Endija Lisovska pieraksti

Pateicoties Artūra akcijai radās iespēja aiziet uz izrādi Alu cilvēks. Tiem, kam nav laika vai ir slinkums lasīt tālāk, rezumē varētu būt tāds: Komēdijas mērķis ir skatītājus sasmīdināt. Šķiet, ka visi smējās. Tātad izrāde izdevusies.

Tiem, kam ir vairāk laika un pacietības mēģināšu izklāstīt nedaudz vairāk informācijas. Izrādes galvenais pavediens un tajā pat laikā uzdevums ir parādīt atšķirības starp vīrieti un sievieti. To kā abi uztver vienu un to pašu lietu. To kā par vienu un to pašu lietu viņi izsakās. Gan es, gan mana sieviņa (kas, protams, ir mana labākā puse) visai bieži smējāmies. Tas nozīmē, ka neskatoties uz brīžiem gandrīz vai izskanējušiem uzbraucieniem, kopējā gaisotne un noskaņojums bija ļoti brīvs un humora piesātināts.

Apspriestās lietas un piemēri nebija unikāli. Īpaši ja pirms tam ir lasīta Alana un Barbaras Pīzu grāmata “Kāpēc vīrieši neklausās un sievietes neprot noparkot auto”. Vairākās izrādes epizodēs pamanīju teju vai citātus no grāmatas. Varbūt “citāti” ir pārāk skarbi teikts, bet katrā ziņā idejas vienas un tās pašas. Taču ar to negribu teikt, ka izrādes vēstījums ir nederīgs. Gluži pretēji. Izrāde ir ļoti laba un liek saprast, ka “eh, es tak tāpat daru”.

Jānis Jarāns, kas bija vienīgais aktieris, savu uzdevumu izpildīja godam. Nespēju iedomāties kādu citu aktieri viņa vietā. Jarānam vajadzētu uzstāties pašam ar saviem joku stāstiem. Esmu pārliecināts, ka auditoriju viņš savāktu.

No pirmajiem atskaņojumiem izrādes laikā uzreiz piefiksēju, ka stāstījums par Alu cilvēku (jeb precīzāk, par mūsdienu sievieti un vīrieti) tiek veikts mūzikas pavadījumā, kuru varam dzirdēt filmā Kill Bill. Esmu Tarantino kino liels cienītājs, tāpēc arī šāds moments ļoti gāja pie sirds.

Kas izrāde nepatika… Nu tas jau nav īsti izrādes trūkums. Vairāk gan konkrētās telpas un apmeklētāju. Proti, sēžot balkonā bija visai maz vietas kur izvietot kājas. Es neesmu garš, bet pat man ceļi bija iespiedušies priekšā esošajā krēslā. Labi, vēl ka krēsls uz kura sēdēju bija ļoti ērts un mīksts. Otra lieta ir pīpētāji. Nē - izrādes laikā neviens nepīpēja. Taču pēc starpbrīža daži atgriezās smirdēdami pēc tabakas un tas nu gan nav forši. Bet ko nu padarīsi.

Noteikti iesaku šo izrādi apmeklēt arī citiem. Un vislabāk to darīt kopā ar jūsu labāko pusīti. Kāpēc tieši tā? Nu to sapratīsiet pēc izrādes. Es labprāt aizietu arī uz Alu sievieti. Kāds gatavs uzdāvināt biļetes?