Par IT, programmēšanu, Personal finance un dzīvi
Archive for September, 2008
Kāpēc vispasaules finanšu krīzi jāuztver nopietni?
4Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Finanses
Skatos, ka Finanšu kategorija šajā blogā jau sākt pārklāties ar putekļu kārtu. Īstenībā pats blogs jau kļūst par tādu lēnīgu organismu. Tāpēc, lai nedaudz pamainītu situāciju, pastāstīšu par vienu lietu, kas pēdējā laikā dara mani bažīgu. Un tā ir – vispasaules finanšu krīze.
Kāpēc to būtu jāuztver nopietni? Ir vairāki iemesli. Bet to visu var salikt vienā ķēdītē. Amerikāņu aizsāktā lavīna sekojoša: problēmas ar hipotekārajiem kredītiem, bankām zaudējumi, akciju tirgos zaudējumi, banku un apdrošinātāju bankroti, naudas kā resursa sadārdzināšanās.
Tiem kam bija ieguldīta nauda akcijās šis laiks ir smags. Nākas zaudēt prāvus naudas līdzekļus. Protams, ir cerība, ka ilgtermiņā viss atkal uzlabosies. Bet ja bija doma izmantot lielisko peļņas iespēju kuru piedāvāja akciju tirgus pirms kāda gada, tad diemžēl sanācis krietni sliktāk kā būtu gadījumā, ja nauda stāvētu plauktā un zaudētu savu vērtību inflācijas rezultātā. Varbūt daudziem šķiet, ka viņus neskar akciju tirgus lejupslīde, jo viņi nav pirkuši akcijas. Tad pajautāšu jums šādi: vai esat otrā/trešā pensiju plāna dalībnieks? vai izmantojat kādu no dinamiskajiem uzkrājuma veidiem, kurus tik ļoti stipri popularizēja īsi pirms ekonomiskās krīzes sākuma? Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbildējāt pozitīvi, tad ziniet – jums ir akcijas un visticamāk, ka jūsu ieguldījums šobrīd ir krietni nevērtīgāks par iemaksāto naudu. Tā kā es uzkrājumus nebiju paspējis sākt veidot un pensiju fondos (otrajā līmenī) iemaksas ir smieklīgi mazas, lai netiektu, ka teju nekādas, tad mani šis punkts īpaši nestrauc.
Taču tas kas mani satrauc ir – naudas kā resursa sadārdzināšanās. Ja arī jums ir kāds lielāks kredīts/līzings, tad gan jau zināsiet, ka tā procentus veido divas daļas: starpbanku likme (parasti EURIBOR) un kredītiestādes procentu likme. Problēma ir tāda, ka bankas vairs īsti viena otrai neuzticās un sākušas pašas veikt naudas uzkrājumus. Tāpēc starpbanku likmes aug un jau sāk uzstādīt jaunus rekordus. EURIBOR jau krietnu laiku pārsniedzis 5%. Atceros, ka dzīvokļa iegādes brīdī (aptuveni pirms 3 gadiem) EURIBOR bija nedaudz virs 2%. Tātad dažu gadu laikā procentu likme ir vairāk kā dubultojusies. Un kas pats trakākais – mēs, kredītņēmēji, nekad nevar zināt vai pēkšņi procentu likmes nevar pieaugt līdz 10 un vairāk procentiem (kā tas bija ar RIGIBOR). Protams, hipotekāros kredītus var ņemt nevis ar mainīgo procentu likmi, bet fiksēto. Tā parsti ņemšanas brīdī ir nedaudz augstāka par mainīgo, bet toties ir garantija, ka 5 gadu laikā nekas nemainīsies. Taču ko darīt līzinga gadījumā? Piemēram, paņemot auto līzingā tagad, mums nav nekādas garantijas, ka pēc gada procentu maksājums jau nebūs dubultojies.
Lūk – tāpēc vispasaules finanšu krīzi ir jāuztver nopietni. Un ir jādomā jau iepriekš ko darīt, ja gadījumā procentu likmes uzkāpj tik augstu, ka kredītu maksājumu jau būs apgrūtinoši veikt. 
Grafikā redzamas Euribor procentu likmes (avots db.lv).
Kurš nākamais brauks uz ārzemēm?
9Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Blogošana
Blogs ir tik interesants cik interesants ir tā autors. Ar rakstīta vārda palīdzību autors komunicē ar saviem lasītājiem. Un ja sarunas biedrs ir interesants, tad arī saruna ir interesanta. Var runāt un lasīt par ikdienišķām lietām (iPhone, Chrome, Zatlers, Godmanis utt.), bet var arī kaut ko ne tik ikdienišķu. Viena no man interesantākajām lietām šķiet personu piedzīvojumi svešumā.
Viss aizsākās ar Jāzepa Baško blogu par studijām Taivānā. Tas bija viens no tā laika maniem iecienītākajiem blogiem. Protams, ne jau vienmēr piekritu autora rakstītajam, jo bieži likās, ka viņš sevi vērtē daudz augstāk par citiem (gluži kā viens personāžs no The Big Bang Theory), bet tas jau ir sekundāri. Taču apraksti par svešo zemi bija kā kaut kas svaigs uz pārējās informācijas fona. Diemžēl jau labu laiku vairs šis blogs nav pieejams. Vai varbūt ir, bet zem kādas citas adreses?
Un tād parādījās Ārčija ieraksti par viņa piedzīvojumiem uz kuģa. Ja iepriekš Ārčija blogam īpašu vērību nepievērsu, tad attiecīgo rakstu sēriju lasīju ar ļoti lielu interesi. Diez viņam pēc gada plānojas atkal jauns brauciens? Un ja būs – vai atkal būs rakstu sērija?
Un tagad jautājums – kurš nākamais? Jā – zinu, ka ir Onkuļa lielumleilais favorīts Reinis Traidās, bet kaut kā viņa ieraksti nespēj manī izraisīt tādu apbrīnu kā citos. Varbūt kāds plāno kaut kur doties un par savām gaitām aktīvi rakstīt? Ja tā – dodiet ziņu – laicīgi pievērsīšu pastiprinātu uzmanību attiecīgajam blogam. Varbūt kāds jau kaut kur ir aizbraucis un par to interesanti raksta? Kurš?
10 dienas neapmeklēšu nekur.lv
15Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Saprotu, ka stipri lielākajai daļai no jums, ja ne viesiem, ir stipri vienalga tas kādas Web lapas es apmeklēju vai neapmeklēju. Bet es tāpat pastāstīšu to, kāpēc esmu nolēmis vismaz 10 dienas neapmeklēt nekur.lv.
Ja apskatīsiet sadaļu “Kas ir nekur.lv“, tad redzēsiet tur sekojošas rindas:
Te Tu (vai arī jebkurš cits) vari sekot līdzi tam, ko raksta cilvēki savās lapās – vietās, kas tiek lepni dēvētas par blogiem. Šejienes labums ir tas, ka tā vietā, lai apmeklētu katru blogu atsevišķi (bet to ir milzums daudz un kļūst aizvien vairāk), tev būtu jāpatērē nesamērīgi daudz laika, kuru citkārt Tu vari izmantot citām – daudz patīkamākām nodarbēm.
Vai pamanījāt vārdu “blogiem”? Savukārt, ja pavērosiet kādi avoti dominē nekur.lv pirmajā lapā, tad redzēsiet to, ka blogi tur ieņem aizvien mazāku daļu. Saradušies visādi vortāli, trulie cibiņi (zinu arī sakarīgus cibiņus, bet tie kas redzami nekur.lv sevi bieži vien demonstrē kā … (daudzpunktes vietā ieliec kādu sev pieņemamu, personu necildinošu, vārdu)) utt.
Jā – es zinu – varu piereģistrēties un taisīt avotu blacklisti. Bet tas nav priekš manis. Katru dienu kādu cibiņu un vortālu lidināt ārā + izfiltrēt tagadējos teju 900 avotus ir nedaudz neprāts.
Zinu, ka mans nelielais boikots neko nemainīs nekur.lv darbībā, bet es vismaz būšu ieekonomējis laiku. Man agrāk nekur.lv ļoti patika, jo pietieka to atvērt, lai redzētu kas aktuāls blogos, kā arī atrast kādus jaunus blogus. Vai to var izdarīt tagad? Gan jau var, bet tas ir tāpat, kā savā e-pasta klientā apvienot “inbox” un “junk mail” vienā folderī un tad mēģināt saprast kura vēstule ir derīga un kura nē. Priecīgu filtrēšanu.
