Archive for October, 2007
Saites uz … noderīgiem materiāliem
3Nezinu vai īsti attiecīgos materiālus var saukt par rokasgrāmatām vai kopsavilkumiem, vai kaut kā citādi. Angliski attiecīgo lietu dēvē par “Quick Reference Card” vai tamlīdzīgos vārdos. Latvisko nosaukumu varat izdomāt paši. Bet, lai būtu vieglāk izdomāt pateikšu, ka attiecīgajos materiālos ir, piemēram, svarīgāko funkciju nosaukumi un izmantošanas piemēri. Visai noderīgi, ja kaut ko vajag ātri paskatīties, bet negribās rakties cauri lielajām rokasgrāmatām vai citiem bieziem materiāliem.
Apskatītās tēmas: C programmēšana, Flash ActionScript, Java, Visual Bsic, Perl, MATLAB, MATLAB TOOLBOX, MFC, Tcl/Tk, TAPI, Socket and Libpcap, Linux System Call, OllyDbg, Windows Device Driver, Device Driver Support Routines, MySQL, Oracle SQL, Apache, PHP, CSS, PHP, JavaScript, Mod PERL, Linux Admin, Solaris Admin, OpenSSH, Sendmail, Linux Security, Resource Kits, Windows, UNIX, AutoIt and ScriptIt, KiXtart, Win32 Perl Routines, AmsTeX, TeX, Emacs, XEmacs, Vi, Vim, GDB, Bash, CVS, Labciew, HTML, Tcpdump, R.
Saites uz materiāliem šeit.
Starp citu, atrasts ar StumbleUpon palīdzību.
The Ultimate Rejection Letter
1Herbert A. Millington Chair - Search Committee 412A Clarkson Hall, Whitson University College Hill, MA 34109 Dear Professor Millington, Thank you for your letter of March 16. After careful consideration, I regret to inform you that I am unable to accept your refusal to offer me an assistant professor position in your department. This year I have been particularly fortunate in receiving an unusually large number of rejection letters. With such a varied and promising field of candidates, it is impossible for me to accept all refusals. Despite Whitson's outstanding qualifications and previous experience in rejecting applicants, I find that your rejection does not meet my needs at this time. Therefore, I will assume the position of assistant professor in your department this August. I look forward to seeing you then. Best of luck in rejecting future applicants. Sincerely, Chris L. Jensen
No http://www.chaosmatrix.org/library/humor/reject.html
Gmail ievieš IMAP atbalstu
1Nu jau vairākās vietās ir publicēta informācija par to, ka Gmail tiek ieviests IMAP atbalsts. Es pat vairs nezinu, kurš bija pirmavots šai ziņai. Šķiet ka šie bija pionieri. Bet nu par pašu lietu nevis avota meklējumiem. Tātad – izskatās, ka Google sāk ieviest IMAP atbalstu e-pasta servisam Gmail. Par to liecina tas, ka jau vairākiem lietotājiem šāda opcija ir parādījusies sadaļā “Forwarding and POP” (“Pārsūtīšana un POP”). Tas, ka šī iespēja nav uzreiz visiem lietotājiem ir pavisam normāla, jo visiem Google servisiem var novērot to, ka jaunā funkcionalitāte tiek ieviesta pakāpeniski, aizvien palielinot to lietotāju skaitu, kam funkcionalitāte pieejama.

Kas tad ir IMAP un kādēļ tas ir svarīgi? Ja lietojat Gmail tikai ar Web pārlūku, tad šī funkcija jūs maz interesēs. Savukārt, ja e-pastu parasti lasījāt ar POP palīdzību, tad IMAP atbalstam jūs ir tikai jāiepriecina. IMAP ir vairākas priekšrocības salīdzinot ar POP. Piemēram, viena no tām ir tāda, ka izmantojot IMAP serveris zinās vēstuļu statusu. Piemēram, ja jūs no viena e-pasta klienta jau būsiet izlasījuši vēstuli, tad tā uzreiz uz servera būs atzīmēta kā izlasīta. Līdz ar to pieslēdzoties serverim ar citu klientu, jūs redzēsiet to kuras vēstules ir izlasītas. Savukārt POP gadījumā serverim nebūs ne jausmas, ka vēstule ir izlasīta. Vairāk par IMAP varat palasīt kaut vai Wikipedia.
