiem, bet man ir gan pozitīvi, gan negatīvi komentāri. Jāsāk jau laikam ar to, ka mans jautājums par dalībnieku skaitu tika noignorēts, tāpēc grūti pateikt to, cik tad īsti cilvēki ņēma dalību.

Tiem, kas nezina kas ir vebināri – var iemest aci šajā rakstā, kur pirms diviem gadiem stāstīju par Zend rīkotajiem vebināriem. Prieks, ka šādas lietas notiek arī Latvijā. Šīs dienas vebināram izmantotā platforma bija ļoti līdzīga.

Tātad – tagad pie pašas prezentācijas.

Pozitīvie punkti:
1) Labi, ka kaut kas tāds vispār tiek stāstīts.
2) Uzskatu, ka tie, kam nav īsti pieredzes savu finanšu plānošanā, saņēma pietiekoši daudz informācijas, lai sāktu par jautājumu domāt. Un kas zina – iespējams arī sāks plānot savas finanses.
3) Tā kā vairāk paredzēts iesācējiem, tad Zigmāra Valtmaņa piekoptais informācijas pasniegšanas ātrums bija atbilstošs. Lēni, tā, lai citi neapjūk.

Manuprāt ne tik labas lietas (iespējams, ka pat negatīvie punkti):
1) Dažas minūtes pēc pasākuma sākšanās tika veikta aptauja. 50% dalībnieku atbildēja, ka jau regulāri plāno savas finanses. Atļaušos teikt, ka teju pusei no dalībniekiem īpaši neko jaunu iegūt neizdevās. Ja izdevās, tad jāsaka, ka viņi tomēr plāno savas finanses tikai neilgu laiku vai arī darīja to nepilnīgi. Es ar personīgo finanšu plānošanu nodarbojos ~ 3 gadus. Lai arī gribēju sadzirdēt kaut ko jaunu, neizdevās.
2) Nepatika demonstrētais naudas plūsmas uzskaites rīks. Solīja atsūtīt. Vēlāk ielikšu lejupielādei arī citiem. Rīks realizēts Excelī. Man nav nekas pret Excel. Taču tas, kā tas ir realizēts ir tālu, tālu no tā, kā tam vajadzētu būt. Saprotu – galvenais uzstādījums ir vienkāršība. Ļoti pareizi. Lai sāktu ar šādām lietām nodarboties vajag sākt pamazām – lai viss ir viegli saprotams. Šī rīka galvenais trūkums ir nespēja skatīt sevi ilgtermiņā. Proti – nav griezuma pa mēnešiem, gadiem. Ir tikai ienākumi/izdevumi vienam mēnesim. Protams, ja ir vēlme saglabāt ilgtermiņa vēsturi – var taisīt katram mēnesim atkal jaunu Excel failu. Taču kā starp šiem failiem izvilkt kaut kādu vienotu analīzi? Un ja skatāmies lietas tikai mēneša griezumā, tad rodas nepareizs priekšstats par to, kur tad nauda pazūd. Piemēram, apavu iegāde bieži vien ir sezonāla. Ja es par šo mēnesi aizpildu tabulu, ierakstu, ka apaviem iztērēju 40Ls. Ko no tā es varu spriest par saviem vidējiem mēneša tēriņiem? Pareizi – neko objektīvu. Un ja kāds sāk savu finanšu plānošanu ar šādu rīku, ir ļoti liela iespējamība, ka viņa analīze būs nepilnīga, ja ne maldīga. Ja aiz pasākuma un rīka stāv viena no Latvijas lielākajām bankām, tad varēja taču izstrādāt pilnīgāku rīku. Produkti/rīki kam aizmigurē stāv banka veido bankas tēlu. Un kādu tēlu veido nepilnīgs produkts?

Līdz ar to kopsavilkums ir tāds: malači, ka pievēršat uzmanību jautājumam, bet tas kas tika demonstrēts ir tikai pirmais solis. Ja nespersiet nākamo, prezentējot labākus rīkus, kā arī nedemonstrēsiet to, kā plānot ilgtermiņā (gads, pieci, desmit utt.), tad no šī vebināra būs tik pat daudz jēgas, kā no salūta Jaungada naktī – jauki, interesanti, bet visi sen jau aizmirsa.

Papildināts
Solītās lietas lejupielādei:
Personīgā bilance XLS, 28KB
Manis kritizētais Budžeta plānošanas rīks XLS, 254KB

5 komentāri »

Cik daudz un kā krāt naudu?

Ierakstīts kategorijā Finanses | Autors: Endijs Lisovskis |

It kā elementārs jautājums. Un atbildei vajadzētu būt tik pat elementārai. Bet vai tā ir? Laikam jau nē. Citādi jau par to nerakstītu. Daudzi apzinās, ka naudas uzkrājums nav slikta lieta. Pat ļoti vajadzīga. Taču cik daudzi no jums to dara? Un tie kas dara – vai nav tā, ka uzkrājumiem novirzat pārāk maz/daudz no saviem līdzekļiem? Kā zināt, ka šai lietai atvēlētā nauda ir pienācīgā apjomā?

