Archive for November, 2008

Par Web projektu uzturēšanu

8
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Kā jau daudzi no jums zinās – es ikdienā nodarbojos ar Web programmēšanu. Viens no darbu veidiem kurus veicu ir Web projektu uzturēšana.  Ar to es saprotu to, ka ir kāds Web projekts, kuru var būt veidojis gan kāds cits, gan es pats un kuram pēc kāda laika jāveic kādus labojumus, papildus funkcionalitātes ieviešanu. Šoreiz gribētu pastāstīt par to, kā es uztveru citu veidoto projektu uzturēšanu. T.i. – ar kādām emocijām es projektus pieņemu un kas ir neatņemama šādu projektu sastāvdaļa.

Visu, kā jau parasti, var sadalīt divās kopās: labās (pozitīvās) un nelabās (negatīvās) lietas. Negatīvās lietas:

  • Bieži (ja ne vienmēr) sanāk strādāt ar slikti vai vispār nedokumentētu kodu. Līdz ar to grūti saprātīgos termiņos izprast to kā īsti viss strādā.
  • Lai pieliktu kādu papildus funkcionalitāti visai bieži nākas pārtaisīt kaut ko no vecajām lietām.
  • Par Web projektu uzturēšanas izmaksām ir daudz grūtāk vienoties ar pasūtītāju kā gadījumos, ja kāds projekts tik taisīts no 0. Tas tāpēc, ka pasūtītājs nelabprāt pieņem to, ka nākas veltīt ievērojamu laiku sistēmas izpētei, kā arī veco lietu pārtaisīšanai, lai pieliktu kādu papildus funkcionalitāti.
  • Papildinot/labojot jau iepriekš iesāktus projektus izpildītājs bieži ir limitēts izmantoto rīku/paņēmienu izmantošanā. T.i. – nākas izmantot tos paņēmienus, kuri izmantoti projektam, pat ja tie nav tie pareizākie. Protams, ne vienmēr, bet bieži. Tas tāpēc, ka pasūtītājs visbiežāk nevēlas tērēt resursus uz kaut kādu lietu maiņu arhitektūrā, jo “viss tak tāpat strādā”.

Pāris pozitīvās lietas:

  • Tas ir izaicinājums (bet šis nav attiecināms uz visiem programmētājiem). Taču pārāk bieži sevi izaicināt nevajag. Manuprāt ideālā variantā vajag miksēt. Viens projekts no “uzturēšanas” lauciņa, nākamais veidots no 0.
  • Pati interesantākā un noderīgākā lieta ir iespēja mācīties. Pat neskatoties uz to, ka projektos var kādas lietas būt ne tā saprogrammētas (vai izmantoti kādi novecojuši paņēmieni), tajā var būt arī kādi iepriekš neredzēti un noderīgi problēmu risināšanas paņēmieni. Taču šeit ir jāuzmanās. Ne no visiem projektiem varēs kaut ko mācīties. Bet man līdz šim ir sanācis tā, ka visos pārņemtajos projektos esmu atradis kādu interesantu piegājienu noteiktu problēmu risināšanai. Ja nebūtu šis punkts, tad Web projektu uzturēšana būtu daudz, daudz neinteresantāka.

Kādas ir tavas domas par šo tematu?

Kas tagad ir moderni?

8
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Kādu gadu atpakaļ blogu padarīšana skaitījās ļoti moderna. Vai tā ir arī šobrīd? Wired magazine jau pirms kāda laika ieteica visiem mest pie malas blogošanu:

Thinking about launching your own blog? Here’s some friendly advice: Don’t. And if you’ve already got one, pull the plug.

…..

When blogging was young, enthusiasts rode high, with posts quickly skyrocketing to the top of Google’s search results for any given topic, fueled by generous links from fellow bloggers. In 2002, a search for “Mark” ranked Web developer Mark Pilgrim above author Mark Twain. That phenomenon was part of what made blogging so exciting. No more. Today, a search for, say, Barack Obama’s latest speech will deliver a Wikipedia page, a Fox News article, and a few entries from professionally run sites like Politico.com. The odds of your clever entry appearing high on the list? Basically zero.

That said, your blog will still draw the Net’s lowest form of life: The insult commenter. Pour your heart out in a post, and some anonymous troll named r0rschach or foohack is sure to scribble beneath it, “Lame. Why don’t you just suck McCain’s ass.” That’s why Calacanis has retreated to a private mailing list. He can talk to his fans directly, without having to suffer idiotic retorts from anonymous Jason-haters.

Rakstā tiek arī ieteikts mainīt savu blogu pret Twitter, jo tas ir laikam daudz atbilstošāks, kā arī operatīvāks informēšanas līdzeklis.

Tad nu jautājums – kas tagad ir moderni? Vai savs blogs ir tik pat stilīgi, kā tas bija pirms kāda laika? Varbūt tu jau sāc plānot par sava bloga likvidēšanu? Ja blogs vairs nav moderni – vai Twitter, YouTube un Filckr ir?

