Endijs Lisovskis

Endijs Lisovskis

(258 comments, 443 posts)

This user hasn't shared any profile information

Home page: http://endijs.com

Posts by Endijs Lisovskis

ETOP: Internets

2

movistar_logo Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Ierakstā par mitekli jau minēju, ka vēlams pie izīrētāja noskaidrot aktuālo stāvokli interneta ziņā. Kad prasīsiet, tad ņemiet vērā, ka ne vienmēr cilvēks otrā galā sapratīs ko no viņa vēlas. Daudziem tie megabaiti vai gigabaiti, datu pārraides ātrums un apjoms jūk vienā putrā. Tāpēc, ja rodas šaubas par to ko cilvēks stāsta paprasiet lai atver speedtest.net un nospiež testa pogu. Pēc iegūtā rezultāta būs skaidrs kas tad tur īsti ir.

Situācija ar internetu nav tik spīdoša kā pie mums, taču nav arī slikta. Ja dzīvoklī jau ir internets tad tas parasti ir viens no šiem variantiem:

  • DSL uz konkrēto dzīvokli
  • WiFi mājai (tipiski apartamentu hoteļos)
  • 3G no kāda mobilā operatora.

Man bija sanācis apskatīt visus 3 variantus un arī to hibrīdus (samiksētus kopā).

Vienā vietā DSL bija teju nedzīvs. ~0.12 megabitiem sanāca. Citā vietā DSL nebija problēmu darboties arī ar 8 megabitiem. Lai gan esam pieraduši ka DSL ir normāls ātrums, vajag pārbaudīt vai tā ir arī konkrētajā gadījumā.

WiFi uz māju bija par papildus maksu. Nebija gan liela – kāds 1EUR par dienu laikam. Bet tā kā viņš biežāk nebija kā bija, tad izsprukām cauri nemaksājot par tādu pakalpojumu. Pēdējā vietā kur dzīvojām bija sekojoša kombinācija. Īpašnieki paši dzīvoja teju kaimiņos. Viņiem DSL un rooteris pa gaisu deva WiFi uz mūsu īrēto dzīvokli. Neskatoties uz to, ka dzīvokļi salīdzinoši tuvu, pārklājums nebija perfekts, bet pietiekoši labs. Reklāmās abas vietas bija apzīmētas kā ar labu internetu. Ja par otro vēl varētu piekrist, tad pirmais īsti tāds nebija.

3G parasti var sarunāt ar īpašnieku. Vienu reizi par mēneša lietošanu man nokāsa 100EUR. Variantu īsti nebija, jo konkrētajā dzīvoklī cita veida pieslēgums nebija pieejams. Vienā citā vietā par nedēļu nepaprasīja neko. Gribēja gan drošības naudu par modemu, bet tā kā man pašam bija modems, tad paņēmu tikai SIM karti. Ja 100EUR gadījumā datu pārraides apjomu nesasniedzu un visu termiņu lietoju bez raizēm, tad otrajā gadījumā bija atvēlēti tikai 500MB. Tie izbeidzās trešajā dienā. Taču nebija liela bēda, jo pēc limita sasniegšanas pieeja internetam netiek noņemta. Samazinās ātrums lejupielādei un lieto tālāk vesels. Turklāt ātrums nebija tāds kā mūsu pašu LMT nogriež (ka pa lapām vairs īsti pastaigāt nevar), bet tīri normāli viss funkcionēja. Pat neradās vēlme meklēt variantus, lai piepirktu klāt papildus apjomu.

Ja lasīji uzmanīgi, tad pamanīji to, ka man pašam bija savs modems. Uzreiz gribu precizēt, ka tas nav kaut kāds LMT vai cits mūsu pusē iegādāts. Kad pavasarī braucu, tad biju iegādājies modemu ar SIM karti un kādu 1GB datu apjomu. Vismaz tad es sapratu, ka pērku 1GB. Kā tur bija patiesībā nezinu. Jo tas ko es atceros bija – pirku es modemu par 39EUR, kas piesaistīts konkrētajam operatoram. Tālāk papildināju SIM karti ar 200MB par 50EUR. Tā kā tas bija liels pirkums, tad pārdevēja minūtes 20 zvanīja kaut kur, lai dabūtu papildus bonusā 1GB datu apjomu. Tam visam vajadzēja pazust pēc 30 dienu lietošanas. Vai nu es kaut ko pārpratu vai arī kaut kas laika gaitā mainījās. Bet rudenī nonākot atpakaļ Tenerifē, joka pēc piespraudu savu modemu. Un internets strādāja. Izrādījās ka tur vēl teju 30EUR palikuši. Nevis kaut kādi megabaiti, bet 30EUR kredīts. Un tas būtu dzēsies kad no pirkuma brīža būtu pagājis tieši gads. Tā kā taupīt nebija jēgas, tad lietoju arī 3G, kad WiFi uz brīdi nebija pieejams. Kaut kādi 3.5EUR dienā man zuda līdz bilance bija tukša.