Vēl viens no pierādījumiem, ka IMAP būs standarta Gmail funkcija, ir papildinātā Help sadaļa.
Vairākos blogos, kur tiek ziņots par šo Gmail jauno funkciju, notiek arī diskusijas par to, kā Google gatavojas atpelnīt ar IMAP ieviešanu saistītos izdevumus. Ne jau tikai papildus serveru jauda un funkcionalitāte nepieciešama, bet IMAP var samazināt to cilvēku skaitu, kas Gmail piekļūst caur Web. Bet mazāk cilvēku nozīmē mazāk ienākumu no reklāmas. Uzskatu, ka visi izteiktie varianti ir tikai spekulācijas par to kā varētu būt. Izteikšu arī savu minējumu. Man šķiet, ka īpaši lietotāju skaits kas aplūko caur Web nesaruks, jo Web aplikāciju popularitāte pieaug, bet desktop aplikāciju popularitāte samazinās. To lieliski apstiprina tas, ka, piemēram, RSS vairāk lasa izmantojot dažādus Web servisus nevis desktop aplikācijas. Jā – RSS gadījumā ir sinhronizācijas problēma, kas ir viens no iemesliem attiecīgo Web servisu popularitātei. Bet ja jau tiek veidota pat Photoshop Web versija, tad tas jau par kaut ko liecina. Turklāt visticamāk, ka vairs nebūs ilgi jāgaida un varēsim lasīt Gmail arī ar Google Gears palīdzību. Tas būs papildus grūdiens popularitātes pieaugumam Gmail lasīšanai ar Web palīdzību. Tas tāpēc, ka cilvēkiem negribās instalēt speciālas programmas, lai veiktu kaut kādas darbības. Turklāt ne jau visos datoros var (drīkst) uzlikt e-pasta klientus. Tas nozīmē, ka pieejai tiks noteikti izmantots arī Web. Bet lietotājam parasti rodas jautājums “kāpēc man mācīties un mocīties ar diviem piekļuves veidiem, ja visu var izdarīt arī Web piekļuves veidā?”. OK – aizrunājos nedaudz. Ar šo izplūdušo rindkopu tad arī finišēšu.
Tomēr vēl atļaušos pateikt to, ka Gmail nu jau kādu laiciņu ir kārtējo reizi palielināta e-pasta kontu ietilpība. No 2.x GB līdz jau 4.35GB.
Akciju atdeve
1Sakarā ar iepriekšējo ierakstu es aizdomājos par to kāda ir atdeve šādām akcijām. Nē – neiet runa par konkrēto Artūra akciju, bet par jebkurām līdzīga rakstura akcijām. Lai kādas lietas (ar to saprotot ne tikai tādas, kuras var ielikt kastītē, bet jebko kas tiek kādam piešķirts) tiktu dalītas, šādai rīcībai jābūt kādam motīvam un cerētajai atdevei. Vienīgais gadījums, kad par atdevi nedomā ir tad, kad kaut kas tiek dots anonīmi. Visos citos gadījumos ir doma par atdevi. Tā var būt dažāda. Sākot no apziņas, ka akcijas autors sabiedrības acīs kļūst cēlāks, beidzot ar tīri finansiāliem ieguvumiem.
Grūti izdomāt kāds varētu būt iemesls Artūra gadījumā, bet tam jau nav lielas nozīmes. Gan jau ka iemesli viņam ir zināmi (citādi nebūtu akcijas) un ar to pietiek. Bet ja kads cits domā taisīt līdzīgu akciju (nē – nav obligāti jādala biļetes uz izrādēm), tad vajag kārtīgi apsvērt to, ko vēlas iegūt un to, kas īsti ir iegūstams. Pavisam nesen Darrens no ProBlogger sakarā ar sava bloga dzimšanas dienu bija izvērsis samērā lielu akciju, kuras laikā tika izdalītas dāvanas lasītājiem teju vai 54000$ vērtībā. Visas dāvanas bija sponsoru sagādātas. Protams, ProBlogger uz to brīdi piedzīvoja lasītāju skaita pieaugumu (gan RSS, gan klasiskajā lasīšanas veidā). Tikai rodas jautājums – vai tas pieaugums ir no jauniem lasītājiem, vai arī vecajiem, kuri blogu attiecīgajā periodā lasīja biežāk. Bet neaizmirstam otru akcijā iesaistīto pusi – sponsorus. Es palasīju dažu sponsoru atsauksmes par to, ko viņi bija cerējuši iegūt ar sponsorēšanas palīdzību un ko ieguva. Un ziniet ko? Ieguvumi nebija tik lieli kā plānots. Iespējams, ka kļūda bija tajā, ka sponsoru skaits bija liels un līdz ar to lasītāji īsti nespēja novērtēt katra sponsora pienesumu un lasītājos katrs atsevišķš sponsors neizraisīja interesi. Viss bija redzams kā viena liela pakotne, bet uzklikšķināt un noskaidrot sīkāk kas ir kurš no viņiem gribēja tikai retais.
