Pirms nedaudz vairāk kā gada biju uzrakstījis pagarāku rakstu par to, ka laikam Latvijā ir sācies Twitter mānijas sākums. Taču nedaudz kļūdījos. Tolaik Twitter sāka pievērsties tikai blogeri. Turklāt neliela daļa no viņiem. Pat daudzi no blogeriem uzskatīja, ka Twitter ir nevajadzīgs sviests no kura nav ne kādas jēgas. Kur nu vēl citi lietotāji. Tikai jocīgākais ir tas, ka šobrīd vairāki no tiem, kas tolaik Twitter sauca par sviestu, tagad ir aktīvākie tā lietotāji (LV mērogā).
Īstās Twitter mānijas sākums Latvijā ir datējams ar šī gada BarCamp Baltics. Tagad Twitter ne tikai popularizē vienkāršie lietotāji un blogeri, bet arī lielie mediji: Radio SWH, LTV (ziņu dienests). Līdz ar to Twitter popularitāte strauji palielinās.
Līdz ar popularitātes pieaugumu, šo servisu ir sākuši izmantot ne tikai vienkāršā tauta, bet arī politiķi, kā arī uzņēmumi. Un šis ir tas punkts, kurā man vairāku Twitter lietotāju rīcība nepatīk. T.i. aptuveni šāds modelis. Uzņēmums X nolēmis sevi popularizēt, tāpēc sāk sekot teju visiem pēc kārtas (cik jau nu limiti ļauj). Ar šādu darbību viņi cer panākt sekojošas lietas:
- Sekojamais sāks sekot arī uzņēmumam;
- Sekojamais apskatīs viņa profilu (iespējams no tā arī aizies uz mājas lapu utt.);
Manās acīs visi šie uzņēmumi (arī daudzu web projektu bīdītāji) ir vienkārši Spameri. Jo viņu pamatmērķis ir izplatīt reklāmu par sevi nevis viņus tiešām interesē sekošana konkrētai personai.
Es neesmu pret to, ka uzņēmumi veido savus profilus Twitterī. Es pat to atbalstu. Tikai manuprāt viņu rīcībai nevajadzētu būt tā kā manis aprakstītajā modelī, bet:
- Sekot tikai tiem, kas seko uzņēmumam. Loģiski – ja persona ir ieinteresēta uzņēmumā, tad arī uzņēmumam vajadzētu būt ieinteresētam personā.
- Popularizēt savu Twitter kontu (mājas lapā, vizītkartēs, e-pasta vēstules parakstā). Un atkal – ja uzrodas sekotāji – var viņiem sekot.
- Meklēt Twitterī (search) tos, kas runā par uzņēmuma produktiem/pakalpojumiem. Redzot problēmas – piedāvāties tās risināt un sākt sekot attiecīgajai personai, lai redzētu ko viņa citās reizēs runā par uzņēmuma produktiem/pakalpojumiem (jo ja bija problēmas, tātad produktu lietotājs/uzņēmuma klients). Tāpat var meklēt arī pozitīvās atsauksmes un pateikties par tām attiecīgajām personām.
Vēlos arī nedaudz pastāstīt par to kā man iet ar Twitter lietošanu, sekošanu un tapt sekotam. Pēdējā laikā Twitter izmantoju samērā reti. Pāris nedēļas gandrīz nemaz. Likumsakarība – jo vairāk darba, jo mazāk laika Twitterim. Tas jau arī normāli. Bet varu teikt, ka tieši tādiem (kas runā retāk) arī man patīk vairāk sekot, kā tādiem, kas runā daudz. Tas tāpēc, ka ja runā reti, tad lietderīgās informācijas procents no ierakstiem ir krietni lielāks. Tātad tiem ierakstiem ir jāpievērš lielāku uzmanību. Savukārt, ja no personas ir ntie ieraksti pusstundas laikā, tad tā jau ir straume, kurā noķert kaut ko paliek grūti.
