Blogošana

WordPress 2.5 RC2 un Galeriju screencasts

4

No šodienas pieejams WordPress 2.5 RC2. Iepriekš jau teicu, ka dzīvojos ar WordPress 2.5 RC1. Kopš to uzliku – nekādas problēmas tā arī neesmu pamanījis. Vienīgi vairs pie ierakstiem komentāros nerādās saites uz citiem blogiem, kuri saitē uz maniem rakstiem. Nesaprotu kāpēc tā. Agrāk viss bija OK. Nu vairs nav. Bet šķiet, ka tai nevajadzētu būtu WordPress 2.5 problēmai.

Lai nu kā – 2.5 RC2 nu ir pieejams. Uzliku – nekas nenobruka. Izstrādātāji ir publicējuši arī Screencastu, kurā redzams kā izskatās Dasboard un viens no labākajiem jaunievedumiem – Galerijas (vairāku attēlu vienlaicīga augšupielāde, pievienošana ierakstiem speciālā “Galeriju” formātā utml.).

Tiem, kas domā likt vai nelikt 2.5 varu teikt – lieciet. Bet, protams, atbildību neuzņemos.

Lejupielādēt var šeit, bet screencast noskatīties šeit.

Esmu pārgājis uz WordPress 2.5

2

Uzreiz pieminēšu, ka WordPress 2.5 vēl nav pieejama fināla versija, bet tikai RC1, kas ir paredzēta vairāk testēšanas nolūkiem. Upgrade notika ļoti gludi un izskatās, ka nekādas kļūdas arī nelec ārā. Strādā viss tā kā tam būtu jāstrādā.

WordPress 2.5 ir daudz visādu jaunievedumu. Piemēram: pielāgojam dashboard, vairāku failu augšupielāde, iebūvētas galerijas, spraudņu atjaunināšana ar viena klikšķa palīdzību, tagu menedžēšana, iebūvēts Gravatar atbalsts, ātrāka ielāde utt. Visbūtiskāk ir mainījusies tieši administrēšanas daļa. Man patīk jaunievedumi no tehniskā viedokļa, bet nepatīk dizaina risinājums. Gaiši zilā krāsa man šķiet pārāk neizteiksmīga. Turklāt visi bloki saplūst kopā, jo ir vāji nodalīti ar kādiem dizaina elementiem. Es no dizaina neko daudz nesaprotu, bet kā parastam lietotājam šķiet, ka kaut kas trūkst.

Detalizētāku informāciju, kā arī ekrānšāviņus, par WordPress 2.5 veiktajiem jaunievedumiem varat atrast šeit, bet lejupielādēt WordPress 2.5 RC1 varat šeit.

Blogeri – jūs esat smieklīgi

13

Kolēģi jūs kļūstat smieklīgi. Protams, ne jau visi, bet liela daļa no jums. Tas tāpēc, ka daudziem no jums ir vajadzīga top tēma par ko rakstīt. Uzminiet nu – kāda tagad ir top tēma? Tieši tā – noteikta rakstura blogu trijotne. Bet kāpēc tagad par viņiem ir jārunā visiem? Turklāt ne tikai bloga ierakstos tiek atgremots tas cik laba vai slikta šī trijotne ir, bet arī podkāstos un video blogos. Tēma tak ir tik daudz jau apsūkāta, ka tai pat vairs nav garšas. Beidziet tak!

Un šis nav vienīgais gadījums. Patinam bildi atpakaļ. Kas bija iepriekšējās top tēmas? Es varētu nosaukt vairākas. Piemēram, teju vai katram blogerim bija jāizsakās par to cik labi vai slikti ir blogot par blogošanu. Apgremoja, izspļāva un aizmirsa. Kurš atcerās kā tika visās malās rakstīts par to cik labi/slikti ir tas, ka blogeri bija ielikuši reklāmas rakstus no Altex. Apgremoja, izspļāva un aizmirsa. Bija arī liela runāšana par to cik labi/slikti ir tie blogeri, kuri slikti izsakās par citiem blogeriem. Atkal tas pats – visiem bija jāpagremo, jāapsūkā. Alberts. Jā – arī par viņu teju vai visi rakstīja cik tas ir labi/slikti.

