Archive for December, 2007
Atskats uz 2007.gadu
3Padarīto un nepadarīto darbu, uzstādīto un sasniegto, kā arī nesasniegto mērķu kopā savilkšana ir tipiska gada nogales nodarbe. Un to būtu jādara katram, jo tas var palīdzēt samazināt to lietu skaitu, kuras pēc gada liksim nepadarīto un nesasniegto kategorijā.
Par tādām lietām, kuras nevēlos izpaust publiski esmu padomājis. Sapratu kur esmu kļūdījies, ko darīšu citādi un ko tieši tāpat kā līdz šim. Esmu sagatavojis starta plānu nākamajam gadam un esmu pārliecināts, ka 2008.gads būs vēl labāks par šo gadu.
Neskatoties uz to, ka vēl ir viena diena, kuras laikā nedaudz statistika var mainīties, esmu pārliecināts, ka izmaiņas nebūs ļoti dramatiskas. Tāpēc varu atskatīties uz to, kā šim blogam ir klājies pēdējā gada laikā. (more…)
Vēlies nopelnīt? Nosauc cenu!
Ik pa laikam parādās runas par to, ka kāds vēlas nopelnīt. Arī par to, ka ar blogu nopelnīt nav iespējams. Protams, viss ir nosacīti, jo vārdu “nopelnīt” katrs saprot citādāk. Cits ar 10 apmeklētājiem nedēļā vēlas nopelnīt 5Ls nedēļā. Cits ar 1000Ls vēlas 50Ls.
Tāpēc vēlos reizi pa visām reizēm noskaidrot cik tieši tu ar savu blogu gribi nopelnīt. Ja atradīsim kopsaucēju kas apmierina abas puses – nopirkšu reklāmas laukumu tavā blogā uz tādu laiku, par kādu vienosimies. Tāpēc, ja tev ir interese nopelnīt, tad sūti uz info[at]pup.lv (kur [at]=@) vēstuli, kurā mini sekojošas lietas: bloga adrese, unikālo apmeklētāju skaits nedēļā un no kādas statistikas sistēmas iegūta šī informācija (ja blogs nav atrodams gmetrix.lv), cenu reklāmas laukumam (par nedēļu vai mēnesi) tavā blogā. Ja ir kādas īpašas vēlmes/pretenzijas pret reklāmas veidiem/reklamējamām lietām – drīksti minēt arī to. Ja viss ritēs gludi, tad jau janvārī varēsi saņemt tik, par cik būsim vienojušies.
Saņemto informāciju nevienam neizpaudīšu, tāpēc vari neuztraukties par to, ka kāds varētu sākt runāt par to, ka tu daudz vai maz gribi. Katram ir sava stratēģija un mērķi un tā ir katra paša privātā lieta.
Šo jautājumu neizsūtu katram blogerim personiski, bet publicēju šeit, lai kāds nesāktu domāt, ka attiecīgais piedāvājums ir kaut kāda veida spams. Kā arī nevēlos piedāvāt šo lietu tiem, kam reklāmas laukumu izvietošana blogā šķiet nepieņemama.
Šim ierakstam ir speciāli atslēgti komentāri, lai neparādītos vienam otru aizskaroši teksti.
Pirelli 2008.gada kalendāra prezentācija
8
Sanāca pirms pāris dienām aiziet uz Pirelli 2008.gada kalendāra prezentāciju. Šampanietis, austeres un citas jūras veltes, uzrunas, daudz foto zibšņu, sabiedrība pazīstami cilvēki un Pirelli kalendāri. Detalizētāk par pašu pasākumu un kalendāru var izlasīt PRCentrs.lv.
Nesanāca man palikt līdz pasākuma beigām, bet pašu kalendāra prezentācijas brīdi redzēju. Uzreiz gribētos teikt, ka mani nedaudz izbrīnīja tas, ka pirmos cilvēkus sakot uzrunas, klausījās tikai daži no apmeklētājiem. Pārējie laikam bija pārāk saviļņoti par kalendāriem un atkalsaredzēšanos. Bet varbūt tāda prakse ir normāla – nav sanācis būt biežam viesim šādos pasākumos.
