Archive for 22.10.2007

Sakarā ar iepriekšējo ierakstu es aizdomājos par to kāda ir atdeve šādām akcijām. Nē – neiet runa par konkrēto Artūra akciju, bet par jebkurām līdzīga rakstura akcijām. Lai kādas lietas (ar to saprotot ne tikai tādas, kuras var ielikt kastītē, bet jebko kas tiek kādam piešķirts) tiktu dalītas, šādai rīcībai jābūt kādam motīvam un cerētajai atdevei. Vienīgais gadījums, kad par atdevi nedomā ir tad, kad kaut kas tiek dots anonīmi. Visos citos gadījumos ir doma par atdevi. Tā var būt dažāda. Sākot no apziņas, ka akcijas autors sabiedrības acīs kļūst cēlāks, beidzot ar tīri finansiāliem ieguvumiem.

Grūti izdomāt kāds varētu būt iemesls Artūra gadījumā, bet tam jau nav lielas nozīmes. Gan jau ka iemesli viņam ir zināmi (citādi nebūtu akcijas) un ar to pietiek. Bet ja kads cits domā taisīt līdzīgu akciju (nē – nav obligāti jādala biļetes uz izrādēm), tad vajag kārtīgi apsvērt to, ko vēlas iegūt un to, kas īsti ir iegūstams. Pavisam nesen Darrens no ProBlogger sakarā ar sava bloga dzimšanas dienu bija izvērsis samērā lielu akciju, kuras laikā tika izdalītas dāvanas lasītājiem teju vai 54000$ vērtībā. Visas dāvanas bija sponsoru sagādātas. Protams, ProBlogger uz to brīdi piedzīvoja lasītāju skaita pieaugumu (gan RSS, gan klasiskajā lasīšanas veidā). Tikai rodas jautājums – vai tas pieaugums ir no jauniem lasītājiem, vai arī vecajiem, kuri blogu attiecīgajā periodā lasīja biežāk. Bet neaizmirstam otru akcijā iesaistīto pusi – sponsorus. Es palasīju dažu sponsoru atsauksmes par to, ko viņi bija cerējuši iegūt ar sponsorēšanas palīdzību un ko ieguva. Un ziniet ko? Ieguvumi nebija tik lieli kā plānots. Iespējams, ka kļūda bija tajā, ka sponsoru skaits bija liels un līdz ar to lasītāji īsti nespēja novērtēt katra sponsora pienesumu un lasītājos katrs atsevišķš sponsors neizraisīja interesi. Viss bija redzams kā viena liela pakotne, bet uzklikšķināt un noskaidrot sīkāk kas ir kurš no viņiem gribēja tikai retais.

Pārdomājot to ko tikko uzrakstīju, secināju, ka laikam no malas mana attieksme pret akcijām izskatās visai negātīva. Bet tā nav. Vienīgi gribētos vērst uzmanību uz to, ka ir kārtīgi jāizplāno akcijas mērķi un ieguldījums akcijā. Īpaši Latvijas apstākļos, kad blogu ir maz un visi aktīvākie blogeri un blogu lasītāji viens par otru jau zina. Tāpēc blogu ilgtermiņā noreklamēt diez vai izdosies. Reklāma “cilvēks cilvēkam”, jeb citos vārdos “no mutes mutē” arī nostrādās tikai gadījumos, kad reklamējamā prece ir maz pazīstama. Apšaubu, ka būt atdeve šādai reklāmai, ja Nike izdalīs 10 pārus ar saviem apaviem blogeriem, tādā veidā cerot popularizēt savus izstrādājumus. Visi jau zina kas ir Nike un potenciālo pircēju loks jau ir izveidojies. Līdzīgi ir ar jebkuru populāru un labi reklamētu lietu. Savukārt, ja produkts ir jauns (svaiga izrāde, jauna alus šķirne vai vienalga kāds cits produkts/pakalpojums), tad atdeve var būt pat ļoti laba. Jo reklāma strādās divos viļņos, bet jāapmaksā būs tikai pirmais. Tātad pirmais vilnis – informācija par preces izdalīšanu. Tas saceļ labu troksni (to pierāda gan ProBlogger gadījums, gan Artūra gadījums) un kādu laiku daudzi par to vien runā. Otrs vilnis ir tad, kad tie kas lietas ieguva sāk par tām rakstīt atsauksmes. Tieši šis vilnis ir svarīgākais. Maz mani kā potenciālo patērētāju interesēs tas, ka lieta A tiek bez maksas izdalīta X skaitam personu. Bet tad kad es lasīšu Y (kur Y ir X apakškopa) atsauksmes (pozitīvas vai negatīvas) par lietu A, tad tas jau būs ļoti tuvu tam, lai piesaistītu manu interesi kā potenciālo patērātāju.

Kapēc izdevīgi šādas akcijas veidot tieši ar blogeriem nevis neblogeriem? Tāpēc, ka no blogera būs atsauksme. Blogeri ir visai runīgi un noteikti izteiks savu viedokli, turklāt gan mutiski apkārt esošajiem, gan rakstiski. Un tieši rakstisko daļu izlasīs simtiem cilvēku. Un tagad parēķiniet paši – cik maksā izdalīt bezmaksas lietas 10 blogeriem un cik maksā izveidot reklāmas kampaņu ar banneriem, lai piesaistītu vairāku simtu cilvēku uzmanību. Par saviem aprēķiniem atļaušos šoreiz neizteikties.

Noslēgumā es gribētu izteikt cerību, ka Latvijā attiecīgo akciju skaits tikai pieaugs, jo no tā ieguvēji būs ne tikai blogeri, bet arī lasītāji.

