Archive for August, 2007

Par nekur.lv ietekmi uz bloga apmeklējumu

2
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Nekur.lvVēlos pastāstīt par saviem novērojumiem attiecībā uz nekur.lv ieteikmi bloga apmeklētībā. Sākšu ar to, ka es pats pup.lv RSS nepievienoju nekur.lv. Biju patīkami pārsteigts, ka kāds uzskatīja šo blogu par pietiekami interesantu, lai to izdarītu. Atrašanos šajā RSS agregatorā uzskatu par pozitīvu un noderību lietu, jo tādējādi ir iespējams piesaistīt jaunus apmeklētājus.

Jā – nevis pazaudēt, bet piesaisīt. Neskatoties pat uz to, ka es publicēju pilnas RSS ziņas nevis tikai iesākumu. Ja kādu potenciālo apmeklētāju ziņa vai rakstīšanas stils ir ieinteresējis viņš dosies papētīt vai blogā ir vēl kaut kas interesants. Turklāt tie, kas jau ar blogu bija iepazinušies agrāk, apmeklēs to, lai apskatītu vai nav kādi komentāri rakstam (ja raksts ir par viņus interesējošu tēmu). Ja atkāpjamies nedaudz no nekur.lv, bet pievēršamies tieši RSS, tad jāsaka, ka (manuprāt) pilnu ziņu publicēšana bloga apmeklētību nesamazina. Novērojumi liecina, ka pieaugot RSS lasītāju skaitam, pieaug arī bloga apmeklētāju skaits un otrādi. Manuprāt nav par katru cenu jācenšas izspiest bloga apmeklējums, iekārdinot lasītāju ar intriģējošu RSS listē iepublicētu raksta sākumu. Pastāvīgie un uzticīgākie lasītāji tāpat atnāks un apskatīs vai rakstam nav kādi komentāri, un tiks iegūts statistikai tik ļoti nepieciešamais apmeklētājs.

Tagad atgriezīšos pie nekur.lv. Uzreiz jāsaka, ka nevar vērtēt to cik daudz apmeklētājus piesaistījis konkrēts raksts, paļaujoties uz klikšķu skaitu, kas redzams nekur.lv zem ieraksta virsraksta labajā malā. Jo tur par klikšķiem tiek uzskatīts, ja uzklikšķina uz jebkuras saites ierakstā. Taču ieraksta var būt arī saites uz citiem resursiem, ne tikai uz to no kura paņemts ieraksts. Ja es kļūdos – labojiet. Tāpēc, lai novērtētu to cik apmeklētājus blogs saņem no nekur.lv es izmantoju Google Analytics sadaļu Traffic sources. Varbūt arī nav tas pareizākais veids, taču aptuvenu priekšstatu tas dod. Un sanāk, ka šis blogs no nekur.lv saņem ~6% apmeklētāju. Jā – nav gluži apmeklētāju skaits, kas nāk no Google, bet visai vērā ņemams procents.

Man grūti novērtēt kādu ietekmi atstātu uz apmeklējumu svaigs.lv, jo tur šī bloga RSS liste nav pievienota. Vēl tikai varu piebilst, ka visai vērā ņemamu apmeklējuma pieaugumu dod arī tas, ka ziņa tiek nopublicēta digg.lv. Līdz šim pup.lv ieraksti minētajā resursā ir publicēti tikai vienu reizi, bet jau tad varēja manīt, ka arī digg.lv rada apmeklētāju plūsmu. Vienīgi jāatcerās, ka jo lielāks un populārāks blogs, jo tam būs mazāks iegūtais labums no parādīšanās digg.lv.

