Daudz pēdējā laikā nācās lasīt un dzirdēt par Mozaīkas rīkoto pasākumu krastmalā. Starp daudzajiem viedokļa paudējiem ļoti daudz bija tādu, kas izteicās vairāk kā negatīvi. Pēc tam, kad internetā parādījās brīvi pieejama Mozaika.lv lietotāju datu bāze runas atkal aizsākās ar jaunu sparu. Taču šoreiz bija nevis rīcības (datu zādzības) nosodījums, bet attaisnojums, jo Mozaīka esot to pelnījusi. BlackHalt rakstā parādījās interesanti jautājumi sakarā ar to, kādi dati ir ievākti par biedriem. Visa šī rezultātā es nolēmu, ka vajadzētu sakontaktēt kādu cilvēku no otras puses, kas varētu pastāstīt savu skatījumu gan par pasākumu krastmalā, gan datu zādzību utt. Viens no sabiedrībā zināmākajiem šādiem cilvēkiem ir Kārlis Streips. Tieši ar viņu sakontaktēju un uzdevu dažus mani interesējošus jautājumus. Uzreiz jāsaka Kārlim paldies, ka viņš tik ātri uz tiem atbildēja. Paldies!
Turpinājumā jautājumi ar atbildēm, kā arī beigās mans komentārs par visu šo. Tā kā jautājumi tika uzdoti ar epasta starpniecību un tikai vienā sesijā (viena vēstule ar jautājumiem un viena vēstule ar atbildēm), tad atspoguļojumā ir nedaudz mainīta jautājumu kārtība, kā arī saruna neliekas tik dabiska, kāda tā būtu verbālā komunikācijā.
(more…)
Daudz pēdējā laikā nācās lasīt un dzirdēt par Mozaīkas rīkoto pasākumu krastmalā. Starp daudzajiem viedokļa paudējiem ļoti daudz bija tādu, kas izteicās vairāk kā negatīvi. Pēc tam, kad internetā parādījās brīvi pieejama Mozaika.lv lietotāju datu bāze runas atkal aizsākās ar jaunu sparu. Taču šoreiz bija nevis rīcības (datu zādzības) nosodījums, bet attaisnojums, jo Mozaīka esot to pelnījusi. BlackHalt rakstā parādījās interesanti jautājumi sakarā ar to, kādi dati ir ievākti par biedriem. Visa šī rezultātā es nolēmu, ka vajadzētu sakontaktēt kādu cilvēku no otras puses, kas varētu pastāstīt savu skatījumu gan par pasākumu krastmalā, gan datu zādzību utt. Viens no sabiedrībā zināmākajiem šādiem cilvēkiem ir Kārlis Streips. Tieši ar viņu sakontaktēju un uzdevu dažus mani interesējošus jautājumus. Uzreiz jāsaka Kārlim paldies, ka viņš tik ātri uz tiem atbildēja. Paldies! Turpinājumā jautājumi ar atbildēm, kā arī beigās mans komentārs par visu šo. Tā kā jautājumi tika uzdoti ar epasta starpniecību un tikai vienā sesijā (viena vēstule ar jautājumiem un viena vēstule ar atbildēm), tad atspoguļojumā ir nedaudz mainīta jautājumu kārtība, kā arī saruna neliekas tik dabiska, kāda tā būtu verbālā komunikācijā.
Šobrīd lielu ažiotāžu internetā sacēlusi informācija par to, ka internetā ir brīvi pieejama Mozaika.lv lietotāju datu bāze, kurā atrodami 153 cilvēki.
* Kā Jūs vērtējat to cilvēku rīcību, kuri šādu informāciju publicējuši?
* Datu bāzē pieejami ne tikai personu vārdi, uzvārdi, bet arī amati, adreses, telefonu numuri un personu kodi. Ja es varu saprast kāpēc tiek prasīts vārds, uzvārds, adreses un telefonu numuri, nevaru saprast, kādēļ jāievāc informāciju par personu ieņemamajiem amatiem un personu kodiem. Vai Jums ir zināms šādas rīcības pamatojums un ja ir, kāds tas ir?