Pārdomājot to ko tikko uzrakstīju, secināju, ka laikam no malas mana attieksme pret akcijām izskatās visai negātīva. Bet tā nav. Vienīgi gribētos vērst uzmanību uz to, ka ir kārtīgi jāizplāno akcijas mērķi un ieguldījums akcijā. Īpaši Latvijas apstākļos, kad blogu ir maz un visi aktīvākie blogeri un blogu lasītāji viens par otru jau zina. Tāpēc blogu ilgtermiņā noreklamēt diez vai izdosies. Reklāma “cilvēks cilvēkam”, jeb citos vārdos “no mutes mutē” arī nostrādās tikai gadījumos, kad reklamējamā prece ir maz pazīstama. Apšaubu, ka būt atdeve šādai reklāmai, ja Nike izdalīs 10 pārus ar saviem apaviem blogeriem, tādā veidā cerot popularizēt savus izstrādājumus. Visi jau zina kas ir Nike un potenciālo pircēju loks jau ir izveidojies. Līdzīgi ir ar jebkuru populāru un labi reklamētu lietu. Savukārt, ja produkts ir jauns (svaiga izrāde, jauna alus šķirne vai vienalga kāds cits produkts/pakalpojums), tad atdeve var būt pat ļoti laba. Jo reklāma strādās divos viļņos, bet jāapmaksā būs tikai pirmais. Tātad pirmais vilnis – informācija par preces izdalīšanu. Tas saceļ labu troksni (to pierāda gan ProBlogger gadījums, gan Artūra gadījums) un kādu laiku daudzi par to vien runā. Otrs vilnis ir tad, kad tie kas lietas ieguva sāk par tām rakstīt atsauksmes. Tieši šis vilnis ir svarīgākais. Maz mani kā potenciālo patērētāju interesēs tas, ka lieta A tiek bez maksas izdalīta X skaitam personu. Bet tad kad es lasīšu Y (kur Y ir X apakškopa) atsauksmes (pozitīvas vai negatīvas) par lietu A, tad tas jau būs ļoti tuvu tam, lai piesaistītu manu interesi kā potenciālo patērātāju.
Kapēc izdevīgi šādas akcijas veidot tieši ar blogeriem nevis neblogeriem? Tāpēc, ka no blogera būs atsauksme. Blogeri ir visai runīgi un noteikti izteiks savu viedokli, turklāt gan mutiski apkārt esošajiem, gan rakstiski. Un tieši rakstisko daļu izlasīs simtiem cilvēku. Un tagad parēķiniet paši – cik maksā izdalīt bezmaksas lietas 10 blogeriem un cik maksā izveidot reklāmas kampaņu ar banneriem, lai piesaistītu vairāku simtu cilvēku uzmanību. Par saviem aprēķiniem atļaušos šoreiz neizteikties.
Noslēgumā es gribētu izteikt cerību, ka Latvijā attiecīgo akciju skaits tikai pieaugs, jo no tā ieguvēji būs ne tikai blogeri, bet arī lasītāji.
Alu cilvēks – blogeriem bez maksas
1Artūrs izdomājis akciju, kuras ietvaros dala biļetes uz Alu cilvēks izrādi. Prieks par to, ka arī blogeriem notiek labas akcijas.
iGoogle tagad arī latviešu valodā
2iGoogle tagad pieejams arī latviešu valodā. Par pašu iGoogle
Skatiet interesējošo informāciju savā Google mājas lapā.
