Archive for August, 2008

Rezerves kopiju veidošana tiešsaistē ar Mozy – perfekti!

1

Būsiet gan jau dzirdējuši, ka īsti vīri rezerves kopijas netaisa, vai ne? Būtu tā kā pēdējais laiks no šī pieņēmuma atteikties. Tas tāpēc, ka rezerves kopiju veidošana izmantojot Mozy ir ļoti vienkārša, efektīva un droša. Bet par visu pēc kārtas.

Tātad – kas ir Mozy? Tas ir serviss, kurš piedāvā pie sevis glabāt failu rezerves kopijas. Ir pieejami gan privātpersonu plāni, gan plāni biznesam. Par biznesa plāniem šoreiz nē, bet par privātajiem. Tātad, pirms reģistrēties ir jāizdomā – vai jums pietiks ar bezmaksas plānu, kurš sevī ietver 2GB vietas rezerves kopijām, vai maksāt nepilnus 5$ mēnesī un saņemt neierobežotu vietu rezerves kopiju veidošanai. Ja sākotnēji izvēlaties bezmaksas versiju, tad vēlāk, protams, varēsiet pāriet uz maksas (gan jau ka arī pretēji). Kad izvēle izdarīta, var piereģistrēties.Visi faili tiek šifrēti, tā ka par privātuma ievērošanu var arī pārāk nesautraukties.

Nākamais solis ir atbilstošas programmas lejupielāde.  Windows paredzētā versija aizņem ~7MB. Ir pieejama arī versija priekš Mac, bet diemžēl Linux lietotāji pagaidām paliek ārpus borta. Kad programma ir lejupielādēta un uzinstalēta to vajadzētu nokonfigurēt. Tas izdarāms ļoti vienkārši. Bet, lai nerastos nekādi pārpratumi varat lejupielādēt pamācību un izlasīt (saiti atradīsiet savā Mozy kontā pēc autorizēšanās). Pamācībā aprakstīts ne tikai kā lietot programmu, bet arī kā serviss vispār strādā.

Pastāstīšu par dažām lietām, ko Mozy programmiņa māk atskaitot to, ka viņa šifrētā veidā pārraida failus no jūsu datora uz Mozy serveriem un atpakaļ. Datu rezerves kopijas var veidot automātiski vai manuāli. Lai kopijas nesāktu veidot tādā brīdī, kad to vismazāk vēlaties, varat uzstādījumos norādīt, ka sākt rezerves kopiju veidošanu tikai tad, kad dators netiek izmantots, limitēt datu pārsūtīšanas ātrumu utt. Tātad programmas darbību var uzstādīt nemanāmu. To, kuriem failiem veidot rezerves kopijas var norādīt divos veidos. Pirmais – norādot kādu no kopām. Piemēram, visus attēlus, vai visus dokumentus utt. Ja Mozy iebūvētās kopas jums nepatīk, varat izveidot savas, norādot failu tipus un citus parametrus. Vai arī varat nevis izvēlēties kopas, bet norādīt noteiktas direktorijas vai failus, kuriem veidot rezerves kopijas. Tātad konfigurēšanas iespējas piemērotas gan iesācējiem, kuri grib visu izdarīt ar pāris klikšķiem, gan tādiem, kuriem patīk smalkāk pārvaldīt procesu. (more…)

Ja tu lieto Internet Explorer 6 – lūdzu sāc lietot citu Web pārlūku!

12

Šodien (27.08) aprit 7 gadi Web pārlūkam Internet Explorer 6. Uz šīs svinīgās nots pievienošos vairākiem citiem un izteikšu aicinājumu: Ja tu lieto Internet Explorer 6, lūdzu sāc izmantot citu Web pārlūku!

Jūs varbūt izbrīnā jautāsiet – Kāpēc? Mēģināšu paskaidrot, sadalot stāstāmo pa punktiem:

  • Ir taču jaunāki un modernāki Web pārlūki. Ja jūs lietojat Internet Explorer 6, tas ir tāpat kā braukt ar 7 gadus vecu auto. Nav jau slikti. Bet ja jums bez maksas piedāvātu savu 7 gadus veco auto samaitīt pret pilnībā jaunu – jūs atteiktos? Tad kāpēc atsakaties nomainīt Web pārlūku?
  • Internet Explorer 6 ir ļoti nedroša programma. Liela daļa datora ievainojamību ir aktuāla, tikai pateicoties Internet Explorer 6. Pat Microsoft aicina Windows lietotājus nomainīt Internet Explorer 6 pret Internet Explorer 7. Ja jau Microsoft jūs aicina, tad tam ir iemesls, vai ne?
  • Internet Explorer 6 dēļ daudzas Web lapas ir limitētas savā attīstībā. Šis parlūks Web izstrādātājiem liedz piedāvāt gala lietotājiem daļu no jaunākajām funkcijām, vai arī rada problēmas tās nodrošināt pilnā apmērā. Internet Explorer 6 dēļ lielai daļai Web izstrādātāju nākas tērēt ļoti daudz laika, lai tikai pielāgotu Web lapu tā, lai viņa strādā arī ar Internet Explorer 6. Jūs taču nevēlaties būt attīstības traucētāji?

Ja lietojat Internet Explorer 6, tad daži iespējamie varianti tiem pārlūkiem, kurus varētu izmantot tagadējā vietā:

Jautājums blogeriem, kā arī citiem, kam ir kāda Web lapa – vai jūs būtu ar mieru piedalīties Internet Explorer 6 izskaušanas akcijā? Piedalīšanās varētu būt dažāda. Piemēram, bannera izvietošana ar saiti uz kādu rakstu, kurā izskaidrots kāpēc no Internet Explorer 6 būtu jāatsakās un kādas ir alternatīvas. Vai arī drosmīgākie varētu izvietot kādu nedaudz traucējošu paziņojumu, kurš parādītos tikai Internet Explorer 6 lietotājiem (piemēram, reizi dienā izlec paziņojums par piedāvājumu atjaunot Web pārlūku uz kādu jaunāku). Varbūt citas idejas?

Pārdomas par ietvaru izmantošanu Web programmēšanā

2

Tie, kas seko šim blogam būs pamanījuši, ka es pirms kāda laika sāku pastiprināti interesēties par Zend Framework. Nu jau būs pagājuši kādi pāris mēneši kopš aktīvi esmu sācis izmantot Zend Framework viena Web projekta izstrādē. Tas ir pirmais projekts, kuru veidoju izmantojot kādu ietvaru, tāpēc gribētu pastāstīt par to, kādi secinājumi man ir radušies izstrādes laikā. Es domāju, ka lielākā daļa no secinājumiem būtu tādi paši izmantojot arī citus ietvarus, nevis tikai specifiski Zend Framework.

Pirmais un pats svarīgākais – vai es arī nākamo projektu taisīšu izmantojot ietvarus? Jā – noteikti! Tas tāpēc, ka ietvari palīdz izstrādē krietni vairāk, kā rada problēmas.

Lielākās problēmas ir:

  • laiks, kurš jātērē, lai ietvaru apgūtu
  • neviennozīmība ātrdarbības novērtējumā

Varētu jau likties, ka ietvaru apgūstam vienu reizi – pēc tam tikai to izmantojam, jo visu jau zinām. Tā gan īsti nav. No sākuma ir jāapgūst ietvaru kā tādu. Savukārt vēlāk ir regulāri jāseko līdzi ietvara attīstīšanas gaitai – tam kāda papildus funkcionalitāte tiek pielikta, kāda ir labā prakse izmantošanā, optimizācijas iespējas utt. Tas ir nepārtraukts izglītošanās process.

Savukārt par ātrdarbību ir tā, ka neviens nestrīdās par to, ka uz ietvariem veidota Web lapa būs lēnāka no koda izpildes viedokļa par Web lapu, kura tiktu būvēta uz ne tik sarežģītiem/universāliem skriptiem. Diskusijas notiek par to, kurš ietvars ir lēnāks/ātrāks un cik liela ir šī atšķirība. Mans viedoklis ir tāds, ka skriptu izpildes ātrdarbība nav tik svarīga šajā gadījumā (par to kādēļ – pastāstīšu turpinājumā). Tāpēc šādas diskusijas ir tīri tikai tāpēc, lai pamērītos, kura izmantotais ietvars ir pārāks kādā parametrā.