Pirms braukšanas atpakaļ uz Latviju biju iegājis pāris kantoros. Movistar (Telefonica) un Yoigo. Ir vēl viņiem arī Vodafone. Ja pareizi skaitļus atceros, tad Movistar modems bez saistībām bija 39EUR (gluži kā tad kad es no viņiem pirku). Pie Yoigo 29EUR. Tikai joks tāds, ka kaut kādu iemeslu dēļ Movistar uz konkrēto brīdi bija pārtraucis tirgot modemus. Teica, ka ja gribu bez saistībām, tad jānākot pēc nedēļas. Internets dienai pie viena maksāja 3EUR, pie otra 2EUR. Tikai nu vairs neatceros kuram bija 2 un kuram 3. Dienā ļauts izmantot 100MB, pēc tam tiek piegriezts ātrums. Ja internetu vispār neizmanto, tad tāpat kaut kāda dienas maksa tika noņemta. Precīzus un svaigus ciparus var noskaidrot ieejot kādā no daudzajiem apkalpošanas centriem (līdzīgi mūsu Trodeksiem). Visur kur gāju ar mani prata runāt angliski. Vēl gan jāpiemin, ka vietējiem cenas būs krietni zemākas (jo tie var paņemt pēcapmaksas pieslēgumu). Priekšapmaksas bilanci var papildināt speciālos automātos kā arī online, ja tāda iespēja konkrētajam pieslēgumam ir (man online nevarēja).

Ja kāds vietējais lasa šo ierakstu, nekautrējas un komentāros noprecizē situāciju.

ETOP: Ģeogrāfija un miteklis

0
pagalms

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Negribu ieslīgt ģeogrāfijas stundas cienīgā materiālā, tādēļ neatstāstīšu visu ko varat izlasīt citur. Ieskatam ieteicams ielūkoties Wikipedia ierakstā. Kopsavilkums tūristam būtu aptuveni šāds: ziemeļi nedaudz vēsāks, mitrāks, mākoņaināks; dienvidi – siltāks, krietni saulaināks, sauss, pludmales. Ir sekojoši – austrumu krasts ir tā daļa, kur ir lielākā dzīvība. Austrumu krasta augšējā daļa – kur atrodas Santa Cruz, Puerto de la Cruz būs nedaudz vēsāks, kā arī krietni mitrāks klimats. Ja gribās kādu zaļumu redzēt, tad jādzīvojas tur. Savukārt, ja gribās vairāk saules, smilšu pludmales, tad jādodas uz pašiem dienvidiem kur atrodas Los Cristianos, Playa de las Americas (var arī nedaudz augstāk pa rietumu krastu). Tālāk uz rietumu pusi būs tikai klintis un klimats paliks aizvien sliktāks, vēsāks, vējaināks, krietni vairāk mākoņu un nokrišņu. Gan jau ka vietējie var nedaudz noprecizēt kas un kā (2.5 mēneši nav pietiekams laiks, lai dotu perfektu vērtējumu klimatam). Lai gan sala neliela, klimata atšķirības ir jūtamas. Tas tādēļ, ka sala ir vulkāniskas izcelsmes un būtībā ir viens liels kalns ar apdzīvotu krasta līniju. Īstenībā ir tā, ka arī dienvidos ir tie nokrišņi un mākoņi, bet ne apdzīvotajās vietās kuras minēju. Atliek 10minūtes pabraukt prom no krasta kalnu virzienā un nokļūsiet pavisam citā klimatā. Šajā braucienā bieži novērota parādība bija tāda, ka var redzēt mākoņus, var redzēt ka līst lietus un ne reizi vien jau šķita ka lietus būs (jo vizuāli tas ir 5-10km attālumā kalnu virzienā), bet tā arī mēneša laikā ne reizi neuzlija. Tieši tāpēc tūristu rajonos, lai būtu zāle, lai augtu puķes un krūmi, katrā dobē, pie katra krūma un pie katras palmas ir pievilkta aplaistīšanas sistēma. Lai redzētu kā būtu bez mākslīgās aplaistīšanas atliek izbraukt ārpus pilsētas. Vienīgais kas tur aug ir viens/otrs kaktuss un tas arī viss. Protams, jo augstāk kalnā, jo tālāk uz ziemeļiem, jo vairāk ir augošo lietu. Kaut gan kalnā nevajag doties pārāk augstu, jo pēc noteikta augstuma arī tur augi/koki izzūd.

Mēs gribējām siltumu un sauli, tāpēc dzīvojām tikai pašos dienvidos. Gan jau kādreiz nomēģināsim arī Santa Cruz. Mēs neesam vienīgi kas vēlas atpūsties dienvidos. Un jo labāka vieta, jo arī mitekļu cenas augstākas. Īpašā topā ir jau pieminētie Los Cristianos un Playa de las Americas. Šajās vietās apbūvē krietni dominē tūristiem domātās lietas – tradicionālās viesnīcas, apartamentu viesnīcas, bungalo mājiņas. Bieža parādība ir tāda, ka apartamentu viesnīcas lielākā daļa pieder kādai kompānijai, bet daļa no dzīvokļiem ir privāto īpašnieku rokās. Tie, protams, šos dzīvokļus izīrē tālāk tūristiem. Cenas ir dažādas. Viss atkarīgs no vietas, termiņa, aprīkojuma kvalitātes, telpu daudzuma. Īstermiņa īrei (dažas dienas-daži mēneši) dzīvokļus var meklēt dažādos e-resursos. Pats esmu izmantojis sekojošus: http://gabinohome.com, http://niumba.com , http://homeaway.com , http://airbnb.com . Gan jau ir daudz citu. Pirmajā īpaši vairāk par saraksti netiku. Caur otro un trešo tika atrasti un izmantoti daži piedāvājumi. Pēdējā nekas prātīgs uz brauciena laiku atrasts netika, bet tā kā tas ir strauji augošs resurss, tad ieteicams arī tur ielūkoties. Ja gadījumā meklēsiet dzīvokli caur šiem resursiem dažas lietas kas jāņem vērā:

