Pirms padsmit minūtēm SWH dzirdēju dziesmu Everybody’s Free To Wear Sunscreen. Lūk šis bija gabals, kurš uzreiz aizķēra un lika domāt. Superīgi vārdi. Varbūt kāds zin kādus līdzīgus gabalus? Labprāt paklausītos vēl. Tā kā šim gabalam svarīgākais ir vārdi, tad ielieku ne tikai video, bet arī dziesmas tekstu.


Kam nerāda – skatīties http://www.youtube.com/watch?v=xfq_A8nXMsQ

Baz Luhrmann Lyrics – Everybody’s Free (To Wear Sunscreen)

Ladies and Gentlemen of the class of ’99…

Wear Sunscreen

If I could offer you only one tip for the future, sunscreen would be it. The long term benefits of sunscreen have been proved by scientists whereas the rest of my advice has no basis more reliable than my own meandering experience…I will dispense this advice now.

Enjoy the power and beauty of your youth; oh nevermind; you will not understand the power and beauty of your youth until they have faded. But trust me, in 20 years you’ll look back at photos of yourself and recall in a way you can’t grasp now how much possibility lay before you and how fabulous you really looked….You’re not as fat as you imagine.

Don’t worry about the future; or worry, but know that worrying is as effective as trying to solve an algebra equation by chewing bubblegum. The real troubles in your life are apt to be things that never crossed your worried mind; the kind that blindside you at 4pm on some idle Tuesday.

Do one thing everyday that scares you

Sing

Don’t be reckless with other people’s hearts, don’t put up with people who are reckless with yours.

Floss

Don’t waste your time on jealousy; sometimes you’re ahead, sometimes you’re behind…the race is long, and in the end, it’s only with yourself.

Remember the compliments you receive, forget the insults; if you succeed in doing this, tell me how.

Keep your old love letters, throw away your old bank statements.

Stretch

Don’t feel guilty if you don’t know what you want to do with your life…the most interesting people I know didn’t know at 22 what they wanted to do with their lives, some of the most interesting 40 year olds know still don’t.

Get plenty of calcium.

Be kind to your knees, you’ll miss them when they’re gone.

Maybe you’ll marry, maybe you won’t, maybe you’ll have children, maybe you won’t, maybe you’ll divorce at 40, maybe you’ll dance the funky chicken on your 75th wedding anniversary…what ever you do, don’t congratulate yourself too much or berate yourself either – your choices are half chance, so are everybody else’s. Enjoy your body, use it every way you can…don’t be afraid of it, or what other people think of it, it’s the greatest instrument you’ll ever own..

Dance…even if you have nowhere to do it but in your own living room.

Read the directions, even if you don’t follow them.

Do NOT read beauty magazines, they will only make you feel ugly.

Get to know your parents, you never know when they’ll be gone for good.

Be nice to your siblings; they are the best link to your past and the people most likely to stick with you in the future.

Understand that friends come and go,but for the precious few you should hold on. Work hard to bridge the gaps in geography in lifestyle because the older you get, the more you need the people you knew when you were young.

Live in New York City once, but leave before it makes you hard; live in Northern California once, but leave before it makes you soft.

Travel.

Accept certain inalienable truths, prices will rise, politicians will philander, you too will get old, and when you do you’ll fantasize that when you were young prices were reasonable, politicians were noble and children respected their elders.

Respect your elders.

Don’t expect anyone else to support you. Maybe you have a trust fund, maybe you have a wealthy spouse; but you never know when either one might run out.

Don’t mess too much with your hair, or by the time it’s 40, it will look 85.

Be careful whose advice you buy, but, be patient with those who supply it. Advice is a form of nostalgia, dispensing it is a way of fishing the past from the disposal, wiping it off, painting over the ugly parts and recycling it for more than it’s worth.

But trust me on the sunscreen…

flattr this!


Ja esi viens no nedaudzajiem Zend Framework lietotājiem (nē – pasaulē to lieto daudzi, bet Latvijā, diemžēl, retais), tad tevi varētu interesēt rīks, kuru dēvē par Scienta ZF Debug bar. Kā jau nosaukums liecina – tā ir rīkjosla ZendFramework aplikāciju kukainīšu ķeršanai. Šķiet, ka citiem ietvariem šādi risinājumi jau ir pieejami krietnu laiku, taču Zend Framework tāds izveidots nesen (jāpiebilst, ka Scienta ZF Debug bar ir trešās puses izstrādāts rīks).

