Par IT, programmēšanu, Personal finance un dzīvi
Archive for May, 2008
SSJ.lv un SIA “Media stanD” spameri?
8Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Man ļoti nepatīk spameri. Viena lieta ir, ja kāds iepazīstinot ar jaunu servisu, atsūta informatīvu epastu vai sadarbības piedāvājumu. Par tādiem es traci neceļu. Savukārt ja spams notiek bloga komentāros vai kā šoreiz Skype, tad tas man nemaz nepatīk. Uz šo ierakstu pamudināja tas, ka censoņi no ssj.lv par savu sludinājumu dēli iespamoja man Skype.
Pieļauju, ka šādu traucēkli saņēma vēl vairāki Skype lietotāji, kuri pie savas atrašanās vietas norādījuši Jelgavu. Cik tāda iejaukšanās ir zolīda, spriediet paši. Man tāda rīcība šķiet ļoti nepieņemama un vērtēju viņu kā censoņu mēģinājumu reklamēt grimstošu un nevienam nevajadzīgu servisu.
Intereses pēc paskatījos kam pieder domeins ssj.lv. Kā izrādās tas pieder SIA “Media stanD”. Viņi nodarbojas ar tādu biznesa modeli, kurš lieliski iet kopā ar spamošanu Skype. Proti, viņi ir no tiem, kas piedrazo pastkastītes ar dažādiem reklāmas bukletiem. Turklāt papildus tam piedāvā izvietot reklāmas bukletus aiz automašīnu vējstiklu tīrītājiem. Te var palasīt vairāk par spameriem SIA “Media stanD”, kas piedrazo ne tikai digitālo pasauli, bet arī nodarbojas ar uzbāzīgu un nevēlamu reklāmu ārpus digitālās pasaules.
Par blogu katalogu Tautietis.lv
2Pirms 3 gadiem
Jau kādas pāris nedēļas darbojas blogu katalogs Tautietis.lv. Pietiekoši ilgs laiks ir pagājis, lai sāktu vērtēt projektu. Centīšos izteikties objektīvi (cik nu objektīvi var tikt izteikts subjektīvs indivīda viedoklis) un ja kaut kur būšu kļūdījies kaut ko pārpratis, ceru, ka labosiet.
Tautietis.lv ir blogu katalogs, kuru uztur Senteevs. Darbojas pasākums uz gatavas platformas. Kā saka pats Senteevs:
Mana iecere jau labu laiku bija izveidot Latvijas blogotāju kartotēku jeb vietu, kur visi latviešu blogi stāv smuki salikti pa plauktiņiem tā, lai katrs, kam interesē specifiska tēma, var atrast kāda cita indivīda viedokli par attiecīgo lietu.
Man uzreiz rodas pirmās pretenzijas pret formātu. Proti, “Tautietis.lv” skan ļoti nacionāli. Nacionālo ievirzi pastiprina arī tas, ka “latviešu blogi”. Ja es neesmu latvietis, bet rakstu latviešu valodā, tad es šajā kartotēkā neesmu vēlams? Ja rakstu angļu valodā, bet esmu latvietis, tad arī neesmu vēlams? Nacionāla taciņa ir pārāk šaura, lai būtu pietiekami interesanta un noderīga konkrētajā gadījumā.
Par blogu pievienošanas principu. Man nepatīk, ka katru blogu var ielikt tikai vienā kategorijā. Latvijā ir tikai daži nišas blogi, līdz ar to likt blogus tikai kādā vienā kategorijā ir aplami. Trūkst birku (tagu) atbalsts. Ja nav vēlmes ļaut blogus izvietot vairākās kategorijās, tad vajadzētu ļaut līdzīgas tematikas blogus apvienot ar birku palīdzību.
Ja tiek veidots liels blogu katalogs, tad blogus vismaz sākotnēji jāpievieno kataloga īpašniekam vai jāļauj citiem aktīvistiem pievienot ne tikai savus blogus, bet arī citus. Savukārt tagadējais formas noformējums ir tāds, kurš nosaka, ka var pievienot tikai savu blogu (formu lauki: Jūsu bloga url, Jūsu bloga apraksts…).
