Kērlings – tas tomēr ir viens varen interesants sporta veids

Bija radusies iespēja uzspēlēt kērlingu. Par šo sporta veidu zināju tik daudz, cik minūtes laikā iespējams ieraudzīt pa TV (protams, ja tur tiek rādīts kērlings). Tātad viss ko zināju ir, ka ir ledus, pa kuru slidina akmeni virzienā uz apļiem. Turklāt akmeni slīdējumā pavada cilvēki, kuri cītīgi birstē tam ceļu. Likās varen dumja un nejēdzīga padarīšana. Nu gluži kā rokasbumba vai kaut kas tik pat jocīgs (ceru, ka nevienu neaizvainoju). Īsumā varu teikt, ka izmēģinot savu roku un kāju veiklību kērlinga spēlē, sapratu, – savās domās par kērlinga nejēdzīgumu biju stipri kļūdījies. Tas tomēr ir viens varen interesants sporta veids!

Nedaudz plašāks izklāsts. Spēle notika Kērlinga hallē. Tā ir pirmā ledus halle Latvijā (un pat Baltijā), kura ir paredzēta tikai un vienīgi kērlingam. Īstenībā vārds halle izklausās nedaudz par nopietnu, bet tā latvieši var saukt Gaiziņu par kalnu, tad arī Kērlinga halli varam saukt par halli. Pati halle ir pavisam jauna. Atvērta dažas nedēļas iepriekš. Hellē ir pāris ģērbtuves, konferenču telpa un divi celiņi kērlinga spēlei.Varbūt kaut kas vairāk, bet tad tas paslīdēja garām acu skatam.

Spēlēšana notika 2 stundas. Nevienam no dalību ņēmušajiem iepriekš kērlingā nebija nekādas pieredzes. Tāpēc mums ļoti noderēja instruktora palīdzība. Tika ierādītas pamata kustības un izstāstīti noteikumi. Pieļauju, ka noteikumus mums izstāstīja virspusīgi, tā lai mēs saprastu pamatdomu. Jo gan jau ka ir daudzas nianses par kurām mums īsti nebija jāzina. Apmācība (teorija un praktiskās lietas) aizņēma kādu stundu. Un tad stundu varējām jau izmēģināt kā tas ir – spēlēt kērlingu. Ir grūtāk, bet tajā pat laikā interesantāk kā izskatās. Grūti tāpēc, ka iesācējiem ir teju nereāli saprast cik stipri akmeni ir jāieslidina un kā nomērķēt viņa trajektoriju. Pēc dažiem piegājieniem jau šķiet, ka prakse un prasme rokās. Bet tas ir pašapmāns. Trāpīt tur kur saka kapteinis vai trāpīt uz apļiem (mājā) ir grūti, jo grūti. Ne velti instruktors teica, ka, lai sasniegtu pasaules līmeņa rezultātus ir jātrenējas gadus 20.

Interesantākais spēlē nav kāds individuāls elements. Piemēram, akmens slidināšana vai ledus beržšana tā trajektorijā. Piebildīšu, ka ledus tiek berzts ne tādēļ, ka tā varētu mainīt trajektoriju, bet, lai akmens tālāk slīdētu. Ar trajektoriju ir tā, ka kamēr akmens slīd samērā lielā ātrumā – tas iet taisni, bet kad ātrums samazinās, tad trajektorija noliecas uz to pusi, kā akmens tika iegriezts slīdējuma sākumā. Tātad, brīdī kad ātrums samazinās – trajektorija sāk liekties. Spēles mēŗkis ir dabūt pēc iespējas vairāk savus akmeņus apļu centram (mājas centrā). Punkti tiek skaitīti tā, ka tai komandai, kurai akmens ir vistuvāk centram tiek doti punkti. Otrai komandai punkti netiek doti. Pirmajai komandai tiek piešķirti tik punkti, cik tai akmeņi atradās mājā, attālumā līdz tuvākajam otrās komandas akmenim. Tātad, ja nomērot no centra pirmajai komandai ir divi akmeņi, tad seko otrās komandas akmenis un tad atkal pirmās, tad pirmā komanda iegūst 2 punktus. Ja īsti nebija skaidrs – instruktori apstāstīs precīzāk. Nedaudz novirzījos no rindkopas pamatdomas. Tātad – kas tad ir interesantākais kērlingā? Tas, ka līdz pat brīdim, kad ir izmests pēdējais akmens, īsti nevar zināt kā viss beigsies. Varbūt ka samelojos. Bet vismaz mūsu izspēlēs intriga saglabājās līdz pat pēdējam akmenim. Un tur tā sāls. Vienā brīdī jau šķiet, ka tiks gūtu uzvara izspēlē ar lielu punktu pārsvaru, bet var izrādīties, ka izspēle pat tiek zaudēta.