Tādas vienas pareizās formulas nav. Ir dažādi ieteikumi no personisko finanšu ekspertu puses. Citi saka, ka pietiks ar 10%, citi saka, ka nepieciešami 20%. Es sliecos domāt, ka nav jau pārāk svarīgs tas procents, kā tas, ka vispār naudas uzkrāšanai tiek pievērsta uzmanība. Novirziet uzkrājumam tik cik jums šķiet atbilstoši un/vai cik varat atļauties. Pastāstīšu kā pats pieeju šai lietai. T.i. – cik un kā krāju. Kas to lai zina. Varbūt, ka tas motivēs arī kādu no jums.

Pirmkārt jāsaprot, ka krāt vajag pat gadījumā ja jums ir kredītsaistības. Taču ir jāizvērtē cik lielu daļu no uzkrājuma noēd kādas no kredītsaistībām. Un atkarībā no rezultāta jāpārstrukturē to, kam nauda tiek krāta. Piemēram, ja ir kāds kredīts ar lielu procentu likmi (standartā patēriņa kredīti, kredītlīnijas, kredītkartes utt.), tad primāram uzkrāšanas mērķim vajadzētu būt attīcīgā parāda likvidēšanai. Kad šie procentu ziņā dārgie kredīti ir likvidēti var neraizējoties krāt naudu arī citiem mērķiem (hipotekārie kredīti/auto līzingi nav nekāds šķērslis).

Manā situācijā primārais naudas krāšanas mērķis bija atdot mazos/dārgos kredītus. Tālāk izvēlējos sekojošu struktūru: ~ 10% tiek veltīti ļoti liela termiņa uzkrājumiem (pensijas, pilngadības krājkonti), ~ 5% drošības uzkrājums, ~ 5% tiek novirzīts papildus kredītsaistību segšanai. Ja ienāk kāda neparedzēta nauda cenšos to nenotērēt, bet novirzīt uzkrājumiem un/vai kredītu nomaksām.

Daži padomi par to kā uzsākt krāt naudu tiem, kam krāšana ir kaut kas jauns.

Ilgtermiņa uzkrājums. Noslēdziet kādu no ilgtermiņa uzkrāšanas veidiem. 3 līmeņa pensija, pilngadības uzkrājums bērnam (vienalga parasts krājkonts vai uzkrājošā apdrošināšana), mērķa krājkonts. Izdomājiet kādu summu katru mēnesi tam novirzīsiet un uztveriet attiecīgo maksājumu tāpat kā jebkuru rēķinu (kredītu maksājums, komunālie maksājumi utt.). Ja kādā brīdī izrādīsies, ka nauda tomēr pietrūkst – lielā daļā gadījumu ir iespējams uz laiku apturēt iemaksas (ir uzkrāšanas veidi, kuriem nevar pārtraukt iemaksas). Taču kaut kādu summu jau būsiet uzkrājis. Un tas ir pozitīvi.

Bonusu novirzīšana uzkrāšanai. Ar bonusiem un jebkuriem citiem ienākumiem ar kuriem ikdienā nerēķinaties ir viegli papildināt uzkrājumus. T.i. saņēmāt prēmiju par labu darbu, nenotērējiet to. Ielieciet kaut vai depozītā. Protams, ja saņemat Ziemassvētku prēmiju, kuru jau bijāt vasarā iekļāvis savā ziemas perioda budžetā, tad to novirzīt uzkrājumam būs grūti, ja ne neiespējami. Tātad – neparedzētie ienākumi uzkrājumiem. Paredzētie – tēriņiem.

Sīknaudas uzkrāšana. Šis ir veids kā varētu sākt krāt tie, kam uzkrāšana ir pavisam sveša. Izdomājiet naudas vienību no kuras nebūtu žēl šķirties. Bet tai jābūt pietiekami lielai, lai varētu radīt pamanāmu uzkrājumu. Es biju izvēlējies 20 santīmus. Tātad – katru dienu kad atnākat mājās pārbaudiet maku. Ja tur ir kāda 20 santīmu monēta (manā gadījumā), izņemiet to no maka un nolieciet krājkasītē/burkā vai vienalga kur. Un uzkrāto naudu ņemiet tikai tad, kad ir sasniegts mērķis. Piemēram, piepildīta burka, pagājis gads vai tml. Šis gan nederēs, ja ikdienā norēķinaties ar maksājumu kartēm.