Ar šāda veida katalogiem ir tā, ka lielo blogu autori teju nekad neies paši savus blogus pievienot konkrētajiem resursiem. Viņiem katalogi nav vajadzīgi, jo viņus tāpat visi vai vismaz liela daļa zina. Katalogi nepieciešami galvenokārt maziem blogiem. Savukārt, ja katalogā nav lielo blogu, tad katalogs nekad nebūs pilnīgs, bet cik liela jēga ir no nepilnīga kataloga?
Pamanīju, ka vienam blogam pat ir piešķirts kaut kāds Rangs. Bet kāda ir šī ranga nozīme? Tā arī nekur paskaidrojumu neatradu.
Lai nu kā, ideja ir laba. Pats kādu laiku atpakaļ gribēju šādu lietu izveidot. Vienīgi es būtu izmantojis citādu pieeju. Par to kādu, šoreiz nestāstīšu. Ja nu tomēr sadomāju kādā brīdī to tomēr izveidot. Senteevam ieteiktu padomāt vai tiešām ir jāuztur nacionālo noti, kā arī vai nebūtu laiks blogus pašam pievienot nevis gaidīt, kad nu visi rindiņā nāks un par sevi dos kādu ziņu.
“Zend Framework in Action” review
1Pirms 3 gadiem
Īsti nezinu, kā tālāku tekstu nosaukt. Apskats, recenzija vai vēl kā citādi. Lai nu kā, esmu izlasījis grāmatu “Zend Framework in Action” (ZFiA) un vēlos padalīties ar informāciju par to, kas kurā grāmatas nodaļā rakstīts, kā arī kas manuprāt no rakstītā ir īpaši noderīgs un kas nav pateikts. Uzreiz jāpiebilst, ka grāmatas versija, kuru lasīju bija “Nepabeigts melnraksts” stadijā. Taču neskatoties uz to, ka līdz grāmatas izdošanas brīdim tajā var notikt nelieli papildinājumi, pamatlietas nemainīsies. Brīdinu – apraksts sanācis nedaudz pārāk garš.
Kā jau liecina nosaukums, ZFiA ir grāmata par Zend Framework. Šo grāmatu sarakstījuši 3 autori: Rob Allen, Nick Lo un Steven Brown. Visi savas jomas lieli speciālisti. Grāmata ir sadalīta 3 daļās un tai ir divi pielikumi. 3 lielās daļas satur kopā 16 mazākas sadaļas, kuras aptver visus būtiskākos Zend Framework laukus. Šobrīd grāmatai ir 279lpp, bet tā kā izmantotais fonts ir visai smalks, tad iekļautās informācijas apjoms ir liels. (more…)
Kāpēc nestrādā iepriekš iedomāts dienas režīms?
7Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Pirms nedaudz vairāk kā mēneša biju izdomājis, ka produktivitātes celšanas dēļ sakārtošu savu dienas režīmu pa stundām, atvēlot katrai stundai kāda konkrēta darba darīšanu. Pagājis mēnesis un varu pateikt, ka vismaz man šī ideja nenostrādāja tā kā plānots. Varbūt kāds arī var darīt visu stipri noteiktā secībā, bet es nevaru.
Tam ir vairāki iemesli. Pirmais ir tāds, ka visas dienas nav vienādas. Līdz ar to kādā dienā ir vairāk iedvesmas pieķerties kādas konkrētas lietas darīšanai, bet kādā citā nē. Piemēram, vienu dienu varu daudz programmēt, bet citu dienu vairāk lasīt kādu izglītojošu grāmatu utt.
Otrs iemesls ir dažādu traucēkļu esamība. Piemēram, ja ir kaut kur jāaizbrauc, kaut uz kādu stundu, tā dienas režīms izjūk un to vairs īsti sakārtot nevar.
Trešais iemesls, kas īstenībā ir otrā iemesla apakškopa, ir tādi traucēkļi, kuri novērš uzmanību. Piemēram, līdz šim visu laiku man stāv atvērts epasta klients, vienā Firefox cilnē darbojas Google Reader, fonā dzīvojas arī dažādi IM klienti, kā arī grūti atturēties no vēlmes ik pa laikam atsvaidzināt nekur.lv utt.