Tak neesiet smieklīgi – rakstiet arī kaut ko citu nevis par kārtējo top tēmu. Kad par to uzraksta viens vai divi, tad vēl ir OK. Bet ,kad teju vai katram kaut kas ir par tēmu jāpasaka, tas jau kļūst smieklīgi, lai neteiktu, ka bezjēdzīgi un neinteresanti. Ja vēl kāds atklātu jaunus faktus par top tēmu. Bet stipri, stipri lielākā daļa atkārto vienu un to pašu informāciju. Bet varbūt rakstīšana par top tēmu ir ātrs veids, kā dabūt jaunus apmeklētājus? Ja jau tēma ir ejoša, tak nevar laist to garām, vai ne?

Latvijā sāk veidot blogu video apskatus

4

Varbūt pēc virsraksta ir grūti noprast ko vēlējos pateikt. Tāpēc mēģināšu vairāk vārdos apskaidrot. Tātad – Latvijā sāk veidot video apskatus, kuros atspoguļots notiekošais Latvijas blogos. Ārzemēs līdzīgi pasākumi notiek jau sen. Tiek veidoti ne tikai blogu apskati, bet, piemēram, arī kāda servisa apskati (digg pievienotās ziņas).

Šādu apskatu parādīšanos vērtēju pozitīvi. Apskatu veido Kristaps Ceplis un Juris Kaža. Pirmajā raidījumā tika runāts par blogiem.lv, laacz.lv, journal.lv un vēl šis tas. Tika dots virspusējs raidījuma veidotāju viedoklis par blogiem. Nākamie raidījumi būšot veltīti tam, lai apskatītu to, par ko tieši blogi raksta. Ceru, ka Kristaps un Juris ne tikai runās par to, kas lasāms blogos, bet atveltīs dažas minūtes arī tam, lai iepazīstinātu skatītājus ar viņuprāt vērtīgiem blogiem. Protams, jēdziens vērtīgs, ir subjektīvs. Tāpēc, ja arī tāda iepazīstināšana būs, tas nenozīmē, ka tajā parādīsies visi tie, kam vajadzētu.

Interesanti pēc kāda kritērija tiks izraudzīts tas, kurus blogus apskatīt. Populāros, jaunos, bezsmadzeņu, visus? Katrā ziņā vēlme iekļūt šādā apskatā varētu būt viens no iemesliem, lai blogeri kļūti cītīgāki un vairāk uzspodrinātu savu smilškasti.

Pirmo raidījumu var apskatīt tribine.lv

Blogs ir tavs spogulis – turi to tīru!

6

Šis vairāk attiecas uz tiem, kuri nebaidās publicēties savā blogā, norādot savu īsto vārdu un uzvārdu. Bet ja tā padomā, arī jūs, bailīgie (kas neatklāj savu vārdu, uzvārdu), lielākajā daļā gadījumu neesat nemaz tik anonīmi kā jums šķiet. Tāpēc adresēju šo visiem. BLOGS IR TAVS SPOGULIS – TURI TO TĪRU!

Kāpēc tāds uzsauciens? Vakardienas notikumu dēļ. Man patīk būt lietas kursā par to, kas notiek Latvijas darba tirgū. Kā arī pieturos pie dzīves modeļa – pasaule ir pilna ar iespējām, jāpamana tikai to kas domāta tev. Tāpēc aizsūtīju dažus jautājumus vienam kantorim, kurš meklē sev darbiniekus. Jautājumi bija par darba sludinājumu un savu CV es tā arī nebiju nosūtījis. Uzreiz minēšu, ka kantoris ir liels. Pirmkārt mani pārsteidza tas, ka uz visiem uzdotajiem jautājumiem es saņēmu atbildes. Bet vēl vairāk mani pārsteidza tas, ka persona, kura man atbildēja, bija paspējusi sameklēt manu blogu, kas šai personai radīja pirmo iespaidu par mani. Līdz ar to varu prognozēt, ka ja gadījumā manā blogā būtu rakstīts kaut kas no sērijas “o kā es šodien dzēru” vai arī saliktas erotiska satura bildītes, diez vai attiecīgā persona būtu ar mani ieladusies dziļākās diskusijās.

