Archive for April, 2008

Uzmanību! Domeina maiņa no pup.lv uz endijs.com!

14
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Ar šo nelielo ierakstu vēlos paziņot, ka turpmāk mans blogs būs atrodams adresē http://endijs.com Līdz ar to ieteicams sākt izmantot jauno adresi, ja vēlaties arī turpmāk lasīt šo blogu. Sākotnēji būs redirekts (tiks aktivizēts 01.05.2008 00.00) no pup.lv uz endijs.com, bet tas ir tikai pagaidu risinājums. Ar laiku domeins pup.lv tiks izmantots citiem mērķiem, tāpēc nepaļauties uz to, ka vienmēr tiksiet redirektēti.

Līdz ar domeina maiņu ir mainījusies arī RSS adrese, tāpēc lūdzu piefiksējiet jauno: http://feeds.feedburner.com/endijs

Iespējams, ka jaunais domeins nav izvēlēts īpaši veiksmīgi, taču vismaz tagad nebūs nepareizas asociācijas. Turklāt jaunajam domeinam vajadzētu būt tādam, kurš veigli paliek atmiņā.

Līdz ar domeina maiņu ir nomainīts arī hostings. Tāpēc, ja gadījumā pamanat kādas kļūdas vai iztrūkstošas lietas, dodiet ziņu.

Pārdomas sakarā ar Boot.lv foruma lietotāju datu zādzību

4
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Nu tā. Uzreiz atvainojos visiem tiem, kam tēma “boot.lv foruma lietotāju datu zādzība” tuvākajās stundās jau būs piegriezusies, bet vēlos izteikt arī savas domas par attiecīgo incidentu.

Tātad ievadam. Kāds/kādi gudrīši sadomājuši, ka būtu forši izcelties un it kā izmantojot IPB (foruma dzinējs) ievainojamību (tā vismaz apgalvo boot.lv pārstāvji) nozaguši lietotāju datus. Šajos datos atrodami lietotāju vārdi, epastu adreses, paroles šifrētā, kā arī daudziem nešifrētā veidā. Es ekrānšāviņu netaisīšu, bet nocitēšu daļu no raksta, kurā boot.lv pārstāvji stāsta par notikušo:

Lietotāju dati un paroles ir pilnīgā drošībā jo datubāzē fiksētās paroles ir šifrētas un nevar tikt izmantotas.

Izlasot kaut ko tādu rodas jautājums. Kādēļ publiski melot? Ir tur paroles nešifrētā veidā. Ir! Es IPB neizmantoju un tāpēc nezinu vai tas mēdz glabāt paroles atklātā veidā. Kādām ir pieredze? Neskatoties uz to mēdz vai nemēdz rodas uzreiz divi jautājumi. Ja nemēdz – kādā bezsakarā datu bāzē atradās nešifrētas paroles? Ja mēdz – kādā bezsakarā IPB nepieciešamas nešifrētas paroles? Bet varbūt tās palikušas vēl no PHPBB laikiem. Pieļauju, ka tā arī ir.

Otra lieta ir attieksme. Nepietiek ar to, ka melojam tautai par to, ka paroles bija šifrētas, jāizrāda pilnīgu vienaldzību par faktu kā tādu. Citēšu Zigmāru (M79 un tātad arī boot.lv bosu):

Šito jau zinām. Vainīgais, kas nodeva datubāzi urķiem ir Egons Slavinskis (detalizētāks cilvēka portfolio http://www.draugiem.lv/friend/?3166184 )
Nekavējoties sauksim viņu pie kriminālatbildības.
Tā kā Egona šovs uz īsu laiku tiek slēgts.

Tiem, kas nezina varu pateikt. Egons ir fiktīvs personāžs, kurš parādijās 1.aprīlī un viņu atdarina Zigmārs. Ne jau Egonā ir vaina, bet tajā, ka Zigmārs uzskata, ka tāda lieta ir tik nesvarīga, ka var izteikt šādus epitetus. Gan izskaidrojošais raksts, gan forumā komentāri liecina par to, ka Zigmāram nav ne mazākās vēlmes kaut ko darīt lietas labā. Kaut vai profilakses nolūkā tiešām uzrakstīt iesniegumu policijā. Iepriekš, kad tika piefiksēts, ka kāds aizņēmies boot.lv dizainu savas lapas dizaina konceptam, tad gan bija liels troksnis un ažiotāža, taču šoreiz viss ir kā joks. Kaut kas īsti šādā attieksmē nav pareizs. Ja Zigmārs tomēr aizies un uzrakstīs iesniegumu, tad ņemu savus vārdus atpakaļ (par to, ka viss izskatās nenopietni utt.).