Visa šī rezultātā esmu nolēmis mēģināt jaunu dienas režīmu. T.i. – darīt nevis visu pa stundām, bet atkarībā no termiņiem/iedvesmas kādu konkrētu lietu, turklāt veltīt tai gandrīz visu darba dienas stundu kopumu. Kā arī pamazām sāku atteikties no Google Reader nepārtrauktas uzmanīšanas, kā arī citu ar interneta saistītu traucēkļu likvidēšanu uz darba laiku. Esmu pat pamēģinājis uz laiku izraut interneta vadu – produktivitātes kāpums tādos brīžos ir lielisks. Vienīgi vada raušana laikam ir pārāk kardināls solis, tāpēc mēģināšu vienkārši neizmantot internetu bez īpašas vajadzības. Tad nu redzēs, kā izdosies.
Pārdomas par sabiedrību
0Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Dzelzceļa stacija, parki, autobusu pieturas vietas, ielas … Cilvēku atrašanās tajās ir kā dzīves kino. Šajā kino nav galvenās lomas un nav otrā plāna aktieru. Neskatoties uz visai lielo haosu, kas valda aktieru vidū, visu kolektīvu, ko mēdz dēvēt arī par sabiedrību, vada lielisks režisors. Šim režisoram nav sejas, nav locekļu, bet tas atstāj ietekmi uz visiem aktieriem. Režisoru mēdz dēvēt dažādos vārdos. Citi viņu sauc par dzīves modeli, citi par morāles normām, citi vēl citādi. Lai kādu vārdu mēs režisoram dotu, tas nemaina viņa funkcijas. Šīs funkcijas izpaužas aktieru savstarpējās saskarmes vadīšanā. Finālā tiek iegūts lielisks kino. Ne vienmēr kino ir tāds, kuru es varētu augstu novērtēt, bet es arī neesmu nekāds ideālais vērotājs un vērtētājs. Skaties uz šo pašu kino no cita aktiera perspektīvas visticamāk tiks iegūts cits vērtējums. Jo aktieri atrodas ne tikai dažādās fiziskajās pozīcijās, bet to zināšanu līmenis atšķiras. Zināšanām nav jābūt tādām, kuras apliecina zinātniskie grādi. Tām ir jābūt par citiem aktieriem. Par to, kāpēc konkrētais aktieris izpilda vai neizpilda režisora dotos norādījumus. Līdz ar to šis kino nevar būt slikts vai labs, jo nav iespējams noteikt precīzus vērtēšanas kritērijus. Sabiedrības kino vērtējams kā lielisks un nekā citādi.
Interesanti kāpēc kino citās valstīs sanāk citāds. Pat ne valstīs. Pietiek nomainīt Rīgu pret kādu mazāku pilsētu un būs pavisam citāda tipa kino. Tas liek domāt par to, kas ietekmē to, kāds kino finālā sanāk. Un cik vienas filmas aktieru iekļaušana citā aktieru grupā stipri maina kopējo rezultātu.
Dzirdu kādu sakām, ka ne jau režisors ir noteicošais, bet scenārija autors. Tas ir tas pats tips, kuru dēvē par Likteni. Bet ziniet, scenārijus mēdz pārrakstīt. Un arī režisorus mēdz nomainīt. Tāpēc pirms teikt, ka jums kino nepatīk, padomājiet vai esat darījis pietiekami, lai komunicējot ar režisoru un scenārija autoru, kopējo kino uzlabotu. Un tikai tad, kad nemelojot sev varēsiet pateikt, ka esat darījis visu, kas jūsu spēkos, drīkstat teikt, ka šis kino, kura aktieris esat arī jūs, ir nekam nederīgs.
Drīzumā grāmatas Zend Framework in Action recenzija
0Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: PHP utml.