Tie blogi kuri pastāv ilgāk par dažām nedēļām ir ideāls personas spogulis. Raksti atspoguļo gan blogera intereses, gan izteikšanās veidu, gan attieksmi utt. Tas ir blogera spogulis. Turklāt šajā spogulī esošo blogera atspulgu skata ne tikai blogeris, bet teju vai visi, kam ir/var būt kaut kādas attiecības ar attiecīgo personu. Par to, kā tas var ietekmēt tālākās dzīves gaitas katrs varat spriest pats. Vienam blogs var sniegt jaunas iespējas, citam būt par iespēju slepkavu. Varbūt ir pienācis laiks izvērtēt to, ko par tevi stāsta tavs blogs?

Podcast’iem un screencast’iem jā vai nē?

4

Ik pa laikam aizdomājos par to vai blogā vajadzētu ieviest jaunus informācijas pasniegšanas veidus. Piemēram, podcastus un/vai screencastus. Tiem, kas nezina ko šie jēdzieni nozīmē varu īsi paskaidrot. Pirmais, jeb podcasts, ir audio ieraksts, kuru var noklausīties kādā Flash atskaņotājā Web lapās vai lejupielādēt atsevišķu failu. Šie audio ieraksti ir kā fragmenti no radio pārraidēm. Šķiet, ka vārds podcast joprojām nav latviskots. Ja tomēr vārds ir latviskots, informējiet par jauno terminu. Otrs vārds, jeb screencasts, ir ieraksts darbībām, kuras tiek veiktas datorā. Izskatās tā, it kā kāds būtu nofilmējis datora ekrānu (vai kādu tā daļu). Šādam video var pievienot arī audio celiņu. Šķiet, ka arī vārdam screencast vēl nav izdomāts latviskojums. Ja tomēr vārds ir latviskots, informējiet par jauno terminu. Screencasti parasti apskatāmi Web lapā ar kādu no Flash atskaņotājiem.

Es pat biju vienu screencastu uztaisījis. Bet tā arī nepublicēju. Tagad tā īsti vairs neatceros kāpēc tā. Savukārt podcastus nemaz neesmu taisījis. Varbūt tāpēc, ka monologs izklausītos visai jocīgi. Pats reizēm nevaru izsekot savām domām, tāpēc baidos, ka arī citiem tas varētu radīt grūtības. Turklāt monologs nevar būt tik interesants kā dialogs. Tas tāpēc, ka monologa gadījumā apstāstītais materiāls ir aptuveni tāds, kādu to pirms ieraksta runātājs ir izdomājis. Monologa laikā viņu neviens nevar iztraucēt un tāpēc nerodas iespēja materiālu papildināt ar kādu neparedzētu faktu. Savukārt dialogā šādi neparedzētie gadījumi ir visai daudz. Tas arī dialogus padara interesantus. Turklāt monologu negribās ierunāt, jo savu sakāmo varu izteikt arī raksta veidā. Tāpēc, ja nekas īpaši manā domāšanā nemainīsies, tad podcastus monologa veidolā diez vai taisīšu. Savukārt, ja es atrastu kādu interesantu personu ar kuru varētu ierakstīt kopīgus podcastus, tad jau varētu mēģināt. Piemēram, ar Skype to norealizēt nemaz nav grūti. Vienīgi atrast otru personu, kā arī tēmas par kurām būtu vērts runāt, vairs nav tik vienkārši. Bet kas to lai zina. Gadīties var visādi.