Neko diži vairāk par pašu pasākumu teikt negribu. Vienīgi varbūt nedaudz par kalendāriem izteikties. Tā bija pirmā reize, kad skatīju un šķirstīju Pirelli kalendārus. Sanāca uzmest aci pavisam 11 kalendāriem. Jaunākais no tiem stipri atšķīrās. Gan krāsu, gan drēbju daudzuma ziņā, kas redzams uz modeļu augumiem. Kad pirmo reizi internetā redzēju fotogrāfijas, man jaunais kalendārs nepatika. Bet jo vairāk es viņu skatījos, jo vairāk man viņš iepatikās. Varbūt beidzot es, kā mākslinieciski neizglītota persona, noķēru kaut mazu daļu no idejas kura ieslēpta fotogrāfijās. Vairāk par modelēm un dažas fotogrāfijas no jaunākā kalendāra var redzēt šajā relīzē.

Blogeri kā reklāmas platforma
11
Vēlos darīt zināmu savu skatījumu par to cik labi vai slikti ir komercializēt blogošanu. Uzreiz jāsaka, ka šis jautājums nav izvērtējams kā melns vai balts. Ir sava negatīvā un sava pozitīvā puse. Taču par visu pēc kārtas.
Arī es piekritu piedalīties Altex marketing projektā par Luckyladies.eu reklāmas rakstu. Kāpēc? Tāpēc, ka raksta formāts netika uzspiests. Nebija obligāti noteikts, ka tam jābūt ļoti pozitīvam un tādam, kas piesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēkus naudas tērēšanai. Turklāt obligāta prasība bija ielikt informāciju, ka raksts ir apmaksāts. Nedrīkstēja rakstīt neko tādu, kam es pats neticētu. Līdz ar to es varēju izteikties/informēt par Luckyladies.eu, turklāt aicināt cilvēkus aizdomāties par to vai tiešām ir vērts tērēt naudu šādam mērķim un pie reizes nopelnīt 200EUR. Viens raksts, kurš ir patiess, bez zemūdens akmeņiem un tā rezultātā es iegūstu iespēju attīstīt blogu un citus projektus. Manuprāt izdevīgs un godīgs piedāvājums visām 3 iesaistītajām pusēm (reklāmdevējam, man un lasītājiem).
Vai tādēļ es tagad esmu sliktais un pup.lv smird, kā to var noprast pēc Kristapa ieraksta? Domāju, ka nē. Tas ir divu būtisku iemeslu dēļ. Pirmais: reklāmas raksts tika pozicionēts kā tāds. Otrais: šī raksta esamība neietekmē citu rakstu kvalitāti un objektivitāti.
Nozākāt mani kā blogeri varētu tad, ja es kaut ko būtu reklamējis slēpti. Bet to pup.lv pastāvēšanas laikā neesmu darījis un cerams nedarīšu (nekad nesaki “nekad”). Ja es tomēr to kādreiz izdarīšu – drīkstēsiet teikt, ka esmu fuj un pē.
Vai pup.lv varētu parādīties vairāk šādu rakstu un citu mārketinga ietekmētu lietu? Domāju, ka jā. Ja vien reklāmas veids nepārkāps manus principus. Gan informācija par pasākumiem, gan produktiem. Taču par šāda tipa informāciju lasītājs tiks informēts raksta sākumā un varēs taupot savu laiku tālāk nelasīt, ja viņu šāda informācija neinteresē. Kāpēc es kaut kam tādam piekrītu? Jo tā tomēr ir nauda. Un šādi nopelnīto naudu es bez sirdsapziņas pārmetumiem varēšu likt dažādos Web projektos, neraizējoties par to, ka Web projekti, kuri man neienes ne santīma, tiek sponsorēti no ģimenes budžeta.
Vai es iesaku citiem blogeriem tādu praksi? Jā! Ja vien ir redzams un saprotams, ka attiecīgais raksts, banneris vai cita informācijas vienība ir apmaksāta. Par iegūto naudu var celt bloga kvalitāti un no tā ieguvēji būs visi. Ārzemēs teju vai visi nekorporatīvie blogi ir ar reklāmas laukumiem un reklāmas rakstiem. Un par to neviens vairs nebrīnās un nesaka, ka tas ir slikti. Galvenais ir neaizmirst, ka lasītāju nedrīkst maldināt un viņam ir skaidri jābūt saprotamam, ka konkrētā informācijas vienība ir reklāma. Agrāk vai vēlāk visos blogos būs reklāmas. Jo diez vai lasītāji būs gatavi maksāt abonēšanas maksu, bet kvalitatīvu saturu un interesantus projektus gan vēlēsies. Un lieki piebilst, ka mazajā Latvijas internetā lielāko daļu no interesantiem projektiem bīda tieši blogeri.
