Blogošana

Par “Nav ideju par ko rakstīt”

4

Laikam pēdējā laikā pārāk bieži izsakos par blogošanu. Iespējams, ka no malas sāk šķist, ka uzskatu sevi par pareizo, zinošo utt. Tā nav. Es jau kaut kad iepriekš minēju, ka šāda izteikšanās man palīdz nonākt līdz kādiem dziļākiem spriedumiem. Tāpēc turpināšu iesākto un izteikšos par vienu no lietām, kuru nākas dzirdēt no blogeriem, kuri tikai sāk savas gaitas šajā nodarbē.

Parasti pirmās dienas, nedēļu vai kādu citu īsu laika periodu ir daudz ierakstu no jauno censoņu puses. Bet tad iestājas pauze. Kā atbilde uz pauzi no blogera puses ir attaisnošanās. Reizēm tā ir aizbildināšanās ar laika trūkumu (šo piekopj gan iesācēji, gan jau ar labu stāžu esoši blogeri), gan ar ideju trūkumu (šis ir izteikts iesācējiem). Abi ir ticami iemesli. Pašam arī ir gadījies, kad nedēļu un pat divas nav kad pievērsties blogam, bet idejas gan parasti netrūkst. Šoreiz turpināšu par to kas ir minēts virsrakstā. Tātad otro aizbildināšanās veidu.

Kad es redzu tekstus, kuros ietvertā doma skan aptuveni “Man nav ideju par ko rakstīt”, “Par ko lai uzraksta”, “Iesakiet par ko gribat lasīt” utt., tad man šķiet, ka jaunais censonis ir izvēlējies sev nepareizu nodarbi. Iespējams, ka nevis nepareizu, bet nedaudz par agru. Blogu būtu jāsāk rakstīt tad, kad ir idejas, intereses. Tad, kad ir viedoklis. Ja šie abi punkti izpildās, tad blogerim vienmēr būs ko teikt. Pat neatkarīgi no tā vai viņš ir eksperts jautājumos, par kuriem diskutē. Tēmas par kurām rakstīt atradīsies pašas. Jo, ja ir idejas vai kādas intereses, tad rakstos tiek apspēlētas tās. Savukārt ideju apspēlēšana rada jaunas un atkal ir ko teikt. Ja ir viedoklis par apkārt (dzīvē, internetā utt.) notiekošo, tad būs par ko rakstīt jebkurā gadījumā. Nav obligāti vienmēr jāsacer kaut ko zinātniski vai tehnoloģiski sarežģītu. Tas nāks ar pieredzi. Arī es vēl pieredzi tikai uzkrāju un vēl tāls ceļš ejams, līdz spēšu kaut ko zinātniski/tehnoloģiski sarežģītu uzrakstīt. Pietiek, ja var izteikt viedokli par kaut ko. Iespējams aplamu, iespējams smieklīgu, bet tāda jau ir blogera būtība – izteikties.

Noslēdzot šo es gribētu aicināt tos kas tikai domā sākt rakstīt savu blogu un tos, kas tikko ir sākuši, padomāt par to vai tiešām blogu gatavojaties rakstīt tāpēc, ka jums ir ko teikt un ir vēlme teikt, vai arī jums tā šķiet modes lieta. Tāpēc, ka Juris no 12 klases raksta blogu vai kāds ar bloga rakstīšanu kļūst atpazīstams nenozīmē, ka to jādara visiem. Varbūt ir vērts nogaidīt, līdz atrodat sev kādu izteiktu interešu lauku un tikai tad sākt rakstīt. Visu to es saku ne jau tāpēc, ka man šādi blogi ļoti traucētu, bet gan tāpēc, ka ja pirms bloga uzsākšanas nav pārliecības, ka būs ko teikt vairāk par padsmit reizēm, tad lielākajā daļā gadījumu šāds blogs visai ātri mirst. Un tā autors ir zaudējis laiku, kā arī vīlies, ka kārtējā lieta nav sanākusi. Bloga uzturēšana pie dzīvības prasa krietni vairāk laika un pūļu kā sākumā var šķist. Līdzībās runājot varu teikt, ka ievadu kādai grāmatai var uzrakstīt ļoti daudzi, bet sarakstīt nākamās lapas, līdz grāmata tiek pabeigta, spēj tikai retais. Tas, ka ne visas grāmatas ir pērles ir citas diskusijas jautājums.