* Kā vērtējat to, ka Linda Freimane ir norādījusi nepatiesus datus par sevi datu bāzē (piemēram, personas kods 444444-44444, adrese Rīga), savukārt no citiem prasīti precīzi dati?
* Vai pēc šī gadījuma ir mainījusies Mozaika.lv darbība (piemēram, pārdomāta lietotāju datu aizsardzība vai tml.), kā arī vai Jums ir zināms kā šajā datu bāzē atrodamos cilvēkus ietekmē tas, ka viņu vārdi tagad ir zināmi visiem. Ja ir, tad kā tas ir ietekmējis? Kārlis: Par Mozaīku es Jums neko nevaru pastāstīt, jo neesmu šīs organizācijas valdes loceklis, esmu vienkāršs biedrs.  Jautājumi, kurus uzdevāt, būtu uzdodami organizācijas vadībai.  No savas puses vienkārši varu teikt, ka hakeri pasaulē darbojas dažādu nolūku dzīti, bet viņus visus vieno kretinisms. Ko Jūs domājat par tādiem pasākumiem kā Praids? Vai šis ir prātīgākais mērķis kā sasniegt to, ko dalībnieki afišē (t.i. iecietību sabiedrībā utt.)? Kāpēc homoseksuālie pāri vēlas tiesības laulāties? Piemēram, kādas ir tās tiesības, kuras ir laulātajiem pāriem, bet nav homoseksuāliem pāriem? Vai šīs tiesības nevar iegūt citos juridiskos ceļos? Kārlis: Par Draudzības dienu pasākumu (Mozaīka vārdu "Praids" jau trīs gadus nelieto).  Mani nudien mulsina pārliecība, kāda virmo lielā Latvijas sabiedrības daļā proti -- viss jau būtu labi, ja vien geji paliktu aiz savām slēgtajām durvīm un netraucētu citus.  Par iecietības vairošanu vai nevairošanu te īpaši runas nevar būt, jo iecietība vai tās trūkums tomēr ir individuāls jautājums.  Cilvēks, kuram starp ausīm ir vismaz drusciņ intelekta, droši vien pats var nonākt pie atziņas, ka teikt, ka "visi geji" ir slikti, ir maigi sakot muļķīgi, savukārt, ja nepatīk Gājiens par vienlīdzību Rīgas krastmalā, tad mierīgi tajā dienā var doties uz Mežaparku vai palikt mājās, jo attiecīgo cilvēku pasākums tomēr neskar.  Draudzības dienas pilda vairākus mērķus.  Pirmkārt, tās sabiedrībai atgādina, ka tajā ir arī LGBT cilvēki, kuri nav ar mieru atrasties kaut kur dziļās aizkulisēs.  Otrkārt, tās atgādina tiem LGBT cilvēkiem, kuri joprojām slēpjas minētajās aizkulisēs, ka ir iespējams sapurināties, atrast sevī drosmi, un piedalīties LGBT sabiedrības procesos, un protams ne tikai Draudzības dienās.  Tas, protams, atkal ir dziļi individuāls jautājums, taču kopumā man gribas domāt, ka gados jauna lesbiete Pampāļos būs stipri izmisusi par to, ka viņai nekur sabiedrībā nav redzams atbalsts vai pat kaut kas līdzīgs.  Tas, starp citu, ir viens no vairākiem iemesliem, kāpēc es personīgi to, ka esmu gejs, neesmu slēpis nekad.  Treškārt, Draudzības dienu pasākums atgādina Eiropai, ka Latvija nav pilnīgi tumsonīga banānu republika, lai gan par pretējo, protams, liecina gan "kristīgie" protestētāji, kuri attiecīgajā pasākumā demonstrē savu prāta aptumsumu, gan arī mūsu valsts brašie politikāņi, kuru par Draudzības dienām teiktais ar retiem izņēmumiem svārstās starp nepārdomātiem līdz pat gluži ļaunprātīgiem izteicieniem.  Patīk tas kādam vai ne, bet Latvija iestājoties ne tikai Eiropas savienībā, bet arī Eiropas padomē, Apvienoto Nāciju organizācijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā u.tml., uzņēmās veselu strīpu cilvēka tiesību pienākumu, tajā skaitā arī nediskriminēt pret cilvēkiem uz seksuālās orientācijas pamata.  Tajos gadījumos, kad Rīgas dome cenšas DD pasākumu aizliegt, un tajos gadījumos, kad Latvijas likumdevējs uzskata, ka pareizais cilvēks Saeimas Cilvēka tiesību komisijas vadītāja amatam ir ķērcošs homofobs, kļūst skaidrs, ka šos principus vismaz to gara nozīmē Latvija tomēr neievēro.