Lielie pirkumi izmaksā dubultā. Tas ir veids kā gan krāt, gan ierobežot savus izdevumus. Pielietojams tiem pirkumiem, kuri nav ikdienas pirkumi. Piemēram, telefoni un jebkura cita tehnika. Tātad – ja gribi pirkt jaunu telefonu/datoru – dariet to tikai tad, kad varat identisku naudas summu atlikt uzkrājumam. Piemēram, ja jauns telefons maksā 100Ls, pērciet to tikai tad, kad varat papildus pirkumam iztērētajiem 100Ls nolikt vēl 100Ls uzkrājumam. Protams, princips nav izmantojams gadījumam, kad kaut ko vajag steidzami un nav 2x vairāk naudas. Taču lielākajā daļā gadījumu jauna tehnika tiek pirkta tad, kad vecā vēl ir darba kārtībā.

Mērķis. Pirms sākt krāt vajag izdomāt mērķi. Tas palīdz procesu nepārtraukt pusceļā. Daži no mērķiem kurus varētu izmantot: nodrošinātas vecumdienas, bērnien finansiāla neatkarība pēc skolas beigšanas, ātrāka kredītu nomaksa, jauna mitekļa/auto/datora/mēbeļu iegāde, ceļošana, finansiālā drošība neparedzētu gadījumu brīdī (slimība, darba zaudēšana utt.). Mērķis katram būs savs. Taču noteikti uzstādiet.

Nav komentāru »

Pienācis laiks izvērtēt kuru banku un kādus pakalpojumus izmantot

Ierakstīts kategorijā Finanses | Autors: Endijs Lisovskis |

Pirms kāda laika jau rakstīju ierakstu par taupīšanu/ekonomēšanu. Kā vienu no punktiem minēju, ka vajadzētu apsvērt iespēju izmantot alternatīvus pakalpojumu sniedzējus. Pirms neilga laika nolēmu, ka vajadzētu veikt nelielu revīziju tajā, kādus un kuru banku pakalpojumus izmantoju.

Līdz nesenai pagātnei biju trīs skandināvu banku klients. Katrā bankā pilns pakalpojumu komplekts: maksājumu kartes, interneta bankas, SMS bankas, kredīti utt. Domāju, ka līdzīga situācija ir daudziem. Tas tāpēc, ka lai saņemtu kādu bankas pakalpojumu, ir jākļūst par tās klientu. Piemēram, vēlamies valsts galvotu kredītu studentiem – banka A. Citu gadu šo pakalpojumu nodrošina banka B. Nu jau otra banka komplektā. Turklāt kredītu buma laikā bankas ļoti vilināja. Varēja paņemt kredītu vienā, tad otrā, tad trešajā. Un visiem bija vienalga kas ar tevi notiek citur. Un kas ir interesanti, kļūstot par bankas klientu parasti tiek atvērts pilns pakalpojumu komplekts, jo tas bieži vien ir lētāk kā izvēlēties tikai vienu vai divus pakalpojumus. Tas, ka telefona bankas vai SMS bankas vajadzīgas tikai retajam, jau ir cits stāsts.

Tad nu sāku domāt, vai tiešām man visās trijās bankās ir vajadzīgi visi šie pakalpojumi. Ātri vien sapratu ka nē. Pat vairāk – sapratu, ka man pilnībā pietiek ar divām bankām. Tāpēc vienā jaukā dienā aizgāju uz trešo banku, nomaksāju kredītu un nolikvidēju savu kontu (līdz ar to vairs neesmu bankas klients). Kas interesanti – nemaz nemēģināja mani pierunāt palikt. Tātad klientu pietiek. Savukārt otrā bankā nolikvidēju kredītlīniju, atteicos no maksājumu kartēm un turpmāk šo banku izmantošu daudz mazāk. T.i. – vairs man nav tur palicis neviens pakalpojums, par kuru būtu jāmaksā kādas gada maksas vai tamlīdzīgi. Ja tādas maksas tiks ieviestas, iespējams arī no šīs bankas atteikšos pavisam. Savukārt pirmajā bankā sākšu izmantot vairāk dažādus pakalpojumus un caur šo banku turpmāk vadīšu lielāko daļu no naudas plūsmas.

Kas ar šādu pārskatīšanu tiek iegūts? Vairākas lietas:

  • Makā vairāk vietas, jo nav tur vairs tik daudz visādu maksājumu karšu, kodu kartiņu, vizītkaršu un citas drazas.
  • Naudas ekonomija. Atsakamies no vienas maksājumu kartes un rodas ekonomija vidēji 10Ls gadā. Nav jau daudz, bet tomēr. Turklāt jo mazāk pakalpojumus un mazākā skaitā banku izmantojam, jo mazāka iespēja, ka nepamanīsim kādu jaunu komisiju parādīšanos.
  • Vairāk koncentrējot naudas plūsmu vienā bankā, mēs šīs bankas acīs kļūstam par nopietnākiem klientiem. Bankai patīk redzēt, ka nauda plūst. Bet ja tas notiek vienlaicīgi trīs bankās, tad naudas plūsma katrā ir relatīvi maza. Bet jo lielāka plūsma, jo labākus un izdevīgākus pakalpojumus varam izmantot.
6 komentāri »

Vai bankas melo?

