Archive for January, 2010

Ne tikai par iPad, bet Apple kopumā

2

Vēlos izteikt savas domas par Apple – kompāniju, kura ražo tos jaukos un spīdīgos produktus. Ceru, ka šis neizvērtīsies par kaut kādu kariņu Apple Vs. Whatever. Kā jau daudziem – arī man patīk Apple produkti. MacBook, iPhone utt. ir tiešām lieliski un var teikt, ka labākie savā nišā. Es gan nekad neesmu pat turējis rokās nevienu no viņiem, nemaz jau nerunājot par to, ka būtu kādu iegādājies. Bet ir skaidrs, ka labrāt pie tāda tiktu, ja būtu iespēja.

Pāris dienas atpakaļ es padevos vispārējai plūsmai un arī vēroju Apple jaunā produkta iPad prezentāciju. Par pašu iPad biju vīlies, jo nesaskatu tajā tādu revolūciju, par kuru stāstīja Stīvs. Es šobrīd neatstāstīšu, kas iPad ir un kā tur nav. Ja jums ir vēlme – gan jau atradīsiet paši informāciju. Ar to tagad ir pilns internets. Pēc pirmajām negatīvajām atsauksmēm, Twitterī sāka parādīties teksti ‘No sākuma nepatika, tad vēlreiz noskatījos prezentāciju un sāka iepatikties‘. Tas tika teikts par iPad. Nu neko darīt – ieslēdzu es vēlreiz prezentāciju – taču vairāk par 20 minūtēm to paskatīties nevarēju. Un tas kādēļ nevarēju arī ir cēlonis šim rakstam.

Es nesaprotu, kā var akli sekot kultam. Šajā gadījumā Apple ir kults. Jā – ir labi produkti – pērkam, ja varam atļauties. Bet kādēļ ir jāpērk visu, ko viņi ražo? Redzēju komentāru internetā, kur viens izteicās aptuveni šādi: Man vienalga, ka tam nav īsti pielietojuma. Bet kad viņi uztaisa kaut ko jaunu es kļūstu kā mazs bērns un man to vajag. Un šķiet, ka tā ir ar daudziem. Tak kļūstiet reiz pieauguši! Nav viss jāpērk. Turklāt kā var izturēt to nenormāli milzīgo sava produkta slavēšanu, kuru izpilda Stīvs. Prezentācijā viņš teica, ka ar iPad ir ērtāk kā ar portatīvo datoru skatīties filmas, spēlēt spēles, lasīt grāmatas, pārlūkot web un rakstīt epastus. Klaji meli. Kā iPad var būt labāks spēlēm un filmām par portatīvo datoru? Turklāt rakstīt vēstules ar virtuālo klaviatūru … sadisms un pašapmāns, ka tas ir ērti. Web pārlūkošana ērtāka kā ar datoru? Meli. Redzējāt cik lēni atvērt bookmarkus utt. Ar peli un klaviatūru tas viss ir izdarāms daudz ātrāk un ērtāk. Taču Stīvam tas viss ir vienalga. Revolucionārākā ierīce, kuru esam radījuši. Ērtāk darīt to un šito. Stīv – tas ir pašapmāns. iPhone – tā bija revolūcija. iPod – tā bija revolūcija.

Jā – iPad var būt noderīgs šad un tad. Bet tā nav revolūcija. Tas nav labākais ko Apple ir radījis. Bet daudziem Apple kulta cilvēkiem tas būs vienalga. Ja Stīvs saka ‘Best experience ever’, tad jāpalīdz Apple nopelnīt kārtējo miljardu. Jūsu nauda, bet ļaujiet vienam Apple produktam būt FAIL. Un ja iPad tiešām būs FAIL, tad varbūt Apple saņemsies radīt revolucionāru tableti.

Par to aizbraukšanu

8

Jau vairākas dienas mēģinu sev nodefinēt – vai es varētu aizbraukt no Latvijas un apmesties uz dzīvi kādā citā valstī. Un esmu nonācis pie slēdziena, ka līdz racionāli izsvērtai atbildei netikt. Šajā vienādojumā ir pārāk daudz nezināmo. Līdz ar to arī rezultāts ir neparedzams.

Būtu daudz vieglāk izdomāt braukt vai nē, ja nebūtu citas izejas, kā tikai braukt. Piemēram, nespēja atrast darbu Latvijā (vai arī iespēja atrast darbu par tādu algu, kura nespēj nosegt vajadzības), svešumā esoši ģimenes locekļi, darba piedāvājums no kura nav iespējams atteikties utt. Bet ja tāda situācija nav, tad tas vairs nav tik vienkārši. Vismaz man – cilvēkam, kurš šobrīd var nopelnīt iztikai arī Latvijā. Taču kaut kāds vilinājums tomēr ir. Bet ar to ir par maz.

Pamēģināšu salikt punktus par labu braukšanai un par labu palikšanai.

Braukšanai: jauna pieredze, jaunas iespējas, ļoti iespējams labāki dzīves apstākļi.

Palikšanai: sava zeme tomēr ir sava un cita nevar būt par to mīļāka, Latvijā pieliekoši ģimenes locekļi/radi.

Šķiet, ka aizbraukšana sanāk tāda kā verdzība un/vai pārdošanās. Bet ja neskatoties uz to rodas iespēja baudīt cilvēkam pienācīgu dzīvi nevis knapināties, tad varbūt tas ir tā vērts. Jo dzīvojam taču vienreiz. Bet, bet… Kāds labums no pārticīgākas dzīves, ja nav blakus tev svarīgi cilvēki. Jā – sievu, bērnus paņemtu līdzi. Bet vecāki, vecvecāki un pārējie taču paliktu. Un kaut kā īsti negribētos, lai mani bērni savus vecvecākus redz tikai reizi gadā (un viņi viņus tāpat). Protams, var jau gadīties, ka aizbrauc prom, nostrādā/padzīvo gadus 5 un tad pārcelies atpakaļ uz Latviju. Bet ja nu tomēr nē…? Nu jā – var jau gadīties, ka svešumā sanāk tik ļoti labi iekārtoties, ka ar laiku pārceļās arī citi radi…. Bet ja nu tomēr nē…?

Nu lūk – lai kā arī racionāli mēģinātu saprast – aizbraukt vai nē – secinājums ir viens. To racionāli izdomāt nav iespējams. Ja gadījumā kādreiz kaut ko tādu darīšu, tad tas būs mirkļa iespaidā.

Go to Top