Ceturtkārt, Draudzības dienas nudien atgādina arī par pietiekami konkrētām lietām un jā, arī par to, ko Jums labpatīkas nosaukt par "tiesībām laulāties".  Patlaban viss Latvijas valstiskais un administratīvais aparāts ir tendēts uz tikai vienu starpcilvēku attiecību modeli, proti -- viens vīrietis un viena sieviete, kuri savstarpēji ir noslēguši procesu, kas saucas laulības, vēlams baznīcā bet, ja ļoti vajag, tad arī zagsā.  Visa cita veida attiecības ir noraidāmas, un te, starp citu, nebūt nav jārunā tikai par homoseksuāliem ļaudīm.  Te var ņemt arī "kristieša" Baštika ālēšanos televīzijā par to, ka ģimenēs, kurās māte viena pati audzina bērnus, lielākoties ir atrodami "dzīves neveiksminieki".  Būtiskais fakts ir tāds, ka Latvijā jau ļoti sen tradicionāli laulāti pāri nav vienīgais, un iespējams nav pat dominējošas savstarpējo attiecību modelis.  Runa būtībā nav par "laulībām", runa ir par partnerattiecību reģistrēšanu ar visu no tā izrietošo.  Runa ir par pietiekami konkrētām lietām, kas saistās ar personīgām, likumiskām un mantiskām tiesībām.  Es tās visas te neatkārtošu, mudināšu gan Jūs, gan arī iespējamos Jūsu bloga lasītājus apmeklēt vietni internetā, kur tas viss ir salikts pa plauktiņiem:  http://www2.mozaika.lv/?lang=1&mid=39.  Tās visas ir lietas, kuras nav jēdzīgi nodrošināt vienas, bet ne citu kategoriju pāriem.  Protams, būs atsevišķi dabas bērni, kuriem no tā izrietēs, ka tiesības būtu nodrošināmas arī vīrietim ar kazu, sievietei ar savu brāli, cilvēkam ar līķi u.tml., bet tas ir infantīlisma piemērs un pieņemsim, ka Jūs to saprotat. Esmu redzējis dažādus statistikas datus par to, cik % no sabiedrības ir netradicionālo seksuālo orientāciju pārstāvjiem. Daudziem arī zināms, ka statistika mēdz melot. Līdz ar to vēlos jautāt - kā Jums šķiet, cik % no sabiedrības varētu būt ar netradicionālu seksuālo orientāciju? Kārlis: Kas attiecas uz "netradicionālās" seksuālās orientācijas pārstāvju skaitu.  Pirmkārt, vārdu "netradicionalās" es lieku pēdiņās tāpēc, ka nekā netradicionāla par homoseksuālismu nav.  LGBT cilvēki pasaulē ir bijuši vienmēr un absolūti neatkarīgi no tā, cik atbalstoša vai neatbalstoša ir bijusi viņu apkārtējā vide.  Ja par cilvēka seksualitātes jautājumiem rakstīt par vajadzīgu atrada Bībeles autori, tad ir skaidrs, ka LGBT cilvēki bija arī tad.  Konkrēti zinām, ka tādi bija senajā Grieķijā, senajā Romā.  Nav tāda laikmeta cilvēces vēsturē, kur viņi būtu pazuduši pavisam.  Tas, starp citu, uzskatāmi demonstrē, cik idiotiska ir pārliecība, ka geji ir tikai izlaidīgi un, ja mazliet pacenstos, varētu tādi nebūt.  