Un atkal pie nekur.lv. Ir tādi bloga ieraksti, kuri nekur.lv parādās, piemēram, 2, 3 vai pat 4 reizes utt. Kā tas iespējams? Pirmā reize ir tad, kad ziņa tiek paņemta no bloga RSS. Otru reizi, ja ziņu paņem, piemēram, no planet.ubuntu.lv, trešo reizi, ja no digg.lv utt. Bet ir vēl gadījums, ka ziņa parādīsies nekur.lv, ja konkrētajā ziņā ir pieminēts “nekur.lv”. Lai izveidotu tādu blogu RSS listi, kurā tiek pārbaudīts atslēgvārds “nekur.lv” tiek izmantos http://blogsearch.google.com/. Kāpēc es to pieminu? Jo, ja bloga ieraksts parādās vairāk kā vienu reizi, ir visai liela iespējamība, ka tas saņems vairāk apmeklētājus nekā ja tas parādītos tikai vienu reizi. Jaunāko ziņu liste mainās visai ātri un tie, kas neatjauno listi reizi pusstundā visticamāk palaidīs garām kādu ierakstu. Savukārt, ja bloga ieraksts tiek vairākas reizes atkārtots, tad palielinās to cilvēku skaits, kas neregulāri apskatot nekur.lv listi, pamanīs attiecīgo ierakstu. No tā mēs varam secināt nākamās lietas. Piemēram, ja ir vēlme izmantot nekur.lv kā apmeklētāju ģeneratoru, tad jāpublicē ierakstus tādā laikā, kurā citi publicē maz. Tādā veidā jūsu ieraksts nekur.lv pirmajā lapā noturēsies pēc iespējas ilgāk. Jāņem vērā arī apmekējumu dinamiku pa stundām un dienām. Izdevīgi ir publicēt ierakstus brīvdienās. Jā – tad nav tik daudz apmeklētāju, bet arī publicētaju skaits dramatiski sarūk. Vēl izdevīgi ir publicēt ierakstus agri no rīta. Jo daudzi ierodoties darbā uztaisa pirmo kafijas/tējas krūzi un pārlasa jaunumus internetā. Nav īpašas jēgas publicēt ierakstus īsi pirms darba laika beigām, jo tad lielākajai daļai apmeklētāju prāts būs aizņemts ar to kā pabeigt dienas darbus un ātrāk doties mājās. Precīzākus apmeklējumu sadalījumus pa stundām varat apskatīt savos statistikas apkopotājos.

Web lapu kešošana ar PHP

0
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pārskatot vecos PHP skriptus atradu vienu, kas varētu noderēt tiem, kuri vēlas paātrināt savu Web lapu ielādi. Ideja pavisam vienkārša – izmantojam kešošanu. Tātad – verot vaļā Web lapu tiek pārbaudīts vai attiecīgā lapa ir iekešota. Ja nav iekešota, tad Web lapas saturs tiek ierakstīts failā (tiek iekešots). Ja lapa ir iekešota un lapas vecums nav lielāks par noteikto, tad vairs netiek lapas saturs ģenerēts ar ierasto PHP skriptu, bet paņemts no iepriekš saglabātā faila.

Iespējams, ka šādas funkcionalitātes skriptu var uzrakstīt arī optimālāk, bet šis variants ir pārbaudīts un šķiet, ka tam pat ir jāstrādā. Ja kāds pamana kļūdas – ziņojiet.

Ja gadījumā nolemjat skriptu izmantot īpaši pievērsiet uzmanību $cache_path mainīgajam. Dotajā gadījumā skripts bija paredzēts, lai kešotu pašu pirmo lapu tāpēc ceļš varēja būt arī šāds. Bet ja gribat kešot kaut ko dziļākās direktorijās (piemēram, yyyyyy.com/aaa/bb.php), tad direktoriju būtu jāizmanto citu, jo pretējā gadījumā arī /aaa/ būs nepieciešamība pēc direktorijas /cache/.

// Web lapu kešošana
$cache_expire = 600; // Sekundes pēc kurām kešs jāatjauno
$cache_path = 'cache/'; // Ceļš uz direktoriju kur tiks glabātas iekešotās lapas

if (is_callable('file_put_contents', false) == false)
{ // PHP4 gadījumā izveidojam funkciju file_put_contents
function file_put_contents($file, $str)
{
$f = fopen($file, 'w');
fwrite($f, $str);
fclose($f);
}
}

// ŠEIT liekam skriptus kuriem ir jāizpildās pirms lapa tiek atgriezta
// piemēram lietotāju logošana utt.