  • Noskaidrojiet precīzu atrašanās vietu. Reizēm īpašnieki ieliek skanīgākus nosaukumus, lai tikai piesaistītu uzmanību.
  • Painteresējieties par internetu, pat ja ir norādīts ka tas ir/nav. Reizēm, kad ir norādīts ka internets ir, tas patiesībā ir wifi uz visu ēku un var būt ļoti slikts vai par papildus maksu. Var gadīties ka tas ir 3G par kuru paprasīs papildus samaksu. Tāpat var gadīties, ka ir norādīts ka interneta nav, bet īpašnieks to var izgādāt (kaut vai kā 3G modēmu). Šo punktu noteikti ieteicams noprecizēt.
  • Daudzi prasa priekšapmaksu – vismaz daļēju. Citi neprasa, bet lielākā daļa prasa. Tās apjoms ir visai dažāds. No 50EUR līdz pat 100%. Man ir bijis gan tā, ka neprasa, gan ka prasa 50EUR, gan 100EUR, gan 50%. T.i. – tajos gadījumos kad reāli darījums ir noticis. Solis, protams, riskants, bet ja sludinājums ir ar zināmu vēsturi (ielikts pirms perioda X un joprojām aktīvi tiek papildināts kalendārs, ir atsauksmes utt.), ka arī pārskaitījums ir uz bankas kontu nevis kaut kādi WesternUnion, tad jūtos samērā droši. Līdz šim visi darījumi beigušies pozitīvi un neviens neuzmeta.
  • Citi prasa arī drošības naudu. Apjoms var būt dažāds – no 100EUR līdz kādam noteiktam %. Pēc īres perioda beigām drošības nauda tiek atdota (ja vien kaut ko nenobojājat).
  • Citi slēdz līgumus, citi neslēdz.

Kvalitāte dzīvokļiem ir visai dažāda, tāpēc ieteicams pamatīgi nopētīt bildes, kā arī ja ir šaubas, tad paprasīt kādu papildus foto. Daudziem privātajiem ir vairāki īpašumi. Tāpēc, ja gadījumā noskatītais dzīvoklis ir aizņemts var painteresēties vai nav kāds cits pieejams. Salas dienvidos ļoti izplatīti ir prusaki. Ir gan tādi mazāki kas arī Latvijā ir ierasti, gan tādi pavisam lieli, kuri dzīvojās uz ielām un mēdz trāpīties arī dzīvoklī. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ja pamanāt prusaku. Visās vietās kur īrējām tie bija lielākā vai mazākā skaitā. Lielie kas pa ielām dzīvojas vakarā ir visai biezā slānī. Daudziem dzīvokļiem ir pieeja arī pie baseiniem. Lai gan liekas ka laba ekstra, bet ziemas sezonā mums ūdens likās pārāk auksts. Citi gan peldās. Ieteikums – meklējiet dzīvokli ar balkonu/terasi – patiks.

Par cenām… viss atkarīgs no tā kas tieši ir vajadzīgs. Bet Los Cristianos/Playa de las Americas cenas augstāk minētajos resursos variē ap 700-1200EUR mēnesī. Ja pabraukt padsmit kilometrus vienā vai otrā virzienā, tad var arī pa 500EUR mēnesī noīrēt 2 istabu dzīvokli. Vienīgi jārēķinās, ka nebūs tādu pludmaļu, nebūs tik ērta un skaista vide. Bet autobusu satiksme ir visai laba, tāpēc 1EUR, 15-20minūtes un esat jau tūristu vietā ar pludmali un visiem citiem labumiem. Ja dzīvokli īrēsiet uz ilgāku termiņu vai arī meklēsiet caur kādiem ne tik tūristiskiem resursiem, tad cenas noteikti būs zemākas (500-600EUR top vietās, 350EUR padsmit kilometrus prom – tas tā par 3istabu dzīvokli).

Paši dzīvojām gan Los Cristianos, gan Playa de las Americas, gan Costa del Silencio. Vislabāk patīk pirmais, lai gan tas ir gājiena attālumā no otrā un var variēt. Pludmales labākas, mazāk trokšņains. Savukārt Costa del Silencio vispār pārņem jocīgas izjūtas. Šis miests bija populārs pirms gadiem 30. Tagad tur no dzīvības teju nekas nav palicis. Vairākas iepriekš populāras vietas sabrukušas vai nodegušas. Tāda apokaliptiska noskaņa. Labi ka blakus (gājiena attālumā) ir Las Galletas, kur ir neliela (žēl ka akmeņu) pludmalīte un arī kāda gājēju iela ar vienu/otru iepirkšanās vietu. Ja nav problēmu ar autobusu pabraukt 20minūtes, tad var dzīvot arī Las Galletas/Costa de Silencio – būs lētāk, bet jāņem vērā, ka tur uz vietas īsti darīt nav ko.

