Uzmanieties no tā saucamajiem “Vecākajiem PHP programmētājiem”

Šodien izlasīju interesantu rakstu, kuram nosaukums ir gluži tā kā šim ierakstam, tikai angļu valodā: Beware of the so called “Senior PHP Developers”. Lasīju rakstu un man acu priekšā vizualizējās vīzijā, kurā redzēju konkrētus cilvēkus. Nē – ne jau visus tādus, kurus pazīstu dzīvē. Dažus kadrus arī no virtuālās vides. Lai nu kā, bet rakstam lielā mērā nākas piekrist. Pat neskatoties uz to, ka šķiet, ka autors rakstot attiecīgo ierakstu, ir bijis varen dusmīgs uz kādu konkrētu tipu, tāpēc varbūt šur tur nedaudz pārcenties.

Rakstu iesaku izlasīt arī citiem. Raksta beigās ir saites uz vēl diviem intersantiem rakstiem. Viens ir par to, kā atpazīt labu programmētāju, bet otrs par to, kādus jautājumus uzdot darba intervijā. Šie raksti, lai gan nav paši svaigākie, totiestie satur veren patiesas rindas.

Ja padomāju par sevi un pamēģinu paskatīties uz sevi tik objektīvi cik vien objektīvs var būt mans subjektīvais viedoklis, tad jāatzīst, ka arī es neesmu ideālais variants. Atceros, ka ir bijuši gadījumi, kad ir sakāpis galvā un esmu juties krietni gudrāks un varošāks nekā patiesībā bija. Taču tas ir pārejoši. Jo vecāks palieku, jo kļūstu prātīgāks un spēju objektīvāk sevi novērtēt. Un kas interesanti, proporcionāli spējai sevi precīzāk novērtēt, palielinās mana nepatika pret tādiem fruktiem, kuri pieminēti rakstā uz kuru devu norādi pašā sākumā. Un vēl kas – tiem, kam šķiet, ka esat ļoti zinoši un pasaule teju vai ap jums rotē, tad ziniet – jūs tāpat kā es, bijāt, esat un būsiet dumji.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Šodien izlasīju interesantu rakstu, kuram nosaukums ir gluži tā kā šim ierakstam, tikai angļu valodā: Beware of the so called "Senior PHP Developers". Lasīju rakstu un man acu priekšā vizualizējās vīzijā, kurā redzēju konkrētus cilvēkus. Nē - ne jau visus tādus, kurus pazīstu dzīvē. Dažus kadrus arī no virtuālās vides. Lai nu kā, bet rakstam lielā mērā nākas piekrist. Pat neskatoties uz to, ka šķiet, ka autors rakstot attiecīgo ierakstu, ir bijis varen dusmīgs uz kādu konkrētu tipu, tāpēc varbūt šur tur nedaudz pārcenties. Rakstu iesaku izlasīt arī citiem. Raksta beigās ir saites uz vēl diviem intersantiem rakstiem. Viens ir par to, kā atpazīt labu programmētāju, bet otrs par to, kādus jautājumus uzdot darba intervijā. Šie raksti, lai gan nav paši svaigākie, totiestie satur veren patiesas rindas. Ja padomāju par sevi un pamēģinu paskatīties uz sevi tik objektīvi cik vien objektīvs var būt mans subjektīvais viedoklis, tad jāatzīst, ka arī es neesmu ideālais variants. Atceros, ka ir bijuši gadījumi, kad ir sakāpis galvā un esmu juties krietni gudrāks un varošāks nekā patiesībā bija. Taču tas ir pārejoši. Jo vecāks palieku, jo kļūstu prātīgāks un spēju objektīvāk sevi novērtēt. Un kas interesanti, proporcionāli spējai sevi precīzāk novērtēt, palielinās mana nepatika pret tādiem fruktiem, kuri pieminēti rakstā uz kuru devu norādi pašā sākumā. Un vēl kas - tiem, kam šķiet, ka esat ļoti zinoši un pasaule teju vai ap jums rotē, tad ziniet - jūs tāpat kā es, bijāt, esat un būsiet dumji.