Pirmkārt, no tā izriet, ka heteroseksuāli cilvēki, ja mazliet pacenstos, varētu kļūt par gejiem, bet vēl vairāk tas tomēr rada jautājumu par to, kurš cilvēks "izvēlēsies" būt par tādu, kuru dedzina uz sārta vai, kā tas bija PSRS laikos, ieslodzī psihenē.  Vienu vārdu sakot, nav iemesla domāt, ka Latvijas Republikā šādu ļaužu ir vairāk vai mazāk kā cituviet pasaulē, tātad, kaut kur starp pieciem un 10 procentiem.  Te jāatceras, ka vaina nav, kā Jūs rakstāt, statistikā kā tādā, vaina ir atbildēs, kādas cilvēks dod, kad mājās ierodas svešs onkulis un sāk uzdot visādus jautājumus.  Tā pati gados jaunā lesbiete Pampāļos diez vai tādā situācijā pateiks "es arī". Ja vēl vēlaties kaut ko piebilst, tad to var darīt pie šī punkta. Kārlis: Pēdējais, ko vēlos piebilst Jums un Jūsu bloga lasītājiem, būtu šāda doma:  Stāstot rupjas anekdotes par LGBT cilvēkiem, paužot savu pārliecību, ka viņi visi ir izlaidušies, garā kropli, droši vien saslimuši ar AIDS u.tml., ir pat ļoti iespējams, ka Jūs runājat par kādu sev tuvu cilvēku.  Atšķirībā no citām sabiedrības grupām (tumšādaini cilvēki, vīrieši un sievietes), LGBT cilvēkam nekas uz pieres nav rakstīts.  Varu bez īpašām šaubām apgalvot, ka katrs no Jums pazīstat kādu LGBT cilvēku.  Ja šis cilvēks nav izvēlējies ar Jums par to runāt, tad varbūt tas ir vairāk Jūsu, un nevis viņa dēļ.  Nav pilnīgi ne mazāko šaubu, ka vismaz daļai to 700 personu, kuras 31. maijā auroja pret Draudzības dienu pasākumu, ģimenē vai draugu lokā ir LGBT cilvēki.  Jā, vēsturē netrūkst gadījumu, kuros LGBT cilvēks atrod, ka visa ģimene no viņa novērsušies, bet tas tomēr būs izņēmums.  Nākamreiz, kad uz mēles parādīsies kāda no minētajām rupjībām, padomājiet lūdzu, kā Jūs justos, ja zinātu, ka tajā brīdī Jūs runāsit par savu māsu, savu skolas biedru, savu brāļa dēlu, savu kolēģi darbā, un jā, varbūt arī par savu tēvu vai māti.  Gribētos cerēt, ka tādā gadījumā Jūs šādas negācijas nepaustu.  Un tāpēc gribētos lūgt, tādas nepaust vispār.  Gribas cerēt, ka Jūs tomēr esat drusciņ labāk audzināts.  Tam, ka es esmu gejs, nav absolūti ne mazākā sakara ar Jūsu dzīvi, nedz arī ar Latvijas un tās sabiedrības dzīvi.  Pie demogrāfiskās krīzes es nudien neesmu vainojams, manā dzīvē nav pilnīgi nekā tāda, kas liegtu Jums veikt tās funkcijas, kuras ir nepieciešamas, lai radītu jaunu latvieti.  Noteikti Jums ir uzmundrinoši zināt, ka tā Jūs varat rīkoties kaut vai tūlīt pat, protams, ar priekšnoteikumu, ka ir gatava piedalīties arī visnotaļ nepieciešamā otra persona.  Kristīgo baznīcu es neapdraudu pat ne mazākā mērā, ja kas, pats esmu aktīvs ticīgais.  Es nekādā veidā nekorumpēju Latvijas jaunatni, to nedara arī Draudzības dienu pasākums.  