Veiksmes dāmas, jeb Lucky ladies
1
Rakstu apmaksā Altex marketing.
Personām, kurām ir iespējama atkarība no azartspēlēm, kā arī tām, kas jaunākas par 18 gadiem tālāk nelasīt.
(more…)
Kad cenas vairs nešokē
7Pēdējās dienās sanācis pastaigāt pa veikaliem. Gan drēbes iepirkt, gan dāvanas, gan vienkārši pārtiku. Secināju, ka viss ir baigi dārgs. Bet jocīgākais ir tas, ka cenas mani vairs nešokē. Lētākais siers 5Ls, baltmaize virs 0.5Ls jau šķiet normāla parādība. Drēbes lielveikalos ar 3x uzcenojumu (jā – tieši tāds uzcenojums ir pašā sākumā) jau šķiet normāla lieta. Nu neskriešu es uz tirgu pēc kaut kā, jo tā kultūra man īsti pie sirds neiet. Tā vietā nāksies maksāt augstu cenu. Turklāt ne vienmēr kvalitāte ir tāda, par kuru būtu adekvāti prasīt tādu cenu. Taču, kā jau teicu, cena jau šķiet normāla.
Nē – cenas nav tādas, kuras es būtu gatavs maksāt. Bet tās vairs nešokē. Tā vietā es apzinos, ka sieru es tik bieži vairs neēdīšu. Jaunas drēbes pirkšu vēl retāk. Cenas pieņemu kā realitāti ar kuru jāsamierinās. Atliek pielāgoties. Vai nu pelnot vairāk, vai patērējot mazāk.
Ko es ar to gribēju teikt? Es nezinu. Varbūt to, ka cilvēki pierod pie inflācijas (nu kādu laiku tā jau nav cenu izlīdzināšanās). Nedaudz pašokējāmies, pabļaustījāmies par tagadējo inflācijas vilni. Nekas. Pāries emocijas. Kļūsim atkal par pelēkiem ierindas patērētājiem līdz nākamajam vilnim. Un tā visu laiku. Tāpēc ietaupīsim nervus un pie nākamā cenu kāpuma uztversim to kā normālu parādību, jo šoks ir kaitīgs mums, bet cenas tas neietekmē.
Blogeri kā masu medijs
7Sakarā ar “Angel & Devil” un to, ka tajā dalību ņēma vairāki blogeri, kuri tika pieaicināti kā alternatīvi mediju pārstāvji, man radušās vairākas pārdomas. Arta bīdītā ideja bija teju vai kā demo mēģinājums šādai praksei (ja neskaitam Artūra akcijas).
Līdz ar to pieļauju, ka tas kā izvērtās šis eksperiments, daudz ietekmēs šādas iespējas atkārtošanos nākotnē. Nenoliedzami, ka ar laiku blogeri tiks aicināti uz aizvien vairāk pasākumiem. Bet cik drīz un cik masveidīgi tas notiks?
To, ka blogiem ir spēks liecina ne jau tikai tas, ka tiem ir stabila lasītāju auditorija (lai gan salīdzinoši maza), bet arī Google patika pret blogiem. Google blogerus uzskata par vērā ņemamu informācijas avotu. Meklējot pēc atslēgvārdiem “Angel & Devil” vai “Angel and Devil“, var redzēt, ka pirmajā lapā lielu daļu no rezultātiem aizņem tieši saites uz blogiem (situācija var krietni mainīties, jo Google rezultātu aktualitāte mainās samērā bieži). Un ja kāds potenciālais pasākuma apmeklētājs gribēs pirms biļešu iegādes ievākt informāciju par pasākumu, ir pat ļoti ticams, ka viņš aizies uz kādu no blogiem. Un tur viņš redzēs to, kas blogerim par attiecīgo lietu bija sakāms.
Palasot vairāku blogeru atsauksmes par “Angel & Devil” var secināt, ka blogeri nav no tiem, kas veltīs skaistus vārdus tikai tāpēc, ka uz pasākumu ir uzaicināti. Tiks parādīts gan tas kas ir labs, gan tas kas nebija tik labs. Kritika ir neatņemama vērtējumu sastāvdaļa. Ceru, ka tie, kas vēlējās/vēlas blogerus sākt izmantot kā masu mediju paveidu, nebaidīsies no iespējamās kritikas un spēs novērtēt to, ka sabiedrībai ir nepieciešams arī ierindas cilvēku (blogeru) viedoklis par pasākumiem, nevis tikai nozares ekspertu un lielo masu mediju vērtējumi.