Jūsu personalizētā mājas lapa ļauj izmantot kopā Google funkcionalitāti un saturu no visa tīmekļa vienā lapā:
* Priekšskatīt jaunākos Gmail ziņojumus
* Skatiet virsrakstus no Google ziņām un citiem populārākajiem ziņu avotiem
* Apskatiet laika prognozes, akciju kotējumu un kinofilmu seansu laiku
* Atlasiet no dažādajām populārajām plūsmām
* Velciet un nometiet sadaļas, lai pārkārtotu lapu
Ideja lapai vienkārša. Ir pieejama kaudze ar dažādiem moduļiem, kurus varam aktivizēt. Katrs modulis paredzēts kādas noderīgas (vai ne tik noderīgas) lietas veikšanai. Kā jau citātā minēts, piemēram, apskatīt jaunākās vēstules Gmail. Bet var būt arī Google saglabāto dokumentu saraksts, to do liste, RSS, spēlītes un kaudze ar citām lietām. Tātad ideja – viss vienuviet. Kaut ka pats šo servisu neesmu sācis izmantot, lai gan interese ir bijusi. Varbūt būs jāpamēģina kādu reizi sīkāk papētīt. Viss ir atkarīgs no pieraduma. Tā, kā esmu arī iepriekš izticis bez šāda servisa, tad varu iztikt arī tagad. Bet ja sāktu izmantot, gan jau rakstos pieradums un neliela atkarība.
Par latvisko versiju ir jāsaka, ka ir novērojamas dažas kļūdas ar kodējumiem, bet gan jau ka tās drīzumā pazudīs.

Vienīgā bēda (ja esmu pareizi sapratis), tad latviskajā versijā nav iespējams pievienot moduļus no lielās iGoogle (angliskās) versijas. Bet varbūt es vienkārši nemācēju atrast. Taču, ja aiziesiet uz anglisko versiju (vienkārši nomainiet adresi no google.lv/ig uz google.com/ig) tad varēsiet pielikt jebkuru citu moduli. Vienīgi pāris no tādā veidā pieliktajiem moduļiem nez kāpēc nestrādāja, taču lielākajai daļai ko notestēju, darbības traucējumus nemanīju. Katrā ziņā – programmētājiem ir lieliska iespēja izvērsties un taisīt Latvijai noderīgus iGoogle moduļus un tādā veidā paplašināt iGoogle funkcionalitāti, kura pieejama no google.lv/ig.
Par CSI
6Starp daudzajiem seriāliem, kurus mēdzu skatīties ir arī visi trīs CSI. Taču ar katru nākamo CSI (neatkarīgi kuras pilsētas variantu) sēriju sāku domāt, ka seriāls paliek aizvien nejēdzīgāks. Nē – nejēdzība nav tajā, ka CSI izmeklētāji spēj tik ļoti uzlabot bilžu kvalitāti, ka pēc tam spēj tajās pamanīt vairākus atspulgus, smalkus uzrakstus utt. Nejēdzība ir tajā kā viņi meklē pierādījumus. Piemēram, noziegumu vietā tiek paņemta kaut kāda krūma lapa un uz tiek noskaidrots, ka uz tās ir saglabājies kāds personas DNS, kas tur ticis no sviedru lāses. Tātad – ir kaut kāds nozieguma laukums, kura ietvaros no visa ko var paņemt pārbaudei, paņem īsto lapiņu uz kuras ir īstā sviedru lāse nokritusi. Cita situācija no tās pašas sērijas. Tiek pārmeklēta nozieguma vieta, bet kaut kas netiek atrasts (tā šķiet izmeklētājiem). Tiek aizsūtīts CSI darbinieks otreiz pārbaudīt vietu. Viņš iziet 3 metrus ārpus iepriekš nospraustā laukuma un atrod 2 metrus garu trubu/cauruli vai tamlīdzīgu objektu. Tātad – iepriekšējā pārbaudē tik lielu objektu nepamana un neuzskata par nozīmīgu, jo tas atrodas dažus metrus ārpus nospraustā perimetra. Bet kāpēc tieši tāds perimetrs tika nosprausts, bet ne lielāks? Jocīgi – lapiņu atrodam, bet 2 metrus garu cauruli nē… Cita situācija – tiek meklēta tuksnesī pazudusi CSI darbiniece. Biedri skrien pa tuksnesi un izmisīgi viņu meklē. Pēkšņi binoklī tiek pamanīts kaut kas nozīmīgs. Spriedze pieaug. Binoklis tiek iedots otram darbiniekam un arī tas lielā sasprindzinājumā pamana satraucošo lietu. Kad abi bonoklī to apskatījuši viņi uzsāk lielo skrējienu, lai attiecīgo lietu apskatītu klātienē. Spriedze aug. Viņi sper uz priekšu 3 soļus, spriedze pieaug, nu jau 7 soļi, spriedze tāda ka skatītājs vairs nevar nociesties kamēr izmeklētāji aizskries līdz tālajam priekšmetam, 10 soļi – spriedze grib vēl pieaugt, bet lielais skrējiens jau galā. Tātad – ar binokli pamanīja un kārtīgi binoklī nopētīja lietu, kura bija 10 soļu attālumā. Ghhh – piedodiet, bet tas jau ir smieklīgi. Kāda jēga binoklī pētīt lietu, kura atrodas 10 soļu attālumā? Šādus piemērus varētu saukt daudz, daudz. Par supervareno programmatūras nodrošinājumu es šoreiz nerunāšu, bet arī par to būtu ko pateikt.
