Endijs Lisovskis

Endijs Lisovskis

(266 comments, 447 posts)

This user hasn't shared any profile information

Home page: http://endijs.com

Posts by Endijs Lisovskis

Nestrādā LMT mobilais internets? Viss OK. LMT ir par īsu.

6
Pirms 8 mēnešiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Par LMT esmu rakstījis kādas pāris reizes (saites uz rakstiem šī ieraksta beigās). Abās reizēs biju neapmierināts ar mobilo internetu. Un, lai cik (ne)liels būtu pārsteigums, arī šis ieraksts no tās pašas sērijas. Ar LMT mobilo internetu neregulāri saskaros jau 3 gadus. Turklāt izmantoju viņu nevis telefonā, bet datorā. Tātad nevis izklaidei, bet darbam. Līdz ar to nestabilitātes tīklā izjūtu visai smagi.

Attiecības ar LMT internetu ir bijušas aptuveni tādas. Sāku lietot pirms 3 gadiem – nav spīdoši, bet ciešami, taču padārgi. Vēlāk atteicos. Tad atkal sāku lietot. O – ātrums labāks, cenas zemākas, bet īsti 3G tīkls nav pārāk plašs, jo īpaši HSUPA. Tad atteicos, jo bija patrāpījusies nedēļa, kuras liekā Jelgavā teju biežāk nestrādāja kā strādāja. Bet nu jau kādu laiku atkal lietoju un biju sajūsmā par to, ka interneta ātrumu Jelgavas centrā dubultojuši (~2-4mbit lejup, 1mbit uz augšu), turklāt tīkls kļuvis plašāks arī ārpus Jelgavas, cena ļoti laba. Tā arī dzīvoju lielā priekā. Līdz pirms pāris nedēļām sākās problēmas.

Kādas? Regulāri pēcpusdienā internets sāka kļūt sliktāks un sliktāks, līdz teju vispār nestrādāja. Sākas tas ap četriem un tā visu vakaru. No rīta, kad atkal mēģinu, viss feini – var gan strādāt, gan Youtube skatīties video bez gaidīšanas. Nāk 16, 17 un tutū – internets aizbrauc prom. Lai gan zona ir ļoti laba – ~90-95% 3G, interneta nav. Visu laiku mainās tīkla paveids: HSPA LMT, HSDPA LMT, HSPA LMT, 3G LMT, HSDPA LMT, HSPA LMT, 3G LMT. Pārslēdzas ik pa 8-9 sekundēm. Tad ik pa brīdim met ārā DNS servera kļūdas, tad daudzas pakas zūd. Citreiz tā, ka pārslēdzoties uz EDGE vēl pusdzīvu internetu palietot varēja. Bet nu EDGE ir mokas, turklāt ne vienmēr strādā šajā situācijā.

Biju padevis par šo ziņu LMT. Viņi dažas dienas padomāja, pameklēja problēmu un atrada. Viņiem ir par īsu.

Nezinu kas ir cēlonis šim. Varbūt studijas atsākās, varbūt skola. Ap 16, gan jau sāk ierasties cilvēki no Rīgas (bet viņi arī iepriekš braukājā, taču vasarā internets bija ļoti stabils). Tā ka ej nu izzīlē. Nolēmu paprasīt vai kaut kas mainīsies:

Tātad LMT tā arī saka – ziniet, slodzi neturam un darīt neko šajā sakarā nedomājam. Tā kā nedaudz bēdīgi. Taču uzreiz skriet pie cita operatora negribās. Neesmu arī tas mazākais klients. Tomēr vairāk kā septiņus gadus un 10 nr. iet tur kur eju es. Nevēlēšanās iet pie citiem ir tajā, ka nav jau nekādas garantijas, ka viņiem ar to internetu iet labāk. Bet ja LMT paliks vēl sliktāk, tad varbūt ka vienu no diviem interneta pieslēgumiem vajadzēs mainīt. Tikai ej nu izzīlē uz kurieni – Bite vai TELE2.

Krievu valoda – otra valsts valoda Latvijā?

22
Pirms 8 mēnešiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Ja pirms kāda laika šāds pieņēmums man būtu licies kā pilnīgi murgi, kā kaut kas tāds, kas nekādā gadījumā nevarētu notikt. Tagad vairs es tik drošs neesmu. Saskaņas Centra mudinātas jauniešu organizācijas ir savākušas parakstus, lai varētu uzsākt parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmes pantos, kuri nosaka to, kāda tad valsts valoda ir Latvijā. Ir vēlme blakus latviešu valodai, kā otru valsts valodu norādīt krievu valodu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē Daugavpili visas Latvijas mērogā. Kas tur ir bijis, sapratīs par ko ir runa. Kas tur nav bijis… īsumā teikšu tā… šķiet, ka tur jau Satversmes grozījumi stājušies spēkā pirms daudziem gadiem… un nedaudz citādāki… tādi, kuros krievu valoda ir kā vienīgā valsts valoda.