Ierakstīts kategorijā Finanses | Autors: Endijs Lisovskis |

Lasot rakstus interneta vortālos/portālos, kā arī skatoties TV pāraides mani nepamet sajūta, ka bankas melo. Ne jau tieši bankas, bet banku pārstāvji, kuri pauž banku oficiālo pozīciju dažādos jautājumos. Un iespējamie meli izpaužas divās lietās: banku pretīmnākšana tiem, kam šobrīd ir pagrūti atdot kredītus; banku vēlme kreditēt (gan privātpersonas, gan uzņēmumus).

Īpaši tracina Swedbank, kas kā jau lielākais spēlētājs banku sektorā, visbiežāk nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem. Kurš no jums nav dzirdējis, ka bankas stāsta: “Nāciet pie mums, ja redzat, ka būs problēmas ar atmaksu. Mēs palīdzēsim!” ? Bet vai kāds no jums ir kaut kur manījis ka kāds klients kādu banku, par šādu palīdzēšanu paslavētu. Es neesmu redzējis. Tāpēc pieļauju, ka ja tādi gadījumi ir, tad tas ir ļoti, ļoti mazs procents no visiem gadījumiem. Tipiskākais komentārs par banku rīcību no tiem, kas reāli ir gājuši uz bankām risināt savas problēmas ir: atlika pamatsummas maksājumu uz termiņu X (tātad procentus maksājam joprojām), toties procentu likmi palielināja par Y procentpunktiem. Reālais ieguvums ir maksājuma samazinājums par 10-20% termiņā X, bet pēc tam maksājums kļūst lielāks kā pirms palīdzības saņemšanas. Ja tā ir pretīmnākšana no bankas puses, tad man īsti negribās ticēt arī citiem viņu paziņojumiem.

Kredītu izsniegšana. Šodien jau pieminētā Swedbank izplata paziņojumu, ka redz cilvēki paši nemaz tos kredītus negrib. Protams, var jau novelt vainu uz citiem. Bet vai paši maz kredītus vēlas izsniegt? Vēlas, bet tikai gadījumos, ja ir ļoti liela ķīla vai arī uz ļoti lieliem procentiem. Swedbank procentu likmes kredītlīnijām un tamlīdzīgiem pakalpojumiem ~30%, turklāt jābūt algas kontiem, smukām bilancēm utt., citas bankas (piemēram, Bigbank) atļaujas prasīt pat vairāk kā 250% gadā par izsniegto kredītu. Var jau kredīta saņemšanu padarīt neizdevīgu vai pat teju neiespējamu un tad teikt cilvēki paši negrib, bet vai tā nav ņirgāšanās?

Jūsu domas? Bankas melo?

10 komentāri »

Programma “Mūsu budžets” un Hipotēku bankas info dienests

Ierakstīts kategorijā Finanses, Software | Autors: Endijs Lisovskis |

Meklējot izdevīgākos banku piedāvājumus uzkrājumiem, pamanīju, ka Hipotēku banka ir izstrādājusi programmu “Mūsu budžets”. Šo programmu viņi kā dāvanu dod tiem saviem klientiem, kuri pieteikušies Ģimenes komplektam . Paši viņi par šo programmu saka sekojoši:

Tā ir kā elektroniska piezīmju grāmatiņa, kas vajadzīgos brīžos sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: “Kur mēs tā iztērējāmies?” vai “Kā mēs varētu ietaupīt?”. Ja izmantojat internetbanku HipoNet, tajā veiktos darījumus nav nepieciešams pārrakstīt, jo tos ērti var ielādēt “Mūsu budžets” programmā.

Es savu izdevumu/ienākumu uzskaitei jau vairāk kā pusotru gadu izmantoju programmu Buddi. Tāpēc mani ļoti ieinteresēja tas, kādu programmu ir izdevies izstrādāt Hipotēku bankai. Tā kā tas ir bankas produkts, tad tam vajadzētu būt ļoti pārdomātam, precīzām, stabilam. Taču tā kā neesmu Hipotēku bankas klients, tad neloloju īpašas cerības, ka pie “Mūsu budžets” tikšu. Bet tiku gan. Izstādē “Bērnu pasaule 2009″, kura norisinājās pirms kāda mēneša sanāca saruna ar Hipotēku bankas pārstāvjiem, kuri mēģināja mani pierunāt izmantot kādu no viņu pakalpojumiem (uzkrājums bērnam, Ģimenes komplekts utml.). Tā kā par savas kontaktinformācijas atstāšanu (tātad vēl patālu no tapšanas par reālu klientu), man piedāvājās uzdāvināt “Mūsu budžets”, tad nolēmu ka nelaidīšu iespēju garām.