Par “Piezīme sev”

4

Smilšu kūciņu cepšanaIk pa laikam blogos pamanu ierakstus ar virsrakstu “Piezīme sev”. Uzreiz jāsaka, ka šādi ieraksti ir manīti gan Latvijas, gan ārvalstu blogos. Zem šādiem virsrakstiem parasti ir kaut kas neizteiksmīgs no lasītāja viedokļa. Piemēram, vienkārši saite uz kaut kurieni vai pāris teikumos kaut kas pateikts (teksts bez konteksta). Šāda pieeja man nav īsti sapratoma. Pastāstīšu kāpēc.

Pirmkārt – lai cik blogs būtu personiska nodarbe un paredzēta kādu noteiktu blogera mērķu sasniegšanai, tas ir arī publisks resurss. To redzu es un citi. Interesanti kāpēc citiem būtu jāredz kaut ko tādu, ko blogeris paredzējis tikai sev (par to, ka tas ir paredzēts tikai blogerim liecina virsraksts “Piezīme sev”). Varbūt prātīgāk būtu šādas lietas saglabāt citiem neredzamā vietā vai vienkārši kādā failā, vai uzrakstot uz papīra?

Otrkārt – šādas piezīmes bieži vien ir bezjēdzīgas no saturiskā viedokļa. Man nav skaidrs, kā raksts ar virsrakstu “Piezīme sev” un raksta saturu, kas sastāv no vienas saites var uztvert par piezīmi. Tas tāpēc, ka šī saite neko neizsaka. Rakstam vajadzētu saturēt ne tikai saiti, bet kaut nedaudz aprakstu par to kas ir saitē un kāpēc saite tiek saglabāta. Iespējams, pievienot arī birkas (tagus), lai citas tādas pat saites varētu organizēt utt. Jā – varbūt tagad ir skaidrs kas tā ir par saiti, bet pēc gada par saites nozīmi nebūs nekādas saprašanas. Turklāt saišu menedžēšanai ir krietni ērtāki rīki, par bloga piesārņošanu šādā veidā.

Treškārt – ja nu gadījumā kāds uzskata, ka “Piezīme sev” ir jārāda publiski, jo tā var būt noderīga lasītājiem, tad, lūdzu, izrādiet cieņu un kaut nedaudz sīkāk paskaidrojiet to, kāpēc attiecīgā lieta tiek rakstīta. Esmu redzējis šādi (korekti) noformētas piezīmes. Piemēram, piezīmes tekstā dažos teikumos ir apskaidrota kāda lieta (kaut vai kāpēc 1GB HDD = 1000MB nevis 1024MB). Šāda piezīme ir noderīga gan blogerim, gan lasītājam. Bet ja ieraksta saturs būs tikai “1GB diskiem 1000MB”, tad no šādas piezīmes īsti jēgas nav. Jo lasītājs nesapratīs kāpēc 1000MB.

Tāpēc izsaku aicinājumu tiem, kam ir nepieciešamas šādas “Piezīmes sev”. Ja veidojat publiski šādas piezīmes, tad veidojiet tās informatīvākas. Tas būs noderīgāk gan lasītājam, gan pašam vēlāk attiecīgo piezīmi meklējot.

Paredzu, ka būs tādi, kas teiks, ka man nav taisnība un kāda man daļa gar to, ko un kā blogeris raksta savā blogā. Tā teikt, sava smilškaste un kurā stūrītī grib tajā kūciņu (pieņemsim, ka smilšu) izcep. Var jau būt ka tā. Tādā gadījumā veiksmi kūciņu cepšanā un labu apetīti kūciņu ēšanā.