$key = md5($_SERVER['QUERY_STRING']);

if (is_file($cache_path.$key) && filemtime($cache_path.$key) > time() - $cache_expire)
{ // Ja pieprasītā lapa ir iekešota un tās vecums nav pārāk liels
// nolasam un atgriežam apmeklētājam lapas saturu. Pēc tam skripts beidz savu darbību
echo file_get_contents($cache_path.$key);
die();
}
// Savukārt ja nebija derīgas lapas kešā..
ob_start();

// Šeit jābūt tai skripta daļai, kura uzģenerē lapu. Tās saturs netiks uzreiz izvadīts
// apmeklētājam, bet ievietots buferī.

$tmp = ob_get_contents(); // Paņemam bufera saturu
file_put_contents($cache_path.$key, $tmp); // Ierakstam failā
ob_end_flush(); // Parādam saturu apmeklētājam

?>
Aizmirsu vēl piebilst, ka šāda kešošana der tikai gadījumos, kad lapas saturs nav dinamiski jāveido katram lietotājam unikāls.

Iznācis PHP 5.2.4

0
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Jau vakar Betanews bija pieejams PHP 5.2.4, bet tā arī nebija parādījusies oficiāla informācija php.net par šo versiju. Taču šodien uzmetot aci redzu, ka, lai gan ar mazu nokavēšanos, arī php.net ir informācija par jaunāko PHP versiju 5.2.4. Šī versija ir koncentrēta uz kļūdu labošanu un stabilitātes uzlabošanu. Pilns izmaiņu saraksts atrodams šeit. Kā redzams – labojumu ir visai daudz (virs 120) un būtu vēlams atjaunot savu PHP versiju.

Failu augšupielāde ar PHP

4
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Ik pa laikam forumos uzpeld jautājumi par to, kā ar PHP uztaisīt failu augšupielādi (upload). Ja jautājuma uzdevējs netiek nolamāts par to, ka nemāk pats sameklēt atbildi, visbiežāk viņš saņem saiti uz php.net attiecīgo sadaļu. Taču ar to ir par maz, lai varētu uztaisīt drošu failu augšupielādi. Lai attiecīgo lietu uzprogrammētu kvalitatīvi (nevis perfekti, bet kvalitatīvi) vajadzētu saprast kuros soļos kādi draudi pastāv. Līdz šim labākais apraksts kuru esmu atradis par attiecīgo tēmu (vismaz man tā šķiet) ir Scanit, kas ir IT drošības kompānija, sacerētais. Tas ir uz 20lpp garš un tajā ir piemēri tipiskiem failu augšupielādes skriptiem, kā arī pastāstīts kas šajos skriptos nav pareizi. Mūtu jāizlasa ikvienam PHP koderim, kurš šaubās par savām zināšanām šajā jautājumā.

Apraksta oriģināls, kā arī aprakstā izmantotie skripti pieejami šeit. Bet atļāvos aprakstu saglabāt un augšupielādēt tepat.

Informācijas vakuums

6
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Neesmu nedz pirmais, kas par to raksta, nedz pirmais, kas par to aizdomājas. Ja nav saprotams no virsraksta, tad mēģināšu pateikt nedaudz garākā teikumā: mūsdienu ar informāciju pārbāztajā pasaulē vienalga ir vērojams informācijas vakuums. Informāciju gūstam no radio, tv, preses, interneta. Bet cik tad īsti daudz jaunas un kvalitatīvas informācijas iegūstam?

