Par IT, programmēšanu, Personal finance un dzīvi
Archive for August, 2007
Last.fm atskaņošana uz Ubuntu
3Pirms 4 gadiem
Ja nu kāds vēl nezina, tad minēšu, ka Last.fm ir personalizējama radio stacija. Tas nozīmē, ka jūs varat nodefinēt kādas dziesmas jums patīk, kādas nepatīk un tādas arī jums tiks atskaņotas. Turklāt nekādas apnicīgas reklāmas pauzes, kas dzirdamas parastajos radio.
Last.fm iespējams klausīties caur Web bāzētu atskaņotāju, kā arī ar speciālām programmām. Web atskaņotāju es negribēju izmantot, tāpēc biju definējis sekojošas prasības speciālam atskaņotājam:
* viegli uzinstalējams atskaņotājs;
* saprātīgs resursu patēriņš;
* nav nepieciešams atskaņot kādus failu formātus vai protokolus;
Loģiskākais solis bija doties uz Applications -> Add/Remove, meklētājā ierakstīt “last.fm” un skatīties kādas programmas tiks atrastas. Tā arī darīju. Pirmā kura tiek atrasta saucās Last.fm (versija 1.1.90-4). Izskatās viņa aptuveni šādi:
Vienkārša saskarne. Tas ir labi. Bet ar viņu novēroju vairākas nepatīkamas lietas. Pirmkārt resursu patēriņš bija ļoti liels. Atskaņotājs nekaunīgi rezervēja ~ 10% no procesora resursiem. Minēšu, ka datoram uzstādīts Pentium 4 2.4c procesors. Šāds patēriņš ir stipri, stipri par lielu. Bet neskatoties uz to atskaņotāju lietoju. Taču kaut kādā brīdī (neatceros kad tieši) tas sāka uzvesties visai jocīgi. Piemēram, uzklikšķinot, lai dziesma tiek nobanota vai mēģinot pārslēgt nākamo dziesmu nekas nenotika, atskaitot vēl lielāku procesora noslodzi. Kādu laiku padzīvojot ar šādu sistēmu sapratu, ka vairs nav labi, tāpēc no šī atskaņotāja nolēmu atteikties.
Nākamais sarakstā bija Last-Exit. Ļoti vienkāršs un kas būtiski – resursus taupošs atskaņotājs. Vairs nekādas 10% procesora noslodzes. Izskatās aptuveni šādi:
Biju jau nopriecājies, ka meklējumi beigušies, bet… Bet brīdī, kad šim atskaņotājam mēģināju izmantot funkciju “Atskaņot mūziku, kura līdzīga izpildītājam” Last-Exit vienkārši aizvērās. Pārējās funkcijas it kā strādāja, bet šī, kuru izmantoju visbiežāk nestrādāja. Tas pielika punktu šī atskaņotāja izmantošanai.
Radās nepieciešamība meklēt citu atskaņotāju. Sakarā ar prasību sarakstā esošo trešo punktu atkrita tādi atskanotāji, kas māk atskaņot MP3 utt. Nedaudz pameklējot uzdūros atskaņotājam ar nosaukumu Last.fm, bet ar versijas numuru 1.3.1.0-1~getdeb1. Atrodama viņa ir šeit.
Novilku deb paku. Palaidu to. Uzinstalējās skaists atskaņotājs:
Un kas ir pats jaukākais – šī versija strādā perfekti. Nekādas neizprotamas procesora noslodzes. Momentāli strādā gan dziesmu banošana, gan dziesmu pārslēgšana. Turklāt šajā versijā ir ne tikai CD vāciņu attēlošana, bet arī apraksts par izpildītāju. Esmu pilnībā apmierināts un nezinu vai kādreiz radīsies nepieciešamība meklēt kādu citu vesiju, jo šī ir ļoti, ļoti laba.
Mācība ko es no šiem meklējumiem esmu guvis: Lai gan Add/Remove (apt-get) sniedz lielisku veidu kā ātri un ērti uzinstalēt programmas, labāk reizēm pameklēt arī alternatīvas versijas.
