Nu jau mēnesi neesmu studējošo pulkā. Decembrī uzrakstīju iesniegumu par vēlmi izstāties no LU FMF Dat.maģ.pulka. Ir laiks sākt domāt par to, cik daudz katru mēnesī nāksies tērēt par Studiju, kā arī Studējošā kredīta atmaksu.

No sākuma atgādināšu ko īsti nozīmē katrs kredīts. Studiju kredīts ir tāds, kas paredzēts studiju maksas segšanai. Studiju laikā par kredīta izmantošanu procenti nav jāmaksā, bet pēc studijām 5% gadā. Studējošā kredīts ir paredzēts ikdienas tēriņu segšanai. Par šī kredīta izmantošanu jau tā saņemšanas brīdī jāmaksā 5% gadā no izmaksātās kredīta summas. Jāpiezīmē, ka šie ir valsts galvotie kredīti.

Studiju laikā šos kredītus kā apgrūtinājumu just nevar. Tas tāpēc, ka Studiju kredītam pat nav jāmaksā procentus, bet Studējošā kredīta procenti tiek atvilkti no nākamās izmaksājamās summas. Taču cipari sakrājas visai strauji. Savā studenta karjeras laikā paspēju uzkrāt Hansabankā parādu 4030Ls apmērā, bet SEB Unibankā 600Ls apmērā. Līdz ar to rupji rēķinot, studiju laikā esmu uzkrājis 4500Ls lielu parādu.

No SEB jau saņēmu atmaksas grafiku. Un kas pats interesantākais, tad Studējošā kredīta 5% ir pārvērtušies par 10.58%. Tas tāpēc, ka no studentu pulka izstājos pirms diploms kabatā. Hansabankas gadījumā procentu likmei vajadzētu būt 5%, jo bakalaurus pabeidzu. Tad nu jāņem rokā kādu kalkulatoru un jāparēķina. Ja pieņemam, ka kredīta atmaksas laikā par to ir jāmaksā 10% no neatmaksātās summas procentu maksājumos SEB gadījumā un 5% Hansabankas gadījumā, tad aprēķins sanāk aptuveni tāds (pirmajiem 3 mēnešiem):

Hansabanka – 4030Ls (jāatmaksā 10 gadu laikā, procentu likme: 5% gadā)
1.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.79Ls procentu maksājums
2.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.64Ls procentu maksājums
3.mēnesis: ~35.85Ls pamatsumma; ~16.49Ls procentu maksājums

SEB – 600Ls (jāatmaksā 5 gadu laikā, procentu likme: 10% gadā)
1.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~5.00Ls procentu maksājums
2.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~4.91Ls procentu maksājums
3.mēnesis: 10Ls pamatsumma; ~4.83Ls procentu maksājums

Tātad ja saskaitam cipariņus kopā, tad ikmēneša maksājums studiju laikā uzkrāto kredītsaistību atmaksai būs ~65Ls.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tad, kad kredīts ir jāatdod, tas var iecirst visai ievērojamu robu budžetā. Turklāt, kad es vēl Hansabankā ņēmu kredītu, tad maksimāli varēja saņemt 60Ls mēnesī (Studējošā kredītam), bet tagad tiek doti 120Ls mēnesī. Kā arī studiju maksas ir kļuvušas krietni lielākas (līdz ar to arī nepieciešamie Studiju kredīti). Tāpēc studiju laikā visai veikli var uzkrāt kredītu 10000Ls apmērā, kura atmaksa var sastādīt visai ievērojamu daļu no ikmēneša izdevumiem. Turklāt, ja studijas nepabeidz, tad procentu likme vairs nav 5%, bet 10-11%.