Kāpēc šāds scenārijs ir kļuvis reāls? Paskatīsimies kas tad ir vajadzīgs, lai varētu veikt atbilstošos Satversmes grozījumus. Pirmkārt – jāsavāc vismaz 10 000 parakstus, lai varētu ierosināt parakstu vākšanu. Šis tā kā būtu izdarīts (savākti vairāk par 12 000 parakstu, bet vēl notiek pārbaude, taču ir skaidrs, ka 10 000 jau nu būs). Nākamais solis ir parakstu vākšana par to, lai nosūtītu šādus grozījumus uz Saeimu. Pietiek savākt 10% no tā personu skaita, kas ņēma dalību iepriekšējās vēlēšanās. Rupji rēķinot ~ 154 000. Tie ir tikai 10%! Neredzu nekādu problēmu savākt šos parakstus, ja ņemam vērā nenormāli lielo Saskaņas Centra un krievu valodas piekritēju skaitu. Kas notiks pēc tam? Tad ir divi scenāriji. Vai nu Saeima apstiprina grozījumus un mums uz ielām parādās ielu nosaukumi krievu valodā vai arī notiek referendums. Ja Saskaņas Centrs tiek valdībā, neesmu drošs, ka grozījumi netiks pieņemti, jo krievu valoda ir viens no viņu solījumiem vēlētājiem. Un ja pie varas esot viņi to nerealizēs, būs ļoti daudz neapmierinātu personu. Un izskatās, ka tas būs ZZS rokās, jo nav nereāla iespēja, ka SC un ZZS var izveidot nākamo valdību. Ja tomēr viss ir kā vajag un Saeimā grozījumi netiek apstiprināti, tad es ceru, ka visi būs tik priecīgi par šo notikumu, ka aizcilpos un nobalsos pret šādu grozījumu pieņemšanu.

Nekad neesmu varējis saprast krievu cīņu par to, lai viņu valodu atzītu par valsts valodu. Man nav pretenziju pret krieviem kā tādiem. Es pat negāju parakstīties par to, lai valsts apmaksāta izglītība būtu tikai latviešu skolās… bet varbūt vajadzēja? Manī ir uzskats, ka tiem cilvēkiem taču vajadzētu gribēt integrēties un cienīt valsti un tās valodu, kurā dzīvo. Ja grib lietot krievu valodu – lūdzu. Bet ja sāks piespiest mani, manā valstī, runāt krievu valodā, tad aizmirstiet par sabiedrības integrāciju, cieņu pret otru tautu no manas puses. Taču ceru, ka arī paši krievi (ja ne visi, tad vismaz tie, kuriem IQ ir pietiekami liels) sapratīs, ka valsts valoda šeit ir tikai un vienīgi latviešu valoda. Un tā tam arī jāpaliek.

PAPILDINĀTS!

Paldies Pecisk, par norādi komentāros. Tātad – nav tik traki un krievu valoda mums nedraud. Atvainojos par panikošanu. Bet glābj mūs tas, ka ir 4. pants. Proti, viņi grib grozīt, 4., 18., 21., 101., un 104. pantu.

4. pants: Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.

Tālāk, tas kas interesē ir:
76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

Tā kā ir vēlme grozīt ar 4. tad obligāts ir referendums, un tas cauri neies. Elpojam un guļam mierīgi. :)

Mēness aptumsums 15.06.2011/16.06.2011

0
Pirms 11 mēnešiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Vakar visās malās tika skandināts, ka būs Mēness aptumsums. Bija doma to pavērot. Taču kaut kā piemirsās. Tad dažas minūtes pēc pusnakts atcerējos. Tika veikts ceļš līdz balkonam un iemūžināts. Nebija īsti labas tehnikas lai to darītu, kā arī nebija izlasītas pamācības par to, kā tāds objekts vispār fotografējams. 2-3 minūšu laikā tapa bildes, kurās +- atspoguļojas tas, kas bija redzams. Uz nākamo reizi būs jāsamācās kā bildēšana darāma un jāatrod labāku vietu kur bildēšanu veikt.

Pasaules nākotne – decentralizācija enerģētikā

0
Pirms 11 mēnešiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Vakar Twitter pamanīju saiti uz kādu video YouTube. Lai gan salīdzinoši garš (ap 27 minūtēm), noskatījos to ar lielu interesi. Šoreiz viens varen prātīgs vīrs runā par dabu, globālo sasilšanu un pasaules nākotni. Iesaku noskatīties gan tiem, kas uzskata ka globālā sasilšana ir muļķības, gan tiem, kas domā pretēji. Jā, varbūt lietas nav tik trakas un pēc 20 gadiem viss nebūs izkusis, bet gluži pretēji – būsim iesoļojuši ledus laikmetā. Laiks rādīs. Taču ir viena lieta, kura ir skaidra un kurā es viņam piekrītu 100% – decentralizācija enerģētikā ir pasaules nākotne. Prieks, ka ir tādas kompānijas kā Google, kas investē daudz naudas atjaunojamos resursos (jau vairāk par 680 miljoniem USD). Pionieriem lietas vienmēr izmaksā dārgāk. Bet tas ir virziens kurā ir jādodas. Ceru, ka tuvākajā nākotnē tas būs pašsaprotami ikvienam.