Piemēram, internets. Ir tikai daži kas ziņas ražo (piemēram, LETA, BNS). Bet liela daļa to visu vienkārši pārpublicē. Tā dara gan lielie un miljonus vērtie portāli (Delfi, Apollo, Tvnet), gan pavisam mazie (nav īsti vēlme viņus visus uzskaitīt, bet daļu no tiem varat sameklēt nekur.lv). Ja salīdzinam rakstītās ziņas (ne video materiālus), tad pirmie trīs vispār šķiet kopijas viens otram. Ir, protams, mazi izņēmumi, bet tie nespēj noņemt kopēju sajūtu. Ar lielu cerību katru dienu pētu daudzu Latvijas blogus. Ne tikai tos, kurus lasu regulāri, bet meklēju arī jaunus. Blogiem ir tā priekšrocība, ka tur var rakstīt jebko un jebkādā stilā. Šī priekšrocība tajā pat laikā ir arī mīnuss. Daži brutāli kopē ārzemju resursus, bet daži visbiežāk vienkārši atstāsta visu ko izlasa ārzemēs. Atstāstīšana nebūtu nekas slikts, ja vien starp atstāstītajām lietām parādītos kaut kas tāds, ko neapsriež lielākajos ārzemju blogos vai portālos. Līdz ar to tiem, kas lasa arī informāciju ārzemju resursos šie Latvijas blogi kļūst neinteresanti. Ir vēl tādi, kuri saturu ģenerē paši. Lielai daļai no tiem saturs ir zem jebkuras kritikas. Piemēram, “vakar dzēru, šodien pohas”, “Kaupers ir riktīgs mūžiķis, bet visi citi ir pāķi”. Varbūt nedaudz pārspīlēju, bet tāda sajūta mani pārņem. Ir vēl viena blogu daļa (krietni, krietni mazāka par pārējām), kurās saturs ir unikāls. Vienalga vai tas ir plašāks izklāsts par atvaļinājumu vai skaista fotosesija, vai vienkārši kādas domas vai pieredzes izklāsts. Šāds saturs ir tas, ko var lasīt un par ko saku paldies blogeriem. Bet cik tādu ir? Maz, ļoti maz. Tad ko es (jā – varbūt esmu izlepis un neko nesaprotu) varu lasīt Latvijas internetā? Dažas pārpublikācijas no ziņu aģentūrām, pāris izrāvumus no preses un pāris ierakstus blogos. Tas arī viss. Es gribu vēl! Tūkstošiem informācijas patērētāju, tūkstošiem potenciālo informācijas radītāju, bet informācijas tik, ka to var izlasīt pārdesmit minūšu laikā. Kāpēc?

Gan jau atbilde uz manis uzdoto jautājumu “kāpēc?” būs vienkārša – nav auditorijas, nav ziņu. Bet auditorija taču ir. Un auditorija arī aug. Jā – tā nav mērāma miljonos katram no informācijas spektram (politika, IT, foto utt.) un jā – ar to nenopelnīs milzu naudu, bet savu tiesu taču atrast var. Var jau būt, ka es kaut kādus resursus nemāku uziet un tāpēc man šķiet, ka informācijas ir maz vai arī tā informācija kura ir pieejama tiek atgremota desmitiem reižu.

Šoreiz es negribu dot nekādas idejas par iespējamajiem risinājumiem, bet ceru, ka atbildē uz šo ierakstu kāds iedos norādi uz to, kur lai Latvijas internetā kaut ko palasa. Vēlams kādu resursu latviešu valodā, jo diemžēl, piemēram, krievu valodu, lai gan saprotu, bet lasīt ir krietni grūtāk kā latviešu valodā.

Dziesmu vārdi un tv programma šeit tikai atslēgvārdos

7
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa: ,

Iespaidojoties no Artūra ieraksta par atslēgvārdiem nolēmu, ka arī es, neveicot nekādas pārgudrās SEO optimizācijas pamēģināšu paskatīties cik ātri manu blogu atradīs pēc atslēgvārdiem Dziesmu vārdi un TV programma. Kā arī – kuru blogu atradīs ātrāk un nopozicionēs augstāk – Artūra vai manu. Turklāt iespējams, ka vēl kāds pamēģinās šo triku. Viss kas ir jādara – pieminam tekstā mums nepieciešamos atslēgvārdus: dziesmu vārdi un TV programma un gaidam rezultātu. Pašā tekstā Artūrs šos atslēgvārdus pieminējis 7 reizes. Arī es darīšu tieši tāpat. Artūram +1 punkts par saiti no šī bloga :) Bet , lai ieraksts nesanāk pavisam bezjēdzīgs un tikai par dziesmu vārdiem un tv programmu pastāstīšu pēc kādiem atslēgvārdiem cilvēki atrod pup.lv.