Par Google Chrome
4Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Software
Gan jau visi būsiet paspējuši kaut ko palasīt par Google jaunāko veikumu Google Chrome. Visās malās jau tik daudz par Chrome tika skandināts, ka daudziem šis temats jau ir stipri apnicis. Es kādas minūtes palietojot Chrome izteicos, ka būs jāuzraksta kādu nopietnāku rakstu par šo tēmu. Bet tad biju atmetis šo ideju, tieši informācijas pārbagātības dēļ. Taču šodien Cuu izteicās, ka gaida to manu rakstu. Tad nu saņemiet. Nebūs nekas diži nopietns, bet arī kas vairāk par 5 vārdiem.
Es negribu uzskaitīt visas iespējas, kuras ir Chrome. To jau ir paspējuši izdarīt teju katrs otrais LV blogeris. Tā vietā gribu paspriedelēt nedaudz plašāk.
Vai Chrome radīs revolūciju?
Manuprāt nē. Labākajā gadījumā paātrinās citu Web pārlūku evolūciju, saasinās konkurenci un tas arī viss. Jā – Chrome šķiet ātrāks un tajā ir dažas jaunas lietas arhitektūrā (piemēram, neatkarīgas cilnes), bet tas viss ir tikai īslaicīga priekšrocība. Tiem, kas seko līdzi Web pārlūku attīstībai būs dzirdējuši, ka Firefox 3.1 būs jauns JavaScript apstrādes dzinējs, kurš pat ir ātrāks par Chrome izmantoto V8.
Tehniskā ziņā spīdošs produkts?
Noteikti nē! Chrome ir sasteigts produkts. Protams, tas vēl ir Beta stadijā, bet vienalga – kļūdu un problēmu pietiek. Piemēram, Chrome izmanto vecu Webkit versiju. Tādu kurā pat ir drošības caurums! Ir atrasti arī citi drošības caurumi. Chrome mēdz uzkārties (arī man pēkšņi vienu brīdi atteicās ielādēt jaunas lapas). Chrome pat var sabrucināt ar speciāli izveidotu Web lapu. Turklāt atmiņu jau šis pārlūks arī netērē mazāk kā citi. Atveriet dažas cilnes un saskaitiet visas Chrome instances Uzdevumu pārvaldniekā. Salasīsies tik MB, ka maz neliksies. Google pat EULA (lietošanas noteikumos) iekļāva punktu, pēc kura spriežot, viss ko jūs radat ar Chrome palīdzību pieder Google. Protams, tas tiks izlabots – bet vai tas nerada sasteigta produkta sajūtu? Ak jā – papētiet kā pārlūks ir latviskots. Brīžiem visādi brīnumi redzami. Jo īpaši, ja sekojat līdzi tam, ko rāda statusa joslā (kreisajā apakšējā stūrī).
Kas vēl?
Vēl ir ļoti daudz trūkumu. Piemēram, nav iespējas uzlikt paplašinājumus, nav iespējams atslēgt Java, JavaScript utt. utt. Turklāt – katra Chrome instalācija tiek papildināta ar to identificējošu numuru. Domājams, ka nav grūti izdomāt kādēļ Google tas nepieciešams.
Noslēgums
Google Chrome kopumā vērtēju, ka labu lietu, jo tā pastiprinās konkurenci. Tā kā Chrome ir atvērtā koda produkts, tad varam arī ļoti nesatraukties, ka Google sadarīs kādus lielus grēku darbus ar mūsu privātumu. Pats, būdams liels Google produktu piekritējs, pagaidām šo pārlūku nelietošu. Palieku uzticīgs Firefox.
Tiem, kas nezina kāpēc Google tik ļoti interesē savs Web pārlūks… Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt – Google produkti pieejami ar Web pārlūku palīdzību un nepaies ilgs laiks, kad Chrome kļūs aizvien integrētāks ar visiem Google servisiem. Otra lieta – Chrome brālis (vai māsa) atradīs savu ceļu arī Google mobilo telefonu platformā Android. Divi zaķi ar vienu šāvienu.