Protams, šie kredīti ir ļoti vērtīga lieta, kuru vajag izmantot, jo ar šīs naudas palīdzību jaunais students var iegūt zināmu neatkarību no vecākiem (pirms sācis strādāt), turklāt procentu likmes ir salīdzinoši zemas. Vienīgi ņemot kredītu vajag atcerēties, ka to kādreiz vajadzēs arī atmaksāt. Protams, daļu kredīta var dzēst valsts. Bet lai tas notiktu ir jāizpildās kādam no vairākiem nosacījumiem, par kuriem šoreiz nav plānots stāstīt.

flattr this!


Google AdSense logoGoogle veikusi izmaiņas AdSense verifikācijā. Proti – iepriekš brīdī, kad AdSense lietotājs bija nopelnījis 50$, viņam tika izsūtīta vēstule (pa parasto pastu) ar PIN kodu, kuru vajadzēja ievadīt AdSense atbilstošajā sadaļā. Tādā veidā tiek pārbaudīts vai lietotājs ir norādījis korektus datus par sevi. Tagad ir samazināts nopelnāmās naudas daudzums, pēc kura tiek izsūtīta vēstule ar PIN kodu. Ja izmantojat AdSense un esat nopelnījis vismaz 10$, tad varat gaidīt, ka drīzumā saņemsiet attiecīgo vēstuli.

Man PIN kods tika izsūtīts 28.01.2008. Interesanti cik ātrā laikā to saņemšu. Prognozēju, ka kādas 2 nedēļas. Vienīgi nav jau īpaša iemesla to gaidīt, jo ar AdSense nopelnīts ir krietni par maz, lai pieprasītu naudas izmaksu. Bet vismaz būšu verificēts Google acīs. Tagad Google zinās ne tikai manus e-pastus, manas intereses, manu kredītkaršu datus, bet arī manu adresi. Google zina visu.

flattr this!


Pirms aptuveni 3 mēnešiem nolēmu, ka nepieciešams ieviest kaut kādu novērošanas mehānismu tam, kādā veidā tērēju naudu. Visu šo laiku cītīgi ievadīju datus par ienākumiem un izdevumiem programmiņā Buddi. Mēģināju arī plānot budžeta kategorijas (tātad tekošajā mēnesī izdomāt cik aptuveni būs jātērē nākamajā mēnesī). Ja ienākumu/izdevumu ievadīšana ir vienkārši fizisks darbs, tad budžeta plānošana sākotnēji ir pielīdzināma zīlēšanai. Taču ar katru nākamo mēnesi to izdarīt ir vieglāk. Turpinājumā uzskaitīšu 4 lietas, kuras esmu secinājis sakarā ar iepriekš minēto darbību veikšanu.

1) Izpratne par izdevumu līmeni dažādās ketegorijās
Iepriekš man nebija skaidrības cik es mēneša laikā tērēju pārtikai, cik sabiedriskajam transportam, cik auto, cik procentu maksājumos utt. Taču tagad es aptuveni zinu tēriņu līmeni. Protams, katru mēnesi ir nelielas izmaiņas, bet tās nav ļoti būtiskas.

2) Izpratne par naudas plūsmu dažādos mēneša periodos
Tagad es daudz precīzāk zinu to, cik daudz no kopējiem izdevumiem es tērēju kurā mēneša periodā. Līdz ar to ir mazāk iespēju kļūdīties, pārtērējot finanšu resursus, piemēram, mēneša sākumā, ja zināms, ka daļu no naudas vajadzēs vēl mēneša beigās.

3) Izpratne par tendenēm “vērtības” izmaiņā
Pierakstot naudas plūsmu es tagad skaidri redzu cik lielos parādos es esmu un kāda ir parādu tendence. Tātad – vai parādu (kredītu, līzingu utt.) nasta palielinās vai nē, kā arī cik strauji/lēni tā samazinās. Ir viegli, ja ir kāds viens kredīts vai viens līzings, bet ja pozīcijas ir krietni vairāk, tad bez visu ciparu sarakstīšanas kopēju ainu saprast ir grūti.