Atskats uz muzikālajām dzīrēm “Angel & Devil”
6Kā jau zināt, biju viens no tiem, kam bija tā laime kļūt Arta pamanītam un saņemt bezmaksas biļetes uz muzikālajām dzīrēm “Angel & Devil“. Pienācis laiks atskatīties uz to kāds pasākums bija izvērties manā skatījumā. Uzreiz jāsaka, ka neesmu nekāds mākslas, teātra vai kādu citādu kultūras izpausmju eksperts, tāpēc tālāk teiktais ir kā vienkārša ierindas cilvēka viedoklis.
Tātad pats sākums. Ieradāmies (es ar sievu) laicīgi – ~22:10. Lai nenokavētu pasākuma sākumu, bijām spiesti aiziet no 4 daļas operai Aīda. Ja būtu jau iepriekš izdalītas biļetes, nevis tās jāsaņem pirms pasākuma, iespējams būtu riskējuši un palikuši arī uz ceturto izrādes daļu. Bet nu atpakaļ pie lietas. Ieradāmies laicīgi, bet pasākums nesākās laicīgi. Tika teikts, ka iekšā varēs tikt no 22:00, bet pie galdiņiem tikām īsi pirms 23:00. Ņemot vērā ka tā ir pirmizrāde – piedodami. Pie galdiņa kopā bijām četri. Es, mana sieva, Miks un Zane. Tagad pazīstu par vienu blogeri vairāk. Tikām sēdēt pie pašas skatuves. Katram bija biļete 55Ls vērtībā.
Pārsteidzoši ēdieni un dzērienu straumes. Par šo ir kas sākāms. Cenas ēdienam es nevērtēšu. Bet izteikšu izbrīnu par sagaidīšanas dzērieniem. Tie ir tādi dzērieni, ko var dabūt bez maksas. Katram pienācās viens no 3-4 veidu alkoholiskajiem dzērieniem. Piemēram, ananāsu sula ar kaut ko klāt. Īsti neatceros šīs kombinācijas. Pārsteidzošais moments bija tāds, ka nebija iespējams saņemt bezalkoholisku dzērienu. Tātad – sulu ar alkoholu dod, bet sulu bez alkohola tikai par maksu. Iespējams, ka tā tas ir pieņemts un tā tam ir jābūt, bet man tas likās dīvaini. Vēl tikai piebildīšu, ka ņemot vērā visai dārgās biļetes, manuprāt, vajadzētu būt vairāk bezmaksas dzērieniem un ēdieniem.
Koncepcija. Ehh… Kaut kā es īsti neuztvēru to, kāpēc pasākumam ir nosaukums “Angel & Devil”. Varbūt tāpēc, ka neesmu kultūras lietu eksperts. Bet varbūt tāpēc, ka pasākumam kaut kas trūka. Nerunāšu šoreiz par mākslinieku mazājām kļūdām. Tās gadās visiem un nav nekas īpašs. Man pasākums vairāk izskatijās pēc latvisku, amerikānisku dziesmu izpildījuma ar krievu literārā darba citātiem. Īsti nevarēju noķert to, kā tas viss salīmējas kopā.
