Blogošana

Kolēģi jūs kļūstat smieklīgi. Protams, ne jau visi, bet liela daļa no jums. Tas tāpēc, ka daudziem no jums ir vajadzīga top tēma par ko rakstīt. Uzminiet nu – kāda tagad ir top tēma? Tieši tā – noteikta rakstura blogu trijotne. Bet kāpēc tagad par viņiem ir jārunā visiem? Turklāt ne tikai bloga ierakstos tiek atgremots tas cik laba vai slikta šī trijotne ir, bet arī podkāstos un video blogos. Tēma tak ir tik daudz jau apsūkāta, ka tai pat vairs nav garšas. Beidziet tak!

Un šis nav vienīgais gadījums. Patinam bildi atpakaļ. Kas bija iepriekšējās top tēmas? Es varētu nosaukt vairākas. Piemēram, teju vai katram blogerim bija jāizsakās par to cik labi vai slikti ir blogot par blogošanu. Apgremoja, izspļāva un aizmirsa. Kurš atcerās kā tika visās malās rakstīts par to cik labi/slikti ir tas, ka blogeri bija ielikuši reklāmas rakstus no Altex. Apgremoja, izspļāva un aizmirsa. Bija arī liela runāšana par to cik labi/slikti ir tie blogeri, kuri slikti izsakās par citiem blogeriem. Atkal tas pats – visiem bija jāpagremo, jāapsūkā. Alberts. Jā – arī par viņu teju vai visi rakstīja cik tas ir labi/slikti.

Tak neesiet smieklīgi – rakstiet arī kaut ko citu nevis par kārtējo top tēmu. Kad par to uzraksta viens vai divi, tad vēl ir OK. Bet ,kad teju vai katram kaut kas ir par tēmu jāpasaka, tas jau kļūst smieklīgi, lai neteiktu, ka bezjēdzīgi un neinteresanti. Ja vēl kāds atklātu jaunus faktus par top tēmu. Bet stipri, stipri lielākā daļa atkārto vienu un to pašu informāciju. Bet varbūt rakstīšana par top tēmu ir ātrs veids, kā dabūt jaunus apmeklētājus? Ja jau tēma ir ejoša, tak nevar laist to garām, vai ne?

Kolēģi jūs kļūstat smieklīgi. Protams, ne jau visi, bet liela daļa no jums. Tas tāpēc, ka daudziem no jums ir vajadzīga top tēma par ko rakstīt. Uzminiet nu - kāda tagad ir top tēma? Tieši tā - noteikta rakstura blogu trijotne. Bet kāpēc tagad par viņiem ir jārunā visiem? Turklāt ne tikai bloga ierakstos tiek atgremots tas cik laba vai slikta šī trijotne ir, bet arī podkāstos un video blogos. Tēma tak ir tik daudz jau apsūkāta, ka tai pat vairs nav garšas. Beidziet tak! Un šis nav vienīgais gadījums. Patinam bildi atpakaļ. Kas bija iepriekšējās top tēmas? Es varētu nosaukt vairākas. Piemēram, teju vai katram blogerim bija jāizsakās par to cik labi vai slikti ir blogot par blogošanu. Apgremoja, izspļāva un aizmirsa. Kurš atcerās kā tika visās malās rakstīts par to cik labi/slikti ir tas, ka blogeri bija ielikuši reklāmas rakstus no Altex. Apgremoja, izspļāva un aizmirsa. Bija arī liela runāšana par to cik labi/slikti ir tie blogeri, kuri slikti izsakās par citiem blogeriem. Atkal tas pats - visiem bija jāpagremo, jāapsūkā. Alberts. Jā - arī par viņu teju vai visi rakstīja cik tas ir labi/slikti. Tak neesiet smieklīgi - rakstiet arī kaut ko citu nevis par kārtējo top tēmu. Kad par to uzraksta viens vai divi, tad vēl ir OK. Bet ,kad teju vai katram kaut kas ir par tēmu jāpasaka, tas jau kļūst smieklīgi, lai neteiktu, ka bezjēdzīgi un neinteresanti. Ja vēl kāds atklātu jaunus faktus par top tēmu. Bet stipri, stipri lielākā daļa atkārto vienu un to pašu informāciju. Bet varbūt rakstīšana par top tēmu ir ātrs veids, kā dabūt jaunus apmeklētājus? Ja jau tēma ir ejoša, tak nevar laist to garām, vai ne?

Šis vairāk attiecas uz tiem, kuri nebaidās publicēties savā blogā, norādot savu īsto vārdu un uzvārdu. Bet ja tā padomā, arī jūs, bailīgie (kas neatklāj savu vārdu, uzvārdu), lielākajā daļā gadījumu neesat nemaz tik anonīmi kā jums šķiet. Tāpēc adresēju šo visiem. BLOGS IR TAVS SPOGULIS – TURI TO TĪRU!