4) Izpratne par to, kad vēl var un kad vairs nevar uzņemties papildus saistības
Kā rezultāts augstāk uzskaitītajam ir tas, ka tagad varu ātri saprast vai varu uzņemties jaunas finansiālās saistības.

Pats būtiskākais ieguvums ir tāds, ka ir radusies labāka sapratne par to, kā naudas plūsumu ietekmē tas, ka ir dažādas kredītsaistības. Kā arī saliekot visus cipariņus kopā man radās lielāka motivācija ātrāk tikt vaļā no parādiem. Varbūt tāpēc, ka redzu cik daudz es nomaksāju procentos. Varbūt tāpēc, ka redzu cik nestabila būtu finansiālā situācija, ja uz dažiem mēnešiem aptrūktos ienākumi. Bet varbūt vienkārši kļūstu prātīgāks.

flattr this!


Tas jau vairs pat nav smieklīgi. Jā – varam uzjautrināties par kādu, bet cik ilgi tas ir interesanti? Paskatījāmies uz Alberta projektiem, novērtējām, apspriedām. Cits no tā kaut ko iemācījās, cits tikai paburkšķēja. Bet kādēļ ir jāveido blogu, kurā būtu apkopoti izteikumi citos blogos par Alberta projektiem? Nav jau apnicis? Tas ir tāpat kā norīt atraugu – gaiss ir ticis atpakaļ kuņģī un varēs atraugāties vēlreiz. Bet par šādiem jokiem dumjajās amerikāņu komēdijās smejas tikai mazi bērni.

Par Albertam.Nee.lv:

Dievinu Alberta web projektus un šī būs mana fana lapa

Turklāt nemanīju saites uz rakstu oriģinālajiem autoriem. Ar tekstu “Arī Laaczs izsakās” nepietiek.

Albertam Nē.lv

Nu – nekautrējas un atzīstas, kurš gudrinieks attiecīgo blogu ir izveidojis? Ja gribēji būt stilīgs, tad zini, vismaz manās acīs tādam blogam vērtība ir 0. Ja taisām parodiju, tad to arī daram, bet attiecīgais blogs nav parodija. Ja taisām melno PR, tad noformējam viņu kārtīgi, bet attiecīgais blogs nav noformēts korekti/kārtīgi. Ja ir vēlme parādīt un pastāstīt, ka Alberts un visa viņa komanda ir dumja – uzraksti analīzi un pastāstī kāpēc tavupārt attiecīgi projekti ir/nav veiksmīgi nevis tikai citē citus.

flattr this!


Jau šī ieraksta komentāros izteicos, ka nekāroju pēc apmeklētāju pieplūduma, ko rada daži skaļi virsraksti (tātad arī raksti). Un tie nav tikai tukši vārdi. Lai būtu vieglāk izklāstīt savu viedokli pieņemsim, ka skaļš virsraksts un skaļš raksts ir sinonīmi. Bieži nākas redzēst, ka ierakstam ir skaļš virsraksts, bet rakstā no solītā trokšņa ir 0. Taču šoreiz pieņemsim, ka gan virsraksts, gan raksts ir skaļš. Turklāt ar vārdu skaļš es saprotu kaut ko tādu, kas izsauc lielu rezonansi auditorijā un visticamāk ir ar kāda skandāla, kašķa piegaršu.

Vislielākais trūkums, kāpēc šādi raksti nav tā vērti ir tas, ka krietni lielākais vairums no atnākušajiem lasītājiem nemaz neapskatīs citus ierakstus blogā. To es ļoti labi redzēju kad Kaspars (laacz) savā rakstā bija ielicis saiti uz šo manu rakstu. No viņa bloga saņēmu ~300 apmeklētājus. Protams, tas radīja apmeklētāju rekordu šim blogam. Taču papētot šo apmeklētāju uzvedību redzēju, ka teju vai 90% no viņiem nemaz neapskatās uz citiem ierakstiem šajā blogā. Atnāk tikai uz vienu rakstu un aiziet prom. Savukārt es vēlos, lai ja kāds atnāk un izlasa kādu rakstu, tad lai viņš pameklē vēl kaut ko tādu, kas viņu varētu interesēt, jo tikai tā viņš var kļūt par regulāru šī bloga lasītāju. Taču tiem 90%, kas bija ienākuši tikai uz vienu rakstu, šis blogs tagad asociēsies ar ar kaut kādu vienu, iespējams viņiem nemaz neinteresantu, rakstu (ja viņi vispār blogu atcerēsies). Un kāpēc lai viņi vēlreiz atgrieztos?