Google augstu vērtē blogus

5

Jau rakstā, kas bija kā eksperiments par SEO tēmu, izteicos (komentāros), ka Google augstu vērtē blogus. Šodien par to kārtējo reizi pārliecinājos. Es biju ielicis rakstu “Alberts Jodis par BNA un Nozare.info“. It kā parasts raksts. Kāpēc tas ir interesants? Tāpēc, ka dažas stundas pēc tam, kad biju rakstu ielicis uz blogu sāka nākt cilvēki no Google, kas bija meklējuši datus pēc atslēgvārdiem “Alberts Jodis“. Notestēju meklēšanu:

Google search Alberts Jodis

Klikšķināt lai redzētu lielāku bildi. Google šo blogu bija ierindojusi, kā ceturto atbilstošāko resursu! Turklāt raksts tika ielikts tikai pirms 3h. Līdz ar to, ja kāds blogeris visai ātri izsakās par kādu aktuālu tēmu, tad ir ļoti liela iespēja saņemt no Google vairākus apmeklētājus. Piemēram, ja notiktu kāda katastrofa, par kuru cilvēki meklētu informāciju un kāds blogeris par to jau būtu uzrakstījis, tad daudzi šo ziņu pamanītu. Tādi nu ir ieguvumi no Googles patikas pret blogiem.

RSS abonentu skaits pārsniedz 100

2

Beidzot tas ir noticis. Bloga RSS abonentu skaits pārsniedzis 100. Tādus datus sniedz FeedBurner. Protams, cipari nav 100% precīzi, jo ir grūti (neiespējami) aprēķināt precīzu skaitu. Bet ja mēs pieņemam, ka FeedBurner dati ir tie, kas visprecīzāk atspoguļo esošo situāciju, tad uzskatīsim, ka tieši 2008.gada 11.janvāris bija tā diena, kad pup.lv RSS abonentu skaits pārsniedza 100.

FeedBurner stats

Nav jau tā, ka ļoti centos šo slieksni pārkāpt. Bet ir patīkami, ka lasītāju skaits pamazām pieaug. Interesanti cik daudz laika vajadzēs, lai tiktu līdz 200 abonentiem…

FeedFlare Diggot LV

4

Nolēmu, ka ir nepieciešams zem RSS ziņām pievienot saiti, uzklikšķinot uz kuras, var saglabāt rakstu Digg.lv. Tā kā RSS statistikas ievākšanai izmantoju FeedBurner, tad loģisks solis bija izmantot piedāvāto FeedFlare servisu. Tiem kas nezina, FeedFlare serviss nodrošina tās saites zem RSS ierakstiem, kā “Comments” utt. Gan jau būsiet paši pamanījuši.

Ja arī jūs gribat pievienot “Diggot LV”, tad ejiet uz FeedBurner, klikšķiniet uz sadaļas Optimize, tad uz FeedFlare un tad laukā Add New Flare ierakstiet: http://www.endijs.com/fflare/fflare_digglv.xml Vizuāli tam jāizskatās šādi:

Digglv FeedFlare

Pēc pogas nospiešanas un klikšķa attiecīgajā rūtiņā vajadzētu redzēt kaut ko tādu:

Digglv FeedFlare

Ja gadījumā novērojat kļūdas darbībā, tad ziņojiet. Mēģināju saitīsīt dažādus FeedFlare ar tekstiem latviešu valodā, bet man, neskatoties uz visiem UTF8 kodējumiem, speciālos burtus rādīja kā ķeburus. Tas īsti nav izprotams. Turklāt FeedBurner atsakās bloga nosaukumu rādīt korekti. Proti, rāda nevis “Neformāli par šo un to”, bet ā un š aizvieto ar ķeburiem. Kādam ir idejas kāpēc tā? Laikam nepamanu kaut ko stipri elementāru…

Gribi nopelnīt? Nosauc cenu! Otrais piegājiens

Tiem, kuriem neinteresē iespēja nopelnīt naudu ar savu blogu, tālāk nelasīt. Savukārt tiem, kam ir interese, turpinājumā būs iespēja uzzināt par naudas maksāšanas princpiem utt. (more…)

Arī blogam ir nepieciešama koncepcija

4

Laikam jau sāku pārāk bieži rakstīt par dažādiem prātojumiem sakarā ar blogošanu. Bet ceru, ka kādam šie ieraksti liekas interesanti un noderīgi. Katrā ziņā vismaz man pašam tie noder, jo rakstīšanas laikā es nonāku pie jauniem slēdzieniem. Un šķiet, ka tieši tas arī ir mans mērķis – rakstot par blogošanu, pašam saprast, ko tad īsti tas nozīmē un kādā virzienā būtu jāattīsta šo blogu.