Kāpēc tāds uzsauciens? Vakardienas notikumu dēļ. Man patīk būt lietas kursā par to, kas notiek Latvijas darba tirgū. Kā arī pieturos pie dzīves modeļa – pasaule ir pilna ar iespējām, jāpamana tikai to kas domāta tev. Tāpēc aizsūtīju dažus jautājumus vienam kantorim, kurš meklē sev darbiniekus. Jautājumi bija par darba sludinājumu un savu CV es tā arī nebiju nosūtījis. Uzreiz minēšu, ka kantoris ir liels. Pirmkārt mani pārsteidza tas, ka uz visiem uzdotajiem jautājumiem es saņēmu atbildes. Bet vēl vairāk mani pārsteidza tas, ka persona, kura man atbildēja, bija paspējusi sameklēt manu blogu, kas šai personai radīja pirmo iespaidu par mani. Līdz ar to varu prognozēt, ka ja gadījumā manā blogā būtu rakstīts kaut kas no sērijas “o kā es šodien dzēru” vai arī saliktas erotiska satura bildītes, diez vai attiecīgā persona būtu ar mani ieladusies dziļākās diskusijās.

Tie blogi kuri pastāv ilgāk par dažām nedēļām ir ideāls personas spogulis. Raksti atspoguļo gan blogera intereses, gan izteikšanās veidu, gan attieksmi utt. Tas ir blogera spogulis. Turklāt šajā spogulī esošo blogera atspulgu skata ne tikai blogeris, bet teju vai visi, kam ir/var būt kaut kādas attiecības ar attiecīgo personu. Par to, kā tas var ietekmēt tālākās dzīves gaitas katrs varat spriest pats. Vienam blogs var sniegt jaunas iespējas, citam būt par iespēju slepkavu. Varbūt ir pienācis laiks izvērtēt to, ko par tevi stāsta tavs blogs?

Šis vairāk attiecas uz tiem, kuri nebaidās publicēties savā blogā, norādot savu īsto vārdu un uzvārdu. Bet ja tā padomā, arī jūs, bailīgie (kas neatklāj savu vārdu, uzvārdu), lielākajā daļā gadījumu neesat nemaz tik anonīmi kā jums šķiet. Tāpēc adresēju šo visiem. BLOGS IR TAVS SPOGULIS - TURI TO TĪRU! Kāpēc tāds uzsauciens? Vakardienas notikumu dēļ. Man patīk būt lietas kursā par to, kas notiek Latvijas darba tirgū. Kā arī pieturos pie dzīves modeļa - pasaule ir pilna ar iespējām, jāpamana tikai to kas domāta tev. Tāpēc aizsūtīju dažus jautājumus vienam kantorim, kurš meklē sev darbiniekus. Jautājumi bija par darba sludinājumu un savu CV es tā arī nebiju nosūtījis. Uzreiz minēšu, ka kantoris ir liels. Pirmkārt mani pārsteidza tas, ka uz visiem uzdotajiem jautājumiem es saņēmu atbildes. Bet vēl vairāk mani pārsteidza tas, ka persona, kura man atbildēja, bija paspējusi sameklēt manu blogu, kas šai personai radīja pirmo iespaidu par mani. Līdz ar to varu prognozēt, ka ja gadījumā manā blogā būtu rakstīts kaut kas no sērijas "o kā es šodien dzēru" vai arī saliktas erotiska satura bildītes, diez vai attiecīgā persona būtu ar mani ieladusies dziļākās diskusijās. Tie blogi kuri pastāv ilgāk par dažām nedēļām ir ideāls personas spogulis. Raksti atspoguļo gan blogera intereses, gan izteikšanās veidu, gan attieksmi utt. Tas ir blogera spogulis. Turklāt šajā spogulī esošo blogera atspulgu skata ne tikai blogeris, bet teju vai visi, kam ir/var būt kaut kādas attiecības ar attiecīgo personu. Par to, kā tas var ietekmēt tālākās dzīves gaitas katrs varat spriest pats. Vienam blogs var sniegt jaunas iespējas, citam būt par iespēju slepkavu. Varbūt ir pienācis laiks izvērtēt to, ko par tevi stāsta tavs blogs?

Ik pa laikam notiek diskusijas par to cik veiksmīgi vai neveiksmīgi ir izvelēts kāda Web projekta vai vienkārši bloga domēns. Nu jau kādu laiku iepriekš biju saņēmis jautājumu par to kāpēc manam blogam domēns ir pup.lv un nevis kāds cits. Īstenībā viss ir pavisam vienkārši.