Nolēmu padalīties ar jums savos secinājumos par programmu. No sākuma par programmas iespējām. Tad secinājumi. Un nobeigumā sarakste ar Hipotēku banku un daži komentāri par viņu info dienestu.

5 komentāri »

Secinājumus izdariet paši

Ierakstīts kategorijā Finanses | Autors: Endijs Lisovskis |

Neesmu kūdītājs, panikas cēlājs, tautas mierinātājs vai vēl kaut kāds, tautas domu ietekmējošs indivīds. Tādēļ secinājumus ļaušu izdarīt jums pašiem. Par ko secinājumus? Par tik daudz apspriesto tēmu un teju “TABU” vārdu “Devalvācija”.

Pirms jau laba laika es rakstīju, ko tas nozīmētu mums (visai virspusēji) un vēlāk mierināju, ka tas nenotiks, jo Latvijas Bankai ir pietiekoši lielas citu valstu valūtas rezerves. Attiecīgie raksti tapa teju pirms pusotra gada. Taču, fons sarunām ap un par devalvāciju nav palicis mierīgāks, bet gluži otrādi, tas ticis piesātināts ar vēl vairāk neskaidriem apgabaliem.

Šobrīd uz Latviju nav atiecināms tikai Lata devalvācija tā klasiskā izpratnē. Uzreiz vēlos piezīmēt, ka man nav ekonomista/finansista izglītība/darba pieredze, līdz ar to mani spriedelējumi var būt arī ne pārāk pamatoti/objektīv utt. Lai Latu devalvētu, Latvijas Bankai ir jābūt nespējīgai apmainīt Latus pret citām valūtām, ja tirgus dalībnieki šādu apmaiņu pieprasa. Tā kā Latvijas Banka ir noslēgusi līgumu ar Zviedrijas Centrālo banku par to, ka zviedri nepieciešamības gadījumā Latvijas Bankai aizdos (vai apmainīs pret latiem (īsti neatceros precīzo formulējumu)) līdz 500 miljoniem EUR, tad kādam laikam Latvijas Bankai ar to pietiks. Jautājums ir – vai tad kad šie 500 miljoni beigsies, Latvijas Bankai būs pietiekamas rezerves vai iespēja aizņemties, lai segtu Latus ar citām valūtām. Šodien presē var lasīt, ka pašiem zviedriem naudiņas sāk aptrūkties. Līdz ar to no viņiem īsti palīdzību var negaidīt. Ja spēs apmainīt Latus – viss kārtībā. Ja nebūs – Lats bez ierunām kritīs. Tātad šeit īpaša zīlēšana nav nepieciešama. Latvijas Banka var stāvēt kā klints un Lats nekritīs kaut vai visa Saeima to lūgs (par Lata kursu atbild tikai Latvijas Banka), ja vien pietiks naudas citās valūtās. Vai pietiks – to jāprasa Latvijas Bankai.

Otra lieta, kura raisa lielākas pārdomas un ir tieši vieta kur pašiem izdarīt savus secinājumus, ir Valsts spēja vai nespēja norēķināties ar iedzīvotājiem, kreditoriem, starptautiskām organizācijām. Ir tāda iestāde kā Valsts Kase. Tur ieplūst visa mūsu nodokļu nauda un tālāk tā tiek sadalīta tiem, kam pienākas un kam paredz budžets utt. Šobrīd naudas pieteikot līdz augustam. Ienākumi Kasē krīt. Līdz ar to naudas daudzums samazinās. Tas ko mēģinās panākt ar budžeta grozījumiem, ir samazināt naudas izplūšanu no Kases. Bet paradokss ir tāds, ka ja samazinās Kases izdevumi, tad samazināsies arī ienākumi tajā. Tātad brutāli nogriežot dažus procentus no izdevumiem, sagaidām arī ienākumu kritumu un atkal varam domāt par izdevumu samazināšanu.

Tas ko vēlas darīt Valdība, ir aizņemties naudu, lai šādi kompensētu starpību starp ienākumiem un izdevumiem. Bet vai tas tiks saņemts ir jau cits jautājums. Vienu aizdevuma daļu jau nesaņēmām, jo netika laicīgi veiktas reformas. SVF izteica dažādus pārmetumus utt. Cik ir lasīts, tad SVF (Starptautiskais Valūtas Fonds) nostāja joprojām nav īsti mainījusies. Taču SVF nepatikai pret to kā notiek reformas Latvijā nu jau ir pievienojusies arī EK (Eiropas Komisija). Atceramies, ka EK ir plānots kā TOP aizdevējs. Bet ja reformas netiks veiktas pietiekami strauji, tad no EK naudiņas nebūs. Vēl Valsts mēģina pārdot parādzīmes, bet pēc tām nav īpaši liels pieprasījums, lai gan šo to notirgot sanāk. Ja tomēr, EK un SVF redz, ka Latvijas Valdība spēs veikt un veic reformas, tad nauda tiks aizdota. Vai Valdība to spēj – tas ir jāizdomā jums pašiem. Ja tomēr sanāk tā, ka starptautiskie aizdevēji naudu Latvijas Valstij neaizdod, Kasē nauda beigsies. Tas nozīmē, ka algu, pabalstu, pensiju utt. izmaksas sāks aizkavēties vai arī tiks izmaksātas tikai daļēji, līdz brīdim, kad situācija uzlabosies. Otrs variants – ieviest samaksu surogātvalūtā – talonos vai kā citādi. Taču tā kā Valsts pati neko neražo, interesanti kā tāda sistēma varētu darboties reālajā dzīvē (kam tie taloni būs nepieciešami). Ja ne talonos, Valsts var izmaksāt algu parādzīmēs, obligācijās. Taču tā ir devalvācija.