Tātad jaunākā lieta par kuru aizdomājos ir tāda, ka arī blogam ir nepieciešama koncepcija. Blogojot es sāku rakstīt par pilnīgi visu, kas man bija sakāms. Piemēram, pirms teju vai gada izteicos par to, ka man ir prieciņš ka smēķētājus gaida papildus izdevumi, kā arī Saddama Husseina nāvessodu. Tajā pat laikā sāku rakstīt arī par blogošanu, Linux un citām lietām. Viss vienā kaudzē. Pirmajā brīdī šķiet, ka tas nav slikti. Vairāk informācijas rada iespēju vairāk lasītājiem atrast kaut ko tādu, kas interesē tieši viņus. Bet tad es sāku domāt par to, kā es lasu blogus un sapratu, ka varbūt viss nav tik vienkārši.

Lieta tāda, ka ja blogā A tiek rakstīts par 10 lietām, no kurām mani interesē 1 lieta, tad gadījumā, ja par šo vienu raksta samērā reti, tad visticamāk blogs A no mana redzesloka pazudīs, jo pamanīt to vienu starp pārējām 9 ir pagrūti. Savukārt blogos B un C par mani interesējošā tēma būs kā pamattēma. Tas nozīmē, ka es retāk tikšu traucēts no B un C puses, bet kad tas notiks, tad visticamāk es varēšu lasīt kaut ko man interesantu. Šeit var nonākt pie slēdziena, ka “mazāk ir labāk”. Es gan iepriekš biju rakstījis par to, kā no blogā aprakstītajām lietām RSS apkopotājā saņemt tikai interesējošās kategorijās esošās ziņas, bet šķiet, ka šo iespēju izmanto tikai retais (spriežot pēc statistikas). Tāpēc pieļauju, ka tos, kurus intersē mani piedzīvojumi ar Linux, no bloga lasīšanas varētu aizbiedēt tas, ka bieži rakstu par citām lietām.

Visa šī sakarā esmu uzsācis domāt par to vai vajag un ja vajag, tad tieši kā reorganizēt blogu. Piemēram, samazināt kategorijas par kurām rakstīt un koncentrēties tikai uz dažām. Vai arī sadalīt blogu divos, kur katram varētu būt sava auditorija, savs dizains (pielāgots tematikai).

Noslēdzot šo ierakstu gribās teikt, ka ne bloga koncepcija nav mazāk nozīmīgs faktors par bloga dizainu un funkcionalitāti.

Kādas ir jūsu domas par šo tēmu?

Bloga vizuālā un funkcionālā puse

5

Jo ilgāk šeit veicu piezīmes, jo vairāk pārliecinos par to, ka bloga izskats un funkcionalitāte ir ļoti svarīgs elements kopējā sistēmā. Protams, var rakstīt blogu arī izmantojot noklusēto WordPress tēmu un neizmantot spraudņus, kā arī neeksperimentēt ar informācijas izvietojumu. Bet vai tas ir pareizākais veids? Atļaušos uzskatīt, ka nav. Taču tajā pat laikā izteikšu apbrīnu par tiem, kas ir pilnībā apmierināti ar savu blogu vizuālo un funkcionālo pusi. Gribētu arī es reiz noenkuroties šāda pozīcijā. Bet šķiet, ka pagaidām nesanāks.

Līdz šim blogam izskats mainījies reizes 5 (īsti neatceros). Lai gan pašam tas šķiet pārāk daudz, citi dizainu paspējuši nomainīt vairāk kā simts reižu (ja nekļūdos ciparos). Nav tā, ka man ātri apniktu tie dizaini, kurus es izvēlos. Lieta tāda, ka ik pa laikam man kāds paziņo, ka attiecīgajam dizainam ir problēmas ar kādu no Web pārlūkiem. Tā kā pašam lauzties un meklēt kur ir problēma nav īpašas vēlmes, tad ņemu jaunu un mēģinu atkal. Arī tagadējam ir dažas problēmas, tāpēc pieļauju, ka drīzumā to mainīšu. Turklāt sāk šķist, ka tuvojas tas laiks, kad būs no bezmaksas dizainiem jāpāriet uz kādu maksas. Bet no sākuma arī tāds ir jāatrod.