Šis bija pirmais manis piereģistrētais domēns. To izdarīju pirms kādiem gadiem 4-5. Īsti neatceros. Bet tika izvēlēts šis domēns tāpēc, ka studiju laikā bija nepieciešams izstrādāt kaut kādu Web projektu. Tika nolemts, ka jātaisa sludinājumu servisu. Tātad domēnam jāsatur kaut ko tādu, kas atgādinātu par pirkšanu un/vai pārdošanu. Otra prasība bija tāda, ka domēnam bija jābūt īsam, lai būtu viegli atcerēties. Tad nu vārdu salikums “Pērc un Pārdod” kļuva par PuP.lv.

Kad uzsāku rakstīt blogu, negribēju reģistrēt jaunu domēnu, jo biju pie šī jau pieradis. Tagad jūs zināt, kāpēc tieši šāds domēns.

Ik pa laikam notiek diskusijas par to cik veiksmīgi vai neveiksmīgi ir izvelēts kāda Web projekta vai vienkārši bloga domēns. Nu jau kādu laiku iepriekš biju saņēmis jautājumu par to kāpēc manam blogam domēns ir pup.lv un nevis kāds cits. Īstenībā viss ir pavisam vienkārši. Šis bija pirmais manis piereģistrētais domēns. To izdarīju pirms kādiem gadiem 4-5. Īsti neatceros. Bet tika izvēlēts šis domēns tāpēc, ka studiju laikā bija nepieciešams izstrādāt kaut kādu Web projektu. Tika nolemts, ka jātaisa sludinājumu servisu. Tātad domēnam jāsatur kaut ko tādu, kas atgādinātu par pirkšanu un/vai pārdošanu. Otra prasība bija tāda, ka domēnam bija jābūt īsam, lai būtu viegli atcerēties. Tad nu vārdu salikums "Pērc un Pārdod" kļuva par PuP.lv. Kad uzsāku rakstīt blogu, negribēju reģistrēt jaunu domēnu, jo biju pie šī jau pieradis. Tagad jūs zināt, kāpēc tieši šāds domēns.

Jau šī ieraksta komentāros izteicos, ka nekāroju pēc apmeklētāju pieplūduma, ko rada daži skaļi virsraksti (tātad arī raksti). Un tie nav tikai tukši vārdi. Lai būtu vieglāk izklāstīt savu viedokli pieņemsim, ka skaļš virsraksts un skaļš raksts ir sinonīmi. Bieži nākas redzēst, ka ierakstam ir skaļš virsraksts, bet rakstā no solītā trokšņa ir 0. Taču šoreiz pieņemsim, ka gan virsraksts, gan raksts ir skaļš. Turklāt ar vārdu skaļš es saprotu kaut ko tādu, kas izsauc lielu rezonansi auditorijā un visticamāk ir ar kāda skandāla, kašķa piegaršu.

Vislielākais trūkums, kāpēc šādi raksti nav tā vērti ir tas, ka krietni lielākais vairums no atnākušajiem lasītājiem nemaz neapskatīs citus ierakstus blogā. To es ļoti labi redzēju kad Kaspars (laacz) savā rakstā bija ielicis saiti uz šo manu rakstu. No viņa bloga saņēmu ~300 apmeklētājus. Protams, tas radīja apmeklētāju rekordu šim blogam. Taču papētot šo apmeklētāju uzvedību redzēju, ka teju vai 90% no viņiem nemaz neapskatās uz citiem ierakstiem šajā blogā. Atnāk tikai uz vienu rakstu un aiziet prom. Savukārt es vēlos, lai ja kāds atnāk un izlasa kādu rakstu, tad lai viņš pameklē vēl kaut ko tādu, kas viņu varētu interesēt, jo tikai tā viņš var kļūt par regulāru šī bloga lasītāju. Taču tiem 90%, kas bija ienākuši tikai uz vienu rakstu, šis blogs tagad asociēsies ar ar kaut kādu vienu, iespējams viņiem nemaz neinteresantu, rakstu (ja viņi vispār blogu atcerēsies). Un kāpēc lai viņi vēlreiz atgrieztos?

Otra lieta ir tāda, ka jaunie apmeklētāji var sākt uzskatīt, ka bloga autors ir tāds, kas apmeklētājus var iegūt tikai uzrakstot kādu skaļu rakstu, nevis spēj kvalitatīvi izteikties par dažādām tēmām vai rakstīt analītiskus rakstus par kādu stipri ierobežotu tēmu loku.