ETOP: Nokļūšana

0
airb

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Uz Tenerifi var nokļūt vairākos veidos. Īstenībā jau tas veids ir viens – avio satiksme. Vienīgi atšķiras tas, kādas kompānijas izmantot. Jā – pastāv arī kaut kāda prāmju satiksme ar Portugāli, bet nav ne mazākās nojausmas vai un kā tā darbojas. Lai nu kā – lidot ir relatīvi lēti, kā arī ērti un ātri.

Vispirms par attālumu. Tenerife nav gluži Eiropa. Lai gan skaitās Eiropas Savienībā (pateicoties piederībai Spānijai), tā ir tālākais Eiropas Savienības punkts un ģeogrāfiski krietni tuvāk Āfrikai kā Eiropai. Ja neiedziļināmies sīkumos, tad tie ir 5000km, jeb 7h lidmašīnā. Tā kā tiešo reisu uz Tenerifi no Rīgas nav, tad kaut ko ir jākombinē.

Vispirms ir jāizdomā uz kuru no Tenerifes lidostām lidosiet. Ir divas. Viena ziemeļos (tuvu galvaspilsētai Santa Cruz), otra dienvidos (tuvu tūristu rajoniem Los Cristianos/Playa de las Americas). Ja gadījumā cenas ziņā ir jūtama atšķirība, tad var lidot uz to, kura ir finansiāli krietni izdevīgāka, jo sala nav liela. Stundas laikā var nokļūt no ziemeļiem uz dienvidiem. Turklāt ir laba autobusu satiksme, kas pārvietošanos salas iekšienē krietni atvieglo.

Kad lidosta atrasta, tad var meklēt ar kurām kompānijām lidot. Es meklēšanu veicu sekojoši. Atradu kuras kompānijas bieži un lēti lido uz Tenerifi. Tās ir, piemēram, Ryanair un Spanair (ir arī citas, kā, piemēram, Jet2, EasyJet utt.). Otrs solis- kaut kur pieķeksēju lidostas no kurām tad šie lido, kā arī aptuvenas dienas/cenas. Kad tas izdarīts skatos uz kuru no šiem punktiem/kādās dienās/kādās cenās es varu nokļūt no Rīgas. Kad tas izdarīts atliek vienīgi izvēlēties kura kombinācija ir ērtāka/izdevīgāka. Trīs maršruti kuri ir izkristalizējušies kā finansiāli izdevīgākie ir: Rīga -> Brisele -> Tenerife, Rīga -> Londona -> Tenerife, Rīga -> Barselona -> Tenerife. Pirmo posmu var veikt gan ar airBaltic, gan ar Ryanair. Otru ar Ryanair vai Barselonas gadījumā arī ar Spanair (vai citiem). Ja gadījumā domājat meklēt, tad iesaku apskatīt arī citus variantus, jo avio kompāniju cenu politika ir varen liela mistika un var izrādīties ka kāda cita kompānija vai kāds cits maršruts ir palicis krietni izdevīgāks.

Mēs izvēlējāmies Rīga -> Barselona -> Tenerife. Nebija tas pats lētākais variants (vislētāk bija caur Briseli), bet cenas starpība nebija tik liela, lai neatļautos to maksāt par papildus ērtībām kuras tika iegūtas. Pārējos divos variantos bija tā, ka vai nu laika starpība starp lidojumiem bija ļoti maza (tātad risks nokavēt, ja pirmais lidojums neiet kā plānots) vai arī ilgi jānīkst lidostā, vai jālido agri no rīta/vēlu vakarā. Pēdējie iemesli nav problēma ja neceļojat ar bērniem. Bet tā kā iepriekšējā braucienā izbaudījām ko nozīmē nakts lidostā, tad šoreiz to negribējām. Barselonai ir vēl viens pluss – distance izskatās īsākā, turklāt sadalās uz pusēm 3.5h + 3.5h. Gan turp, gan atpakaļ braucot Barselonā pavadījām vienu nakti, kā arī lidojumu laiki bija ļoti ērti – izlidošanas ap vienpadsmitiem dienā. Tātad var gan izgulēties, gan galā nokļūt pirms nakts. Ja nebrauktu ar bērniem, tad, protams, uz viesnīcu nebrauktu un varētu lidot arī pa vēlām naktīm/agriem rītiem. Taču bērni brauciena laikā pamatīgi nogurst, kļūst niķīgi utt. Tāpēc atpūta noder.