P.S. Tā atskaņotāja versija, kura ir lejupielādējama Last.fm nav “viegli uzinstalējama”, tapēc to nemaz nemēģināju.
Suprnova.org atgriezusies
1Pirms 4 gadiem
Nesen bija paklīdušas runas par to, ka ThePiratebay.org ir ķērusies pie Suprnova.org reanimēšanas procesa. Tagad var oficiāli paziņot, ka reanimācijas pirmā fāze ir pabeigta un Suprnova.org ir oficiāli pieejama ikvienam. Kā viņi raksta pašā lapā:
Suprnova has been down for some years due to some heavy pressure from the copyright lobby. The former owner sloncek donated suprnova to The Pirate Bay – and as you know, we like to kick ass and bow for noone!
We were going to keep this site a secret until we had finished it, but of course it leaked, that’s how internet works. So now that the word is out, we’re releasing it!
Please consider these first weeks/months as a beta test. Since we love all you guys and gals so much we decided to keep it an open beta test. That means, please behave, don’t complaint to much and if you discover any weird bugs or problems, let us know.
Some of you have also already discovered our new forum, Suprbay! Which is a joint forum for both Suprnova and The Pirate Bay. Discuss movies, music, love and whatever with your fellow pirates.
Finally, some words for non-internet loving companies: This is how it works. Whatever you sink, we build back up. Whomever you sue, ten new pirates are recruited. Wherever you go, we are already ahead of you. You are the past and the forgotten, we are the internet and the future.
y’arr!
Statistika uz ieraksta gatavošanas brīdi: We’re tracking 1.047.789 torrents on 26.883 trackers; There is a total of 19.970.643 peers (10.441.319 seeders + 9.529.324 leechers);
Garu mūžu Suprnova!
Par “Par mani”
2Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Blogošana
Pētot to, ko apmeklētāji lasa manā blogā pamanīju, ka daudzus interesē sadaļa “Par mani“. No 100 apmeklētājiem (starp kuriem ir gan jaunie, gan vecie) kādi 3 paskatās to, kas tad es tāds īsti esmu. Interesanti – ko šajā sadaļā cilvēki grib izlasīt/ieraudzīt. Kontaktinformāciju? Diez vai, jo nevienu vēstuli tā arī neesmu saņēmis. Apskatīt manu foto? Ja tā – tad kādēļ? Vai no tā kāds es izskatos, mainās manis rakstītā nozīmība/nenozīmība? Izlasīt manu biogrāfiju vai uzzināt manu nodarbošanos? Varbūt. Un šajā punktā es aizdomājos. Cik daudz citi gribētu uzzināt un cik daudz viņiem vajadzētu ļaut uzzināt… Vai tur vajadzētu rakstīt par to kur esmu mācījies, strādājis vai arī par to, ko es daru sestdienas vakaros… Varbūt vajadzētu būt noslēpumainam un neatklāt gandrīz neko…
Šobrīd aprakstu esmu ielicis ne pārāk mani raksturojošu. Varbūt informācijas meklētāji ieraugot šādu aprakstu ir vīlušies. Bet varbūt viņiem neko vairāk nevajag.
Tāpēc jautājums blogeriem: ko jūs rakstat attiecīgajā sadaļā par sevi? Kā arī jautājums lasītājiem: ko jūs vēlētos lai blogeri par sevi šādās sadaļās atklāj?
Bobby McFerrin – Don’t worry, Be happy!
0Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Šo dziesmu biju daudzas reizes dzirdējis, bet nebiju redzējis viņai kādu video versiju. Tāpēc nolēmu YouTube sameklēt. Tā arī izdarīju. Noskatījos, noklausījos un kārtējo reizi jāatzīst, ka šis ir nenormāli prātīgs gabals. It kā tikai daži teikumi, taču tik patiesi cik patiesi vien var būt. Ko tur vairs piebilst, dziesma runā pati par sevi.