Lielākā daļa no foruma lietotājiem var būt mierīgi, jo dati ir visai veci, bet tas nenozīmē, ka pilnībā neaktuāli.

OK – pietiks par to. Varbūt esmu nedaudz pārāk sacepies. Aizdomāsimies uz laiku par to, cik īstenībā esam nedrošā situācijā. Ir daudzi online servisi kuros glabājam savus personiskos datus, saraksti ar citiem cilvēkiem utt. Un tagad iedomājieties, ka kāds to padara pilnībā publisku. Jūsu sarakste draugiem.lv, privātie ziņojumi forumos, epasta adreses un paroles. Jautrā un pārsteigumiem pilnā pasaulē dzīvojam.

Ubuntu = trojānis. Tā domā Avast

5
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa: ,

Pirms pāris dienām uzinstalēju Ubuntu 8.04, izmantojot tā jaunāko fīču Wubi. Šī iespēja ļauj uzinstalēt Ubuntu kā Windows aplikāciju. Datora ieslēgšanas brīdī parādās iespēja izvēlēties kuru operētājsistēmu startēt – Windows vai Ubuntu. Savukārt, ja Ubuntu vairs nešķiet interesants to var noinstalēt pie Add/remove programs. Turklāt lielākais pluss šādai instalēšanai ir tāds, ka nav nekādas noņemšanās ar partīciju veidošanu utt. Visa uzinstalēšanās notiek ar pāris klikšķiem un visas sarežģītās lietas paliek lietotājam neredzamas. Divi žetoni Ubuntu veidotājiem par to, ka jaunākā Ubuntu versija ir aprīkota ar šādu fīču.

Vakar nolēmu uzlikt datoram antivīrusu, lai pārbaudītu vai nav kaut kādi virusi salīduši. Un pats smieklīgākais bija tas, ka tika atrasts viens trojānis. Trojānis Win32:Adloader-AC[Trj] bija paslēpies failā c:\ubuntu\disks\root.disk, kas manā gadījumā ir 13GB fails, kurš satur teju vai visu Ubuntu (visas partīcijas utt.). Tātad visai skaidrs, ka Avast šoreiz nošāvis greizi. Bet varbūt … :)

Par BridgeCamp 1.dienu

1
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Šodien norisinājās tāda pasākuma kā BridgeCamp pirmās dienas pasākumi. Vairāk gan nevis pasākumi, bet tieši prezentācijas. Par BridgeCamp izteicos jau vienā no iepriekšējiem rakstiem. Dienas gaitā uzstājās vairāki NVO pārstāvji, kā arī vairāki blogeri (Miks, Aivars, Māris, Kristaps, Artūrs, kā arī Maksims ar Johu). Varbūt arī vēl kāds. Pats es iepazīstināju citus ar tādu lietu kā Google Maps. Ja kādu interesē, gan jau prezentācija parādīsies arī BridgeCamp lapā.

Vispār nedaudz jocīgi… Lai gan BarCamp (rakstīju šeit, šeit un šeit) un BridgeCamp pēc savas ideoloģijas ir visai līdzīgi pasākumi, viņi bija ļoti atšķirīgi. Pirmkārt dalībnieku skaits un mērogs nav īsti samērojams. Ja BarCamp bija vairāk kā 1000 interesentu, tad BridgeCamp kādi 100. Ja BarCamp bija starptautisks, tad BridgeCamp lokāls. Ja BarCamp bija tāds, kur bija savākušies IT cilvēki un varēja mācīties ko jaunu, tad BridgeCamp IT cilvēki vairāk bija skolotāju lomā. Bet tā kā BridgeCamp mērķis bija izveidot iespēju IT uzzināt par NVO un NVO uzzināt kaut ko no IT, tad šķiet, ka šo mērķi varēja sasniegt ikviens dalībnieks, ja vien viņš ieradās un piedalījās prezentācijās, uzdeva jautājumus utt.