Par izmaksām. Mums lidojums Rīga -> Barselona -> Tenerife South, Tenerife South -> Barselona -> Rīga izmaksāja ~600Ls. Tas sevī iekļauj biļetes 4 personām (2 pieaugušie, 1 bērns, 1 zīdainis) un viena lielā soma. Jau pirmajā braucienā sapratām, ka jo mazāk somu jo labāk. Tāpēc braucām ar 3 rokas bagāžām un 1 lielo somu (15kg). Secinājums bija tāds, ka pilnībā pietiek un pat viss kas tika paņemts līdzi netika izmantots. Ja būtu lidojuši neērtākos laikos vai caur Briseli/Londonu, vai lidojuši darba dienās nevis nedēļas nogalē, tad būtu vēl lētāk.

Ja nedaudz par avio kompānijām, tad mana pieredze ir sekojoša. Ryanair ir pat tīri labs variants. Visu laiku bijis punktuāls, nekad nav kavējies, cenas ļoti labas, ja trāpa uz īstajām dienām. Atmosfēra lidojuma laikā prasās pēc uzlabojumiem. Nebeidzama tirgošanās, lielāks balagāns pasažieru vidū. Spanair nācies lidot tikai 1 reizi šogad (Ryanair 3, airBaltic 6, Binter 1), vairāk atgādināja airBaltic kā Ryanair’u. Zolīds kantoris. Ar airBaltic ir dažādi. Lai gan man patīk stjuarti, kā arī kopējā sajūta lidojumā, ar punktualitāti viņi gan neizceļās. No 6 lidojumiem 1 tika atcelts un 2 kavējās.

ETOP: Ievads

0
Mount Teide

Sāksim ar to, ka apskaidrošu kas ir ETOP. Tas atšifrējas šādi: Eksperiments Tenerife Otrais Piegājiens. Iespējams, ka ‘Eksperiments’ ir pārāk skaļi teikts. Arī ‘ceļojums’ vai ‘izbrauciens’ varētu būt pietiekami. Bet tā kā pirmais piegājiens tiešām bija eksperiments, tad arī otrais tika nodēvēts par eksperimentu. Eksperiments kam? Tam vai es ar ģimeni varētu pārcelties uz Kanāriju salām/Tenerifi. Ne jau uz visu dzīvi, bet  uz pusi gada/gadu…  varbūt pāris. Savukārt ‘Otrais Piegājiens’, tāpēc, ka pirmais bija gada sākumā. Diemžēl īpaši vairāk par ievadu neuzrakstīju.

Pēc pirmā brauciena bija palikušas tikai labas atmiņas (lai gan gāja visai raibi). Bet tā jau laikam cilvēka smadzenes izveidojušās – atcerēties to pozitīvo. Kopš atgriešanās visiem teicu, ka rudenī brauksim atpakaļ. Bet tas vairāk bija kā  joks. Jo neesam jau nekādi biezie, lai braukātu apkārt kad vien ienāk prātā. Taču gadījās tā ka sakrita vairāki apstākļi, kuri lika nosvērties par labu otrajam braucienam. Viens no tiem bija Ričarda biežā slimošana, iestājoties rudenim. Slimošanas dēļ bērnudārzā no 3 mēnešiem sanāca apmeklēt 3 nedēļas. Vairāku cilvēku nāve (gan pazīstamu, gan ne), kas lika aizdomāties par to, cik limitēts ir mūsu laiks. Nospriedu, ka nav ko skaitīt santīmus, ka nav ko zīlēt kā būtu ja būtu un ir jādara to ko gribās. Tad bija vēlme braukt tur kur saule spīd krietni biežāk kā te, kur cilvēki ir smaidīgi, kur var iegūt jaunu pieredzi, kur tevi ik uz soļa nepavada negācijas. Izklausās pēc mukšanas prom. Varbūt ka tā. Nezinu. Bet tā kā doma pa galvu kūlās un neizskatījās, ka gribētu atkāpties, tad uzņēmāmies šādu tādu finansiālu risku un nopirku biļetes braucienam uz Tenerifi. Kad biļetes jau kabatā, tad atkāpties jau vairs negribas. Protams, pēc tam vairākas reizes pārņēma domas par to vai solis pareizs. Kā būs, ka neviens nevar palīdzēt ar bērniem (pirmajā braucienā mums teju visu laiku bija kāds palīgs). Vai bērniem tur būs interesanti. Vai varēs pastrādāt, ja tam nav piemērota vide (Jelgavā strādāju birojā, kur neviens netraucē, bet tur biroja nebūtu). Vai bērni slimos vai nē. Vai pietiks naudas īrei, ikdienas izdevumiem, kā arī izklaidei. Jautājumu bija daudz. Bet tāpēc jau tas ir eksperiments, lai iegūtu atbildes uz visiem šiem jautājumiem. Rezultātā tika iegūtas gan atbildes, gan neatsverama pieredze, taču par to nedaudz vēlāk.

Bald Eagle

3

Jā – putnus bildēt nebrīvē nav nekāda māksla. Un neesmu nekāds īpašais fotogrāfs (šauju auto režīmā) un bildes datorā apstrādāt nemāku un to nedaru. Tāpēc atvainojos jau iepriekš visu profu priekšā par šāda materiāla publicēšanu. Neskatoties uz visu augstāk minēto, gribēju parādīt pāris bildes kuras tapa Tenerifē, Džungļu parka apmeklējumā. Kaut kāda iemesla dēļ man viņas patīk.

