Aizvien biežāk mums nepieciešams, lai dažādas elektroniskās lietas būtu ātri un ērti pieejamas no jebkura datora, kuram ir internets. E-pasts, grāmatzīmes, kalendārs, dokumenti un citi faili bieži vien tiek izvietoti uz kādas citas puses serveriem. Piemēram, Google. Bet te sākas problēmas. Ne jau pie vainas ir paranoja par to, ka Google no saglabātajām lietām var ievākt ļoti lielu informāciju par katru indivīdu. Lieta tāda, ka jūsu informācija var nonākt arī trešās puses rokās. Šonedēļ kā sēnes pēc lietus saradusies informācija par daudzajām Google servisu ievainojamībām, kuru rezultātā iespējams piekļūt citu cilvēku e-pastiem, dokumentiem utt. Piemēram, kaut vai šis ieraksts. Lasam, priecājamies, bēdājamies un pārdomājam vai uzticēt savu saturu kādai citai pusei. Ne tikai Google. Ievainojamības var atrast jebkuram servisam.
Kaut kas ir jāmaina Web programmēšanas tehnoloģijās. Ar nesen ieviestajām iespējām Web lapu funkcionalitāte ir pacelta jaunā līmenī, bet arī to ievainojamība. Nav nekādu problēmu imitēt lietotāju darbības, taisīt tārpus, kas paši izplatās pa dažādiem epastiem (nav nepieciešama reāla cilvēka līdzdalība) utt. Web 3.0 nekādus uzlabojumus nesola, jo Web lapas paliks tikai vēl sarežģītākas un sastāvēs no aizvien vairāk moduļiem, kur katrs varēs būt jauns drauds kopējai drošībai. Kam ir jānotiek, lai kardināli mainītu principus pēc kādiem tiek būvētas Web aplikācijas un kādiem jābūt principiem, lai šādas ievainojamības tiktu likvidētas?