Tieši tāpēc, ka auditorijā bija cilvēki ar dažādām zināšanām par IT jautājumiem, bija ļoti grūti veidot prezentāciju. Man nebūtu problēmu uzrakstīt specifisku stāstījumu par to kā izmantot Google Maps API un kādas ir tipiskās problēmas utt. Bet ja auditorijā ir IT cilvēki un tādi, kas no IT lietām īsti neko daudz nezina, tad ir jāmēģina pastāstīt kaut ko tā, lai neviena puse nejūtas garlaikota. Un to izdarīt ir ļoti grūti. Patīkami bija tas, ka pēc manas prezentācijas, kura bija visai virspusēja, bija daudzi jautājumi. Veidojās diskusija, kas arī bija tas, uz ko es cerēju. Vienīgi grūti pateikt vai kādam tas bija noderīgi. Jā – Artūrs teica, ka viņam bija interesanti. Bet vai kāds no NVO kaut ko saprata un jutās kaut ko noderīgu ieguvis, grūti teikt. Katrā ziņā ceru, ka Google Maps iespējas kļuva skaidrs. Savus kontaktus es iedevu. Un ja kādam būs interese – labprāt palīdzēšu.

Rīt priekšā vēl BridgeCamp otrā diena. Tās ietvaros būs ne tikai prezentācijas, bet arī Support Laboratory (pasākums kur IT cilvēki nāk palīgā NVO cilvēkiem).

Par Platforma Music un Orbit akciju

1
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

m1_24415l Gan jau visi vai vismaz liela daļa būs dzirdējuši par to, ka Platforma Music sadarbībā ar Orbit piedāvā bez maksas lejupielādēt 50 000 dziesmas. Tāpēc sīkāk nestāstīšu par pašu faktu kā tādu. Tie, kas vēlas, var izlasīt sīkāku informāciju augstāk dotajās saitēs.

Vēlos pastāstīt par to, kā es uztveru šādu pasākumu. Pirmkārt – tas ir ļoti labi, ka Platforma Music kaut ko tādu piedāvā. Neesmu no tiem, kas iegādājas mūziku, nedz arī no tiem, kas lejupielādē dziesmas DC++ vai BitTorrent tīklos utt. Dzīvoju bez mūzikas datorā (iztieku ar Last.fm un parastajiem radio). Taču tagad man bija radusies iespēja bez maksas un pilnībā legāli iegūt savā īpašumā kāda sev tīkama mākslinieka darbus. Kas slikts vai nejēdzīgs var būt šādā iespējā? Jā – ir limitācija – 10 dziesmas no viena datora dienā. Kristaps negatīvi izteicās par šo pasākumu, jo, redz, 10 dziesmas ir par maz. Šoreiz Kristapam nepiekrītu. Piemēram, es lejupielādēju Melo-M albumu. Tajā bija 10 dziesmas – visas man tika. Bet tā kā Melo-M ir arī otrs albums, tad no cita datora un uz sievas vārda tika lejupielādētas dziesmas no Melo-M otra albuma. Lai gan tajā bija 11 dziesmas – pilnībā pietiek ar 10 – bez vienas iztikšu. Latviešu izpildītājiem vispār ir reti gadījumi, kad dziesmu skaits ir lielāks par 11, 12. Un ja jau tik ļoti ir vēlme iegūt visu albumu – vai tad tiešām ir žēl samaksāt par katru nākamo dziesmu 0.47 latus? 11 dziesmu albums par 0.47Ls – tas ir pat vairāk kā lēti.

Par pašu lejupielāžu procesu… Man īsti nepatika, ka nevarēja saprast, kā dziesmas iespējams iegūt bez maksas. Jocīgi izveidots groza mehānisms. Piemēram, ja tiek ņemts lejupielādēt visu albumu, tad tiek aprēķināta pilna cena. Savukārt, ja albumu grozā samet pa 1 dziesmai, tad 10 dziesmas tiek uzrādītas par summu 0.00Ls. Nedaudz neērti un mulsinoši. Nebrīnīšos, ja kāds netīšām būs nopircis visas dziesmas par pilnu samaksu nevis izmantojis 10 bezmaksas dziesmu limitu. Savukārt, ja kādām šķiet, ka samest 10 dziesmas grozā un tad uzklikšķināt uz 10 saitēm, lai katru dziesmu lejupielādētu, ir ļoti neērts un sarežģīts process, tad par šādu personu varu pateikt tikai to, ka tā ir ļoti slinka un nepateicīga. Ja runājam par Orbit reklāmu, tad jāsaka, ka tā ir smieklīga samaksa. 4 sekunžu reklāma, kura pat nenobloķē navigāciju (tātad nav obligāti jāapskata) izskatās vairāk pēc ķeksīša nevis reālas kāda reklāmdevēja reklamēšanas. Ja es būtu reklāmdevējs, es vēlētos, lai tie, kas bez maksas iegūst dziesmas, noskatās manu reklāmu – tātad reklāmas rādīšanas laikā bloķētu navigāciju utt.

