Par to aizbraukšanu

Nodarboties ar izvērtēšanu par to, vai braukt prom no Latvijas, vai nē ir samērā bezjēdzīgi. Tas ir gluži, kā biznesā. Var visu mēģināt salikt pa plauktiņiem, sarēķināt, bet vienalga iznākumu paredzēt nav iespējams. Var vinnēt, bet var arī smagi krist. Ja ir padomā kas konkrēts, tad nenoliedzami daudzmaz ir jāapdomā un jāparēķina. Ja šo pārdomu rezultātā esi 50 uz 50, vai ļoti tuvu tam, tad jāieklausās sirdsbalsī. Un ja tā saka, ka šis pasākums, tas ir aizbraukšana, vai bizness varētu izdoties (šī vārda plašākajā nozīmē), tad varētu mēģināt, jo kā gan citādi zināsi, vai vajadzēja to darīt, vai nē. Bet, ja tas ir aiz nav ko darīt, vai velniņš dīda, tad nevajadzētu saspringt. Ja nu vienīgi dzīvotājs vienpatis (bez ģimenes), tas gan, tas var vienu rītu pamosties un uz priekšu meklēt piedzīvojumus, vai kā savādāk. Protams, ja cilvēki nekustētos, nedomātu, nesapņotu un neriskētu, tad kur mēs būtu? Mazliet tālāk par alu laikmetu? Jāāā ir viela pārdomām. Katrā ziņā vismaz esi izsaucis reakciju no līdzcilvēku puses (komentāri). Redz tēma par ķinīti nevienu īpaši neinteresē (vismaz uz diskusiju neizsauc).
P.S. Bet kādēļ gan būtu jāiesakņojas? To es Evai Sicai (iespējams vēl kādam). Pieredze, materiālā puse, pasaules redzējums, jaunas idejas, bērnu apmācība (attiecīgā vecumā), biznesa veidošana un tā tālāk, bet iesakņošanās? Grozi kā gribi svešā zemē būsi svešs. Iespējams esmu vecs un nepamēģinājis nezinu, bet domāju, ka mājas ir šeit. Tas neizslēdz iespēju īstenot sevi arī ārzemēs.

Ja jau nelasa sēnes (ir bijis cits mērķis) un lieta ir aizgājusi, tad ir iespēja pārskatāmā nākotnē dzīvot Latvijā. Izveidot biznesu gan Latvijā, gan ārzemēs. Bet ja strādā tik vien kā par lielāku atalgojumu nekā sēņu lasītāji un ar to pietiek tik vien kā nostabilizēties, uzkrāt kādu iedzīvi un iekrājumus, tad jau gan sēņu lasītājiem, gan tamlīdzīgiem ir palikšana ārzemēs. Pie nosacījuma, ja šeit nevar iegūt to pašu.
Jebkurā gadījumā domāju, ka tā ir palikšana un nekādi nav dēvējama par iesakņošanos. Es nesaku, ka tā nevar dzīvot un pat diezgan komfortabli, bet ……. Ar tik vien kā “saradušies kontakti, esi nostabilizējies, ir saradusies kaut kāda iedzīve, iekrājumi” vienmēr svešumā būsim tikai un vienīgi svešinieki. Vienā vārdā sakot migranti, tikai vairāk, vai mazāk situētāki nekā sēņu lasītāji.
Dažbrīd liekas, ka kāds (kādi) nedzird, vai nesaprot, ko es saku. It kā teksti no manas puses nav sarežģīti. Varbūt uzmanīgāk jālasa? Šis jautājums atbildi neprasa, tas ir tīri retorisks.