Šodien presē un ziņu portālos varam lasīt, ka Latvijas varenie (Lembergs, Šķēle utt.) sāk pieradināt tautu devalvācijas nepieciešamībai un neizbēgamībai. Tāpat varam lasīt, ka SEB bankas vadība devusi ziņu – viņu zaudējumi devalvācijas gadījumā nebūs lielāki, kā nedevalvācijas gadījumā. Ienākumi Valsts Kasē sarūk aizvien straujāk, problemātisko hipotekāro kredītu apjoms jau ir padsmit procenti, Latvijas Bankas prezidents, Karnīte un citi runā par taloniem, bezdarba apjoms pieaug, IKP strauji krīt.

Uz visa šī fona, Repše atļaujas paziņot, ka Latvija ir tuvu bezdibeņa malai un drīz sāksies atlabšana. Kāds ir ticamības moments šim apgalvojumam un līdz ar to arī citiem šī un citu politiķu teiktajam? Intervijās Dombrovskis un citi lieto frāzas “Pagaidām neizskatām (iespēju)”, “Šobrīd nav aktuāli (runāt par)” utt., lai gan pirms kāda laika spēja teikt “Tas nebūs”, “Tas nenotiks”. utt.

Par to vai būs devalvācija (un ja būs, tad kādā formā) domājiet un izdariet secinājumus paši.

2 komentāri »

Vai pēdējā pusgada notikumi mainīs cilvēku paradumus?

Ierakstīts kategorijā Finanses | Autors: Endijs Lisovskis |

Ne jau vienu reizi vien esmu rakstījis par ekonomikas krīzi. Arī citos resursos krīze ir viena no top tēmām jau kādus 6 mēnešus. Parasti visi apskata to cik slikti ir, cik vēl sliktāk būs, zīlē datumu tam brīdim, kad krīze mājos vairs tikai mūsu atmiņās. Taču par šīm lietām jau ir izspriests krustu šķērsu un skaidrs ir tas, ka būs tikai sliktāk, bet izzīlēt, kad sāksies uzlabojumi šobrīd nav jēgas. Tāpēc mani interesē kas cits. Tas ir – vai visas šīs ekonomiskās problēmas mainīs cilvēku paradumus?

Nesen kaut kur lasīju vai arī dzirdēju, ka japāņi pēc ekonomiskajām grūtībām, kuras tos bija piemeklējušas pirms vairākiem gadiem iemācījās būt ļoti taupīgi. Un šī taupība esot pavadījusi viņus arī visus gadus, kad ekonomika bija spēcīga un deva iespējas patērēt ļoti daudz.

Latvijā kredītu pieejamība un lielais optimisms radīja milzīgu vēlmi patērēt. Šis patēriņš bieži bija no sērijas nevis jo vajag, bet jo varu atļauties. Atveriet savus gadžetu skapjus, uzmetiet aci drēbju kalniem, saviem auto. Un padomājiet – vai tiešām tas ir tas ko vajadzēja vai arī tas ir tas ko uz to brīdi varējāt atļauties? Iespējams, ka ne viens ne otrs, jo liela daļa no lietām cilvēkiem tiešām nav vajadzīga, bet atļaušanās ir tikai pašvērtējums, kurš bieži ir pārāk optimistisks. Līdz šim reti kurš aizdomājās par to, kas notiks ja būs kādas krasas izmaiņas. Te nu viņas ir un ar viņām tagad ir jāsadzīvo. Būs cilvēki, kuri bankrotēs (nespēs norēķināties ar kreditoriem), būs tādi, kuri knapi savilks galus un, protams, arī tādi, kuri īpašas problēmas neizjutīs. Taču jautājums ir – vai krīze mainīs šo cilvēku paradumus. Un ja mainīs – vai kādai konkrētai cilvēku grupai, vai visiem?