Rezumējot jāsaka paldies Platforma Music par doto iespēju un ja tāda tiks dota vēl kādu reizi, noteikti to izmantošu, pat ja reklāmas būs intensīvākas.

Pēc kafijas ar Maksimu un Johu

6
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

125x125_button Līdzīgi, kā pirms BarCamp bija kafijas iedzeršana ar Maksimu, arī pirms BridgeCamp bija sarunāta tāda pati pasēdēšana, lai padiskutētu par to, kas īsti ir BridgeCamp. Patīkami, ka kopā ar Maksimu bija atnākusi arī Joha. Iepriekš ar viņu nebija nācies runāt, bet uzreiz pirmajās minūtēs sapratu, ka viņa ir interesanta un ļoti jauka sieviete. Sarunās tika pārrunāti arī citi viņu projekti, kuri vēl ir tikai brainstorminga stadijā, bet ļoti ceru, ka tie tiks novesti līdz galam, jo ir ļoti interesanti un būtu noderīgi. Vairāk par šiem projektiem nestāstīšu. Gan jau ka tad, kad viss būs pietiekami konkrēti izplānots, Maksims pats nāks klajā ar sīkāku informāciju.

Par pašu BridgeCamp. Man bija visai virspusēja saprašana par to, ko no šī pasākuma gaidīt. Nezināju pat, vai to apmeklēšu. Bet tagad nu man ir skaidrība. Mēģināšu vadlīnijas izklāstīt arī jums, ja nu gadījumā esat tādā pat nezināšanā, kā es biju vēl vakar no rīta. Pasākuma mērķauditorija ir divas dažādu interešu grupas – IT cilvēki un NVO (nevalstisko organizāciju) pārstāvji. Pie pirmajiem pieskaitāmi esam mēs, blogeri, koderi, dizaineri vai vienkārši tech fani. Otrie ir tie, kas apvieno dažādas cilvēku grupas un/vai veic kādu sabiedrībai noderīgu darbu. Piemēram, jauniešu apvienības, uzticības tālruņi utt. Ikdienā vieni par otriem parasti neinteresējas. Savukārt BridgeCamp ietvaros IT cilvēki pastāstītu par lietām, kuras ir viņiem interesantas un kuras viņuprāt būtu noderīgas arī citiem. Savukārt NVO pārstāvji pastāstītu par to, ko viņi dara un kādas ir viņu vajadzības. Tad iestājas pats patīkamākais un noderīgākais posms – IT cilvēki var nākt klajā ar padomiem un/vai reāliem darbiem, lai palīdzētu NVO īstenot to funkcijas. Maksims precīzi izteicās par šo tēmu sakot, ka blogeris uzlicis sev kādu jaunu spraudni blogam vai vēl kādu sīkumu izdarījis – tas vairāk ir vajadzīgs tikai šim blogerim, bet diez vai kādam citam, bet palīdzot NVO tā pati persona būs palīdzējusi sabiedrībai. Kaut kā tā man šī pasākuma jēga iesēdusies galvā. Varbūt es esmu kaut ko sajaucis un ja tā, tad labojiet mani.

Ceru ieraudzīt arī vairākus blogerus BridgeCampā. Kurš būs?

Vai Latvijā blogeris var nopelnīt ar grāmatu rakstīšanu?

7
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Ārzemēs par jaunāko modes kliedzienu blogeru vidū ir kļuvusi grāmatu rakstīšana. Šī 0470246677nodarbe tagad tiek uzskaitīta starp veidiem kā blogeris var gūt papildus ienākumus. Pat Darren Rowse kopā ar Chriss Garret ir uzrakstījuši grāmatu “Secrets for Blogging Your Way to a Six-Figure Income“. 