 

 

Notestēju mobilo internetu. Gan LMT, gan Tele2, gan Bite.

11

Tie kas regulāri seko līdzi manai Twitter plūsmai gan jau zina, kāpēc ņēmu un testēju visus 3 mobilos internetus. Ja tu nezini, tad vari lasīt šajos ierakstos par LMT.

Lai nu kā – nolēmu notestēt kurš tad no trijnieka šobrīd piedāvā labāko internetu. LMT lietots jau sen, tāpēc testēšana tāda nosacīta (viedoklis jau sen izveidojies, bet tīri salīdzināšanai ik pa laikam pieslēdzu arī to. Bet vairāk mēģināju dzīvot tieši ar Tele2 un Bite. Pirmais bija pieejams 7 dienu izmēģinājumam, pēdējais 5 dienu. Ja arī tu gribi izmēģināt, droši dodies uz attiecīgo kantoru saloniem un paņem sev modēmu testam (tas neko nemaksā).

Lieta, ko noteikti ņemiet vērā. Testi tika veikti galvenokārt Jelgavā un precīzāk – tās pašā centrā (Biznesa centrs Zemgale), kā arī vairāk uz Jelgavas nomali, kas ir uz Dobeles pusi – Zemgales Darījuma Centra rajonā. Šīs divas vietas mani interesēja visvairāk, tāpēc tur arī testi. Testēts gan darba dienās, gan brīvdienās, gan rīta stundās, gan pa dienu, gan vakarā, gan naktī. Uzreiz jāsaka, ka testu rezultāti ir stipri atkarīgi no vietas, nedēļas dienas un laika. Tāpēc šos testus un manus secinājumus nevajag uztvert kā absolūtus. Ja testēsiet citā pilsētā vai pat citā Jelgavas daļā, iespējams iegūsiet pavisam citādākus rezultātus. Ja vēlaties labāko internetu – noteikti veiciet testus paši! Tālāk par katru no 3 nedaudz sīkāk.

LMT

  • Cenas ziņā man piemērotākais variants.
  • Vidējais lejupielādes un augšupielādes ātrums zemākais no 3.
  • Ļoti smagi ietekmē pārslodzes brīži. Novērojumi liecina ka tie ir no pirmdienas līdz ceturtdienai un sākas pēcpusdienā līdz vēlam vakaram. Studenti?
  • Nepārslodzes brīžos internets ir stabilākais no visiem. T.i. – kad nav pārslodze kaut kādas atvienošanās vai pēkšņš īslaicīgs ātruma zudums īpaši netiek novērots.
  • Zona centrā ļoti laba, malā švakāk.

TELE2

  • Lejupielāde un augšupielādei otrs labākais rezultāts. Ar LMT nekad nebiju redzējis virs 5mbit lejupielādi, Tele2 redzēju arī 7mbit, kas būtībā ir arī maksimālais ko modēms var izlaist cauri. Tas gan Jelgavas centrā. Jelgavas otrā daļā ātrumi krietni pieticīgāki (grozījās ap 1mbit) un pat lēnāki par LMT.
  • Ik pa laikam ir neizskaidrojami ātruma zudumi. Piemēram, visu laiku var dzīvoties ar stabilu un labu ātrumu un tad pēkšņi uz minūtēm 15 paliek GPRS ātrums, lai gan ir stabila 3G zona.
  • Ne tik bieži kā LMT, taču arī Tele2 novēroju pārslodzes iedarbību pirmdienas pēcpusdienā.
  • Zona centrā ļoti laba, malā švakāk.

Bite

  • Absolūtais ātrumu rekordists. Augšupielāde vispār 2x ātrāka kā LMT un Tele2, lejupielāde bieži turās ap 3-5mbit, bet novēroju pat 10mbit. Tas ir virs tā, ko Tele2 un LMT modēmi pat teorētiski var izdot cauri
  • Kaitinošs modēms un softs. Proti, kad piesprauž modēmu var nākties vairākas minūtes gaidīt līdz modēms tiek atrasts un pēc tam paiet brīdis līdz tīkls tiek atrasts. Iepriekšējiem 2 tas notiek krietni, krietni ātrāk. Turklāt vienā brīdī kad bija uzinstalētas visu 3 modēmēmu programmas, Bites modēms atteicās strādāt pavisam. T.i. – modēms vairs pēc atvienošanas nespēja pieinstalēties. Visu 3 programmu esamība nekādi negatīvi neietekmēja LMT vai Tele2 modēmus.
  • Reizi pāris stundās internets pazūd uz minūtēm 3-5.
  • Pārslodzes laikā īpašu efektu uz Bites tīklu nejutu.
  • Salīdzinoši dārgs pieslēgums.
  • Zona vājākā no 3.
  • Pings 2-3 reizes labāks kā LMT, Tele2.

Secinājums tāds – neviens no 3 nav perfekts. Visiem kaut kad internets pazūd. Vai nu tie ir mistiski pārrāvumi vai arī pārslodzes stundas. Kādu risinājumu esmu izvēlējies? Palikšu ar LMT modēmu. Kā arī jau noslēdzu savu pirmo līgumu ar… Biti. Tātad risinājums ir – divu mobilo operatoru izmantošana. Pretējā gadījumā var nākties dzīvot arī bez interneta kādu laiku. Tā kā man online ir jābūt teju visu laiku, tad tāds variants manā situācijā ir piemērotākais.