Man atlika aiziet uz kērlingu vienu reizi, lai es saprastu, ka to noteikti kādreiz atkārtošu. Turklāt, gan jau kādu starptautisku sacensību laikā pa TV pavērošu, ka to dara profesionāļi. Iesaku arī citiem. Iznomājot celiņu uz 6 vai 8 cilvēkiem (standarts ir 8, bet var arī 6), nemaz tik dārgi nesanāk. Katrā ziņā, kērlings kā izklaide ir ļoti laba alternatīva boulingam. Taču boulings jau vairs nav stilīgi. Bet kērlings – tā ir cita lieta. Turklāt, es ieteiktu iet spēlēt uz speciālo Kērlinga halli nevis uz kādu no hokeja hallēm. Jo tādus, kas saņēmušies uztaisīt tikai kērlingam paredzētu halli būtu jāatbalsta.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Bija radusies iespēja uzspēlēt kērlingu. Par šo sporta veidu zināju tik daudz, cik minūtes laikā iespējams ieraudzīt pa TV (protams, ja tur tiek rādīts kērlings). Tātad viss ko zināju ir, ka ir ledus, pa kuru slidina akmeni virzienā uz apļiem. Turklāt akmeni slīdējumā pavada cilvēki, kuri cītīgi birstē tam ceļu. Likās varen dumja un nejēdzīga padarīšana. Nu gluži kā rokasbumba vai kaut kas tik pat jocīgs (ceru, ka nevienu neaizvainoju). Īsumā varu teikt, ka izmēģinot savu roku un kāju veiklību kērlinga spēlē, sapratu, - savās domās par kērlinga nejēdzīgumu biju stipri kļūdījies. Tas tomēr ir viens varen interesants sporta veids! Nedaudz plašāks izklāsts. Spēle notika Kērlinga hallē. Tā ir pirmā ledus halle Latvijā (un pat Baltijā), kura ir paredzēta tikai un vienīgi kērlingam. Īstenībā vārds halle izklausās nedaudz par nopietnu, bet tā latvieši var saukt Gaiziņu par kalnu, tad arī Kērlinga halli varam saukt par halli. Pati halle ir pavisam jauna. Atvērta dažas nedēļas iepriekš. Hellē ir pāris ģērbtuves, konferenču telpa un divi celiņi kērlinga spēlei.Varbūt kaut kas vairāk, bet tad tas paslīdēja garām acu skatam. Spēlēšana notika 2 stundas. Nevienam no dalību ņēmušajiem iepriekš kērlingā nebija nekādas pieredzes. Tāpēc mums ļoti noderēja instruktora palīdzība. Tika ierādītas pamata kustības un izstāstīti noteikumi. Pieļauju, ka noteikumus mums izstāstīja virspusīgi, tā lai mēs saprastu pamatdomu. Jo gan jau ka ir daudzas nianses par kurām mums īsti nebija jāzina. Apmācība (teorija un praktiskās lietas) aizņēma kādu stundu. Un tad stundu varējām jau izmēģināt kā tas ir - spēlēt kērlingu. Ir grūtāk, bet tajā pat laikā interesantāk kā izskatās. Grūti tāpēc, ka iesācējiem ir teju nereāli saprast cik stipri akmeni ir jāieslidina un kā nomērķēt viņa trajektoriju. Pēc dažiem piegājieniem jau šķiet, ka prakse un prasme rokās. Bet tas ir pašapmāns. Trāpīt tur kur saka kapteinis vai trāpīt uz apļiem (mājā) ir grūti, jo grūti. Ne velti instruktors teica, ka, lai sasniegtu pasaules līmeņa rezultātus ir jātrenējas gadus 20. Interesantākais spēlē nav kāds individuāls elements. Piemēram, akmens slidināšana vai ledus beržšana tā trajektorijā. Piebildīšu, ka ledus tiek berzts ne tādēļ, ka tā varētu mainīt trajektoriju, bet, lai akmens tālāk slīdētu. Ar trajektoriju ir tā, ka kamēr akmens slīd samērā lielā ātrumā - tas iet taisni, bet kad ātrums samazinās, tad trajektorija noliecas uz to pusi, kā akmens tika iegriezts slīdējuma sākumā. Tātad, brīdī kad ātrums samazinās - trajektorija sāk liekties. Spēles mēŗkis ir dabūt pēc iespējas vairāk savus akmeņus apļu centram (mājas centrā). Punkti tiek skaitīti tā, ka tai komandai, kurai akmens ir vistuvāk centram tiek doti punkti. Otrai komandai punkti netiek doti. Pirmajai komandai tiek piešķirti tik punkti, cik tai akmeņi atradās mājā, attālumā līdz tuvākajam otrās komandas akmenim. Tātad, ja nomērot no centra pirmajai komandai ir divi akmeņi, tad seko otrās komandas akmenis un tad atkal pirmās, tad pirmā komanda iegūst 2 punktus. Ja īsti nebija skaidrs - instruktori apstāstīs precīzāk. Nedaudz novirzījos no rindkopas pamatdomas. Tātad - kas tad ir interesantākais kērlingā? Tas, ka līdz pat brīdim, kad ir izmests pēdējais akmens, īsti nevar zināt kā viss beigsies. Varbūt ka samelojos. Bet vismaz mūsu izspēlēs intriga saglabājās līdz pat pēdējam akmenim. Un tur tā sāls. Vienā brīdī jau šķiet, ka tiks gūtu uzvara izspēlē ar lielu punktu pārsvaru, bet var izrādīties, ka izspēle pat tiek zaudēta. Man atlika aiziet uz kērlingu vienu reizi, lai es saprastu, ka to noteikti kādreiz atkārtošu. Turklāt, gan jau kādu starptautisku sacensību laikā pa TV pavērošu, ka to dara profesionāļi. Iesaku arī citiem. Iznomājot celiņu uz 6 vai 8 cilvēkiem (standarts ir 8, bet var arī 6), nemaz tik dārgi nesanāk. Katrā ziņā, kērlings kā izklaide ir ļoti laba alternatīva boulingam. Taču boulings jau vairs nav stilīgi. Bet kērlings - tā ir cita lieta. Turklāt, es ieteiktu iet spēlēt uz speciālo Kērlinga halli nevis uz kādu no hokeja hallēm. Jo tādus, kas saņēmušies uztaisīt tikai kērlingam paredzētu halli būtu jāatbalsta.