Tad nu es sāku domāt par to vai ja kāds vai vairāki kopā sanākuši Latvijas blogeri uzrakstītu grāmatu – vai viņi varētu kādu latu nopelnīt. Es nešaubos, ka būtu interese cilvēkiem attiecīgos materiālus lasīt, bet vai viņi būtu par to gatavi maksāt naudu. Visi ir pieraduši ka blogs un blogeru sacerējumi ir pieejami bez maksas, turklāt pat bez nepieciešamības apskatīt reklāmas. Ja pieņemam, ka tiek uzrakstīta grāmata, kura turklāt tiek izplatīta elektroniskā formātā (PDF) – vai to kāds nopirktu un ja pirktu, kāda būtu cena kuru būtu gatavi maksāt pircēji. Vai arī nopirktu viens un tālāk jau visi sazagtu grāmatu kādos failu apmaiņas veidos? Ar drukātajām grāmatām ir pavisam cita opera – tur izmaksas ir daudz lielākas un neņemos spriest par to vai Latvijā vispār var nopelnīt rakstot grāmatas, kuras paredzētas drukātai izdošanai.

Par to, ka Latvijā ir blogi, kuru autori savus rakstus varētu apkopot, nedaudz papildināt un nopublicēt grāmatas veidā nav nekādas šaubas. Kaut vai blogs par datu bāzēm ir lielisks piemērs. Nav pat jābūt ar tik šauru specializāciju. Var atrast arī plašākām interesēm atbilstošus tematiskos rakstītājus. Vairāk interesē fakts – vai kāds vispār atļautos kaut ko maksāt un ja atļautos – cik daudz? Saprotu, ka viss atkarīgs no tā kāda būtu grāmata un cik tā būtu aktuāla utt. Bet kaut kādus pieņēmumus jau var veikt. Kā jūs domājat?

Par biznesmeņu domāšanu

4
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Veicot ikrīta Web lapu pārlūkošanu atcerējos, ka Jelgavā būvējamajam Biznesa Centram Zemgale ir izveidota Web lapa. Vismaz adresi redzēju kaut kādos plakātos. Nolēmu, ka jāiet apskatīt, kādi ir telpu plānojumi, cenas utt. Tiem, kas nezina – Biznesa Centrs Zemgale ir vēl tapšanas stadijā esošs biznesa centrs pašā Jegavas centrā (bijušā kinoteātra Zemgale ēkā), kurā tiks piedāvātas B1 klases biroju telpas. Nu jau kādu gadu tur notiek pamatīga pārbūve. Līdz ar to investīcijas nopietnas. Ja jau investīcijas ir nopietnas un ir vēlme izskatīties nopietni, tad arī internetā ir jāizskatās nopietni. Bet kā ir ar Biznesa Centru Zemgale?

biznesa_centrs_zemgale_1

Nezinu, kā jums, bet man šāda paskata lapa liktos pieņemama gadus 10 atpakaļ. Labi, ja nevērtējam dizainu un to, kā lapa uzbūvēta no XHTML+CSS viedokļa, tad varam novērtēt informāciju, kas lapā ir atrodama. Piemēram, Stāvu plānojums – pilnīgs tukšums. Līdz ar to nav iespējams iegūt nekādu informāciju par to, kādas telpas ir paredzētas (piemēram, platības ziņā). Cenas? Tādu informāciju arī neatradīsiet. Sadaļā Kontakti redzama pērle, par kuru man sejā iezogas smaids ne tikai šajā gadījumā. Proti, kā kontaktu e-pasts ir norādīts viens no inbox.lv epastiem. Šī tieksme, izmantot inbox epastus, ir visai izplatīta Latvijas biznesmeņu vidū. Es vēl saprastu, ja nebūtu savas Web lapas un domēna, bet ir taču. Kāpēc tad neizmantot atbilstošu epastu?

Varbūt kāds man varētu apstāstīt – kur ir tā dziļā pamatdoma šādā biznesmeņu domāšanā? T.i. – kāpēc tik lieliem projektiem, kā Biznesa Centrs Zemgale, ir jāveido tik nejēdzīgas Web lapas (gan tehnoloģiskā, gan informatīvā ziņā), kā arī kāpēc jāizmanto inbox.lv ?

biznesa-centrs-zemgale-4

Attēli ņemti no http://www.biznesscentrs.lv

Darba vides un režīma sakārtošana. Pirmais solis.