Tiem, kam nerāda skatīties šeit.
Burti, burti, burti
7Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Kā jau katru rītu, lasot jaunākos ierakstus blogos un citos interneta resursos, iemetu skatu pie komentāriem. Dažus komentārus varēju izlasīt visai raiti, bet ar dažiem nācās pacīnīties. Nesaukšu kuros resursos šādu “problemātisko” komentāru ir vairāk, vien minēšu, ka šis netikums piemīt daudziem, daudziem komentētājiem.
Tātad – kādi ir komentāri, kurus izlasīt ir problemātiski? Tie ir tādi, kuros izmantots translits (ja šo terminu pierakstīju preizi). Tas nozīmē, ka piemēram ā tiek aizstāts ar aa, bet ģ tiek aizstāts ar gj utt. Nespēju izprast kādēļ šāda rīcība būtu nepieciešama. Jā – pirms daudziem gadiem bija problēmas rakstīt tekstus ar latviešu vai krievu valodas burtiem, bet kādēļ tā jādara tagad? Vai kāds no tiem, kas izmanto šādu pieraksta veidu varētu paskaidrot? Es spēju iedomāties tikai un vienīgi vienu iemeslu. Tas ir – komentēšana, rakstot komentāru ar mobilo telefonu. Bet visos citos gadījumos translita izmantošana, manuprāt, nav pamatota. Otra nepatīkamā lieta, kura šos translita komentārus padara vēl grūtāk izlasāmus ir pieturzīmju neizmantošana. Tie, kuri raksta komentārus ar mīkstinājuma zīmēm visbiežāk saliek arī punktus un komatus. Iespējams ne visi komati tiek salikti, jo ne visiem ir tik izcilas zināšanas (zinu, ka arī es neesmu eksperts komatu likšanā), bet vismaz punkti un tamlīdzīgas zīmes tiek saliktas. Savukārt translita izmantotāji bieži vien nevīžo ielikt punktus, komatus utt. Kāpēc? Tas ir slinkums vai vienkārši necieņa pret iespējamajiem komentāru lasītājiem?
Nebūtu jau pārāk traki, ja translits tiktu izmantots tikai komentāriem, jo ja mums šādi komentāri nepatīk – tos var nelasīt. Taču joprojām samērā bieži saņemu e-pasta vēstules, kuras rakstītas translitā. Kāpēc rakstot vēstules, joprojām tiek izmantots translits, ja jau vairākus gadus problēmas ar mīkstinātajiem burtiem lielākajā daļā e-pasta servisu ir likvidētas? Ir daži servisi, kurie nezināmu iemeslu dēļ Web piekļuvē e-pasta kontiem izmanto neatbilstošus kodējumus (encodings), bet tādas situācijas ir vairāk izņēmumi, kā ierasta prakse. Piemēram, izmantojot Gmail vai Thunderbird un UTF-8 kodējumu man vēl neviens nav sūdzējies, ka būtu saņēmis e-pasta vēstuli ar neizlasāmiem ķeburiem. Man ir jautājums – kāpēc translita izmantotāji to dara? Varbūt kāds var padalīties šādu informāciju, jo man šāda rīcība nav izprotama. Varbūt tā ir vienkārši nezināšana un/vai bailes? Ja tā, tad kas liedz rakstīt vēstuli ar normāliem burtiem vai translitā, bet drošībai šo pašu tekstu pievienot vēstulei kā pielikumu txt formātā, bet tikai un vienīgi ar korektiem burtiem? Līdz ar to, ja vēstule būs rakstīta ar normālajiem burtiem, bet kodējumu problēmu dēļ viss teksts būs pārvērties par ķeburiem, viss joprojām būs izlasāms pielikumā esošajā txt failā. Savukārt, ja vēstules teksts būs translitā, tad lasītājs varēs izvēlēties – burtot šādu tekstu vai no pielikuma paņemt korektu variantu.