Otra lieta ir tāda, ka jaunie apmeklētāji var sākt uzskatīt, ka bloga autors ir tāds, kas apmeklētājus var iegūt tikai uzrakstot kādu skaļu rakstu, nevis spēj kvalitatīvi izteikties par dažādām tēmām vai rakstīt analītiskus rakstus par kādu stipri ierobežotu tēmu loku.

Rakstot augstāk minēto atcerējos, ka mani ļoti tracina tie blogeri, kā arī visi citi kas ierakstiem virsrakstus izvēlas tādus, kas īsti neatspoguļo to, kas tālāk rakstā seko. Piemēram, tādi virsraksti, kas maldina. Redzot virsrakstu Policisti aplaupa autovadītājus, man rodas asociācija, ka raksts būs par policistiem, kuri veic laupīšanas. Savukārt ja pēc klikšķa uz virsraksta es redzu aptuveni šādu tekstu “Personas, kuras pārģērbušās par policistiem aplaupījušas….“, es jūtos apkrāpts. Otrs virsrakstu veids: Latvijas ekonomikas nevieksmju cēlonis. Klikšķinot uz virsraksta es vēlos redzēt analītisku rakstu par Latvijas ekonomiku. Bet ja raksts sastāv no divām rindkopām, kurās pateikts, ka cēlonis ir korupcija un nav veikta nekāda dziļāka analīze es jūtos apkrāpts. Un kā atbildes reakcija uz šādiem virsrakstiem būtu tāda, ka attiecīgo resursu es vairs nelasītu vai arī lasītu ļoti reti.

flattr this!


GmetrixIzlasīju Artūra ierakstu par to, ka jau divi blogeri izstājušies no Gmetrix.lv topa. Par to kādēļ viņi tā darīja var izlasīt attiecīgajā ierakstā. Lasot rakstu es īsti nepiedomāju vai uzrakstītie iemesli ir tieši tādi, kādi tie patiesībā ir. Mani vairāk uzrunāja tā daļa par to, ka Gmetrix ir ekskluzīva pieeja pie ļoti detalizētiem blogu statistikas datiem. Tie nav tikai pliki cipariņi par to cik apmeklētāji atnāk uz blogu. Informācija ietver sevī ļoti detalizētu atskaiti par to no kurienes cilvēki nāk, ko lasa utt. Esmu pārliecināts, ka Gmetrix šo informāciju neizmantoja ļauniem mērķiem, bet paranoja dara savu. Iepriekš kaut kā par to nebiju aizdomājies. Bet tagad, ja padomāju, ka kāds cits redz pilnīgi visu, kas notiek ar blogu, tad tas ir tāpat, kā tikai apakšbiksēs staigāt pa ielu. Un tas nav īsti omulīgi.

Turklāt interesantāk ir, ja lasītājus par to kā notiek bloga attīstība informēju ik pa laikam, kad sasniegts kāds noteikts jauns punkts, nevis ja cipari visu laiku ir pieejami. Tieši šī iemesla dēļ izņēmu Feedburner skaitītāju.

flattr this!