Tos kam sekot es parasti atrodu sekojoši:
- Persona man kaut ko ir pateikusi (komentārs ar @ simbolu vai DM). Tādā gadījumā apskatos kas tā par personu – ja man zināma, tad sāku sekot. Ja nav zināma un pēdējie 20 teksti bijuši neinteresanti, tad nesekoju. Ja nav zināma un ja pēdējos 20 tekstos ir bijis kas interesants – sekoju.
- Ja kāds uzņēmums, kura produktus izmantoju dod par sevi ziņu Twitter, tad tam sekoju.
- Pamanu, ka uz personu bieži atsaucas vai reTweeto citi. Tālāk izvērtējums tāds pats kā 1.punktā.
- Ir bariņš personu, kurām IR jāseko. Tie galvenokārt ir ārzemju speciālisti no PHP pasaules (Zend darbinieki utml.), kā arī daži ārzemju blogeri vai vienkārši interesantas personas.
Laiku pa laikam taisu revīziju sekojamo pulkā. Regulāri kāds tiek izmests ārā. Es neredzu iespēju kvalitatīvi sekot vairākiem simtiem cilvēku. Un nesaprotu, kā to var izdarīt citi, ja vien tas nav darba pamatuzdevums. Tāpēc ir sanācis tā, ka man seko vairāk kā 2 reizes vairāk, kā es sekoju citiem.
Pats esmu nolēmis vēl mazāk Twitterī runāt par ikdienišķām lietām (neatbildēt uz Twitter sākotnējo jautājumu “ko tu pašlaik dari”), protams, neizmetot tās pavisam, bet vairāk pievērsties pie dažādu saišu publicēšanas, ziņu ierakstiem utml. Ierakstu intensitāti īpaši nav doma ne samazināt, ne palielināt.
Ja ir interese – mans Twitter profils: http://twitter.com/Endijs
Tā jau tas vienmēr ir bijis, kad iesākumā – visi haotiski sačivinās (tagad arī Tvīterojas), un pēcāk ieviešas kādi kārtības noteikumi (nespamot / ne-floodot…). Patreiz Tvītertošanas mode ir uz pacēluma. *** Bet- paies pavasaris/vasariņa/ rudenī atkal palaidīsies kāds cits komunikāciju megasaits, un “tvīterošanas riņķis” sāksies no gala (zem cita segvārda)…
100% piekrītu.
Starpcitu Māris kas visādi citādi ir pret spamu un “slikto” SEO, pats mudināja uzņēmumiem sekot visiem pēc kārtas http://nombre.lv/interneta-marketings/twittera-popularitate-strauji-aug/. Nu šie tad arī izlasīja un ķērās pie spamošanas :)
Jau pirms lv-twitterbuma man bija sajūta ka twitters kļūs ĻOTI nozīmīgs. Iespējams, ka tas var pat kļūt par nākamo Googli. Jo Twitter ir realtime un viss kas noteik netā kļūst arvien vairāk realtime, un pat google saprot ka šajā ziņā viņi nav līderi, un šobrīd visnotaļ atklāti flirtē ar twitteri.
Interesanti, ka mans akkounts ir “Suspended due tu suspicios activity”. Lai gan vienīgais, ko izdarīju, bija tas, ka pievienoju ierakstu, kuru pēc dažām dienām izdzēsu. Un kad mēģināju reģistrēties pa jaunu, izrādījās, ka esmu jau reģistrējies arī ar otru e-pastu, tikai esmu izdzēsies. Nu ko, izskatās, ka būs jāmēģina trešo reizi… :)
Un vēl, ja twittero par nopietnām lietām, paceļas mūžīgais jautājums – kādā valodā to darīt? Ja skatās no profesionālā (IT) viedokļa, vai nebūtu labāk to darīt angliski? Attiecīgi iegūstot vērtīgākas atbildes un sekotājus, no kuriem arī var pasmelties noderīgas lietas.
es Tev daļēji par to spamošanu no uzņēmumu viedokļa piekrītu, lielai daļai firmu twitter kontiem vispār nav jēgas, jo viņiem gluži vienkārši nav ko tajā twiterī teikt. bet ir neliels procents, kuriem twitter noder, neatkarīgi no tā ka firma paņem un ieseko visus pēc kārtas – neviens nespiež iesekot atpakaļ, vai ne? ;)