Varbūt labi, ka CSI paliek aizvien dīvaināks – būs iespēja skatāmo seriālu skaitu samazināt.
Ubuntu enerģijas patēriņš
0Vietām biju lasījis, ka jaunākā Ubuntu versija Gutsy Gibbon būšot pat par 30% mazāk enerģiju patērējoša. Tātad draudzīgākā Ubuntu versija portatīvajiem datoriem, vērtējot pēc šī parametra. 30% ir ļoti optimistisks vērtējums un visticamāk aprēķināts optimalākajam gadījumam. Slashdot pamanīju saiti uz šo rakstu. Tajā salīdzinātas 6 Ubuntu versijas, lai uzzinātu kura tad ir enerģiju taupošākā.
Pārbaudes tika veiktas, neveicot speciālas konfigurēšanas. Tāpēc, ja kādā Ubuntu versijā pēc noklusējuma strādāja vairākas programmas un procesi, tad tā tas arī tika atstāts. Rezultātā tika noskaidrots, ka jaunākā Ubuntu versija nav enerģiju taupošākā. Neskatoties uz jaunievedumiem Linux kodolā, kas veicina enerģijas taupīšanu, aizvien vairāk aktīvu servisu un programmu noēd iegūto ietaupījumu. Tāpēc, ja gribējāt likt Gutsy Gibbon tikai pateicoties enerģijas taupīšanas uzlabojumiem, tad bez papildus konfigurēšanas un lieko programmu/servisu atslēgšana cerēto ieguvumu neredzēsiet. Viena no lietām, kas var palīdzēt veicināt enerģijas patēriņa samazināšanu ir Intel PowerTOP programmiņa. Ar tās palīdzību var redzēt kas ir lielākie enerģijas tērētāji un iestatīt dažus servisus tādās konfigurācijās, kuras mazāk tērē enerģiju. Un jā – šī programmiņa strādā arī datoriem ar AMD procesoriem – ne tikai Intel.
Ubuntu Gutsy Gibbon RC
2No 11. oktobra publiskai lietošanai varam lejupielādēt jaunākās Ubuntu versijas (7.10 Gutsy) RC versiju. Tātad Release Candidate. Tā nav vēl fināla versija, bet tuvu, tuvu tai. Fināla versija būs pieejama šī mēneša otrajā pusē.
Dažas no jaunajā Ubuntu versijā iekļautājām lietām (salīdzinājumā ar 7.04 Feisty):
* Gnome 2.20
* Dekstop 3D effects. Tātad Compiz Fusion.
* Desktop search

* Ātra lietotāju pārslēgšana
* Speciāla Firefox spraudņu pieinstalēšana
* Grafisks X konfigurēšanas rīks

* Pilnībā automātiska printeru pieinstalēšana
* Uzlabots Restricted drivers menedžeris
* NTFS rakstīšanas atbalsts
* Enerģijas patēriņa samazinājumi
Kā arī vairākas citas noderīgas lietas. Sīkāku aprakstu kā arī saites lejupielādēšanai var atrast šeit.
Starp citu – pasūtīt Ubuntu Gutsy Gibbon CD var jau tagad.