Rakstot šo ierakstu atcerējos Latvija.lv projekta prezentāciju, kurā Gudeles kundze izteicās, ka viena no lietām, kura ir ļoti nozīmīga (izsakot vienu no pamatojumiem portāla lielajai dārdzībai), esot iespēja meklēt informāciju, rakstot pieprasījumus ar latviešu valodas burtiem. Dzirdot šādu tekstu es nezināju ko darīt – smieties vai raudāt. Valsts galvenā eSieviete pasniedz tautai iespēju meklēt informāciju, rakstot pieprasījumus latviešu valodā, kā jaunu ekstru. Vai tiešām viņai nav zināms, ka latviešu valodas izmantošana jau sen vairs nav nekāda ekstra? Ja nav zināms, tad nav brīnums, ka daudzi vienkāršie lietotāji arī nav informēti par to, ka jau labu laiku nav nekāda ekstra izmantot visus latviešu valodas burtus.
Tāpēc gribētu aicināt visus pavērot to, kā mēs rakstam komentārus un e-pasta vēstules. Lūdzu neizmantojiet translitu. Ja gadījumā nevarat vēstulē neizmantot translitu, tad pievienojiet vēstules pielikumā attiecīgo tekstu ar normāliem burtiem. Paldies!
Par Deluge-torrent
4Pirms 4 gadiem
Jau ierakstā Windows programmu analogi Linux vidē minēju, ka lejupielādēm BitTorrent tīklā izmantoju Deluge-torrent. Kopš pieminēšanas brīža, programmas attīstībā ir notikuši vairāki būtiski pavērsieni. Ir gan mainījusies programmas arhitektūra (kas ļāva daudz vieglāk izveidot spraudņus), gan izstrādei pieslēgušies vairāki cilvēki. Kapēc es par to visu stāstu tieši tagad? Tāpēc, ka beidzot (nevis šodien, bet kopš pēdējās versijas) šis BitTorrent klients ir iemācījies darīt to, ko es visvairāk no viņa gaidīju. Lieta tāda, ka iepriekš Deluge mācēja ierobežot tikai globālo augšupielādes/lejupielādes ātrumu, bet tagad, pateicoties speciālam spraudnim (visi spraudiņi nāk līdzi programmai, bet ir jāaktivizē tos, kurus vēlas izmantot) ir iespējams ierobežot augšupielādes/lejupielādes ātrumu, katram torrent failam individuāli. Vēl divi no patīkamiem spraudņiem ir sekojoši: iespējams uzlikt, lai tiek lejupielādēti vispirms sākuma un beidzamie fragmenti (noder, ja tiek lejupielādēts video fails, kuru gribās pārbaudīt pirms tas pilnībā lejupielādēts), kā arī iespējams vizuāli redzēt kurš fragments jau ir lejupielādēts, kurš tiek lejupielādēts un kurš vēl nav sākts.
Ar katru jauno versiju nāk klāt vairākas būtiskas lietas un nu jau var droši apgalvot, ka funkcionalitātes ziņā šis klients ir kļuvis par vērā ņemamu konkurentu citiem klientiem. Vienīgi jāatzīst, ka tur kur daudz jaunievedumu, ir arī kļūdas. Pēdējā versijā nenoteiktās situācijās ir vērojamas dažādas problēmas ar pāris spraudņiem. Bet gan jau nākamajā versijā viņas būs izlabotas. Vēl jāpiemin, ka man diemžēl nestrādā Deluge, ja to mēģinu uzlikt no deb pakas, bet kompilējot no sources viss strāda ļoti labi. Tāpēc, ja arī jums nesanāk uzinstalēt Deluge no deb, tad pamēģiniet kompilēt no sources.
Par Latvijas blogosfēru kopumā
9Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Blogošana
Šis ieraksts ir kā domu gājiena turpinājums pēc iepriekšējā raksta (Vai ir vērts blogā izvietot reklāmu?). Tiem, kuriem nepatīk vārds blogosfēra uzreiz jautāšu – ar ko piedāvājat aizvietot attiecīgo terminu?