Savukārt šķiet, ka screencastus tomēr varētu veidot, jo reizēm ar tikai tekstu un attēliem ir ļoti grūti izteikties tā, lai viss būtu saprotams. Vienīgi tagad grūti prognozēt to, kad pirmais screencasts varētu tikt publicēts.

Šī raksta sakarā man ir pa jautājumam gan blogeriem, gan lasītājiem. Ceru, ka vismaz kāds atbildēs. Ja atbilžu nebūs, uzskatīšu, ka tēma nav interesanta. Bet nu atpakaļ pie jautājumiem.

Jautājums blogeriem: Ja vēl neveidojat screencastus un podcastus – vai domājat to sākt darīt tuvākajā laikā?

Jautājums pārējiem lasītājiem: Vai jūs klausaties podcastus un/vai skatieties screencastus?

PUP.LV – kāpēc tieši šāds domēns?

2

Ik pa laikam notiek diskusijas par to cik veiksmīgi vai neveiksmīgi ir izvelēts kāda Web projekta vai vienkārši bloga domēns. Nu jau kādu laiku iepriekš biju saņēmis jautājumu par to kāpēc manam blogam domēns ir pup.lv un nevis kāds cits. Īstenībā viss ir pavisam vienkārši.

Šis bija pirmais manis piereģistrētais domēns. To izdarīju pirms kādiem gadiem 4-5. Īsti neatceros. Bet tika izvēlēts šis domēns tāpēc, ka studiju laikā bija nepieciešams izstrādāt kaut kādu Web projektu. Tika nolemts, ka jātaisa sludinājumu servisu. Tātad domēnam jāsatur kaut ko tādu, kas atgādinātu par pirkšanu un/vai pārdošanu. Otra prasība bija tāda, ka domēnam bija jābūt īsam, lai būtu viegli atcerēties. Tad nu vārdu salikums “Pērc un Pārdod” kļuva par PuP.lv.

Kad uzsāku rakstīt blogu, negribēju reģistrēt jaunu domēnu, jo biju pie šī jau pieradis. Tagad jūs zināt, kāpēc tieši šāds domēns.

Kurš gudrinieks izveidojis “Albertam Nē!”?

6

Tas jau vairs pat nav smieklīgi. Jā – varam uzjautrināties par kādu, bet cik ilgi tas ir interesanti? Paskatījāmies uz Alberta projektiem, novērtējām, apspriedām. Cits no tā kaut ko iemācījās, cits tikai paburkšķēja. Bet kādēļ ir jāveido blogu, kurā būtu apkopoti izteikumi citos blogos par Alberta projektiem? Nav jau apnicis? Tas ir tāpat kā norīt atraugu – gaiss ir ticis atpakaļ kuņģī un varēs atraugāties vēlreiz. Bet par šādiem jokiem dumjajās amerikāņu komēdijās smejas tikai mazi bērni.

Par Albertam.Nee.lv:

Dievinu Alberta web projektus un šī būs mana fana lapa

Turklāt nemanīju saites uz rakstu oriģinālajiem autoriem. Ar tekstu “Arī Laaczs izsakās” nepietiek.

Albertam Nē.lv

Nu – nekautrējas un atzīstas, kurš gudrinieks attiecīgo blogu ir izveidojis? Ja gribēji būt stilīgs, tad zini, vismaz manās acīs tādam blogam vērtība ir 0. Ja taisām parodiju, tad to arī daram, bet attiecīgais blogs nav parodija. Ja taisām melno PR, tad noformējam viņu kārtīgi, bet attiecīgais blogs nav noformēts korekti/kārtīgi. Ja ir vēlme parādīt un pastāstīt, ka Alberts un visa viņa komanda ir dumja – uzraksti analīzi un pastāstī kāpēc tavupārt attiecīgi projekti ir/nav veiksmīgi nevis tikai citē citus.