Ja video neredzi, skaties to te: http://www.youtube.com/watch?v=m9wM-p8wTq4

Par telefonu ietvariem

1
Pirms 11 mēnešiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Vēlos padalīties savos iespaidos par telefonu ietvariem (maciņiem?). Pirms nedaudz vairāk kā puses gada iegādējos HTC Desire HD. Drīz vien pēc tam sāku meklēt kur to ietērpt, lai izvairītos no nejaušas saskrāpēšanas. Apjautājos Twitter, nedaudz pastaigāju pa Amazon un iegādājos visai eleganto Proporta ražojumu. Veidojums satur gan ādu, gan alumīniju, gan audumu. Pretēji citur dzirdētajām atsauksmēm, ka ar šo izstrādājumu var sagandēt ekrānu, neko tādu nemanīju. Kādus 5 mēnešus to lietoju.
Varu uzskaitīt dažus plusus:

  • Ietvars ir kvalitatīvs. Labi nostrādāts – sākot no šuvuma beidzot ar magnētisko podziņu.
  • Telefons 5 mēnešu laikā nesaskrāpējās
  • Jutos droši no neliela augstuma nometot uz galda/plaukta. Lai gan neliela, bet tomēr amortizācija

Mīnusi:

  • Fotografējot un/vai filmējot traucē tā daļa, kura iet pāri ekrānam. Ar vienu roku jātur telefonu, ar otru attiecīgo daļu. Pretējā gadījumā piebrauc priekšā vai nu lēcai, vai arī ekrānam.
  • Kabatā aizņem krietni vairāk vietas.
  • Nezinu vai mīnuss, bet daudzi īsti nesaprot ko es lieku pie auss, ja telefons ir attiecīgajā ietvarā (līdz ar to iespējams, ka jocīgs paskats tam, kurš runā ar tādu pie auss).
  • Vislielākais mīnuss – nav iespējams sajust telefonu korpusu.

Tieši pēdējā iemesla dēļ nu jau dažas dienas lietoju telefonu bez Proporta veidojuma. DesireHD ir pārāk patīkama korpusa uzbūve, lai paslēptu viņu šādā veidā. Ja būtu kaut kāds plastmasas telefons, tad tas nebūtu tā. Bet metāliskais korpuss saka – turi mani! :) Tagad gan jāpiedomā pie tā, lai tajā pat kabatā kurā ir telefons, neiemestu atslēgas, lai lēnām noliktu telefonu uz galda utt. Bet šobrīd nedomāju pāriet atpakaļ uz ietvaru. Varbūt kādos speciālos gadījumos tā darīšu (pārgājiens utml.), bet ikdienā diez vai.

28.05.2011 – iespēja ievirzīt Latviju pareizā gultnē

1
Pirms 11 mēnešiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Varētu pagaidīt pāris dienas un tad definēt savu viedokli, par Valda Zatlera ierosināto Saeimas atlaišanu. Taču gribu piefiksēt savas pirmās emocijas. Valda Zatlera uzruna tautai ir redzama raksta beigās. Tā ir vēsturiska un ir jāredz katram Latvijas pilsonim.

Pirms Zatlera uzrunas biju teju gatavs saderēt, ka Saeimas atlaišanu viņš neierosinās. Nebija viņš manās acīs tāds cilvēks, kas to varētu izdarīt. Taču pirmajās uzrunas minūtēs bija skaidrs, ka tieši Saeimas atlaišanas ierosinājums ir šīs dienas kārtībā. Varēja manīt, ka viņš ir uztraucies un ka gatavs pavēstīt kaut ko lielu – to ka ir pienākusi valstij vēsturiska diena. Bija skaidrs, ka Zatlers rosinās Saeimas atlaišanu. Tieši to viņš izdarīja. Jā – nav tas smukākais brīdis kad to darīt. Dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām, turklāt tādām, kurās diez vai viņu pārvēlēs, Saeimas atlaišanas ierosināšana liek uz šo raudzīties, kā uz Zatlera mēģinājumu glābties. Taču es to tā neredzu. Es šajā solī saskatu pēdējo iespēju vērsties pret AŠ^2. Un pirmo reizi četros gados Valdim respekts no manas puses.

Ko tas nozīmē mums – Latvijas tautai. Tā ir izdevība mums ievirzīt Latviju pareizā gultnē. Atveriet acis! Valdis, tas kurš Zatlers, ir devis mums vienreizēju izdevību. Neesiet vienaldzīgi un speriet abus soļus, kuri beidzot var radīt pārmaiņas Latvijai. Pirmais solis ir Saeimas atlaišana. Otrs solis ir AŠ^2 varas samazināšana. Ja izpildīsim vienu soli no diviem, varam uzskatīt, ka savu iespēju neesam izmantojuši.

Šis ir lielisks laiks, lai saliedētu Latvijas tautu. Saliedēšanai parasti vajadzīgs kāds kopīgs ienaidnieks. Šobrīd tāds ir. Un krietni izteiktāks, kā pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām. Ja tad oligarhu jēdziens bija daļēji abstrakts, tad tagad tas ir iezīmējies ar visai treknām līnijām. Neaizmirsīsim to! Un izmantosim iespēju, lai saliedētu tautu! Mums tas ir nepieciešams! Ja ne tagad, kad tad???