Kas ir labi, vidēji un vāji apmeklēts blogs Latvijas apmēriem? Ar īpašu zīlēšanu nenodarbosimies. Ejam uz Gmetrix.lv Blogu sadaļu un skatamies. Pirmos 5 es liktu labi apmeklēto skaitā. Nākamos 5 vidēji apmeklētu skaitā, bet visus citus ierindotu starp vāji apmeklētiem. Bet jāņem vērā to, ka Gmetrix nav visi Latvijas blogi. Jābūt blogiem no citām sfērām, kuri atbilstu Gmetrix Top 10.
Pētot augstāk pieminēto statistikas sistēmu sāku domāt, kāpēc neskatoties uz visai lielo blogu skaitu, daži pirmie ir krietni apmeklētāki par citiem. Jā – daži ir pionieri. Šie pionieri var atļauties pat vairākas dienas neko nerakstīt vai ierakstīt pāris teikumus vienā ierakstā, bet viņu blogi vienalga saņem augstu apmeklējumu. Papētīju sava bloga statistiku. Secinājums radās vienkāršs. Ja es kaut ko rakstu, cilvēki nāk un lasa. Apmeklējums pieaug 2-3 reizes salīdzinājumā ar dienām, kurās neko nerakstu. Savukārt šajās tukšajās dienās parasti visi apmeklētāji ir jaunie (nāk no Google). Rodas jautājums, kāpēc pionierus apmeklē visu laiku, bet citus tikai tad, kad tur ir kaut kāda aktivitāte?
Turpinot iepriekš iesāktos domu pavedienus sāku domāt, ko darīt, lai arī citi blogi kļūtu apmeklētāki. Šeit runa neiet par tiem blogiem, kuru saturs ir paredzēts tikai stipri ierobežotam personu pulkam (ar domu “es rakstu saviem 5 draugiem un 2 kaimiņiem”), bet tiem blogiem, kuru autori cenšas pārējo sabiedrību informēt par attiecīgajās sfērās aktuālajām lietām. Prātā ienāca divi risinājumi.
Pirmais: Top blogeri varētu uzsākt kampaņu “Ieskaties ZZZ blogā”, kuras ietvaros citi tiktu informēti par kādu blogu, kuru būtu izraudzījies attiecīgais blogeris. Šādas kampaņas ietvaros varētu reizi nedēļā iepazīstināt ar jaunu blogu, pastāstot kas to veido, kāds ir bloga profils, uzdot pāris jautājumus bloga autoram. Jā – tas ilgtermiņā nepaceltu visu kampaņā iesaistīto blogu apmeklējumu un reitingu, bet daļa noteikti atrastu jaunus lasītājus. Manā skatījumā par šādas kampaņas bīdītāju ideāli iederētos Onkulis, jo viņš to varētu izdarīt kvalitatīvi. Iespējams, ka arī kāds cits, bet par to neņemos spriest.
Otrs variants: veidot blogeru apvienības. Ar to es saprotu, ka katrā sfērā ir blogeri, kuri interesanti un kvalitatīvi apraksta aktuālas tēmas. Taču viņiem nepietiek laika, lai to varētu darīt bieži. Līdz ar to varētu tikt izveidots blogs X, kurā publicē ierakstus blogeri A, B, C, D. Protams, paralēli ierakstu publicēšanai blogā X, tos publicējot arī savos personīgajos blogos. Tādā veidā tiktu izveidots jauns, krietni dzīvāks blogs X. Šāda bloga esamība palīdzētu arī blogeriem A, B, C, D, jo viņi saņemtu jaunus apmeklētājus uz saviem privātajiem blogiem. Doma nav tāda, ka X būtu precīzs visu pārējo blogu ierakstu apkopojumus, bet tikai konkrētas nozares ierakstu apkopojums. Līdzīgi kā Planet Ubuntu iekļūst visi ieraksti, ko attiecīgie blogeri rakstījuši par Linux.