Izskatās tas šādi:

2009-scienta_debugbar

Šāda rīkjosla tiek parādīta apakšējā kreisajā stūrī pa virsu web lapai. Līdz ar to nekādi neietekmē web lapas izkārtojumu/dizainu.

Kā jau pēc bildes noprotams – ir iespējams redzēt kāda Zend Framework versija tiek izmantota, kādi mainīgie piesaistīti skatam (View variables, Cookies, Request), cik pieprasījumi veikti datu bāzei (kā arī redzēt pilnīgi visus pieprasījumus SQL pierakstā, papildinātus ar katra izpildes laiku), cik daudz atmiņas izmantoja skripti, PHP kļūdas, cik pavisam laiks bija nepieciešams (kādi tieši faili no visa lielā ietvara tika ielādēti utt.). Uz katra no mazajiem lodziņiem uzklikšķinot parādās lielāks logs, kurā redzama detalizētāka informācija.

Jāsaka kā ir – ļoti ērts un glīts rīks. Izmantoju tikai vienu dienu, bet jau esmu jutis no viņa reālu jēgu. Līdz ar to šis nu būs neatņemama sastāvdaļa tālākajā izstrādē, kur izmantošu Zend Framework.

Pats Scienta ZF Debug bar lejupielādējams http://jokke.dk/software/scientadebugbar . Tur ir arī atrodama sīkāka informācija par to kā rīks konfigurējams un uzstādāms (izdarāms ar dažu rindiņu palīdzību). Taču ja rodas problēmas uzstādīšanā – jautā – palīdzēšu.

flattr this!


Protams, es runāju par Latvijas hokeja izlases uzvaru pār Zviedrijas izlasi. Pats fakts, ka šajā sporta veidā esam pārspējuši vienu no pasaules top izlasēm, jau ir iepriecinošs un sen gaidīts. Taču mani vairāk iepriecina fakts, ka beidzot ir kaut kas tāds, kas kaut uz mirkli noskalo visu negāciju, ar kuru tiekam baroti katru dienu. Kurš no jums spēles laikā domāja par krīzi, trakajiem kredītu jūgiem vai vēl kaut ko negatīvu? Šaubos, ka kāds no tiem, kuri skatījās spēli kaut uz mirkli aizdomājās par attiecīgajām lietām. Un tās bija ļoti nepieciešamas 3 stundas pozitīvu emociju un patīkama uztraukuma. Turklāt saviļņojums pieturēsies vēl vismaz visu rītdienu. Mēs esam pelnījuši tādus mirkļus! Un paldies Latvijas izlasei par to sagādāšanu! Malači!

Vēl viena lieta kas man ienāca prātā klausoties Latvijas himnu, kura tika atskaņota pēc spēles. Hokejs tomēr ir viens tautu saliedējošs un nacionālo piederību veicinošs sporta veids. Protams, ne jau visus tas interesē. Taču vai ir kas tāds, kas šobrīd spēj vienot lielākas tautas masas? Pat mītiņi Doma laukumā un grautiņi Vecrīgā nespēj sacensties ar hokeju. LATVIJA UZVARA!

flattr this!


twitter_logo Pirms nedaudz vairāk kā gada biju uzrakstījis pagarāku rakstu par to, ka laikam Latvijā ir sācies Twitter mānijas sākums. Taču nedaudz kļūdījos. Tolaik Twitter sāka pievērsties tikai blogeri. Turklāt neliela daļa no viņiem. Pat daudzi no blogeriem uzskatīja, ka Twitter ir nevajadzīgs sviests no kura nav ne kādas jēgas. Kur nu vēl citi lietotāji. Tikai jocīgākais ir tas, ka šobrīd vairāki no tiem, kas tolaik Twitter sauca par sviestu, tagad ir aktīvākie tā lietotāji (LV mērogā).

Īstās Twitter mānijas sākums Latvijā ir datējams ar šī gada BarCamp Baltics. Tagad Twitter ne tikai popularizē vienkāršie lietotāji un blogeri, bet arī lielie mediji: Radio SWH, LTV (ziņu dienests). Līdz ar to Twitter popularitāte strauji palielinās.