Rakstot augstāk minēto atcerējos, ka mani ļoti tracina tie blogeri, kā arī visi citi kas ierakstiem virsrakstus izvēlas tādus, kas īsti neatspoguļo to, kas tālāk rakstā seko. Piemēram, tādi virsraksti, kas maldina. Redzot virsrakstu Policisti aplaupa autovadītājus, man rodas asociācija, ka raksts būs par policistiem, kuri veic laupīšanas. Savukārt ja pēc klikšķa uz virsraksta es redzu aptuveni šādu tekstu “Personas, kuras pārģērbušās par policistiem aplaupījušas….“, es jūtos apkrāpts. Otrs virsrakstu veids: Latvijas ekonomikas nevieksmju cēlonis. Klikšķinot uz virsraksta es vēlos redzēt analītisku rakstu par Latvijas ekonomiku. Bet ja raksts sastāv no divām rindkopām, kurās pateikts, ka cēlonis ir korupcija un nav veikta nekāda dziļāka analīze es jūtos apkrāpts. Un kā atbildes reakcija uz šādiem virsrakstiem būtu tāda, ka attiecīgo resursu es vairs nelasītu vai arī lasītu ļoti reti.

Jau šī ieraksta komentāros izteicos, ka nekāroju pēc apmeklētāju pieplūduma, ko rada daži skaļi virsraksti (tātad arī raksti). Un tie nav tikai tukši vārdi. Lai būtu vieglāk izklāstīt savu viedokli pieņemsim, ka skaļš virsraksts un skaļš raksts ir sinonīmi. Bieži nākas redzēst, ka ierakstam ir skaļš virsraksts, bet rakstā no solītā trokšņa ir 0. Taču šoreiz pieņemsim, ka gan virsraksts, gan raksts ir skaļš. Turklāt ar vārdu skaļš es saprotu kaut ko tādu, kas izsauc lielu rezonansi auditorijā un visticamāk ir ar kāda skandāla, kašķa piegaršu. Vislielākais trūkums, kāpēc šādi raksti nav tā vērti ir tas, ka krietni lielākais vairums no atnākušajiem lasītājiem nemaz neapskatīs citus ierakstus blogā. To es ļoti labi redzēju kad Kaspars (laacz) savā rakstā bija ielicis saiti uz šo manu rakstu. No viņa bloga saņēmu ~300 apmeklētājus. Protams, tas radīja apmeklētāju rekordu šim blogam. Taču papētot šo apmeklētāju uzvedību redzēju, ka teju vai 90% no viņiem nemaz neapskatās uz citiem ierakstiem šajā blogā. Atnāk tikai uz vienu rakstu un aiziet prom. Savukārt es vēlos, lai ja kāds atnāk un izlasa kādu rakstu, tad lai viņš pameklē vēl kaut ko tādu, kas viņu varētu interesēt, jo tikai tā viņš var kļūt par regulāru šī bloga lasītāju. Taču tiem 90%, kas bija ienākuši tikai uz vienu rakstu, šis blogs tagad asociēsies ar ar kaut kādu vienu, iespējams viņiem nemaz neinteresantu, rakstu (ja viņi vispār blogu atcerēsies). Un kāpēc lai viņi vēlreiz atgrieztos? Otra lieta ir tāda, ka jaunie apmeklētāji var sākt uzskatīt, ka bloga autors ir tāds, kas apmeklētājus var iegūt tikai uzrakstot kādu skaļu rakstu, nevis spēj kvalitatīvi izteikties par dažādām tēmām vai rakstīt analītiskus rakstus par kādu stipri ierobežotu tēmu loku. Rakstot augstāk minēto atcerējos, ka mani ļoti tracina tie blogeri, kā arī visi citi kas ierakstiem virsrakstus izvēlas tādus, kas īsti neatspoguļo to, kas tālāk rakstā seko. Piemēram, tādi virsraksti, kas maldina. Redzot virsrakstu Policisti aplaupa autovadītājus, man rodas asociācija, ka raksts būs par policistiem, kuri veic laupīšanas. Savukārt ja pēc klikšķa uz virsraksta es redzu aptuveni šādu tekstu "Personas, kuras pārģērbušās par policistiem aplaupījušas....", es jūtos apkrāpts. Otrs virsrakstu veids: Latvijas ekonomikas nevieksmju cēlonis. Klikšķinot uz virsraksta es vēlos redzēt analītisku rakstu par Latvijas ekonomiku. Bet ja raksts sastāv no divām rindkopām, kurās pateikts, ka cēlonis ir korupcija un nav veikta nekāda dziļāka analīze es jūtos apkrāpts. Un kā atbildes reakcija uz šādiem virsrakstiem būtu tāda, ka attiecīgo resursu es vairs nelasītu vai arī lasītu ļoti reti.