Latvijas blogosfēra, lai gan maziņa, bet attīstās. Un mēs vēl varam šo procesu paātrināt un izdarīt to kvalitatīvi. Vajadzīgi tikai entuziasti un idejas.
Vai ir vērts blogā izvietot reklāmu?
11Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Blogošana
Daudzi blogeri (pieņemu, ka stipri lielākā daļa) kādā brīdī aizdomājas par to vai blogā ievietot reklāmu. Citi ne tikai aizdomājas, bet arī izmēģina. Savukārt no tiem, kas izmēģina liela daļa ir vīlusies. Kāpēc? Par to nedaudz vēlāk.
No sākuma gribētu parunāt par to, ko pats domāju šajā sakarā saistībā ar savu blogu. Tiklīdz uztaisīju šo blogu, ievietoju tajā Google AdSense reklāmas. Protams, bija maz cerību (lai neteiktu, ka nemaz), ka tā var kaut ko nopelnīt. Tad kādēļ es tā darīju? Es to darīju, lai iemācītos kā šādas sistēmas strādā, lai saprastu, kas būtu jādara, lai izmantojot šādas sistēmas varētu pelnīt naudu. Nu jau kādu laiku AdSense reklāmas neizmantoju, jo to ko vēlējos biju izdarījis. Tagad stāv BlogAds.lv reklāma. Kāpēc? Tāpēc, lai saprastu ko šim servisam uzlabot, kā arī, lai kādu latu nopelnītu. Nē – nav pamatdoma nopelnīt 100Ls mēnesī. Un pamatojums tam ir pavisam vienkāršs – šis blogs nav tik apmeklēts, lai ar to varētu nopelnīt tādu naudu.
Latvijā stipri lielākā daļa blogu ir mazi, mazi projekti. Īstenībā mikroskopiski projekti, ja salīdzinam ar to, kas interesē reklāmdevēju. Tieši mazais apmeklējums ir tas, kas liek vilties tiem, kuri savos blogos izvieto reklāmas. Domas gājiens parasti ir šāds: man ir blogs, gribu ar to nopelnīt naudu. Pēc pirmajām dienām, kad tiek izmantots kāds reklāmas serviss tiek nosecināts, ka serviss nav labs, jo nedod vērā ņemamus ienākumus. Bet vai tiešām serviss nav labs? Ja paskatamies statistiku, tad šādi nepelnošie blogi parasti saņem pāris simtus unikālo apmeklētāju nedēļā. Tagad jautājums – kas ir pāris simti apmeklētāju reklāmdevēja acīs? Tas nav pilnīgi nekas.
Tāpēc rodas jautājums – vai vērts blogā izvietot reklāmu? Manuprāt, ja blogs ir labi apmeklēts, tad protams. Arī ja blogs ir vidēji apmeklēts, kā arī vēl tikai tiek attīstīts, viņā ir vērts izvietot reklāmu, jo ar to gan varēs kaut ko nopelnīt, gan palīdzēs iemācīties to, kā reklāmas servisi strādā. Ja blogs ir ļoti mazs, tad ir jāizvērtē ko vēlas no šādas reklāmas iegūt. Ja ir vēlme nopelnīt, tad visticamāk, ka nav vērts. Savukārt, ja ir vēlme apgūt to, kā strādā šādas sistēmas, attīstīt blogu vismaz līdz vidējam līmenim (Latvijas mērogos), tad gan ir vērts.
Google Pack – bezmaksas programmatūra no Google
4Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Software
Nu jau vairākas dienas gaidīju, kad kāds uzrakstīs par Google Pack iekļauto programmu skaita pieaugumu. Bet tā arī nevienu ierakstu Latvijas blogos, kurus lasu, neko tādu nemanīju. Interesanti vai nebija ierakstu tāpēc, ka notikušais papildinājums bija mazsvarīgs vai arī tāpēc, ka reti kurš vispār zina/izmanto Google Pack. Šajā sakarā nolēmu nedaudz painformēt.