Kā jau būsiet pamanījuši, esmu nostājies uz Zend Framework apgūšanas ceļa. Kādu laiku atpakaļ biju pa kreisajiem ceļiem sameklējis grāmatas Zend Framework in Action stipri pavecu versiju. Jautāsiet – kā var būt paveca versija? Ļoti vienkārši. Šī grāmata joprojām ir tapšanas stadijā un tai tiek pieslīpētas pēdējās nodaļas. Savukārt tā versija, kuru biju ieguvis es, bija labi ja puse no tā, kas ir tagad uzrakstīts. Turklāt vecajā versijā bija arī vairākas kļūdas. Taču nu es esmu ieguvis pašu svaigāko grāmatas versiju (neejot kreisos ceļus), kuru tagad cītīgi lasu. Kad lasīšana būs pabeigta, uzrakstīšu recenziju, iekļaujot tajā informāciju par to, kas grāmatā atrodams, kādi iespaidi rodas grāmatu lasot (pozitīvi, negatīvi) utt. Tāpēc, ja jums ir vēlme uzzināt sīkākus iespaidus par grāmatu, neaizmirstiet šeit iegriezties pēc kāda laika. Kā arī – ja jums ir kādi īpaši jautājumi par grāmatu un tajā atrodamajām lietām, droši rakstiet komentāros zem šī raksta. Ja jautājumi būs, tad uz daļu atbildēšu komentāros, bet uz daļu pie recenzijas (atkarībā no tā kāda tipa jautājumi tiks uzdoti).
Kas jauns gaidāms PHP6 un PHP5.3 ?
6Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: PHP utml.
Jau vairākas reizes esmu lasījis dažādus aprakstus par to, kas jauns gaidāms PHP6 un PHP5.3. Pēc katras šādas reizes bija radusies vēlme uzskaitīt jaunievedumus un pastāstīt tos tiem, kas neko par jaunievedumiem nav dzirdējuši vai dzirdējuši pavirši. Beidzot saņēmos.
IBM.com ir nopublicēts raksts “The future of PHP“, kurā smuki uzskaitītas lietas, kuras parādīsies jaunajās PHP versijās, kā arī kuras pazudīs. Es viņas uzskaitīšu, bet ja gribat palasīt sīkāk, kā arī redzēt dažus īsus koda piemērus, tad dodieties uz augstāk pieminēto rakstu.
Jaunievedumi PHP6
Uzlabots Unicode atbalsts. Vairākās kodola funkcijās būs nodrošināta iespēja darboties ar Unicode stringiem (virknēm).
Namespace atbalsts. Šī ir lieta, kuru gaida daudzi, kas aktīvi izmanto OOP principus savos skriptos. Namespace atbalsts nodrošina to, ka turpmāk vairs nebūs nepieciešams domāt par to, ka jāizmanto unikāli klašu nosaukumi. T.i. ja agrāk kāds bija uzrakstījis klasi PDF_generator un šo klasi jūs jau savos kodos izmantojāt, bet gribējāt izveidot savu implementāciju ar tādu pašu nosaukumu, tad jūs to nevarējāt izdarīt. Bija jātaisa klasi liekot tās nosaukumam kādu prefiksu vai pavisam citādu nosaukumu. Savukārt, ja ir Namespace atbalsts, tad nav problēmu izmanto kāda cita rakstītu klasi PDF_generator un jūsu paša rakstītu klasi PDF_generator. Iespējams, ka izteicos neskaidri, tāpēc, ja nav skaidrības kas ir Namespaces iesaku izlasīt šo rakstu. Nav gan labākais raksts, bet man kaut kur pazudusi saite uz vienu citu rakstu. Ja atradīšu – piemetīšu vēlāk klāt.
SOAP atbalsts būs iespējots pēc noklusējuma (PHP5 jau ir SOAP paplašinājums, bet tas pēc noklusējuma nav aktivizēts). SOAP ir protokols ar kura palīdzību savā starpā var sarunāties dažādas programmēšanas valodas.
XMLReader un XMLWriter atbalsts kodolā pēc noklusējuma. Kaut gan PHP manuālī teikts, ka XMLWriter atbalst kodolā ir jau tagad un nav speciāli jāpieinstalē, pretstatā XMLReader. Tā, ka šis mani nedaudz mulsina.
Lietas kuras no PHP pazudīs
magic_quotes
register_globals
register_long_arrays
safe_mode
Sīkāk šīs četras lietas neaprakstīšu, jo ja programmējat PHP, tad zināsiet par ko iet runa.
Pazudīs ASP tipa PHP tagu atbalsts. Tātad ja izmantojāt savos skriptos <% %>, tad pienācis laiks aizstāt tos ar <?php ?>.
Pazudīs FreeType1 un GD1 bibliotēku atbalsts.
Arī ereg vairs netiks atbalstīts, tā vietā jāizmanto preg funkcijas. Tātad ereg() un eregi() vietā preg_match(), bet ereg_replace() un ereg_replacei() vietā jāizmanto preg_replace().