Dažas minūtes pēc Zatlera rosinātā aicinājuma atlaist Saeimu sāku domāt, ka labi – atlaidīsim, bet ko tālāk? Visai liela iespēja, ka SC un ZZS saņems lielu balsu skaitu, kā rezultātā valdīs nākamajā Saeimas sasaukumā. Jā, tas ir iespējams un ļoti ticams scenārijs. Problēma ir tajā, ka SC ir ļoti stabils vēlētāju loks, kuram īsti nav alternatīvu par ko balsot. Un ar katru gadu vēlētāju loks palielinās. ZZS arī ir savs, turklāt ļoti stabils un paprāvs, atbalstītāju loks. No tā daži nomuks nost, bet pat neskatoties uz to, tā būs viena no lielākajām partijām nākamajā Saeimā. Bet ja pat piepildās sliktākais scenārijs un ZZS + SC veido nākamo valdību, tas nebūs nekas īpaši savādāk kā ir tagad. Šobrīd oficiāli pie varas ir Valdis Dombrovskis, bet īstās stīgas koncertam rausta citi. Tas ko es sagaidu no nākamajām vēlēšanām, īstenībā no Latvijas pilsoņiem nevis no procesa, ir tas, ka PLL Saeimā neiekļūst, ZZS+SC neiegūst vairākumu. Ja tas piepildīsies – es būšu priecīgs. Es pieņemu, ka liela daļa Latvijas pilsoņu saprot, ka Šķēles un Šlesera apvienība nav pelnījušas pat tās vietas, kuras viņiem ir tagadējā Saeimā. Es pat īpaši nebēdāju, ka SC ir tik liela pārstāvniecība. Ja jau mums ir tik liels naturalizēto cittautiešu skaits, tad ir. Taču es ceru, ka beidzot cilvēki sapratīs, ka ZZS nav smukie, neitrālie, nesašmucējušies tipi un ka Lembergs, kurš nosaka ZZS toni, nav pelnījis savu pārstāvniecību Saeimā, kur nu vēl tādu absurdu, kā iespēju kļūt par premjeru. Lai cik daudziem būtu patīkama ZZS oficiālā ideoloģija, atcerieties – jūs nebalsojiet par Latvijas laukiem un tīru gaisu, bet par Lemberga iespēju papildināt savu maku. Ļaujiet ZZS mirt – būs citi zaļu ideju aizstāvji!

Noslēgumā vēlreiz – Valdis Zatlers ir devis mums iespēju. Neizniekosim to! Lūdzu!

Kanāriju salu eksperiments – turpinājums – transports

7
Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Šī ierakstu sērija ir krietni nokavēta – liela daļa informācijas ir izgaisusi no manas atmiņas. Bet cik varēšu atcerēties, tik uzrakstīšu. Vēlos vērst visu uzmanību uz faktu, ka informācija kuru es sniedzu (sniegšu) var nebūt pati pareizākā, tāpēc nevajag uz to paļauties 100%, bet tai vajadzētu būt ļoti, ļoti tuvu patiesībai. Šoreiz par vienu lietu – par transportu.

Transports

Sanāca izmantot plašu transporta spektru. Vispirms dzīvojos (dzīvojāmies) pa Gran Canaria. Tur sākotnēji izmantoju taksometrus, lai nokļūtu uz viesnīcu un citām vietām, jo nebija ne mazākās nojausmas kā strādā autobusi.

Taksometru ir daudz un var noķert teju jebkurā malā. Vadītāji angliski nerunā. Vismaz man netrāpījās neviens angļu valodas pratējs. Līdz ar to savu galamērķi labāk uzrakstīt uz lapiņas. Un vēl labāk, ja ir karte kur iebakstīt. Par 20km braucienu samaksāju 30EUR, par 15km 20EUR. Naudas atlikumu izdod korekti un tajos verķos kas skaita cik ir jāmaksā – visu laiku var redzēt cik daudz jau nobraukts.