Kāpēc daži skaļi virsraksti, raksti nav tā vērti?

3

Jau šī ieraksta komentāros izteicos, ka nekāroju pēc apmeklētāju pieplūduma, ko rada daži skaļi virsraksti (tātad arī raksti). Un tie nav tikai tukši vārdi. Lai būtu vieglāk izklāstīt savu viedokli pieņemsim, ka skaļš virsraksts un skaļš raksts ir sinonīmi. Bieži nākas redzēst, ka ierakstam ir skaļš virsraksts, bet rakstā no solītā trokšņa ir 0. Taču šoreiz pieņemsim, ka gan virsraksts, gan raksts ir skaļš. Turklāt ar vārdu skaļš es saprotu kaut ko tādu, kas izsauc lielu rezonansi auditorijā un visticamāk ir ar kāda skandāla, kašķa piegaršu.

Vislielākais trūkums, kāpēc šādi raksti nav tā vērti ir tas, ka krietni lielākais vairums no atnākušajiem lasītājiem nemaz neapskatīs citus ierakstus blogā. To es ļoti labi redzēju kad Kaspars (laacz) savā rakstā bija ielicis saiti uz šo manu rakstu. No viņa bloga saņēmu ~300 apmeklētājus. Protams, tas radīja apmeklētāju rekordu šim blogam. Taču papētot šo apmeklētāju uzvedību redzēju, ka teju vai 90% no viņiem nemaz neapskatās uz citiem ierakstiem šajā blogā. Atnāk tikai uz vienu rakstu un aiziet prom. Savukārt es vēlos, lai ja kāds atnāk un izlasa kādu rakstu, tad lai viņš pameklē vēl kaut ko tādu, kas viņu varētu interesēt, jo tikai tā viņš var kļūt par regulāru šī bloga lasītāju. Taču tiem 90%, kas bija ienākuši tikai uz vienu rakstu, šis blogs tagad asociēsies ar ar kaut kādu vienu, iespējams viņiem nemaz neinteresantu, rakstu (ja viņi vispār blogu atcerēsies). Un kāpēc lai viņi vēlreiz atgrieztos?

Otra lieta ir tāda, ka jaunie apmeklētāji var sākt uzskatīt, ka bloga autors ir tāds, kas apmeklētājus var iegūt tikai uzrakstot kādu skaļu rakstu, nevis spēj kvalitatīvi izteikties par dažādām tēmām vai rakstīt analītiskus rakstus par kādu stipri ierobežotu tēmu loku.

Rakstot augstāk minēto atcerējos, ka mani ļoti tracina tie blogeri, kā arī visi citi kas ierakstiem virsrakstus izvēlas tādus, kas īsti neatspoguļo to, kas tālāk rakstā seko. Piemēram, tādi virsraksti, kas maldina. Redzot virsrakstu Policisti aplaupa autovadītājus, man rodas asociācija, ka raksts būs par policistiem, kuri veic laupīšanas. Savukārt ja pēc klikšķa uz virsraksta es redzu aptuveni šādu tekstu “Personas, kuras pārģērbušās par policistiem aplaupījušas….“, es jūtos apkrāpts. Otrs virsrakstu veids: Latvijas ekonomikas nevieksmju cēlonis. Klikšķinot uz virsraksta es vēlos redzēt analītisku rakstu par Latvijas ekonomiku. Bet ja raksts sastāv no divām rindkopām, kurās pateikts, ka cēlonis ir korupcija un nav veikta nekāda dziļāka analīze es jūtos apkrāpts. Un kā atbildes reakcija uz šādiem virsrakstiem būtu tāda, ka attiecīgo resursu es vairs nelasītu vai arī lasītu ļoti reti.

Blogu topi un topi vispār

4

Vakar ātri pārskrienot nekur.lv listei pamanīju vairākus ierakstus ar jauniem blogu topiem, kā arī vairākus ierakstus par to, ka šādi topi ir pavisam nejēdzīga lieta. Un jā – arī es esmu sadomājis par tiem izteikties.