Nestrādā LMT mobilais internets? Viss OK. LMT ir par īsu.

6

Par LMT esmu rakstījis kādas pāris reizes (saites uz rakstiem šī ieraksta beigās). Abās reizēs biju neapmierināts ar mobilo internetu. Un, lai cik (ne)liels būtu pārsteigums, arī šis ieraksts no tās pašas sērijas. Ar LMT mobilo internetu neregulāri saskaros jau 3 gadus. Turklāt izmantoju viņu nevis telefonā, bet datorā. Tātad nevis izklaidei, bet darbam. Līdz ar to nestabilitātes tīklā izjūtu visai smagi.

Attiecības ar LMT internetu ir bijušas aptuveni tādas. Sāku lietot pirms 3 gadiem – nav spīdoši, bet ciešami, taču padārgi. Vēlāk atteicos. Tad atkal sāku lietot. O – ātrums labāks, cenas zemākas, bet īsti 3G tīkls nav pārāk plašs, jo īpaši HSUPA. Tad atteicos, jo bija patrāpījusies nedēļa, kuras liekā Jelgavā teju biežāk nestrādāja kā strādāja. Bet nu jau kādu laiku atkal lietoju un biju sajūsmā par to, ka interneta ātrumu Jelgavas centrā dubultojuši (~2-4mbit lejup, 1mbit uz augšu), turklāt tīkls kļuvis plašāks arī ārpus Jelgavas, cena ļoti laba. Tā arī dzīvoju lielā priekā. Līdz pirms pāris nedēļām sākās problēmas.

Kādas? Regulāri pēcpusdienā internets sāka kļūt sliktāks un sliktāks, līdz teju vispār nestrādāja. Sākas tas ap četriem un tā visu vakaru. No rīta, kad atkal mēģinu, viss feini – var gan strādāt, gan Youtube skatīties video bez gaidīšanas. Nāk 16, 17 un tutū – internets aizbrauc prom. Lai gan zona ir ļoti laba – ~90-95% 3G, interneta nav. Visu laiku mainās tīkla paveids: HSPA LMT, HSDPA LMT, HSPA LMT, 3G LMT, HSDPA LMT, HSPA LMT, 3G LMT. Pārslēdzas ik pa 8-9 sekundēm. Tad ik pa brīdim met ārā DNS servera kļūdas, tad daudzas pakas zūd. Citreiz tā, ka pārslēdzoties uz EDGE vēl pusdzīvu internetu palietot varēja. Bet nu EDGE ir mokas, turklāt ne vienmēr strādā šajā situācijā.

Biju padevis par šo ziņu LMT. Viņi dažas dienas padomāja, pameklēja problēmu un atrada. Viņiem ir par īsu.

Nezinu kas ir cēlonis šim. Varbūt studijas atsākās, varbūt skola. Ap 16, gan jau sāk ierasties cilvēki no Rīgas (bet viņi arī iepriekš braukājā, taču vasarā internets bija ļoti stabils). Tā ka ej nu izzīlē. Nolēmu paprasīt vai kaut kas mainīsies:

Tātad LMT tā arī saka – ziniet, slodzi neturam un darīt neko šajā sakarā nedomājam. Tā kā nedaudz bēdīgi. Taču uzreiz skriet pie cita operatora negribās. Neesmu arī tas mazākais klients. Tomēr vairāk kā septiņus gadus un 10 nr. iet tur kur eju es. Nevēlēšanās iet pie citiem ir tajā, ka nav jau nekādas garantijas, ka viņiem ar to internetu iet labāk. Bet ja LMT paliks vēl sliktāk, tad varbūt ka vienu no diviem interneta pieslēgumiem vajadzēs mainīt. Tikai ej nu izzīlē uz kurieni – Bite vai TELE2.

Krievu valoda – otra valsts valoda Latvijā?

22

Ja pirms kāda laika šāds pieņēmums man būtu licies kā pilnīgi murgi, kā kaut kas tāds, kas nekādā gadījumā nevarētu notikt. Tagad vairs es tik drošs neesmu. Saskaņas Centra mudinātas jauniešu organizācijas ir savākušas parakstus, lai varētu uzsākt parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmes pantos, kuri nosaka to, kāda tad valsts valoda ir Latvijā. Ir vēlme blakus latviešu valodai, kā otru valsts valodu norādīt krievu valodu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē Daugavpili visas Latvijas mērogā. Kas tur ir bijis, sapratīs par ko ir runa. Kas tur nav bijis… īsumā teikšu tā… šķiet, ka tur jau Satversmes grozījumi stājušies spēkā pirms daudziem gadiem… un nedaudz citādāki… tādi, kuros krievu valoda ir kā vienīgā valsts valoda.