Autobusi. Gran Canaria ir divi autobusu kantori. Viens darbojas ziemeļos – Las Palmas, dēvēts par Guagua (vai tml.). Tie ir dzelteni un darbojas kā regulāri pilsētas autobusi. Daudz pieturu un maršrutu. Nav problēmu braukāt. Var nopirkt kartiņu ar kuru var braukt vairākas reizes (analogs Rīgas e-talonam) var maksāt arī pie šofera. Talonu nepirku, jo nesanāca braukt bieži, bet pie šofera, šķiet, ka maksāja 1.20EUR viens brauciens. Iekāpj iekšā, noliek 1.20EUR un jāpaņem biļeti. Nekas nav jārunā. Par lielajām ceļasomām papildus maksu neprasīja. Lai tiktu ārpus Las Palmas un no vienas pilsētas uz otru – jāizmanto zaļi autobusi – Global. Tas ir otrs kantoris. Arī šiem var nopirkt speciālas kartiņas un sanāks lētāk, bet es pirku pie šofera. Iekāpjot iekšā ir jāpasaka uz kurieni ir vēlme doties – attiecīgi tiks aprēķināta brauciena maksa. Salīdzināšanai ar taksometru. Brauciens no lidostas uz Las Palmas ar taksometru bija 30EUR, ar autobusu būtu 2.20EUR. Brauciens uz Vecindario (kur atrodās tuvākā viesnīca lidostai ar kādu brīvu istabu – turklāt ļoti laba savai cenai) ar taksometru izmaksātu 20EUR, bet ar autobusu 1.70EUR. Starppilsētu autobusos neļāva kāpt ar bagāžas somām. Pat somas kuras var lidmašīnā ņemt salonā (tās kas ar ritentiņiem) neļāva nest salonā un lika likt autobusa bagāžas nodalījumā. Citiem autobusiem bagāžas nodalījumi tiek atvērti automātiski, citiem jāver pašiem. Par somām papildus samaksu neprasīja. Liekot somas bagāžā jābūt uzmanīgam divu iemeslu dēļ. Pirmkārt – ja būs jākāpj ārā pusceļā, autobuss vair aizbraukt pirms esi paspējis paņemt savu somu. Otrkārt – somu var nozagt. Redzēju vienu gadījumu, kad autobuss piestāja pie lidostas un viena sieviete palika bez somas. Protams, asaras , policija utt. Bet tas jau vairs neko nelīdzēs. Tātad – autobusu satiksme ir laba, normālās cenās, ērta, bet ja somas jāliek bagāžā – jāpievērš tam uzmanību.
Tenerifē ir viens kantoris (Titsa) kurš nodrošina satiksmi gan Santa Cruz, gan visā salā. Iesaku nopirkt speciālu kartiņu braukāšanai. Būs 30-50% lētāk kā pirkt biļeti katru reizi pie vadītāja. Izmantošana līdzīga. Pasaka vadītājam maršrutu, viņš uzsit savā aparātā kaut ko, tad kartiņu ieliek speciālā aparātā, kurš to apēd, tad izspļaj. Kartiņai otrā pusē var redzēt cik daudz naudas atlicis. Precīzi cenas neatceros, bet aptuveni bija tāpat kā Gran Canaria. Katrā ziņā autobusu satiksme arī Tenerifē ir ļoti labs pārvietošanās veids.

Auto īre. Nesanāca man noīrēt auto un neatceros precīzas cenas, tāpēc neminēšu šeit. Bet tās nebija lielas. Un auto nomas punktu ir daudz. Vienīgi, ja pareizi atceros, jābūt EU personai, lai varētu ņemt auto. Ar auto braukt ir labi, jo degviela ir lēta. Tik cik pie mums cena latos, viņiem ir eiro.

Prāmji. Nesanāca izmantot prāmjus kas iet no Las Palmas uz Santa Cruz. Tā vietā izmantoju ātro prāmju līniju – Fred Olsen, kas ir no Agaete (Gran Canaria ziemeļ-rietumos) uz Santa Cruz. Brauciens (peldējiens) ir ātrs – tikai viena stunda. Bet maksā padārgi. Vienam pieaugušajam ~54EUR (atkarībā no klases var būt nedaudz lētāk vai dārgāk). Vietējiem ir krietni lētāk (2 reizes). Ja nepatīk sajūtas ko rada šūpošanās, tad labāk prāmi neizmantot. Zaļu ģīmi var dabūt visai ātri. Šīs kompānijas prāmju satiksme ir teju starp visām salām (varbūt visām). Pērkot biļetes šim prāmim ir jāņem vērā vienu triku, par kuru nebiju informēts un atklāju nejauši. Biļetes it kā var nopirkt viņu web lapā. Tās ir jāizdrukā. Bet ar to izdrukāto neviens uz prāmja nelaidīs. Tad ar izdrukāto biļeti ir jādodas uz kantora biroju un jāsamaina to pret normālu biļeti. To viņi dara ātri un nekādas papildus maksas nav jāmaksā. Taču nekur atzīmi par tādas lietas nepieciešamību nemanīju. Vēl viena lieta – ja tiek braukts no Agaetes uz Santa Cruz, tad kompānija nodrošina bezmaksas autobusu no Las Palmas uz Agaete (par to ka vēlēsieties autobusu, jāizdara atzīmi pērkot biļeti). Tā pat arī ja no Santa Cruz ierodas Agaete – autobuss aizvedīs uz Las Palmas, ja būsiet izrādījis par to interesi.

Lidmašīnas. Starp salām ir arī avio savienojumi. Lidojumus veic gan lielās kompānijas, gan vietējā Binter. Sanāca lidot no Tenerifes atpakaļ uz Gran Canaria. Lidojums maksāja tik pat cik brauciens ar prāmi (bet var dabūt arī par ~30EUR). Bet ceļā bija jāpavada tikai 30min un lidostu atrašanās vietas ir daudz ērtākas, kā ceļošana starp ostām.

Īsumā tas arī viss. Ja ir kādi konkrēti jautājumi – rakstiet komentāros. Atbilstoši papildināšu ierakstu.

Krāšana, (ne)pelnīšana, (ne)brīvība – krājkonts!

