Archive for 30.08.2007

Neesmu nedz pirmais, kas par to raksta, nedz pirmais, kas par to aizdomājas. Ja nav saprotams no virsraksta, tad mēģināšu pateikt nedaudz garākā teikumā: mūsdienu ar informāciju pārbāztajā pasaulē vienalga ir vērojams informācijas vakuums. Informāciju gūstam no radio, tv, preses, interneta. Bet cik tad īsti daudz jaunas un kvalitatīvas informācijas iegūstam?

Piemēram, internets. Ir tikai daži kas ziņas ražo (piemēram, LETA, BNS). Bet liela daļa to visu vienkārši pārpublicē. Tā dara gan lielie un miljonus vērtie portāli (Delfi, Apollo, Tvnet), gan pavisam mazie (nav īsti vēlme viņus visus uzskaitīt, bet daļu no tiem varat sameklēt nekur.lv). Ja salīdzinam rakstītās ziņas (ne video materiālus), tad pirmie trīs vispār šķiet kopijas viens otram. Ir, protams, mazi izņēmumi, bet tie nespēj noņemt kopēju sajūtu. Ar lielu cerību katru dienu pētu daudzu Latvijas blogus. Ne tikai tos, kurus lasu regulāri, bet meklēju arī jaunus. Blogiem ir tā priekšrocība, ka tur var rakstīt jebko un jebkādā stilā. Šī priekšrocība tajā pat laikā ir arī mīnuss. Daži brutāli kopē ārzemju resursus, bet daži visbiežāk vienkārši atstāsta visu ko izlasa ārzemēs. Atstāstīšana nebūtu nekas slikts, ja vien starp atstāstītajām lietām parādītos kaut kas tāds, ko neapsriež lielākajos ārzemju blogos vai portālos. Līdz ar to tiem, kas lasa arī informāciju ārzemju resursos šie Latvijas blogi kļūst neinteresanti. Ir vēl tādi, kuri saturu ģenerē paši. Lielai daļai no tiem saturs ir zem jebkuras kritikas. Piemēram, “vakar dzēru, šodien pohas”, “Kaupers ir riktīgs mūžiķis, bet visi citi ir pāķi”. Varbūt nedaudz pārspīlēju, bet tāda sajūta mani pārņem. Ir vēl viena blogu daļa (krietni, krietni mazāka par pārējām), kurās saturs ir unikāls. Vienalga vai tas ir plašāks izklāsts par atvaļinājumu vai skaista fotosesija, vai vienkārši kādas domas vai pieredzes izklāsts. Šāds saturs ir tas, ko var lasīt un par ko saku paldies blogeriem. Bet cik tādu ir? Maz, ļoti maz. Tad ko es (jā – varbūt esmu izlepis un neko nesaprotu) varu lasīt Latvijas internetā? Dažas pārpublikācijas no ziņu aģentūrām, pāris izrāvumus no preses un pāris ierakstus blogos. Tas arī viss. Es gribu vēl! Tūkstošiem informācijas patērētāju, tūkstošiem potenciālo informācijas radītāju, bet informācijas tik, ka to var izlasīt pārdesmit minūšu laikā. Kāpēc?

Gan jau atbilde uz manis uzdoto jautājumu “kāpēc?” būs vienkārša – nav auditorijas, nav ziņu. Bet auditorija taču ir. Un auditorija arī aug. Jā – tā nav mērāma miljonos katram no informācijas spektram (politika, IT, foto utt.) un jā – ar to nenopelnīs milzu naudu, bet savu tiesu taču atrast var. Var jau būt, ka es kaut kādus resursus nemāku uziet un tāpēc man šķiet, ka informācijas ir maz vai arī tā informācija kura ir pieejama tiek atgremota desmitiem reižu.

Šoreiz es negribu dot nekādas idejas par iespējamajiem risinājumiem, bet ceru, ka atbildē uz šo ierakstu kāds iedos norādi uz to, kur lai Latvijas internetā kaut ko palasa. Vēlams kādu resursu latviešu valodā, jo diemžēl, piemēram, krievu valodu, lai gan saprotu, bet lasīt ir krietni grūtāk kā latviešu valodā.