Nu jau kādas pāris nedēļas pievēršu uzmanību (ar RSS) Web lapai killersites.com. Apmeklējot attiecīgo adresi var atrast noderīgas video pamācības. Daļa ir maksas, daļa bezmaksas. Piemēram, bez maksas tiek piedāvata WordPress konfigurēšanas pamācība, kas veidota astoņās daļās. Ir arī bezmaksas Ajax pamācība, kas sastāv no 15 daļām. Ajax saistītajos video ir redzams kā strāda Ajax bāzēts iepirkšanās grozs (gan vizuāli, gan izskaidrots kods). Savukārt PHP pamācība ir vairāk kā 20 daļās.

Uzreiz varu teikt, ka tie, kas ar attiecīgajām tehnoloģijām ir pazīstami šie video var nebūt īpaši noderīgi. Pamācības vairāk domātas tiem, kam nav bijusi īpaša saskarsme ar apskatītajām lietām.

Par video kvalitāti īsti spriest nevaru, jo esmu paskatījies tikai kādus 3 video. Uzreiz jāsaka, ka autors (Stefan Mischook) runā ļoti brīvi, reizēm šķiet, ka pat nedaudz pārāk aizrunājas. Bet, protams, iesācējiem ļoti ieteicams šos materiālus noskatīties. Tie nebūs ļoti īsi. Piemēram, par Ajax tiek runāts ilgāk kā 3h.

Par maksu ir piejamas video pamācības par Web dizainu, Dreamweaver, Flash un iespējams arī par citam tēmām.

Pats labprāt noskatītos kādus ar Zend Framework saistītus video (kaut ko vairāk par pašu ievadu attiecīgajam ietvaram). Ja kādam ir zināmas adreses, kur pamācības var noskatīties, būtu pateicīgs, ja padalītos ar tām.

flattr this!


Nozare.infoŠodien izplatīta kārtējā preses relīze par Nozare.info. Tajā uzsvērts, ka resursu jau apmeklējuši 50’000 cilvēku pirmā mēneša laikā un tiek izteikta prognoze, ka februārī apmeklējums sasniegs 100’000.

“Esam apmierināti, ka izdevies radīt cilvēkiem tiešām nepieciešamu un noderīgu mediju, kas ne tikai palīdz viegli orientēties apjomīgajā informācijā, atrodot sev nepieciešamo, bet arī piedāvā iespējas izglītoties un uzzināt visas interesējošās sfēras aktualitātes. Apmeklētāju skaita pieaugums apliecina to, ka šāds interaktīvs interneta resurss bija nepieciešams, un cilvēki to novērtē”, situāciju komentē NOZARE.INFO rīkotājdirektore Linda Sleja.

Lasot šādu informāciju es aizdomājos par virsrakstā minēto. Vai tiešām lielais apmeklējums ir tāpēc, ka cilvēki šajā resursā atrod sev nepieciešamu informāciju vai arī tāpēc, ka pirms nedēļas par Nozare.info ziņoja daudzi resursi (LETA, blogi utt.) sakarā ar teju vai skandalozo rēķinu izsūtīšanu.

Man šķiet, ka tieši lielā publicitāte un skandāla piegarša bija tas, kas radīja apmeklētāju plūsmu. Par to, ka resurss netiek pārāk intensīvi izmantots liecina kaut vai tas, ka pie informatīvajiem materiāliem komentāru skaits parasti ir 0. Bet var jau būt, ka šī resursa apmeklētāji nevēlas dalīt komentārus.

Turklāt, ja lielo apmeklētību nodrošināja skandāliņš, tad mēs esam bijuši liecinieki tam, kā arī antireklāma var būt liela reklāma, ja mērķis ir savākt lielu sākotnējo apmeklējumu. Protams, lielākā daļa no apmeklētājiem vairs neatgriezīsies, bet sava auditorija būs atrasta.

Bet ja nu es kļūdos un tiešām jau 50’000 un drīz pat 100’000 cilvēki ir ieinteresēti attiecīgajā resursā publicētajā informācijā, tad cepuri nost veidotājiem par perfekti padarīto darbu.

flattr this!