4
Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pēdējā laikā esmu pamanījis, ka bankas sākušas aktīvi reklamēt krājkontus. Banneri viņu lapās, Nordea pat izspēlē Twitter konkursu, uztaisa pamācošu video utt. Visi kā viens reklamē krājkontu kā ļoti ērtu un citādi labu veidu kā krāt naudu. Kā saka Nordea:

Viselastīgākais uzkrājumu veidošanas risinājums moderniem cilvēkiem, kuri vēlas gan uzkrāt, gan vienlaicīgi saglabāt iespēju jebkurā brīdī piekļūt saviem līdzekļiem.
Jūsu ziņā ir noguldījuma summa un krājkonta papildināšanas laiks!

Pievērsiet uzmanību vārdam uzkrājumu. Tā arī to vajag uztvert. Esam pieraduši, ka iedodot naudu bankai mēs pelnam. Bet krājkonts īsti nepelna. Vismaz ne šobrīd. Jā, jā – es zinu. Par naudas ieskaitīšanu un turēšanu krājkontā banka izmaksā procentu likmes. Bet kāds ir paskatījies kādas viņas ir? Piemēram, Nordea standarta klientiem 0,1%, Swedbank 0,15%. Un ne jau mēnesī, bet gadā. No šī atskaitam vēl 10% kas aizies nodokļos. Tātad reāli 0,09%-0,135% gadā! par to, ka dodat bankai iespēju pelnīt ar jūsu naudu. Banka jūsu naudu izsniedz citiem, piemēram, overdraftam un pelna ~23-25% gadā. Labs bizness, ne? Jā – kādu laiku atpakaļ krājkontu likmes bija lielākas. Bet šī brīža likmes nav domātas pelnīšanai.
Jā – banka saka, ka krietni zemās likmes ir tādēļ, ka “jebkurā” brīdī var tikt klāt naudai. Radot tādu kā brīvības sajūtu. Taču ne visi pamana, ka lai nemaksātu komisijas ir jāpiesaka naudas izņemšanu 7 dienas iepriekš. Manās acīs 7 dienas vai komisijas maksa neatsver 0,09% papildus ienākumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, piemēram, Nordea naudas saņemšana izmaksā 0,5% no summas un ne mazāk kā 1Ls (ja naudu nevarat gaidīt 7 dienas). Būtībā, ja rodas nepieciešamība pēc naudas ātrāk (jo esat iegaumējuši rindu “iespēja piekļūt naudai jebkurā brīdī”), nāksies par to samaksāt tik, cik 5 gados nopelnīt. Tadēļ es naudu no krājkonta jau pirms kāda laika izņēmu. Šādu rīcību sev pamatoju sekojoši – uzkrāt es varu arī tāpat, bet brīvība ar savu naudu rīkoties kad es to gribu (nevis pēc 7 dienām) bieži vien var radīt vēl lielāku ieguvumu nekā krājkonta (ne)pelnīšanas funkcija.
Ar to es negribu teikt, ka nevienam cilvēkam neder krājkonts. Es vienīgi vēlos uzsvērt, ka pie šī brīža procentu likmēm un naudas saņemšanas nosacījumiem krājkonts = krāšana, (ne)pelnīšana, (ne)brīvība. Taču citiem tas ir vienīgais uzkrāšanas veids, jo citādi nav īsti rakstura naudu nenotērēt.

Kanāriju salu eksperiments – ievads

10
Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Tā kā man vairāki cilvēki prasīja uzrakstīt par to kā man gāja Kanāriju salās, kā arī pašam gribās piefiksēt dažas atziņas, tad top šis ieraksts (ierakstu sērija). Tiem kas nav lietas kursā – īsumā bija šādi: es biju aizceļojis uz Kanāriju salām, kur pavadīju pusotru mēnesi. Turklāt braucu nevis viens, bet ar visu ģimeni. Brauciena mērķis – eksperiments – vai varētu ar visu ģimeni pārcelties uz dzīvi kādā citā valstī.