Līdz ar popularitātes pieaugumu, šo servisu ir sākuši izmantot ne tikai vienkāršā tauta, bet arī politiķi, kā arī uzņēmumi. Un šis ir tas punkts, kurā man vairāku Twitter lietotāju rīcība nepatīk. T.i. aptuveni šāds modelis. Uzņēmums X nolēmis sevi popularizēt, tāpēc sāk sekot teju visiem pēc kārtas (cik jau nu limiti ļauj). Ar šādu darbību viņi cer panākt sekojošas lietas:

  1. Sekojamais sāks sekot arī uzņēmumam;
  2. Sekojamais apskatīs viņa profilu (iespējams no tā arī aizies uz mājas lapu utt.);

Manās acīs visi šie uzņēmumi (arī daudzu web projektu bīdītāji) ir vienkārši Spameri. Jo viņu pamatmērķis ir izplatīt reklāmu par sevi nevis viņus tiešām interesē sekošana konkrētai personai.

Es neesmu pret to, ka uzņēmumi veido savus profilus Twitterī. Es pat to atbalstu. Tikai manuprāt viņu rīcībai nevajadzētu būt tā kā manis aprakstītajā modelī, bet:

  1. Sekot tikai tiem, kas seko uzņēmumam. Loģiski – ja persona ir ieinteresēta uzņēmumā, tad arī uzņēmumam vajadzētu būt ieinteresētam personā.
  2. Popularizēt savu Twitter kontu (mājas lapā, vizītkartēs, e-pasta vēstules parakstā). Un atkal – ja uzrodas sekotāji – var viņiem sekot.
  3. Meklēt Twitterī (search) tos, kas runā par uzņēmuma produktiem/pakalpojumiem. Redzot problēmas – piedāvāties tās risināt un sākt sekot attiecīgajai personai, lai redzētu ko viņa citās reizēs runā par uzņēmuma produktiem/pakalpojumiem (jo ja bija problēmas, tātad produktu lietotājs/uzņēmuma klients). Tāpat var meklēt arī pozitīvās atsauksmes un pateikties par tām attiecīgajām personām.

Vēlos arī nedaudz pastāstīt par to kā man iet ar Twitter lietošanu, sekošanu un tapt sekotam. Pēdējā laikā Twitter izmantoju samērā reti. Pāris nedēļas gandrīz nemaz. Likumsakarība – jo vairāk darba, jo mazāk laika Twitterim. Tas jau arī normāli. Bet varu teikt, ka tieši tādiem (kas runā retāk) arī man patīk vairāk sekot, kā tādiem, kas runā daudz. Tas tāpēc, ka ja runā reti, tad lietderīgās informācijas procents no ierakstiem ir krietni lielāks. Tātad tiem ierakstiem ir jāpievērš lielāku uzmanību. Savukārt, ja no personas ir ntie ieraksti pusstundas laikā, tad tā jau ir straume, kurā noķert kaut ko paliek grūti.
Tos kam sekot es parasti atrodu sekojoši:

  1. Persona man kaut ko ir pateikusi (komentārs ar @ simbolu vai DM). Tādā gadījumā apskatos kas tā par personu – ja man zināma, tad sāku sekot. Ja nav zināma un pēdējie 20 teksti bijuši neinteresanti, tad nesekoju. Ja nav zināma un ja pēdējos 20 tekstos ir bijis kas interesants – sekoju.
  2. Ja kāds uzņēmums, kura produktus izmantoju dod par sevi ziņu Twitter, tad tam sekoju.
  3. Pamanu, ka uz personu bieži atsaucas vai reTweeto citi. Tālāk izvērtējums tāds pats kā 1.punktā.
  4. Ir bariņš personu, kurām IR jāseko. Tie galvenokārt ir ārzemju speciālisti no PHP pasaules (Zend darbinieki utml.), kā arī daži ārzemju blogeri vai vienkārši interesantas personas.

Laiku pa laikam taisu revīziju sekojamo pulkā. Regulāri kāds tiek izmests ārā. Es neredzu iespēju kvalitatīvi sekot vairākiem simtiem cilvēku. Un nesaprotu, kā to var izdarīt citi, ja vien tas nav darba pamatuzdevums. Tāpēc ir sanācis tā, ka man seko vairāk kā 2 reizes vairāk, kā es sekoju citiem.

Pats esmu nolēmis vēl mazāk Twitterī runāt par ikdienišķām lietām (neatbildēt uz Twitter sākotnējo jautājumu “ko tu pašlaik dari”), protams, neizmetot tās pavisam, bet vairāk pievērsties pie dažādu saišu publicēšanas, ziņu ierakstiem utml. Ierakstu intensitāti īpaši nav doma ne samazināt, ne palielināt.

Ja ir interese – mans Twitter profils: http://twitter.com/Endijs

flattr this!