Daļa no PHP6 jaunievedumiem tiks ieviesti arī PHP5.3.
Piemēram, Namespace atbalsts un XMLReader un XMLWriter būs kodolā pēc noklusējuma.
Bez jaunām funkcijām PHP5.3 būs arī ievērojams ātrdarbības pieaugums salīdzinājumā ar PHP 5.2 (līdz pat 30%).
Ja es kaut ko aizmirsu vai kaut kur saputrojos – labojiet komentāros.
Cik liela daļa no RSS abonentiem ir “miruši”?
4Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Blogošana
Varbūt vārds “miruši” nav īsti vietā, bet tieši tāpēc viņš ir pēdiņās. Uz šādām pārdomām mani uzvedināja nesen veiktā migrācija uz citu domeinu un tam līdzi nākošā migrācija uz citu RSS barotnes adresi.
Lieta tāda, ka no visiem RSS abonentiem, kurus uzrāda Feedburner tikai aptuveni 60% ir sākuši izmantot jauno adresi. Turklāt iespējams, ka starp šiem 60% ir arī kādi jauni lasītāji – tātad reālais nomigrējušo lasītāju skaits ir pat vēl mazāks. Līdz ar to varam veikt sīkākus secinājumus, pieņēmumus. Ja 40% joprojām izmanto veco adresi, tad:
1) viņi nav pamanījuši manu paziņojumu, bet ir regulāri RSS lasītāji;
2) viņi nav pamanījuši manu paziņojumu, jo neskatoties uz to, ka RSS barotne ir pievienota viņu RSS agregatoram, viņi manus ierakstus nemaz nelasa;
3) liela daļa no viņiem ir dažādi boti;
4) kļūda uzskaitē.
Katram no šiem punktiem atbilst kāds procents no tiem, kuri nav nomigrējuši uz jauno RSS adresi. Līdz ar to, ja pieņemam, ka 1.punktam atbilst kādi 10 procenti no atlikušajiem 40 procentiem, kas varētu būt visai reāli, tad pārējie ir “mirušie” abonenti. Tātad boti, tādi kuri abonē, bet nelasa vai vienkārši kļūda statistikā.
Ko es ar šo gribu teikt? Tikai to, ka pirms priecāties par to, ka “manu RSS abonē jau 100, 500 vai 1000″ lietotāji – padomājiet par to, cik liels % no šiem lietotājiem tiešām ir reāli lasītāji nevis “mirušie” abonenti.
Ilgtermiņa finanšu plānošana
20Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Finanses
Es jau kādu laiku uzskaitu visus izdevumus/ienākumus. Paskatoties datus pusgada griezumā redzu, ka varu uz priekšu prognozēt savus tekošos izdevumus. Tātad zinu cik man aptuveni katru mēnesi būs jātērē par kredītu pamatsummas atmaksu, cik par procentu atmaksu, cik par pārtiku, cik auto, cik sabiedrisko transportu, cik dažādos citos izdevumos utt. Protams, katru mēnesi summas nedaudz atšķiras, bet 3 mēnešu vidējie dati būs atkal līdzīgi vidējiem. Vēl zinu, ka tuvojoties novembrim būs lieli izdevumi par auto (OCTA, KASKO, apskate, apkope), kā arī jāveic dzīvokļa apdrošināšanu. Tātad vienu mēnesi izdevumi būs par ~ 1000Ls lielāki kā pārējos mēnešus.
Aptuveni varu prognozēt arī ienākumu līmeni. Līdz ar to varu arī mēģināt veikt ilgtermiņa plānošanu izdevumiem. Ņemot vērā to, ka gada beigās būs krietni lielāki izdevumi, visu gadu būtu jāveic papildus uzkrājumi. Tātad, ja uzkrājumus veicam no gada sākuma, tad tas sastāda 100Ls mēnesī, bet ja no gada vidus, tad 200Ls mēnesī. Taču cik daudzi no mums to dara? Varu pateikt par sevi, ka šo izdevumu pozīciju pavisam nebiju ņēmis vērā, jo līdz šim izdevumus plānoju īstermiņā. Tātad mēnesi-divus uz priekšu. Un tā ir liela kļūda. Izdevumus ir jāplāno vismaz gadu uz priekšu. Protams, to nevar izdarīt dienas laikā. Ir jāpēta to, kādas tieši pozīcijas prasa cik lielus izdevumus, kā arī kāda ir dinamika (attiecīgie izdevumi pieaug, samazinās vai ir aptuveni vienādi). Man šķiet, ka ja tagad sāktu uzskaitīt izdevumus/ienākumus, tad jau janvārī varētu sastādīt daudz maz sakarīgu pieļaujamo izdevumu plānu.