Sakarā ar iepriekšējo ierakstu es aizdomājos par to kāda ir atdeve šādām akcijām. Nē - neiet runa par konkrēto Artūra akciju, bet par jebkurām līdzīga rakstura akcijām. Lai kādas lietas (ar to saprotot ne tikai tādas, kuras var ielikt kastītē, bet jebko kas tiek kādam piešķirts) tiktu dalītas, šādai rīcībai jābūt kādam motīvam un cerētajai atdevei. Vienīgais gadījums, kad par atdevi nedomā ir tad, kad kaut kas tiek dots anonīmi. Visos citos gadījumos ir doma par atdevi. Tā var būt dažāda. Sākot no apziņas, ka akcijas autors sabiedrības acīs kļūst cēlāks, beidzot ar tīri finansiāliem ieguvumiem. Grūti izdomāt kāds varētu būt iemesls Artūra gadījumā, bet tam jau nav lielas nozīmes. Gan jau ka iemesli viņam ir zināmi (citādi nebūtu akcijas) un ar to pietiek. Bet ja kads cits domā taisīt līdzīgu akciju (nē - nav obligāti jādala biļetes uz izrādēm), tad vajag kārtīgi apsvērt to, ko vēlas iegūt un to, kas īsti ir iegūstams. Pavisam nesen Darrens no ProBlogger sakarā ar sava bloga dzimšanas dienu bija izvērsis samērā lielu akciju, kuras laikā tika izdalītas dāvanas lasītājiem teju vai 54000$ vērtībā. Visas dāvanas bija sponsoru sagādātas. Protams, ProBlogger uz to brīdi piedzīvoja lasītāju skaita pieaugumu (gan RSS, gan klasiskajā lasīšanas veidā). Tikai rodas jautājums - vai tas pieaugums ir no jauniem lasītājiem, vai arī vecajiem, kuri blogu attiecīgajā periodā lasīja biežāk. Bet neaizmirstam otru akcijā iesaistīto pusi - sponsorus. Es palasīju dažu sponsoru atsauksmes par to, ko viņi bija cerējuši iegūt ar sponsorēšanas palīdzību un ko ieguva. Un ziniet ko? Ieguvumi nebija tik lieli kā plānots. Iespējams, ka kļūda bija tajā, ka sponsoru skaits bija liels un līdz ar to lasītāji īsti nespēja novērtēt katra sponsora pienesumu un lasītājos katrs atsevišķš sponsors neizraisīja interesi. Viss bija redzams kā viena liela pakotne, bet uzklikšķināt un noskaidrot sīkāk kas ir kurš no viņiem gribēja tikai retais. Pārdomājot to ko tikko uzrakstīju, secināju, ka laikam no malas mana attieksme pret akcijām izskatās visai negātīva. Bet tā nav. Vienīgi gribētos vērst uzmanību uz to, ka ir kārtīgi jāizplāno akcijas mērķi un ieguldījums akcijā. Īpaši Latvijas apstākļos, kad blogu ir maz un visi aktīvākie blogeri un blogu lasītāji viens par otru jau zina. Tāpēc blogu ilgtermiņā noreklamēt diez vai izdosies. Reklāma "cilvēks cilvēkam", jeb citos vārdos "no mutes mutē" arī nostrādās tikai gadījumos, kad reklamējamā prece ir maz pazīstama. Apšaubu, ka būt atdeve šādai reklāmai, ja Nike izdalīs 10 pārus ar saviem apaviem blogeriem, tādā veidā cerot popularizēt savus izstrādājumus. Visi jau zina kas ir Nike un potenciālo pircēju loks jau ir izveidojies. Līdzīgi ir ar jebkuru populāru un labi reklamētu lietu. Savukārt, ja produkts ir jauns (svaiga izrāde, jauna alus šķirne vai vienalga kāds cits produkts/pakalpojums), tad atdeve var būt pat ļoti laba. Jo reklāma strādās divos viļņos, bet jāapmaksā būs tikai pirmais. Tātad pirmais vilnis - informācija par preces izdalīšanu. Tas saceļ labu troksni (to pierāda gan ProBlogger gadījums, gan Artūra gadījums) un kādu laiku daudzi par to vien runā. Otrs vilnis ir tad, kad tie kas lietas ieguva sāk par tām rakstīt atsauksmes. Tieši šis vilnis ir svarīgākais. Maz mani kā potenciālo patērētāju interesēs tas, ka lieta A tiek bez maksas izdalīta X skaitam personu. Bet tad kad es lasīšu Y (kur Y ir X apakškopa) atsauksmes (pozitīvas vai negatīvas) par lietu A, tad tas jau būs ļoti tuvu tam, lai piesaistītu manu interesi kā potenciālo patērātāju. Kapēc izdevīgi šādas akcijas veidot tieši ar blogeriem nevis neblogeriem? Tāpēc, ka no blogera būs atsauksme. Blogeri ir visai runīgi un noteikti izteiks savu viedokli, turklāt gan mutiski apkārt esošajiem, gan rakstiski. Un tieši rakstisko daļu izlasīs simtiem cilvēku. Un tagad parēķiniet paši - cik maksā izdalīt bezmaksas lietas 10 blogeriem un cik maksā izveidot reklāmas kampaņu ar banneriem, lai piesaistītu vairāku simtu cilvēku uzmanību. Par saviem aprēķiniem atļaušos šoreiz neizteikties. Noslēgumā es gribētu izteikt cerību, ka Latvijā attiecīgo akciju skaits tikai pieaugs, jo no tā ieguvēji būs ne tikai blogeri, bet arī lasītāji.