Par sevi jau tagad varu teikt, ka krīze ir kā veselīga auksta duša. Cerams, ka tās efekts būs norūdīšanās un imunitātes stiprināšana nevis apsaldēšanās vai kādu nopietnāku problēmu iegūšana. Ja man kāds pirms gada uzdāvinātu pāris tūkstošus latu, sakot, lai daru ar naudu ko gribu – es to būtu iztērējis dažu dienu laikā. Taču ja man šodien kāds iedotu pāris tūkstošus latu – es visticamāk, ka neiztērētu pat santīmu kādu lietu iegādei, bet daļu novirzītu kredītsaistītu samazināšanai, bet daļu uzkrājumiem. Krasas vēlmju/paradumu izmaiņas. Taču zinu arī to, ka kredītu krīze nav manī radījusi nepatiku pret kredītiem kā tādiem. Es zinu, ka vēlāk atkal ņemšu kredītus dažādu lietu iegādei. Tikai turpmāk tas būs racionālāk izsvērts.

Un kā ir ar tevi (vai ir mainījies tas, ko tu darītu, ja tev kāds uzdāvinātu pāris tūkstošus latu tagad un pirms gada)?

10 komentāri »

Ļoti viegli saprotams video par ekonomikas krīzes cēloni

Ierakstīts kategorijā Finanses | Autors: Endijs Lisovskis |

Ekonomikas krīze ir globāla un skar ikvienu no mums. Bet vai jūs zināt kā tas sākās? Ja nē – noskatieties šo video un jums viss kļūs skaidrs.

Ja nerāda – skatīties Vimeo
The Crisis of Credit Visualized.

4 komentāri »

Rīcības plāns 2009.gadam

Ierakstīts kategorijā Finanses | Autors: Endijs Lisovskis |

20081119_tows_book_100 Vakar izlasīju pirmo grāmatu par tēmu personīgās finanses (personal finance). Tā bija Suze Orman’s grāmata “2009 action plan”. Šo grāmatu Oprah.com varēja dažas dienas lejupielādēt bez maksas (legāli). Šobrīd lejupielādes lapā ir palikusi tikai grāmatas pirmā nodaļa, kā paraugs. Amazon maksā ap 5$.  Grāmatā ir vairākas daļas: Kā pasaule nokļuva līdz tagadējai krīzei (izstāstīts par ASV hipotekāro kredītu burbuli), ko darīt ar kredītiem, pensijas uzkrājumiem, vienkāršiem uzkrājumiem, tēriņiem, utt. Viss stāstītais ir veidots tā, ka ir dota situācija un ieteikums ko tādā darīt. Liela daļa no grāmatā teiktā nav attiecināma uz mums, jo nav mums īsti tādu uzkrājumu plānu kādi ir viņiem, nav tādas kredītreitingu sistēmas utt. Bet neskatoties uz to, samērā liela daļa no teiktā atbilst arī Latvijas iedzīvotājiem. Īpaši man patika šādas rindas sadaļā par tērēšanu (kas būtu jādara 2009.gadā):

  • Jānošķir vajadzības no vēlmēm.
  • Jātiek pāri vainas apziņai, ka nespējat nodrošināt bērniem visu ko viņi vēlas.
  • Izsvītrojiet vārdus esmu pelnījis no sarunas. Tas ko jūs esat pelnījuši ir mazsvarīgi. Svarīgi ir tas, ko jūs varat atļauties.

Precīzāk pateikt nav iespējams. Bieži vien kredītu ņemšana tiek pamatota aptuveni šādi braukšu ceļojumā uz valsti X, jo es esmu pelnījis šādu ceļojumu. Tas nekas, ka persona reāli var atļauties atpūsties tikai Latvijā. Mums arī gribās, lai mūsu bērniem nekas netrūktu. Tiek pirktas lietas pat neskatoties uz to, ka iespējams to nemaz nevar atļauties. Nākamo reizi pirms veikt šādu pirkumu ir jāpadomā vai uzņemties papildus kredītus šādā ekonomiskajā situācijā ir tā prātīgākā lieta.

Svarīgi ir arī nošķirt vēlmes no vajadzībām. Tādēļ es esmu krietni detalizētāk izvērsis savu finanšu uzskaiti. Piemērs: ja agrāk man bija izdevumu pozīcija pārtika, tad tagad ir ne tikai šī, bet arī našķi, alkohols. Līdz ar to iepriekš es zināju, ka man uz pārtiku mēnesī iziet X Ls. Bet tagad es zinu, ka no X summu Y sastāda pirkumi divās jaunajās izdevumu pozīcijās. Ko es no tā iegūstu? Es tagad varu prognozēt, ka kritiskā gadījumā es varēšu atteikties no našķiem un alkohola, kā rezultātā man pārtikai vajadzēs Z Ls, nevis X, kā agrākajos aprēķinos. Tā esmu arī sadalījis citas izdevumu pozīcijas – lai vieglāk varētu saprast, cik naudas iekrīt vajadzībās un cik vēlmēs. Līdz ar to es zinu, kāds ir nepieciešams minimālais ienākumu daudzums, lai izdzīvotu un varu laicīgi reaģēt, ja ienākumi sāk krist līdz tādam līmenim.