Kādi tad ir ieguvumi? Vismaz es jau tagad varu uzskaitīt sekojošus:

  • jauna pieredze un zināšanas
  • plaša funkcionalitāte, kuru pašam nav jāraksta – līdz ar to izmantojama out of the box
  • izstrādes ātrums
  • pārskatāmība un kārtība

Lai gan iepriekš minēju, ka viena no problēmām ir laika veltīšana ietvara apgūšanai, šoreiz ir jāsaka, ka ja var atļauties šo laiku ziedot, tad var iegūt nenovērtējamu pieredzi un zināšanas. Es šo divu mēnešu laikā esmu apguvis vairāk kā pēdējos pāris gados kopā. Esmu apguvis vairākus design patterns, jaunas valodas konstrukcijas, programmēšanas stilus utt. Ja iepriekš es dzīvoju uz tādām zināšanām, kādas biju ieguvis pirms vairākiem gadiem vai arī tās papildināju ļoti lēnām, tad tagad jaunu lietu apguve notiek tik strauji, ka pēc kāda gada varēšu uzskatīt, ka esmu zinošs PHP programmētājs.

Ietvaros ir realizētas daudzas tādas funkcijas, kuras parasti nāktos rakstīt pašam. Šo funkciju izmantošana ieekonomē ļoti daudz laika. Turklāt, ja tiktu izmantotas savi skripti attiecīgajām lietām, tad šādi skripti savā kvalitātē un funkcionalitātē progresētu daudz lēnāk, kā tie, kurus izstrādā kā ietvaru sastāvdaļu. Nav jēgas izgudrot riteni vēlreiz! Protams, neviens neliedz aizvietot kādu ietvara funkcionalitāti ar tādu, kas pašam šķiet ātrāka/labāka/ērtāka. Ņemam to, kas šķiet svarīgs un ērts.

Tā kā daudzas lietas pašam nav jāprogrammē, tad krietni pieaug izstrādes ātrums. Protams, sākotnēji nākas zudēt laiku, jo nav īsti zināms, kā strādā katra komponente ietvarā, bet kad tas tiek apgūts, tad izstrādes ātrums pieaug ļoti strauji.

Ietvari visbiežāk uzspiež kaut kādu programmēšanas stilu. Piemēram, MVC patternu, noteiktu metožu nosaukumu veidu utt. Varbūt sākotnēji tas šķiet ļoti ierobežojoši, bet kad pēc kāda laika ir jāveic papildinājumi un labojumi, tad šāda standartizēta pieeja ļoti atmaksājas. Protams, neviens neliedz izmantot kādus nosacījumus koda organizēšanā arī tad, ja netiek izmantoti ietvari. Bet zinot cik brīvi PHP pacieš dažādas izvirtības kodos, var viegli prognozēt, ka ja PHP programmēšanas stils netiek uzspiests, tad agri vai vēlu, bet sāks kodā parādīties dažādi brīnumi, par kuru eksistenci īpaši priecāties nevajadzētu.

Augstāk biju minējis, ka manuprāt uz ietvariem bāzēto skriptu izpildes ātruma problēmas nav būtiskas. Tas tāpēc, ka ne jau vienmēr visu var mērīt tikai tajā, cik ātri izpildās viens kaut kāds skripts. Pieņemsim, ka Web lapa ir samērā apmeklēta. Uz ko tiks likts uzsvars Web lapai, lai nebūtu problēmu ar ātrdarbību. Pareizi – uz kešošanu. Savukārt, cik ātri serveris var parādīt iekešotu lapu viena vai otra ietvara gadījumā? Pieļauju, ka ātruma starpība būs nenozīmīga. Tas pats attiecas uz ietvaru izmantojošas Web lapas salīdzinājumu ar tādu, kura neizmanto ietvarus. Ja abas izmanto kešošanu, starpība nevar būt būtiska. Bet izmaksas, lai izveidotu lapu uz ietvara bāzes būs krietni mazākas, kā tādu, kura ietvarus neizmanto. Tad kāpēc maksāt vairāk?

Ja vēl neizmantojat ietvarus, iesaku pamēģināt. Varbūt, ka iepatīkas. Galvenais atrast tādu ietvaru, kurš patīk un šķiet piemērots. Tā kā ietvaru ir samērā daudz, novēlu, lai meklēšana vainagojas panākumiem.

Kādus Eclipse spraudņus jūs izmantojat?

1

Šodien paspēlējos ar Eclipse. Biju nodomājis, ka nepieciešams pāriet uz Eclipse Ganymede (3.4) (iepriekš izmantoju Eclipse 3.3). Gribēju, lai izmaiņas ir pietiekami ievērojamas, tāpēc nolēmu sainstalēt vairākus jaunus spraudņus (plugins). Tas viss beidzās ar to, ka Eclipse kļuva tik bremzīgs, ka to vairs nevarēja uzskatīt par labu rīku. Tāpēc saliku jauno Eclipse ar tādiem pat spraudņiem kā iepriekš. Šajā sakarā vēlos uzzināt to, kādus spraudņus jūs izmantojat. Varbūt, ka šādā komunikācijā sanāk vienam otram kaut ko noderīgu ieteikt.