Garais variants ir sekojošs. Tie kas mani un manu sievu (vārdā Aija) pazīst, zinās ka mēs esam diezgan pasīvi ceļotāji. Turklāt kad uzradās bērni, tad kļuvām vēl pasīvāki, jo ar sīčiem jebkura izkustēšanās no mājas ir krietni grūtāka. Pēdējais tālākais brauciens bija pirms 5 gadiem (Čehija), tad pirms 3 gadiem uz Igauniju. Bet abi šie bija pirms bērniem. Līdz ar to tālākais eksperiments tiešām bija eksperiments. Kaut kad iepriekšējā gada ziemā airBaltic veikalos Maxima tirgoja kuponus biļešu iegādei. Radās zibenīgā doma, ka jāpamēģina kā būtu aizbraukt padzīvot ārpus Latvijas. Sākotnēji bija plānots, ka brauksim uz kādiem 3-6 mēnešiem un uz kādu no ES valstīm, kas ir pie Vidusjūras. Skatījos Grieķiju, Itāliju, Spāniju. Bet ziemas laikā tur bija ne pārāk silts. Tāpēc nolēmām, ka jādodas uz siltāko iespējamo vietu, bet joprojām ES ietvaros. Tas rezultējās Kanāriju salās. Domāts darīts – tika iegādāti kuponi Maximā, kas tika apmainīti pret biļetēm uz Barselonu. No Barselonas uz Gran Canaria tika nopirktas Ryanair biļetes. Tādēļ pats lidojums bija visai izdevīgs. Vienai personai no Rīgas līdz Gran Canaria sanāca ap 80-90Ls laikam. Braucienam atpakaļ biļetes nepirkām, jo nezinājām kad brauksim. Biļetes tika sapirktas decembrī (laikam), bet lidojums bija februārī. Nākot tuvāk februārim sapratām, ka tomēr 3-6mēneši būs par daudz pirmajai reizei un nopirkām biļetes arī ceļam uz Latviju. Ryanair tika aizstāts ar Spanair (bija tikai nedaudz dārgāk), toties airBaltic bez kuponiem bija laikam 1.5x reizes dārgāk. Abi braucieni bija paredzēti vienā dienā. Taču dažas nedēļas pēc biļešu nopirkšanas airBaltic paziņoja, ka reiss ir atcelts un varot dabūt naudu atpakaļ vai lidot citu dienu. Tā kā Spanair datumu mainīt nevarējām, tad nācās iesprūst Barselonā uz vienu dienu airBaltic atceltā reisa dēļ. Varbūt ka varēja lidot ar citu kantori no Barselonas, bet tas būtu dārgāk.
Lai pasākums būtu vieglāks nolēmām, ka es braukšu pirmais un tad pēc nedēļas atlidos sieva ar bērniem. Jā – tie kas nav lietas kursā, uz brauciena brīdi vecākajam bērnam bija 2.5 gadi, bet jaunākajam 8 mēneši. Tas tā – lai saprastu ka bērni piedeva pasākumam papildus ekstrēmuma piegaršu. Plāns bija sekojošs – es aizbraucu, 3 dienu laikā sameklēju dzīvokli un tur tad arī apmetamies. Neko īpaši par salām es nezināju. Biju mēģinājis meklēt dzīvokli jau pirms ierašanās, bet neko konkrētu neatradu, jo īsti nebija nojausmas kur meklēt un reizēm Google nav tas lielākais glābējs (ja nezina kā uzrakstīt specifisku pieprasījumu). Vienu dzīvokli biju noskatījis, tāpēc visas cerības liku uz to, bet pirms biju redzējis dzīvē negribēju nedz dot gala vārdu īpašniecei, nedz maksāt kādas drošības naudas.

Ar nokļūšanu Gran Canaria īpašu problēmu nebija. Ierados lidostā, tad airBaltic pa kādām 3.5h aizvizināja līdz Barselonai. Tur ar lidostas autobusu nācās pārbraukt no T1 uz T2. Tad Ryanair lidmašīna vēl kādu 3.5h laikā aizvizināja līdz Gran Canaria lidostai. Jāpiemin, ka man lidošana ir fiziski nepatīkama. Tas ka ausis liek ciet ir viena lieta un nav īpaša problēma. Bet veicot nolaišanos man ļoti stipri sāp piere. Sajūta tāda it kā tirptu piere, bet nevis šā tā, bet ļoti stipri. Tik stipri dursta ar adatām, ka pat asaras sāk tecēt. airBaltic lidmašīnā paraudāju, Ryanair sāpēja, bet nedaudz mazāk. Iztiku bez asarām. Gala lidostā tiekot cauri bagāžas savākšanai secināju, ka ārā ir tumš. Un tā kā nepamanīju no kurienes brauc pilsētas autobuss, tad devos uz taksi. Laikam ar taksi braucu pirmo reizi mūžā. Aizvizināja mani līdz viesnīcai. Ātri bija. Čaļi tur uz 140 laiž. Tad tiku pie pirmā nepatīkamā momenta – notebook wifi karte biežāk nestrādāja kā strādāja. Bija jāmeklē kādu bodi kur nopirkt ārējo karti. Tad nākamajā dienā noskatītā dzīvokļa īpašniece paziņoja, ka esot dzīvokli izīrējusi līdz nedēļas beigām. Un ja gribot, tad nedēļas beigās varu doties apskatīt. Tas nepavisam neietilpa manos plānos, jo par viesnīcu biju samaksājis tikai 3 dienu palikšanai, bet šīs ziņas rezultējās apstāklī ka man bija jāmeklē kur palikt vēl 4 dienas. Sāku intensīvi meklēt dažādus variantus kur dzīvot. Staigāju pa ielām, sazinājos ar NĪ aģentūrām, rakstīju vairāk kā simts cilvēkiem vēstules. Kā izrādījās – biju ieradies salās pašā tūrisma sezonas pīķī. Līdz ar to cenas augstākas, stipri lielākā daļa dzīvokļu aizņemta.  Būtībā teju visi dzīvokļi aizņemti. Liela daļa dzīvokļu paredzēta tikai ilgtermiņa īrei. Bija beigušās manas 3 naktis viesnīcā un joprojām nebiju atradis kur dzīvot. Sākās dzīvošana pa 2 ** hosteļiem. Tā kā tur bija internets, tad meklēšana turpinājās un joprojām cerēju, ka iepriekš noskatītais dzīvoklis būs bijis labs. Kad pienāca dzīvokļa apskates diena, secināju, ka lai gan dzīvoklis bija labs, divas lietas nebija. Interneta ātrums bija kā iezvanpieejas laikos. Kā arī ārpus mājas īsti nebija kur spert kāju. Izej no mājas un nokļūsti teju uz ielas. Nekādu ietvju, parku utt. Turklāt dzīvoklis atradās pašā Las Palmas nomalē – kalnos. Atteicos no dzīvokļa un turpināju meklējumus. Un īsi pirms Aijas ierašanās biju atradis kur dzīvot. Tā ka pirmā misija bija izpildīta. Vairāk par meklēšanas procesu būs citā ierakstā. Taču gala rezultāts bija citādāks kā sākotnēji plānots. Jo viena mitekļa vietā bija 3: viens dzīvoklis salas dienvidos uz 4 naktīm, tad vēl viens cits uz divām naktīm kādu 20min gājiena attālumā, un viens dzīvoklis kur dzīvojām mēnesi pavisam citā salā – Tenerifē (ja precīzāk – tās dienvidu daļā Los Cristianos). Tenerifes dzīvoklis pamatīgi sajauca visus plānus, jo bija nepieciešama pārcelšanās uz otru salu. Turklāt biļetes ceļam atpakaļ uz Latviju bija no Gran Canaria. Tātad eksperimenta beigās vēl būtu brauciens no Tenerifes uz Gran Canaria.