Kas tad ir Google Pack? Šāds nosaukums ir dots speciālām Google atlasītām programmām, kuras šī komplekta ietvaros var lejupielādēt un lietot bez maksas. Nekādas trial vai spyware programmas. Google Pack satur bezmaksas programmas vai arī tādas maksas programmas, kuru izmantošanu apmaksā Google. Programmas ir pieejamas Windows XP un Windows Vista.
Tad kādas programmas ir iekļautas Google Pack? Tās ir: Google Earth, Google Toolbar for Internet Explorer, Norton Security Scan, Spyware Doctor Starter Edition, Google Desktop, Picasa, Mozilla Firefox with Google Toolbar, Google Photos Screensaver, Adobe Reader, Google Talk, Skype, RealPlayer, StarOffice.
Tieši StarOffice ir jaunpienācējs, par kura parādīšanos gaidīju, ka kāds kaut ko pieminēs. Parasti StarOffice maksā 70$, bet Google Pack gadījumā jūs šo, Microsoft Office alternatīvu, varat lietot bez maksas. To kādēļ lietot StarOffice nevis OpenOffice nemācēšu pateikt, bet ir patīkami, ka Google atbalstītajām programmām pievieno arī tādas, kuras izmaksas sedz pati Google. Kaut gan par izmaksu segšanu nav īstas skaidrības. T.i. – iespējams Sun neprasa maksu par konkrētajām StarOffice instalācijām, pamatojoties uz kaut kādiem sadarbības līgumiem ar Google.
Pats instalēšanas process nav vienkārša augstāk uzskaitīto programmu lejupielāde. Viss notiek caur speciālu Google programmiņu, kura lejupielādē jūsu izvēlētās programmas, kā arī ļauj viņas menedžēt (noinstalēt, atjaunināt). Tāpēc Google var viegli kontrolēt kurš un kādus no viņu piedāvātajiem produktiem izmanto.
Neņemos spriest vai iekļautās programmas ir tās labākās. Piemēram, Norton. Iespējams Google varēja pacensties un sameklēt kādu labāku antivīrusu, bet gan jau ja Norton būtu pavisam nejēdzīgs, tad Google to neiekļautu. Man šāda Google stratēģija (piedāvāt programmu paku) patīk. Interesanti kādi būs nākamie Google Pack papildinājumi. Ja tā padomā, pat nezinu kas man trūktu. Ak jā – ja tiktu iekļauts kāds video apstrādes rīks (piemēram, lētākā Pinnacle Studio versija), tad būtu pavisam eleganti.
Divi video par Google
0Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis
Sadaļa: Viss cits
Šodien Google vienā no saviem blogiem nopublicēja video par privātumu. Video (aptuveni 5.min) ļoti saprotamā veidā tiek izskaidrots tas, kādu informāciju par jums ievāc Google, kāpēc tas tiek darīts, kā arī vēl pāris sīkumus šajā sakarā.
Ja video nerāda – dodies uz YouTube un noskaties tur.
Pēc šī video noskatīšanās pamanīju vēl vienu video ar interesantu nosaukumu – Innovation at Google. Sākumā nodomāju, ka runa ies par to, kādas tieši inovācijas Google ir ieviesusi. Taču prezentācijā (aptuveni 50.min) vairāk tiek runāts par inovāciju veidiem, to nozīmi, kā arī reāliem piemēriem gan no Google ieviestajām, gan dabā redzamiem piemēriem. Prezentācijas laikā dzirdamas vairākas ļoti vērtīgas frāzes. Tās liek aizdomāties par to, kā dažādas problēmas tiek risinātas savā darba vietā, kā arī par to, ko būtu jāmaina. Manuprāt šo video būtu jānoskatās visiem darba grupu līderiem, kā arī vienkārši ideju ģeneratoriem.
Ja video nerāda – dodies uz YouTube un noskaties tur.