Pats izmantoju sekojošus spraudņus:

  • PDT 2.0 – Lai gan jaunākā stabilā PHP Development Tools versija ir ar numuru 1.3, šoreiz nolēmu uzlikt 2.0. Pagaidām strādā bez problēmām.
  • JSEclipse - JavaScript rediģēšanai.
  • Subclipse - Lai būtu iespēja mijiedarboties ar SVN.
  • Target Management – Lai būtu iespēja saslēgt Eclipse ar kādiem ārējiem resursiem izmantojot(FTP, SSH.

Šķiet, ka tas arī viss. Iespējams, ka esmu kaut ko piemirsis. Tas, kas mani vairāk interesē ir: varbūt kaut ko īpašu izmantojat SQL lietām, varbūt kaut kādus modelēšanas rīkus arī izmantojat?

Papildināts Secinājums pēc mēģinājuma pastrādāt – PDT 2.0 ir ļoti nestabils. Ja iespējams – nelietojiet 2.0, bet palieciet pie 1.3!

Uzmanieties no tā saucamajiem “Vecākajiem PHP programmētājiem”

6

Šodien izlasīju interesantu rakstu, kuram nosaukums ir gluži tā kā šim ierakstam, tikai angļu valodā: Beware of the so called “Senior PHP Developers”. Lasīju rakstu un man acu priekšā vizualizējās vīzijā, kurā redzēju konkrētus cilvēkus. Nē – ne jau visus tādus, kurus pazīstu dzīvē. Dažus kadrus arī no virtuālās vides. Lai nu kā, bet rakstam lielā mērā nākas piekrist. Pat neskatoties uz to, ka šķiet, ka autors rakstot attiecīgo ierakstu, ir bijis varen dusmīgs uz kādu konkrētu tipu, tāpēc varbūt šur tur nedaudz pārcenties.

Rakstu iesaku izlasīt arī citiem. Raksta beigās ir saites uz vēl diviem intersantiem rakstiem. Viens ir par to, kā atpazīt labu programmētāju, bet otrs par to, kādus jautājumus uzdot darba intervijā. Šie raksti, lai gan nav paši svaigākie, totiestie satur veren patiesas rindas.

Ja padomāju par sevi un pamēģinu paskatīties uz sevi tik objektīvi cik vien objektīvs var būt mans subjektīvais viedoklis, tad jāatzīst, ka arī es neesmu ideālais variants. Atceros, ka ir bijuši gadījumi, kad ir sakāpis galvā un esmu juties krietni gudrāks un varošāks nekā patiesībā bija. Taču tas ir pārejoši. Jo vecāks palieku, jo kļūstu prātīgāks un spēju objektīvāk sevi novērtēt. Un kas interesanti, proporcionāli spējai sevi precīzāk novērtēt, palielinās mana nepatika pret tādiem fruktiem, kuri pieminēti rakstā uz kuru devu norādi pašā sākumā. Un vēl kas – tiem, kam šķiet, ka esat ļoti zinoši un pasaule teju vai ap jums rotē, tad ziniet – jūs tāpat kā es, bijāt, esat un būsiet dumji.

Piebiedrojos tēvu klubam

11

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu pamanījis, ka vairāki blogeri ir kļuvuši par tēviem. Nu jau nedaudz vairāk par nedēļu arī es esmu šajā klubiņā. Novēlu visiem kluba biedriem izturību (zinu, ka tā ir vajadzīga krietnā slānī), bet pārējiem arī kādreiz pievienoties klubam.

Tātad nedaudz vēstures. Lai nebūtu jāatstāsta pārāk sena pagātne, teikšu, ka 2.08.2008 bija ļoti interesanta un piedzīvojumiem bagāta diena. Šajā dienā bija paredzēts brauciens ārpus Jelgavas ar domu piedalīties kādas vārda dienas svinēšanā. Bijām jau pusceļā, kad sieva aicināja piestāt malā. Pēc šī aicinājuma uzreiz sapratu, ka tālāk diez vai brauksim. Tā arī bija – griezām mašīnu apkārt un devāmies atpakaļ uz Jelgavu. Deviņas ar pusi stundas vēlāk uz mums jau lūkojās Ričards.