Tas nevis liek bērniem un jauniešiem kļūt par LGBT cilvēkiem, bet gan viņiem parāda, ka sabiedrībā ir arī šādi cilvēki un, vēl vairāk, ja kaut kad dzīvē viņi sajutīs arī sevī tādu cilvēku veidojamies, tad tas nebūs nekas briesmīgs, noraidāms vai iznīdējams. Intervijas beigas Nedaudz biju vīlies, ka par pirmajiem jautājumiem Kārlis ar savu viedokli negribēja dalīties. Bet prieks, ka vismaz par pārējiem jautājumiem bija garas un izsmeļošas atbildes. Taču caur tekstiem ir jūtams zināms aizkaitinājums, bet tas ir saprotams. Pret šādu sabiedrības spiedienu stāvēt uz stingrām kājām ir ļoti grūti. Noslēgumā gribu pastāstīt to, kā es skatos uz visu šo. Pirmkārt – tas ka pasaulē un arī Latvijā ir LGBT (turpmāk lietošu šo, no Kārļa aizgūto, apzīmējumu) cilvēki ir pavisam normāla parādība. Ja cilvēkam ir kāda saprašana par to, kā attīstās cilvēka smadzenes, lieliski zina, ka cilvēkiem seksuālā orientācija tiek noteikta pirmajos mēnešos, kamēr bērns atrodas mātes vēderā. Ja kādam nav par to zināšanu, prasiet, pastāstīšu teoriju. Tāpēc doma par to, ka būt par LGBT ir garīga izvirtība ir pilnībā aplama. Cita lieta ir tas, kā savu esību izrāda attiecīgie cilvēki. Man nav nebūtu nekādu pretenziju uzturēties vienā telpā ar kādu LGBT cilvēku. Jā – varbūt tas kādā brīdī izraisītu nedaudz izbrīnu vai kā citādi, jo nevienu no LGBT nepazīstu (gan jau ka pazīstu, bet viņi mani par to nav informējuši vai kā citādi to neizrāda). Tas pats Kārlis Streips. Nu nevērtēju es viņu sliktāk kopš uzzināju, ka viņš ir gejs. Citādi būtu, ja šie cilvēki man redzot veiktu kādas darbības, kuras man liktu justies neērti. Piemēram, divu geju publiska čubināšanās nebūtu kaut kas tāds, ko man jāredz. Par pasākumu krastmalā… Ir tāpat kā iepriekš jau teicu. Ja viņi grib ar plakātiem rokā iziet un parādīt “mēs esam” – lai iet. Mani tas netraucē. Bet ja pēc tam televīzijā man jāredz, ka džeki iespīlējušies ādas stringos dod mutes citiem džekiem, tad tas jau vairs nav pieņemami. Nesaku ka tā notiek Latvijā, bet ja kas tāds būtu, es būtu pret šādu gājienu. Savukārt, ja tādi kādi viņi ir ikdienā sabiedrībā viņi iziet arī gājienā – kāpēc ne? Lai dotu par sevi ziņu sabiedrībai nav jāparāda savas atšķirības visās detaļās. Pietiek, ja parādat, ka tādi esat. Par Mozaika.lv datu zādzību… Nu tā ir cūcība un neko tur daudz izteikties negribu. Cik diez mierīgi varētu vakaros gulēt šie zagļi, ja tas, ka attiecīgie vārdi tika publicēti, stipri ietekmētu kādu no tur minētajiem cilvēkiem? Jā – Kārlim Streipam tas neko nemaina. Bet varbūt kāds cits tagad nezina kā lai mierīgi iziet uz ielas vai iet uz darbu. Uzreiz jāsaka, ka ja komentāros būs kādas rupjības, tad tādi komentāri netiks apstiprināti. Kārļa Streipa foto no politika.lv