5
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pēc tam, kad 4 mēnešus man bija visai standartizēts darba dienas režīms, atkal esmu nonācis līdz situācijai, kad pašam ir jāizplāno ko un kā dienas gaitā darīt. Jau no vidusskolas laikiem atceros, ka stingri noteikts dienas režīms ir pirmais solis uz to, lai dienas gaitā varētu maksimāli daudz paveikt. Jau pieminētās vidusskolas laikā biju liels slaists. Cēlos pēdējās minūtēs. Ierados skolā īsi pirms stundu sākuma. Stundās neko īpaši nepierakstīju. Pēc stundām devos uz savu mitekli (tā kā nebiju pilsētnieks, bet mācījos pilsētā, tad īrēju istabu pie vienas tantiņas) un atsēdēju stundas bezjēgā. Visbiežāk vienkārši gāju gulēt. Tik nejēdzīga dienas režīma dēļ pat īsti nebija nedz spēka, nedz vēlēšanās kaut ko prātīgu darīt. Zinu, ka citi biedri pēc stundām apmeklēja vēl citas izglītības iestādes vai gāja uz kādiem treniņiem utt. Nesapratu kā viņi visu var paspēt. Bet vēlāk man pieleca. Tas viss ir pateicoties režīmam. Tieši tāpēc arī tagad jūtu nepieciešamību pēc tā, lai izveidotu sev dienas režīmu un mēģinātu pie tā turēties. Pretējā gadījumā lielāko dienas daļu pavadīšu pārlūkojot web lapas vai guļot.

Esmu iedomājies, ka dienas režīms varētu būt sekojošs.

  1. 6.30 – izvelšanās no gultas un ikrīta savākšanās procedūru veikšana
  2. 7.15 – mierīga brokastu baudīšana pārlasot Google Reader pa nakti iekrājušās ziņas
  3. 8.00 – darbs ar epastu
  4. 8.30 – programmēšana un ar to saistītās lietas
  5. 11.30 – darbs ar epastu
  6. 11.45 – pusdienu pagatavošana, pusdienošana, ziņu lasīšana
  7. 12.45 – programmēšana un ar to saistītās lietas
  8. 16.00 – izglītošanās (grāmatu lasīšana)
  9. 17.00 – laiks ziņām, blogam
  10. 18.00 – programmēšana un ar to saistītās lietas
  11. 19.00 – atpūtas laiks

Pārskatot plānu tas šķiet visai labs. Tajā ir gan pietiekami daudz atvēlēts laiks tīram darbam, gan atpūtai, gan paredzēts laiks kurā izglītoties. Interesanti cik ļoti sanāks to īstenot. Sākšu no rītdienas. Protams, ja dienas gaitā ir paredzētas kādas tikšanās ar klientiem/partneriem vai kāds cits izbraukums, tad tas šo plānu var pārvērst līdz nepazīšanai. Tātad – tas ir derīgs tikai un vienīgi dienām, kurās nav peredzēti izbraukumi.

Pirmais solis darba vides un režīma sakārtošanā ir veikts. Vismaz teorētiskais modelis izveidots. Ir atlikuši vēl vairāki soļi, lai tiktu pie sakarīgas darba vides. Piemēram:

  1. Izvēlēties un ieviest kādu programmatūru projektu vadīšanai (uzdevumi, kontakti, projekti, atskaites utt.). Pagaidām pētu dotProject. Ir labāki ieteikumi?
  2. Sākt aktīvi izmantot kādu kalendāru. Skatos uz Google Calendar + Thunderbird. Vienīgi, ja tiek izmantots dotProject, tad tajā atkal ir vēl viens kalendārs, ar kuru vajadzētu sinhronizēties.
  3. Sākt izmantot SVN.
  4. Atrast veidu kā organizēt grāmatzīmes. Firefox standarta Bookmarks neder. Iespējams jātaisa katrai izvēlētajai lapai lokālu kopiju izmantojot Evernote.
  5. Vajadzētu atrast laiku un vēlmi darīt kaut ko ārpus telpām, lai uzlabotu fizisko kondīciju. Jūtu, ka nu jau vairs nav labi.
  6. …

Piektdienas atslodzei – joki no Jeff Dunham

2
Pirms 3 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa: ,

Kaut kā iepriekš nebiju šo komiķi piefiksējis. Bet nu ir labs, ļoti labs. Brīžiem sanāk smieties pat ļoti stipri. Ideja sekojoša – Jeffs ir vēdarrunātājs. Šo prasmi viņš izmanto lai sarunātos ar lellēm. Šīs lelles ir ar izteiktiem raksturiem, ar superīgām grimasēm. Katrai no lellēm ir sava loma. Piemēram, Walters ir tāds kā vecs, īgns, visiem uzbraucošs profesors. Ir Achmeds – miris terorists. Teksas lauķis – Bubba J. Suteners Daddy D. Kā arī citi personāži. Turpinājumā daži no video, bet YouTube var atrast vēl daudzus citus.


Ja nerāda, skatīties šeit.
(more…)

Go to Top