Lasot rakstus interneta vortālos/portālos, kā arī skatoties TV pāraides mani nepamet sajūta, ka bankas melo. Ne jau tieši bankas, bet banku pārstāvji, kuri pauž banku oficiālo pozīciju dažādos jautājumos. Un iespējamie meli izpaužas divās lietās: banku pretīmnākšana tiem, kam šobrīd ir pagrūti atdot kredītus; banku vēlme kreditēt (gan privātpersonas, gan uzņēmumus).

Īpaši tracina Swedbank, kas kā jau lielākais spēlētājs banku sektorā, visbiežāk nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem. Kurš no jums nav dzirdējis, ka bankas stāsta: “Nāciet pie mums, ja redzat, ka būs problēmas ar atmaksu. Mēs palīdzēsim!” ? Bet vai kāds no jums ir kaut kur manījis ka kāds klients kādu banku, par šādu palīdzēšanu paslavētu. Es neesmu redzējis. Tāpēc pieļauju, ka ja tādi gadījumi ir, tad tas ir ļoti, ļoti mazs procents no visiem gadījumiem. Tipiskākais komentārs par banku rīcību no tiem, kas reāli ir gājuši uz bankām risināt savas problēmas ir: atlika pamatsummas maksājumu uz termiņu X (tātad procentus maksājam joprojām), toties procentu likmi palielināja par Y procentpunktiem. Reālais ieguvums ir maksājuma samazinājums par 10-20% termiņā X, bet pēc tam maksājums kļūst lielāks kā pirms palīdzības saņemšanas. Ja tā ir pretīmnākšana no bankas puses, tad man īsti negribās ticēt arī citiem viņu paziņojumiem.

Kredītu izsniegšana. Šodien jau pieminētā Swedbank izplata paziņojumu, ka redz cilvēki paši nemaz tos kredītus negrib. Protams, var jau novelt vainu uz citiem. Bet vai paši maz kredītus vēlas izsniegt? Vēlas, bet tikai gadījumos, ja ir ļoti liela ķīla vai arī uz ļoti lieliem procentiem. Swedbank procentu likmes kredītlīnijām un tamlīdzīgiem pakalpojumiem ~30%, turklāt jābūt algas kontiem, smukām bilancēm utt., citas bankas (piemēram, Bigbank) atļaujas prasīt pat vairāk kā 250% gadā par izsniegto kredītu. Var jau kredīta saņemšanu padarīt neizdevīgu vai pat teju neiespējamu un tad teikt cilvēki paši negrib, bet vai tā nav ņirgāšanās?

Jūsu domas? Bankas melo?

flattr this!


10 Comments

  1. a
    Posted 21.07.2009 at 14:15 | Permalink

    bija nupat viena saruna ar banku, tieši SB. 1) tik zemus % kā agrāk vispār nevienam nedod – tas tā kā būtu skaidrs un loģiski, bet tomēr 2) ieteikums esošos kredītus nekustināt, jo noteikti pie pārskatīšanas % likme tiks palielināta 3) bankas iekšējās procedūras ir mainījušās, un ja agrāk pie noteikta ienākuma lieluma konkrēta kredītu nasta bija ok, tad tagad pie tādiem pašiem ienākumiem, un tādas pašas kredītu nastas, tas vairs nav ok

  2. bush
    Posted 24.07.2009 at 11:56 | Permalink

    Kas ir procenti un kas ir procentpunkti? Un kāpēc jālieto “procentpunkti”?

  3. Posted 24.07.2009 at 11:59 | Permalink

    Es šos divus jēdzienus esmu sapratis sekojoši. Ja pieņemam, ka sākotnēji kaut kas ir 20%, tad:
    1) Palielinot par 50 procentiem iegūstam: 30% (par pusi pieaug).
    2) Palielinot par 50 procentpunktiem iegūstam: 70%

  4. bush
    Posted 24.07.2009 at 14:20 | Permalink

    Paldies. Labs izskaidrojums. Līdz šim biju satraucies, ka procentpunktus lieto procentu vietā.

  5. jaanis
    Posted 25.07.2009 at 21:40 | Permalink

    Ļoti interesanti, kādēļ tad bankai ir jādod kredītbrīvdienas (arī procentmaksājumiem) un vēl nekas nav jāprasa pretī? Nē, nu es to saprotu šādi – klau, Endij, aizdod man X-00000Ls uz gadu, bez procentiem (nav darba tagad), bez maksājumiem (nu tas pats, nav darbiņa), es tev visu godīgi atdošu? Brutāls bizness, un ja banku bizness iet mīnusos, tad nu vai vadītājs ir idiots, vai arī rokfellers.

    Varbūt tad nu ir kāds cits variants, kā palīdzēt? Nu tāds, reāls?

  6. Posted 25.07.2009 at 21:47 | Permalink

    Pieņemsim, ka bankai nav jāsponsorē kredītņēmējs un jādod lielumlielās kredītbrīvdienas. Bet tad jau nevajag reklamēt, ka nu tik banka sāks palīdzēt.