Arī funkcionālā puse ik pa laikam tiek papildināta. Nāk klāt daži spraudņi un daži pazūd. Piemēram, biju ielicis iespēju balsot par rakstiem. Bet tagad esmu nolēmis, ka šādu iespēju, vismaz kādu laiku, vairs neatjaunošu. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – reti kurš pacenšās izteikt savu viedokli par rakstu. Bet ja nav viedokļa, nav jēgas no funkcionalitātes. Šodien aktivizēju balsošanas iespēju (labajā malā). Cerams, ka tas gūs lielāku atsaucību. Otrs jaunievedums ir saites uz rakstiem par tēmu, kas ir aprakstīta kāda konkrētā rakstā (redzams rakstu apakšā). Pats esmu uzrakstījis divus spraudņus, bet par tiem, ja tie tiks piedāvāti publiski, kādā citā reizē.

Noslēgumā vēlos izteikt aicinājumu ziņot par vizuālām un funkcionālām problēmām, kuras novērojat blogā. Tiem, kas līdz šim ir dalījušies attiecīgajā informācijā – Paldies!

Atskats uz 2007.gadu

3

Padarīto un nepadarīto darbu, uzstādīto un sasniegto, kā arī nesasniegto mērķu kopā savilkšana ir tipiska gada nogales nodarbe. Un to būtu jādara katram, jo tas var palīdzēt samazināt to lietu skaitu, kuras pēc gada liksim nepadarīto un nesasniegto kategorijā.

Par tādām lietām, kuras nevēlos izpaust publiski esmu padomājis. Sapratu kur esmu kļūdījies, ko darīšu citādi un ko tieši tāpat kā līdz šim. Esmu sagatavojis starta plānu nākamajam gadam un esmu pārliecināts, ka 2008.gads būs vēl labāks par šo gadu.

Neskatoties uz to, ka vēl ir viena diena, kuras laikā nedaudz statistika var mainīties, esmu pārliecināts, ka izmaiņas nebūs ļoti dramatiskas. Tāpēc varu atskatīties uz to, kā šim blogam ir klājies pēdējā gada laikā. (more…)

Vēlies nopelnīt? Nosauc cenu!

5 latiIk pa laikam parādās runas par to, ka kāds vēlas nopelnīt. Arī par to, ka ar blogu nopelnīt nav iespējams. Protams, viss ir nosacīti, jo vārdu “nopelnīt” katrs saprot citādāk. Cits ar 10 apmeklētājiem nedēļā vēlas nopelnīt 5Ls nedēļā. Cits ar 1000Ls vēlas 50Ls.

Tāpēc vēlos reizi pa visām reizēm noskaidrot cik tieši tu ar savu blogu gribi nopelnīt. Ja atradīsim kopsaucēju kas apmierina abas puses – nopirkšu reklāmas laukumu tavā blogā uz tādu laiku, par kādu vienosimies. Tāpēc, ja tev ir interese nopelnīt, tad sūti uz info[at]pup.lv (kur [at]=@) vēstuli, kurā mini sekojošas lietas: bloga adrese, unikālo apmeklētāju skaits nedēļā un no kādas statistikas sistēmas iegūta šī informācija (ja blogs nav atrodams gmetrix.lv), cenu reklāmas laukumam (par nedēļu vai mēnesi) tavā blogā. Ja ir kādas īpašas vēlmes/pretenzijas pret reklāmas veidiem/reklamējamām lietām – drīksti minēt arī to. Ja viss ritēs gludi, tad jau janvārī varēsi saņemt tik, par cik būsim vienojušies.

Saņemto informāciju nevienam neizpaudīšu, tāpēc vari neuztraukties par to, ka kāds varētu sākt runāt par to, ka tu daudz vai maz gribi. Katram ir sava stratēģija un mērķi un tā ir katra paša privātā lieta.

Šo jautājumu neizsūtu katram blogerim personiski, bet publicēju šeit, lai kāds nesāktu domāt, ka attiecīgais piedāvājums ir kaut kāda veida spams. Kā arī nevēlos piedāvāt šo lietu tiem, kam reklāmas laukumu izvietošana blogā šķiet nepieņemama.

Šim ierakstam ir speciāli atslēgti komentāri, lai neparādītos vienam otru aizskaroši teksti.

Go to Top