Manās acīs visa blogu padarīšana vairs nav tik aizraujoša kā bija agrāk. Nedz man pašam atliek īpaši daudz laika kaut ko kvalitatīvu rakstīt, nedz arī citi raksta tik daudz un interesanti kā agrāk. Šķiet, ka visi bija sakoncentrējušies, centās, bet tagad ir pašplūsma. Tāds pārmaiņu laiks. Pieļauju, ka blogu daudzums nepalielināsies tik strauji, kā dažs labs prognozēja (visi paskatās uz Artūru), bet gluži pretēji – pamanāmo blogu skaits samazināsies vai to aktiviāte samazināsies vēl vairāk. No upēm blogi kļūst par ezeriem/dīķiem. Būs daļa, kas tomēr savu aktivitāti nezaudēs. Bet tie vairs nebūs vienkārši rakstiņu apkopojumi. Tie būs mashupi ar dažādiem servisiem. Gan dažādu gatavu servisu integrēšana, gan ar kādiem konstruktoriem uzbūvēti unikāli servisi (vienoti rīki, bet dažādas iespējas).

Ko tu par to visu domā?

Cikliskums būšanai e-vidē

4
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Ar e-vidi (zem šī apzīmējuma saprotu dažādu ar internetu saistītu lietu/servisu apkopojumu) ir ļoti interesanti. Vismaz es piedomājot pie saviem paradumiem secinu, ka tie ir ļoti cikliski. Piemēram, RSS. No sākuma lasīju dažas RSS plūsmas. Tad to skaits ļoti strauji pieauga. Tad tika samazināts. Tad atkal pieauga, bet tagad RSS barotņu skaits atkal tiek samazināts.

Tas pats arī ar Twitter un būšanu sociālajos tīklos. Ja sākotnēji biju reģistrējis arī vienā/otrā ārzemju sociālajā tīklā, tad pirms kāda laika no tiem savus profilus dzēsu. Ar Twitter arī līdzīgi. Pēdējās dienās esmu par kādiem 15% samazinājis to personu skaitu, kurām sekoju.

Tad nu es tagad domāju – vai cikliskums ir tāpēc, ka cilvēkam mainās intereses un brīvais laiks vai arī vienkārši ir nepieciešamas pārmaiņas?

Kā ir ar tevi? Arī novēro cikliskumu savai būšanai e-vidē vai arī līkne ir ļoti vienmērīga?

Tagadējā valsts krīze ir tikai sākums

7
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Politiķi un banku pārstāvji redz kas notiek, bet to slēpj. Viņi saka, ka nav jau tik traki. Ekonomikā ir kritums, bet nu nav trakāk kā bija pirms pāris gadiem. Ehh… tīri meli. Kāpēc? Pavisam vienkārši. Pirms diviem gadiem neviens nedomāja par to kā atlaist 250-500 policistus. Tad neviens nedomāja likvidēt > 100 robežsargu darba vietu. Štatu samazināšana nav tikai uzskaitītajās sfērās. Turklāt, ne tikai tiek samazināts strādājošo skaits, bet palikušajiem tiek noņemtas visas iespējamās piemaksas. Tagad padomājiet – vai pirms diviem gadiem bija tāda situācija kā tagad?

Un kas ir vēl sliktāk – cilvēkiem ir daudz lielākas saistības kā pirms diviem gadiem. Pāris gadus atpakaļ bankas visiem meta pakaļ kredītus. Politiķi skandināja, ka būs liela izaugsme. Visur tika meklēti jauni darbinieki. Cilvēki redzēja, ka viņi varēs strādāt, nopelnīt un maksāt par kredītiem. Taču kas notiek tagad? Cilvēkam ir saistības un viņu var atlaist no darba. Un kur šie atlaistie policisti, robežsargi un citi ies strādāt? Nav jau kur. Un ja nav kur vai arī ja ir, tad tur maksā kapeikas, kā lai viņi apgādā ģimenes un norēķinās par savām saistībām? Atliek zagt, vai? Būs jau vieglāk, jo policistu būs mazāk. Turklāt tiem, kas paliks, būs vēl mazāka motivācija kaut ko darīt. Bet varbūt bezdarbs nav tik traki. Nelegālie imigranti, kurus īsti nevarēs izķert, jo robežsargu skaits tiks būtiski samazināts, gan jau iemācīs kā dzīvot bez darba. Vai vismaz viņi tik ļoti neizcelsies uz vietējo ieziemiešu fona.

Un tas kas notiek tagad ir tikai sākums. Uzņēmumi nemaksā naudu viens otram par saņemtajiem pakalpojumiem. Veidojas parādu ķēde. Uzņēmumi tuvojas bankrotiem. Iedzīvotāji zaudē darbus, samazinās ienākumi, samazinās patēriņš. Tā kā Latvijai lielu daļu no IKP rada iekšējā tirdzniecība, tad būs arī būtisks nodokļu ieņēmumu kritums. Tas savukārt nozīmē, ka lai cik traks būtu nākamais gads, aiznākamais nebūs labāks. Bet lielākās problēmas sāksies tad, kad budžets pildīsies vēl sliktāk kā paredzēts. Tad tam sekos vēl vairākas atlaišanas un bankroti. Rožaina nākotne Valsts svētku priekšvakarā.

Gaidot Valsts dzimšanas dienu aizdedziet sveci jau tagad! Ne jau par godu jubilejai, bet kā cerību staru, ka varbūt notiks brīnums un Latviju pēc pusotra gada vadīs citi cilvēki nevis tādi neprašas kā tagad, kā arī ka tie, kurus skars štatu samazināšana spēs atrast kādu citu piemērotu darbu.

Go to Top