    Kāpēc ņemot vērā šī brīža EURIBOR likmi, banka nevarētu panākt pretī un samazināt fiksēto likmi, kura piefiksēta, piemēram, pirms gada? Ja tad nofiksēja uz 6.5%, tad nofiksē tagad uz 4.5%. Vai tad banka cietīs uzreiz baigos zaudējumus no tā? Kredītņēmējs gan sajustu atvieglojumu un iespējams nu jau varētu par saistībām norēķināties. Bet ko dara banka – viņa iedod kredītbrīvdienas uz 5 mēnešiem un pēc tam likmi palielina, tā pavisam nogalinot iespēju kredītu nomaksāt.

    Viss elementāri – neskatoties uz banku saukli “Nāciet – mēs palīdzēsim!” – līdz brīdim, kad nesāks apkārt cirkulēt reāli piemēri, kad ir palīdzēts kaut kā, es šādām blēņām neticētu.

  7. jaanis
    Posted 26.07.2009 at 21:52 | Permalink

    kopējā EURIBOR likme nerāda to, par cik bankas saņem naudu. Apskaties pēdējos reitingus jebkurai LV bankai, arī valsts kopējo kredītreitingu, lai saprastu, ka naudas vērtība ir vienkārši nežēlīga arī pie zema EURIBOR.

  8. Endijs Lisovskis
    Posted 26.07.2009 at 22:00 | Permalink

    Nu nav jau tik traki tām bankām nemaz. Es pirms dažām nedēļām biju uz banku parunāties. Redz man piedāvāja piefiksēt uz tiem pašiem 4.x% (jāpiezīmē, ka nebija gluži tas garākais termiņš piefiksēšanai), bet lieta tāda, ka man nav problēmu nomaksāt savu kredītu. Taču tiem, kam tādas problēmas ir, pat 5% nepiedāvās. Bankām valda loģika ‘Jo lielāks risks, jo lielākus procentus mēs piemērojam’. Šīs loģikas un tuvredzības dēļ no banku puses tiek teju vai izslēgts manis piedāvātais variants par zemāku procentu piefiksēšanu tiem, kam ir problēmas. Ar klientu ir jāveido attiecības ar vairāku gadu desmitu perspektīvu. Bet laikam ir par grūtu uz dažiem gadiem piefiksēt zemāku likmi, bet pēc tam jau redzētu.

    Protams, šis variants nebūtu nekāds glābējs, ja kredītņēmējam vispār pazuduši ienākumi. Bet cik var no cilvēkiem dzirdēt – banka īpaši nedala, vai ienākumi beigušies vispār, vai arī tie uz laiku samazinājušies. Visi vienlīdz riskanti bankas skatījumā.

  9. Grrr
    Posted 05.08.2009 at 00:34 | Permalink

    Tā nu gluži nav kā raksti, Endij.

    Protams, banka gribēs nopelnīt un gala peļņu kopumā saņemt.

    Tai pat laikā neizskatās, ka tai pašai swedbank būtu kādas problēmas izdarīt tā kā tev vajag, ja tu pajautā tieši to, ko tev vajag un esi gatavs uzņemties papildus atbildību.

    Man piemēram vajadzēja samazināt mēneša maksājumus. Aizgāju, parunājos un man noformēja patēriņa kredīta pielikšanu pie hipotekārā — proti, izstiepjot X latu maksājumu no 2 gadiem uz 20, kā rezultātā tā daļa no ikmēneša maksājuma no Ls 200 pārtapa par Ls15.

    Cena man ir tā, ka, protams, 20 gadu laikā es samaksāšu procentos par šiem 2000 Ls vairāk nekā ja būtu bijis līdzekļu nokārtot šo kredītu 2 gados. No otras puses, jo uz ilgāku laiku banka aizdod, jo vairāk risku, n’est c’pas?

  10. Posted 05.08.2009 at 00:46 | Permalink

    Lūk Grrr – tādus stāstus vajag vairāk. Tavs piemērs ir pirmais kuru es redzu! Ja šādi piemēri sāks parādīties biežāk, tad nevienam pat nebūs jādomā ‘Bankas melo vai nemelo’. :)

One Trackback

  1. […] Banku mārketinga speciālistiem grūti laiki Liekas, ka PR/mārketinga speciālistiem, kas strādā vienā vai otrā bankā, ir ļoti grūti laiki. Šis raksts arī ir par manām domām, cik ļoti grūti tagad tieši šiem darbinikiem klājās jeb kārtējais apcerējums no manis (man nesen pārmeta, ka blogā vairs neesot cilvēcības, tāpēc šādi raksti). Iedomājaties, ja visur un praktiski visi, par tavu uzņēmumu izsakas slikti, jo tavs pakalpojums ir slikts. Latvijas internetā neskaitāmas reizes jau ir parādījušies daudz dažādu rakstu, par to cik bankas ir ļaunas: Kurš no jums nav dzirdējis, ka bankas stāsta: “Nāciet pie mums, ja redzat, ka būs problēmas ar atmaksu. Mēs palīdzēsim!” ? Bet vai kāds no jums ir kaut kur manījis ka kāds klients kādu banku, par šādu palīdzēšanu paslavētu. Es neesmu redzējis. (no Endijs.com – Vai bankas melo?) […]

Leave a Reply