Kamēr meklēju dzīvokli sapratu vairākas lietas:

  • Ziemeļos (Las Palmas un citās pilsētās) ar angļu valodu ir ļoti švaki. Biju iegājis divās bankās – vienā neviens nerunāja angliski. Otrā viena sieviete katru otro vārdu mācēja. NĪ kantorī knapi mācēja ar mani runāt. Dienvidos (tūrisma pilsētās) situācija pilnīgi citādāka. Tur gan angļu, gan vācu valoda skan ļoti bieži.
  • Tūrisma sezonas pīķis ir februāris/marts.
  • Tūristiem paredzētie dzīvokļi (tātad tie ko dod uz maziem termiņiem) ir 3x dārgāki.
  • Ilgtermiņa īre sākas no 1 gada.
  • Daudzos dzīvokļos nav interneta. Bet kā vēlāk izrādīsies var iztikt arī ar mobilo internetu. Tas gan ir padārgi, ja neesat vietējais, taču nav neiespējami. Dataļas par šo būs citā ierakstā.
  • Tūrisma pilsētās parastus dzīvokļus atrast ir teju neiespējami. Tur ir 3 citi mitekļu tipi: klasiskās viesnīcas, dzīvokļu viesnīcas un bungalo mājiņas. Nedaudz vairāk info būs citā ierakstā.

Par ko būs nākamajos ierakstos:

  • Kāda ir satiksme Gran Canaria un Tenerifē (un starp salām)
  • Kur meklēt mitekļus, kādi veidi ir pieejami un kādas priekšrocības.
  • Ko kur devāmies apskatīt
  • Kādi tad īsti ir laika apstākļi un vai var peldēties okeānā
  • Kā tur ir ar darbu
  • Kā tur ir ar internetu un kāds ir cenu līmenis
  • Kādi ir eksperimenta secinājumi
  • Atbildes uz jūsu jautājumiem (ja tādi būs)

Pirmā mēneša Flattr lietošanas statistika

6
Pirms 1 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Gribēju padalīties ar to, kā veicies pirmajā mēnesī kopš lietoju Flattr. Twitter jau īsumā visu pateicu. Taču tiem, kas tur nepamanīja gribu pastāstīt arī šeit.

* Iztērēju 2.00EUR. Pavisam uzklikšķināju uz 11 pogām. Tas deva katram pogas īpašniekam 0.18EUR ienākumus.
* Uz manām pogām uzklikšķināja 22 reizes. Tas rezultējās 7.83EUR ienākumos (~0,35EUR par klikšķi). Tātad + 5.83EUR. Varēšu teju 3 mēnešus tērēt šo naudu, lai pateiktos citiem.

Protams, ir skaidrs, ka nākamajos mēnešos uz manām pogām vairs tik daudzi neklikšķinās, jo teju puse klikšķu tika savākta pie Flattr konkursa. Un tādus vairs nerīkošu.

Kas ir interesanti – šobrīd ir liela atdeve katram klikšķim. Un tas ir saprotams. Vienkārši nav jau tās Flattr lietotāju masas. Līdz ar to nav jau kam īsti klikšķināt. Ja būtu katrā blogā pa pogai, tad būtu nevis padsmit klikšķi mēnesī, bet daži desmiti. Un ienākums no klikšķa būtu cits. Tāpēc iespējami divi scenāriji. Tauta sāks vairāk izmantot Flattr, līdz ar to mazāka katra klikšķa atdeve. Otrs variants – daļa no tagadējiem lietotājiem beigs izmantot. Tas nozīmē, ka klikšķu cena būs aptuveni tāda pati, bet samazinoties lietotāju skaitam samazināsies arī atdeve.

Par nākamajiem mēnešiem atskaites vairs nesniegšu. Ja būs, tad kaut kad vasarā apkopojot 6 mēnešus.

Endijs Lisovskis's RSS Feed
Go to Top