Pirms kādiem 8 mēnešiem rakstīju par to Kādēļ iegriežas pup.lv. Uzreiz varu pateikt, ka situācija mainās ļoti dinamiski. Ja bloga saturs nav veidots tikai par vienu lietu, bet par dažādām, tad arī publika ierodas meklējot dažādas lietas. Piemēram, uz doto mirkli cilvēki visvairāk meklē informāciju ar šādiem atslēgvārdiem: HP Compaq 6715b, Jelgavas Vēstnesis, spēle, blogads, tvants, gutsy, canon lbp2900. Pētot sīkāk var redzēt, ka daudzi interesējas par Ubuntu (dažādi kombinējot vārdu Ubuntu un kādu citu klāt). Un viņus noteikti neinteresē “dziesmu vārdi”, kā arī “TV programma”. Katrā ziņā saturs noveco. Vislielākā iespēja iegūt apmeklētājus ir balstoties uz jaunu saturu, tāpēc blogu ieteicams atjaunot bieži. To arī centīšos darīt. Bet dziesmu vārdi un tv programma visticamāk tā arī nebūs šeit lasāma. Kaut gan atceros, ka vienu brīdi bariņš cilvēku atnāca meklējot frāzi bēdu manu lielu bēdu, nav jau gluži dziesmu vārdi vai TV programma pašā ierakstā, bet vismaz nosaukums bija nedaudz pietuvinātāks dziesmai nekā šis ieraksts dziesmu vārdiem un TV programmai. Šķiet, ka 7 reizes jau pieminēju attiecīgos atslēgvārdus un vairāk nav ļauts.

Atkal Skype bāž degunu tur kur nevajag

6
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa: ,

Skype Pirms kāda laika rakstīju par to, ka Windows Skype versijai ir vēlme nolasīt datoru BIOSa informāciju. Jau tad šāds Skype izgājiens īsti negāja pie sirds. Vakar Slashdot bija iemesta informācija par to, ka Skype uz Linux arī taisa visai nepatīkamas lietas.

Viens no Ubuntu lietotājiem izmēģinājis Ubuntu Gibbon Alpha 4 un AppArmor. Pavērojis Skype darbībā un nosecinājis, ka Skype nolasa /etc/passwd informāciju, Firefox profila informāciju (informāciju par spraudņiem, paplašinājuiem utt.), kā arī pēta citus Skype it kā nevajadzīgus failus no /etc/. Šāda uzvedība tiek novērota gan Skype 1.4.0.94, gan 1.4.0.99. Iespējams, ka arī citas Skype versijas darbojas līdzīgi. Šeit var atrast vairāk informācijas par pašu atklāšanas procesu un to ko tad īsti Skype pēta. Varbūt šādai Skype ložņāšanai ir kāds saprātīgs izskaidrojums, bet tik un tā nav patīkami.

Man it kā nav pretenziju pret closed source programmām, bet jo vairāk es dzirdu par šādiem programmu izgājieniem, jo vairāk man closed source programmas sāk nepatikt. Turklāt, ja ņem vērā Skype spēju nokļūt garām teju vai katram ugunsmūrim, nosūtītās informācijas šifrēšanu utt., rodas pamatotas aizdomas par to, ka Skype varētu kļūt par jūsu privātuma apdraudējumu Nr.1.

Kā es Ubuntu Gutsy Gibbon liku…

16
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa: ,

Sagaidīju vakardienu – 23.08.2007, kas bija Ubuntu Gutsy Gibbon Alpha5 iznākšanas diena un nolēmu, ka vajadzētu sistēmai būt pietiekoši stabilai, lai ar to varētu kvalitatīvi dzīvot. Apskatot šeit pieejamo informāciju par to, kādas ekstras nākušas klāt katrā no versijām, nevarēju vien nociesties, kad tās varēšu izmēģināt. Man nebija pieejams dators, kuram uzstādīt Gutsy tikai spēlēšanās nolūkā. Tāpēc tests notika uz datora kuru izmantoju ikdienā. Ja patinu bildi atpakaļ, tad atceros, ka ar Feisty es dzīvoju kopš Alpha1 versijas. Bija jautri – reizēm pēc atjauninājumiem nestrādāja printeris, reizēm vēl kaut kas. Bet vērtejot kopumā – Feisty Alpha versijas man patika. Upgrade uz Gutsy taisīju tāpat, kā iepriekš uz Feisty. Visai brutālā veidā - /etc/apt/sources.list nomainot visus feisty uz gutsy. Tad palaižot $sudo apt-get update un $sudo apt-get dist-upgrade. Iespējams, ka tas nebija pareizākais variants, bet tam vajadzēja strādāt samērā korekti. Saņēmu sekojošu paziņojumu: 1046 upgraded, 96 newly installed, 10 to remove and 0 not upgraded. Need to get 823MB of archives. After unpacking 431MB of additional disk space will be used. Nolēmu, ka gan jau būs labi un apstiprināju šādu darbību. Pēc aptuveni 1.5h lejupielādei patērēta laika (jā – man nav ātrs ārzemju kanāls) un aptuveni 0.5h instalēšanas procesa varēju sākt pētīt Gutsy sniegtos smukumus utt.