Ziniet, raudāt par to, ka kādu interesē statistika, kā arī slikti izteikties par tiem, kurus šāda informācija (statistika) interesē nav īsti korekti. Katram no blogeriem ir savs mērķis bloga rakstīšanā. Citiem vienkārši izteikties, citam redzēt komentārus un pārējo reakciju, citam kļūt atpazīstamam utt. Lai kā arī būtu – visus (jā – visus) vieno viena lieta. Ja neviens blogus nelasītu, tad diez vai kāds vispār kaut ko rakstītu. Publisks ieraksts tiek veikts tāpēc, lai kāds to pamanītu. Un ja ir vēlme, lai to kāds pamana, tad pavisam normāli ir tas, ka ir interese par to cik daudzi pamana (statistika). Ja tu uzskati, ka tev šis faktors nav svarīgs, kāpēc tu raksti publiskus ierakstus, nevis raksti kādu teksta dokumentu, kuru glabā nevienam nepieejamā vietā?

Un ja jau statistika ir pavisam normāla lieta par kuru interesēties, kāpēc lai nevarētu interesēties par to cik labi/slikti tu izskaties uz citu fona? Blogerus varam salīdzināt, piemēram, ar grāmatu autoriem. Katrs raksta (vai vismaz mēģina rakstīt) grāmatu. Ja blogera grāmatu neviens nelasa, tad agrāk vai vēlāk viņam zudīs interese par grāmatas nākamo sējumu sarakstīšanu. Savukārt, ja viņa grāmatu lasa, tad viņu interesēs vai kāda cita autora grāmatu lasa vairāk. Līdz ar to viņš var saprast vai tiešām paša subjektīvais vērtējums viņa grāmatai atbilst tam, kā uz to skatās citi.

Protams, cits diskusijas temats ir tas, cik šādi topi ir objektīvi. Atļaušos apgalvot, ka viņi visi ir subjektīvi, jo kritēriju izraudzīšanās ir subjektīva. Topa autors izvēlas tādus kritērijus, kuri viņam šķiet interesanti, bet tas nenozīmē, ka citi arī blogus vērtēs pēc tiem pašiem kritērijiem. Varbūt kādam, lai blogu ierindotu kādā no topu pozīcijām nav nepieciešams bloga unikālo lasītāju (RSS abonentu) skaits, bet kāds cits faktors. Piemēram, tas cik daudz ieraksti ir tādi, kuriem līdzīgus nevar atrast citos resursos vai tas, cik korekti bloga ieraksti tiek noformēti (vai ir atsauces uz attēlu autoriem, saites uz citiem avotiem, ja ir aizgūtas kādas idejas utt.).

Rezumējot augstāk teikto, gribu teikt, ka pozīcija “mani statistika neinteresē” ir pašapmāns. Kaut zemapziņas līmenī ikvienu interesē tas cik ļoti lielu atbalsi citos rada viņa darbs/nedarbs. Mūsos visos mīt kaut neliels sacensības gars. “Blogu topi” un topi vispār ir subjektīvs vērtējums arī gadījumos, kad tiek izmantoti statistikas dati (apmeklētāju skaits, saišu skaits, RSS abonentu skaits utt.), jo kritēriju izvēle ir subjektīva. Tas, ka topi ir subjektīvi nenozīmē, ka viņi visi ir aplami. Tas nozīmē, ka neviens tops nesniedz 100% korektu vērtējumu tam, kā blogs izskatās uz citu blogu fona. Iespējams uzzināt kā blogs izskatās salīdzinājumā ar citiem kādā kritērijā, bet ne visā kritēriju kopumā. Tāpēc dzīvosim draudzīgi, jo tavs blogs ir augstāk vertējams par manu X gadījumos, bet mans par tavu Y gadījumos. Savukārt to vai X ir lielāks par Y mēs tā arī nekad neuzzināsim.

Go to Top