Neesmu nedz pirmais, kas par to raksta, nedz pirmais, kas par to aizdomājas. Ja nav saprotams no virsraksta, tad mēģināšu pateikt nedaudz garākā teikumā: mūsdienu ar informāciju pārbāztajā pasaulē vienalga ir vērojams informācijas vakuums. Informāciju gūstam no radio, tv, preses, interneta. Bet cik tad īsti daudz jaunas un kvalitatīvas informācijas iegūstam? Piemēram, internets. Ir tikai daži kas ziņas ražo (piemēram, LETA, BNS). Bet liela daļa to visu vienkārši pārpublicē. Tā dara gan lielie un miljonus vērtie portāli (Delfi, Apollo, Tvnet), gan pavisam mazie (nav īsti vēlme viņus visus uzskaitīt, bet daļu no tiem varat sameklēt nekur.lv). Ja salīdzinam rakstītās ziņas (ne video materiālus), tad pirmie trīs vispār šķiet kopijas viens otram. Ir, protams, mazi izņēmumi, bet tie nespēj noņemt kopēju sajūtu. Ar lielu cerību katru dienu pētu daudzu Latvijas blogus. Ne tikai tos, kurus lasu regulāri, bet meklēju arī jaunus. Blogiem ir tā priekšrocība, ka tur var rakstīt jebko un jebkādā stilā. Šī priekšrocība tajā pat laikā ir arī mīnuss. Daži brutāli kopē ārzemju resursus, bet daži visbiežāk vienkārši atstāsta visu ko izlasa ārzemēs. Atstāstīšana nebūtu nekas slikts, ja vien starp atstāstītajām lietām parādītos kaut kas tāds, ko neapsriež lielākajos ārzemju blogos vai portālos. Līdz ar to tiem, kas lasa arī informāciju ārzemju resursos šie Latvijas blogi kļūst neinteresanti. Ir vēl tādi, kuri saturu ģenerē paši. Lielai daļai no tiem saturs ir zem jebkuras kritikas. Piemēram, "vakar dzēru, šodien pohas", "Kaupers ir riktīgs mūžiķis, bet visi citi ir pāķi". Varbūt nedaudz pārspīlēju, bet tāda sajūta mani pārņem. Ir vēl viena blogu daļa (krietni, krietni mazāka par pārējām), kurās saturs ir unikāls. Vienalga vai tas ir plašāks izklāsts par atvaļinājumu vai skaista fotosesija, vai vienkārši kādas domas vai pieredzes izklāsts. Šāds saturs ir tas, ko var lasīt un par ko saku paldies blogeriem. Bet cik tādu ir? Maz, ļoti maz. Tad ko es (jā - varbūt esmu izlepis un neko nesaprotu) varu lasīt Latvijas internetā? Dažas pārpublikācijas no ziņu aģentūrām, pāris izrāvumus no preses un pāris ierakstus blogos. Tas arī viss. Es gribu vēl! Tūkstošiem informācijas patērētāju, tūkstošiem potenciālo informācijas radītāju, bet informācijas tik, ka to var izlasīt pārdesmit minūšu laikā. Kāpēc? Gan jau atbilde uz manis uzdoto jautājumu "kāpēc?" būs vienkārša - nav auditorijas, nav ziņu. Bet auditorija taču ir. Un auditorija arī aug. Jā - tā nav mērāma miljonos katram no informācijas spektram (politika, IT, foto utt.) un jā - ar to nenopelnīs milzu naudu, bet savu tiesu taču atrast var. Var jau būt, ka es kaut kādus resursus nemāku uziet un tāpēc man šķiet, ka informācijas ir maz vai arī tā informācija kura ir pieejama tiek atgremota desmitiem reižu. Šoreiz es negribu dot nekādas idejas par iespējamajiem risinājumiem, bet ceru, ka atbildē uz šo ierakstu kāds iedos norādi uz to, kur lai Latvijas internetā kaut ko palasa. Vēlams kādu resursu latviešu valodā, jo diemžēl, piemēram, krievu valodu, lai gan saprotu, bet lasīt ir krietni grūtāk kā latviešu valodā.