Es piedalījos arī dzemdībās un man tas likās pašsaprotami. Kad gājām topošo vecāku kursos, tad vienā nodarbībā klātesošajām topošajām māmiņām tika jautāts – vai viņu vīri/draugi piedalīsies dzemdībās. Biju pārsteigts, ka samērā daudzas teica “nē”. Kā galvenais “nē” iemesls esot tāds, ka vīrietis baidoties. Es saprotu, ka ir bail un grūti. Tieši tā – ir grūti skatīties kā mīļotais cilvēks cieš sāpes, turklāt skaidri apzināties, ka neko daudz palīdzēt nevar. Bet var un vajag saņemties. Viņām nav mazāk bail vai mazāk grūti. Esot klāt var ja ne stipri samazināt fiziskās sāpes, tad vismaz morāli atbalstīt, kas nav maz un ir viņām svarīgi. Tie kas ir precējušies – vai neatceraties dotos solījumus? Gāja tak runa par būšanu kopā visos dzīves gadījumos, tad kāpēc to nedarīt? Varbūt tos, kas nevēlas piedalīties biedē neziņa par to kā process norisinās un ko ir jādara. Ja tā – ejiet uz kursiem un visu uzzināsiet. Nekas traki sarežģīts tas nav.

Nu jau ir pagājis nedaudz vairāk par nedēļu, bet jau tagad saprotu, ka lai tiktu galā ar vienu mazu ķiparu vajag ļoti daudz spēka un pacietības, kā arī stiprus nervus. Izsaku apbrīnu to vecāku virzienā, kuri audzina dvīņus. Ar vienu ir grūti tikt galā, bet ja tādu ķiparu ir vairāk…

Es nevarētu teikt, ka ar dēla piedzimšanu esmu kaut kā baigi mainījis dzīves uzskatus, palicis nopietnāks vai kā vēl citādi mainījies. Nezinu kāpēc tā. Varbūt jau biju nopietns un apzinīgs arī iepriekš? Bet tas nu tā. Vismaz tagad ir vēl kāds, kurš dzīvi dara krāsaināku. Tad kad rokās paņem mazu cilvēciņu, kurš ir no tevis pilnībā atkarīgs, tev pilnībā uzticās, tad viss apkārt esošais paliek mazsvarīgs. Turklāt ja šāds ķipars vēl uzsmaida (jā – zinu, ka tik maziņi viņi vēl apzināti smaidīt nemāk, bet tas nekas, jo arī netīšām sanākušais smaids ir ar tādu pat efektu), tad viss nogurums, problēmas un kādas citas negatīvās lietas no apziņas uz kādu laiku pazūd.

Tas ir tā vērts!

Google un Web lapu ģeogrāfiskā atrašanās vieta

0

Pirms četriem mēnešiem nomainīju sava bloga domeinu no pup.lv uz endijs.com. Tā rezultātā nācās novērot vienu interesantu parādību sakarā ar meklētāju Google. Jūs visi gan jau zināt, ka Google meklētājs izskatās šādi:

Tad nu lūk – samērā daudz lietotāju izvēlas nevis vienkārši “meklēt visā internetā”, bet “lapās latviešu valodā” vai “Latvijas lapās”. Es mēģināju atrast kaut kādu informāciju Latvijas lapās, par kuru es 100% zināju, ka esmu rakstījis arī es. Bet savu blogu starp rezultātiem neatradu. Meklējot “lapās latviešu valodā” attiecīgā informācija tika atrasta. Un tad es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā ar to, kā Google uztver mana bloga piederību. Aizgāju uz Google Webmaster tools. Atradu sadaļu par ģeogrāfisko atrašanās vietu/piederību. Izrādās, ka gadījumā ja Web lapas adrese beidzas ar .lv, tad Google automātiski lapu uztver kā piederīgu Latvijai, bet ja beidzas ar .com, tad tā tas nav. Protams, to var izlabot. Izvēlējos norādīt precīzu vietu, norādot Latvia. Pēc kaut kāda laika (šķiet, ka vairākām dienām, bet īsti neatceros) izmaiņas jau bija stājušās spēkā. Un nu atkal mans blogs ir atrodams meklējot gan “lapās latviešu valodā”, gan “Latvijas lapās”.

Līdz ar to, ja arī tava bloga vai Web lapas adrese nebeidzas ar .lv, tad iesaku doties uz Webmaster tools un norādīt ģeogrāfisko atrašanās vietu. Pretējā gadījumā varat zaudēt ievērojamu daļu apmeklētāju, kura atrastu jūsu resursu meklējot Google un norādot, ka vēlas rezultātus tikai no “Latvijas lapām”.

Go to Top