Grāmatā ir izteikts aicinājums šogad tikt vaļā no kredītkaršu parādiem. Amerikā kredītkaršu izsniedzēji var bez jebkādām problēmām paaugstināt kredītkaršu procentus, līdz ar to, kredītkaršu izmantošana šobrīd kļūst riskantāka un neizdevīgāka. Latvijā nav nācies dzirdēt par tādām lietām. Bet kas to lai zina, ko bankas ierakstījušas smalkā drukā kredītkaršu līgumos. Grāmatā ir izteikts arī aicinājums nepaļauties uz savu kredītkarti kā uz naudu neparedzētām situācijām. Lieta tāda, ka tur bankas aktīvi samazina kredītkaršu limitus vai pat slēdz kartes. Iespējams, ka arī mēs līdz tādai situācijai drīz tiksim. Pie šādiem apstākļiem jūs vairs nevarat būt droši, ka kredītkarte jūs paglābs. Lai gan ielīšana lielākās kredītsaistībās šobrīd vairs īsti neasociējas ar paglābšanos, bet ar pietuvošanos bezcerībai.

Lai kāda arī būtu jūsu finansiālā situācija, iesaku izdomāt arī jums savu Rīcības plānu 2009.gadam. Dzīvojam pārāk nestabilā laikā. Bankas vairs kredītus īsti dot negrib. Valsts ekonomika bremzē pat vairāk kā prognozēts  (janvāra sākumā, pat neskatoties uz lielo taupības režīmu ir lielāks deficīts, kā pirms gada), uzņēmumi sāk aizvien vairāk bankrotēt, kā arī strauji pieaug parādnieku skaits. Varam jau iedomāties, ka tas mūs neskars, bet vai tā nav tuvredzība un paļaušanās uz veiksmi. Daļai jau veiksme stāvēs klāt, bet ne jau visiem. No iespējamā bezdarba, slimošanas, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem neviens neesam 100% pasargāts.

Šodien ejot uz biroju pamanīju vienu lietu, kas mani uz mirkli apstulbināja. Es pat apstājos un aizdomājos. No tablo, kur pretī cipariņiem, kuri apzīmē kabinetus, atrodas uzņēmumu nosaukumi, bija pazudusi liela daļa uzrakstu. Es gan nesaskaitīju, bet šķiet, ka palikusi vien 1/3 daļa. Un tas ir biedējoši. Trakākais ir tas, ka tas ir tikai sākums. Bankrotu vilnis turpināsies. Mums atliek tikai cerēt, ka nenāks cunami, kā arī gatavot savus Rīcības plānus.

3 lietas, kas noteikti ietilps manā Rīcības plānā 2009.gadam:

  • Atdot kredītkartes parādu un kredītkarti neizmantot.
  • Tikt skaidrībā cik daudz man iziet uz vajadzībām. Ja secināšu, ka ienākumu līmenis ir bīstami tuvu tam, cik iziet vajadzībām, tad jau laicīgi meklēšu papildus ienākumu avotus.
  • Naudu, kas tiek ieekonomēta pateicoties Euribor procentu likmju kritumam netērēšu, bet novirzīšu uzkrājumiem.
5 komentāri »

Par to taupīšanu/ekonomēšanu

Ierakstīts kategorijā Finanses | Autors: Endijs Lisovskis |

Nē – ne jau par to, par kuru runā valdība. Man kā vienkāršajam cilvēkam īsti saprāts neņem pretī operēšanu ar skaitļiem miljonos un pat miljardos. Bet skaidrs ir tas, ka ja ne spiestas nepieciešamības dēļ, tad vismaz tādēļ, ka tā vajag, jāsāk ekonomēt mums visiem. Ekonomēt tagad ir moderni. Bet tiem, kas negrib ekonomēt jo tas ir moderni, ziniet – ekonomējiet, jo tad būsiet vairāk gatavi tiem pavērsieniem, kuri mūs tuvākā gada laikā sagaida.

Tātad: kā varam ieekonomēt mēs – vienkāršie tautas pārstāvji?

Varam sākt ar citu padomu izlasīšanu. Šajā blogā ir aizsākta rakstu sērija ar nosaukumu “Save $1,000 in 30 Days Challenge”. Gan jau kādā no rakstiem atradīsiet kaut ko tādu, ko varat piemērot arī paši sev.

Vēl viens variants ir – izanalizēt to kā tērējat naudu. Tas tiešām ir noderīgi. Kad tas ir izdarīts var izdomāt no kā var atteikties vai kam samazināt tēriņus. Bez atteikšanās no dažādām lietām ir vēl viena – tērēt gudrāk.

3 komentāri »
Page 1 of 212»

Jaunākie ieraksti

Komentāri