Izpildītāji. Iepriekš nebiju bijis uz pasākumā dalību ņēmušo mākslinieku koncertiem. Tāpēc nevarēšu salīdzināt ar to, kā bijis agrāk un kā ir tagad. Taču komentēt varu. Igo izpildījums man patika. Atraktīvs, dzīvespriecīgs. Mēģināja iesaistīt publiku (kura bija visai pasīva) gan dziedāšanā, gan ritma uzturēšanā sitot plaukstas. Melo M – manuprāt labākais kas šajā pasākumā bija. Par viņiem gan gribētos teikt atsevišķi dažus vārdus. Lai gan puiši cenšas radīt visai skarbu tēlu (ar asām kustībām, pozām utt.), tajā pat laikā esot eleganti tērpti, kaut kas nedaudz pietrūkst. Varbūt tāpēc, ka viņi vēl izskatās jauni un tāpēc grūti ieraudzīt skarbu čella skrāpētāju. Katrā ziņā izpildijums kā tāds man patika un esmu pārliecināts ka pēc vēl kāda laika šis trio būs vēl labāks! Ladybird… Meitene kā no žurnāla vāka. Slikti jau nav. Bet par izpildījumu – varēja būt atraktīvāks. Redz – šādam pasākumam vajag būt dinamiskam, tādam kas publiku grib piecelt kājās utt. Bet Ladybird no pieminētajiem trijiem bija kā pauze kurā apēst kādu piparkūku. Jo ja iepriekšējie divi bija visai dinamiski un mēģināja publiku iedzīvināt, tad Ladybird bija krietni mierīgāks izpildījums. Skanīgs, bet mierīgs. Varbūt tādas pauzes arī ir vajadzīgas. Bet, manuprāt, vajadzēja nedaudz vairāk enerģijas. Lardo un Spirit Show. Bija OK, bet nekas jauns. Līdzīgi priekšnesumi jau bija redzēti, tāpēc nepārsteidza, bet, protams, meitenes bija uzmanību piesaistošas. Labākais no viņu uznācieniem bija tas, kurā pieslēdzās Melo M. Kā pērējiem šķita? Vēl paliek akrobāti, burvju mākslinieks, uguns spļāvēji un aktieri. Akrobāti bija 2 un lēkāja iekārušies gumijās. Kā fona elements bija OK. Uguns spļāvēji un burvju mākslinieks. Nebija slikti. Vismaz uguns parādīšanās sāka ataisnot to, ka afišas un skatuve noformējumā izmantotas liesmas. Aktieri. Khm. Trijotne visai interesanta, bet no tā ko viņi runāja es tā īsti arī neko nesapratu. Bet varbūt nevajadzēja arī. Laikam jau ar izteiktajiem citātiem mēģināja pieteikt nākamos izpildītājus. Bet kāpēc tieši tādi citāti.. to gan jau sapratīs kultūras speciālisti.
Citas lietas. Nedaudz ne par izpildījumu, bet par pasākuma baudīšanas komfortu. Bija viena problēma – aukstums. Labi, ka sievai bija līdzi džemperis, citādi sēžot tikai kleitā būtu pārsalusi. Stāvot rindā pēc mēteļiem, redzēju vairākas sievietes ar pasakaini lielu zosādu. Gan jau šodien dzer siltas tējas un sēž vilnas zeķēs.
Kopsavilkums. Šovu nevērtēšu pēc tā cik tas maksāja. Un neizteikšu vai cena ir atbilstoša. Es nonācu pie slēdziena, ka šis kritērijs ir visai neobjektīvs. Citam 35-55Ls par izrādi ir tik pat būtiski/nebūtiski kā citam 5-10Ls. Cenas vērtēšanas vietā es došu vērtējumu tam, ko es gaidīju no pasākuma un ko redzēju utt. Uztvēru pasākumu kā Jaunā gada sagaidīšanas pasākumu. Līdz ar to viņam jābūt tādam, kurā visi līksmo, visi iejutušies notiekošajā, izpildījums dinamisks, jautrs, pārsteigumu pilns. Bija lietas, kas pilnībā atbilda šīm cerībām. Bet kaut kas arī trūka. Varbūt tāpēc, ka nesaskatīju enģeliski dēmonisko daļu. Varbūt tāpēc, ka bija pārāk maz humora un publika netika iedzīvināta. Bet vērtējot pasākumu nevis cenu, dodu 7 punktus no 10. Sieva teica, ka dotu mazāk. Nezinu kā izvērtās deju daļa (notika pēc šī pasākuma). Iespējams tas vērtējumu mainītu.
Noslēgumā vēlējos teikt paldies Artim par doto iespēju pasākumu apmeklēt. Paldies!
Google Webmaster tools jaunas funkcijas
0Iepriekš biju rakstījis par Google Webmaster tools funkcijām, kuras nebiju pamanijis, jo pārāk reti iegriezos šajā servisā. Taču šoreiz neesmu nogulējis un svaigi pievienotās funkcijas jau izmantoju un attiecīgās kļūdas likvidēju. Runa ir par vienu no jaunievedumiem – Content analysis (Satura analīze). Tajā var redzēt potenciālās problēmas ar metadatiem (title, description tagi utt.).
Ekrānšāviņā ver redzēt kādu tieši informācijuvar atrast un kādas problēmas es biju pamanījis vienam no saviem projektiem. Tātad – tiek dotas norādes ne tikai par to, ka kāds aprakstošais tags trūkst, bet arī par to, ka apraksts ir par īsu vai par garu.
Otra no jaunajām lietām ir informācija par to kā Google darbojas ar jūsu Sitemap. Tagad vismaz var redzēt cik saites no iesniegtajām Google ir paspējusi indeksēt.