Ilgtermiņa plānošana palīdz izvairīties no spontānajiem pirkumiem. Piemēram, ja katru mēnesi ir ieplānots par 10% no ienākumiem uzlabot dzīves apstākļus, tad pie tā arī būtu jāturās. Savukārt, ja nekāda plāna nav un plānojam tikai mēnesi uz priekšu, tad ir visai liela iespējamība, ka izdarot kādu spontāno pirkumu būsim pārvērtējuši to, kā tas ietekmēs mūsu finansiālās iespējas ilgtermiņā. Īpaši tas ir attiecināms uz gadījumiem, kad šie pirkumi tiek finansēti no kredītu resursiem nevis brīvajiem uzkrājumiem. Protams, spontānos pirkumus var apkarot arī citos veidos. Vienu interesantu pamanīju ārzemju blogos pirms pāris dienām. Tas darbojas ieviešot sekojošu formulu: preces vērtība / X = nogaidīšanas dienas. Tātad pieņemot, ka X ir 25Ls, bet preces vērtība 100Ls, tad nodomājot pirkt attiecīgo preci, speciāli tiek nogaidītas 4 dienas, kuru laikā iespējams pārdomāt vai tiešām attiecīgā lieta ir vajadzīga, kā arī tiek pārbaudīts vai attiecīgo lietu nevar iegādāties izmantojot izdevīgākus nosacījumus.
Vēl viena lieta, pret kuru arī es esmu attiecies nevērīgi ir uzkrājumu veikšana. Jo ja mēs varam izplānot gadu uz priekšu standarta izdevumus, tad nevaram izplānot neparedzētas lietas, kuras var krasi mainīt ienākumu/izdevumu pozīcijas. Piemēram, darba zaudēšana, kādas slimības utt. Līdz ar to, ja plānojam izdevumus ilgtermiņā, tad plānojam arī uzkrājumus. Protams, citi saka, ka nav vērts uzkrāt, ja ir tāda inflācija kā pie mums, bet varat uzskatīt, ka inflācijas rezultātā zaudētā nauda ir maksa par drošības sajūtu.
Man ilgtermiņa finanšu plānošana vēl ir tikai sagatavošanās stadijā un zinu, ka šo gadu vēl nāksies aizvadīt pēc iepriekš izmantotās īstermiņas stratēģijas, bet zinu, ka nākamo gadu mēģināšu aizvadīt citādi.
Kā savus izdevumus plānojat jūs?
Lapa par Zend Framework
0Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: PHP utml.
Es pēdējās laikā mēģinu saprast kā notiek lietas pasaulē, kuru dēvē par Zend Framework. Teikšu kā ir – visai grūti un negribīgi šīs pasaules likumi padodas manai saprašanai. Iepriekš nebiju strādājis pēc kādiem PHP patterniem, tāpēc ir visai grūti pierast pie MVC, singleton utt. Turklāt Zend Framework ir sarakstīts izmantojot augsta līmeņa objektorientētās programmēšanas principus (vismaz man tā šķiet). Ar augsta līmeņa es domāju tādu, kur iekļauti teju vai visi objektorientētās programmēšanas principi. Tā kā biju dzīvojies pārsvarā uz PHP4, tad arī OOP prasa visai daudz jaunu lietu apgūšanu.
Tāpēc esmu nolēmis, ka veltīšu blogā speciālu lapu, kurā apkopošu saites uz dažādiem materiāliem par Zend Framework. Lai gadījumā ja vēl kāds sadomā lauzties šajā sistēmā, tad, lai viņam būtu kāds daudz maz sistematizēts resursu apkopojums no kura smelties zinības. Šobrīd resursu uzskaitījums ir visai haotisks, bet cerams, ka ar laiku tas tiks labots.