Kāpēc šāds scenārijs ir kļuvis reāls? Paskatīsimies kas tad ir vajadzīgs, lai varētu veikt atbilstošos Satversmes grozījumus. Pirmkārt – jāsavāc vismaz 10 000 parakstus, lai varētu ierosināt parakstu vākšanu. Šis tā kā būtu izdarīts (savākti vairāk par 12 000 parakstu, bet vēl notiek pārbaude, taču ir skaidrs, ka 10 000 jau nu būs). Nākamais solis ir parakstu vākšana par to, lai nosūtītu šādus grozījumus uz Saeimu. Pietiek savākt 10% no tā personu skaita, kas ņēma dalību iepriekšējās vēlēšanās. Rupji rēķinot ~ 154 000. Tie ir tikai 10%! Neredzu nekādu problēmu savākt šos parakstus, ja ņemam vērā nenormāli lielo Saskaņas Centra un krievu valodas piekritēju skaitu. Kas notiks pēc tam? Tad ir divi scenāriji. Vai nu Saeima apstiprina grozījumus un mums uz ielām parādās ielu nosaukumi krievu valodā vai arī notiek referendums. Ja Saskaņas Centrs tiek valdībā, neesmu drošs, ka grozījumi netiks pieņemti, jo krievu valoda ir viens no viņu solījumiem vēlētājiem. Un ja pie varas esot viņi to nerealizēs, būs ļoti daudz neapmierinātu personu. Un izskatās, ka tas būs ZZS rokās, jo nav nereāla iespēja, ka SC un ZZS var izveidot nākamo valdību. Ja tomēr viss ir kā vajag un Saeimā grozījumi netiek apstiprināti, tad es ceru, ka visi būs tik priecīgi par šo notikumu, ka aizcilpos un nobalsos pret šādu grozījumu pieņemšanu.

Nekad neesmu varējis saprast krievu cīņu par to, lai viņu valodu atzītu par valsts valodu. Man nav pretenziju pret krieviem kā tādiem. Es pat negāju parakstīties par to, lai valsts apmaksāta izglītība būtu tikai latviešu skolās… bet varbūt vajadzēja? Manī ir uzskats, ka tiem cilvēkiem taču vajadzētu gribēt integrēties un cienīt valsti un tās valodu, kurā dzīvo. Ja grib lietot krievu valodu – lūdzu. Bet ja sāks piespiest mani, manā valstī, runāt krievu valodā, tad aizmirstiet par sabiedrības integrāciju, cieņu pret otru tautu no manas puses. Taču ceru, ka arī paši krievi (ja ne visi, tad vismaz tie, kuriem IQ ir pietiekami liels) sapratīs, ka valsts valoda šeit ir tikai un vienīgi latviešu valoda. Un tā tam arī jāpaliek.

PAPILDINĀTS!

Paldies Pecisk, par norādi komentāros. Tātad – nav tik traki un krievu valoda mums nedraud. Atvainojos par panikošanu. Bet glābj mūs tas, ka ir 4. pants. Proti, viņi grib grozīt, 4., 18., 21., 101., un 104. pantu.

4. pants: Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.

Tālāk, tas kas interesē ir:
76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

Tā kā ir vēlme grozīt ar 4. tad obligāts ir referendums, un tas cauri neies. Elpojam un guļam mierīgi. :)

Mēness aptumsums 15.06.2011/16.06.2011

0

Vakar visās malās tika skandināts, ka būs Mēness aptumsums. Bija doma to pavērot. Taču kaut kā piemirsās. Tad dažas minūtes pēc pusnakts atcerējos. Tika veikts ceļš līdz balkonam un iemūžināts. Nebija īsti labas tehnikas lai to darītu, kā arī nebija izlasītas pamācības par to, kā tāds objekts vispār fotografējams. 2-3 minūšu laikā tapa bildes, kurās +- atspoguļojas tas, kas bija redzams. Uz nākamo reizi būs jāsamācās kā bildēšana darāma un jāatrod labāku vietu kur bildēšanu veikt.

Pasaules nākotne – decentralizācija enerģētikā

0

Vakar Twitter pamanīju saiti uz kādu video YouTube. Lai gan salīdzinoši garš (ap 27 minūtēm), noskatījos to ar lielu interesi. Šoreiz viens varen prātīgs vīrs runā par dabu, globālo sasilšanu un pasaules nākotni. Iesaku noskatīties gan tiem, kas uzskata ka globālā sasilšana ir muļķības, gan tiem, kas domā pretēji. Jā, varbūt lietas nav tik trakas un pēc 20 gadiem viss nebūs izkusis, bet gluži pretēji – būsim iesoļojuši ledus laikmetā. Laiks rādīs. Taču ir viena lieta, kura ir skaidra un kurā es viņam piekrītu 100% – decentralizācija enerģētikā ir pasaules nākotne. Prieks, ka ir tādas kompānijas kā Google, kas investē daudz naudas atjaunojamos resursos (jau vairāk par 680 miljoniem USD). Pionieriem lietas vienmēr izmaksā dārgāk. Bet tas ir virziens kurā ir jādodas. Ceru, ka tuvākajā nākotnē tas būs pašsaprotami ikvienam.


Ja video neredzi, skaties to te: http://www.youtube.com/watch?v=m9wM-p8wTq4

Endijs Lisovskis's RSS Feed
Go to Top