Pēc pārstartēšanās pirmais pārsteigums. Brīdī, kad parādās login lauks atskan kārtīgs pc-speakera pīkstiens. Šokējoši, jo sistēmas beepus biju tak atslēdzis. Nodomāju, ka varbūt skaņas atbalsts pazudis. Taču palaižot filmu atskaņotājā secināju, ka ar skaņu viss ok. Apskatoties Preferences->Sound joprojām redzu, ka System Beep ir atslēgts. Bet nu pīkst katru reizi kad pārstartēju datoru. Nepatīkami.

Otrs pārsteigums – ikonas. Citādas. Tādas jocīgas. Manuprāt palikušas bērnišķīgākas. Man nepatīk. Tiešām nepatīk. Bet kas ir jautri-bēdīgi atskaitot jau divas uzskaitītās lietas – es nekur nevaru atrast visas ekstras, kuras aprakstītas sākumā dotajā saitē. Ne X konfigurēšanu, ne Firefox ekstras, nedz vēl citas no uzskaitītajām. Varbūt kāds pateiks kur tās var atrast? Nākamajā brīdī es piefiksēju, ka kaut kas nav labi ar fontiem. Izskatās krietni savādāk kā iepriekš. Protams ne jau labāk. Zemāk esošajā bildītē var redzēt to, kā izskatijās pup.lv ar Feisty (augšējā daļa) un kā tagad ar Gutsy (apakšējā daļa).

Gutsy fonts

Jocīgi fonti ir palikuši ne tikai Webu skatoties, bet arī dažās no programmām. Ne visās! Bet piemēram Thunderbird ir izcili nesmuki fonti, kā arī Terminal fonti nav smuki. Savukārt Liferea izskatās tāpat kā agrāk. Gribēju paskatīties System->Preferences->Fonts, bet tavu brīnumu – tur šāda lieta nav atrodama. Terminālī ierakstot gnome-font-properties saņemu atbildi: command not found. Khmm – tā tam jābūt?

Šķiet, ka viss kas vien ir iespējams ir salikts tāds, ka atrodas vēl stiprās testēšanas stadijās:

Gutsy Gimp Gutsy OpenOffice

OpenOffice īpašas problēmas nenovēroju. Varbūt tapēc, ka īpaši ar viņu nepaspēlējos. Savukārt Gimp pārsteidza (ne jau pozitīvi). Iepriekš bieži izmantoju sekojošu darbošanās modeli: atveru kādu attēlu, ar rectangle select iezīmēju nepieciešamo laukumu, Ctrl+c, ejam uz File->New, klikšķinam OK, izveidotajā failā, Ctrl+v. Tādējādi jaunajā failā tika iekopēta pirmajā iezīmētais laukums. Bet kas notiek tagad? Ja iepriekš File->New uzreiz tika izvēlēts tāds izmērs jaunajam attēlam, kāds bija iepriekš iezīmētais laukums (kad nokliko Ctrl+c), tad tagad pašam ar roku ir jāieraksta cik lielu attēlu veidot. Ļoti, ļoti apgrūtinoši un nepatīkami. Varbūt ka ir kāds apkārtceļš, lai tā nenotiktu. Bet nepatīk tas, ka nestrādā iepriekš strādājoši principi.

Pāris reizes pārstartējot Gutsy bija nākamais pārsteigums. Saņēmu paziņojumu par to, ka Gnome kaut ko nevar ielādēt un tādēļ ikonas un citas lietas izskatijās tā it kā būtu 15 gadus vecas. Pārstartējot sistēmu vēlreiz viss bija OK.

Nolēmu pamēģināt Desktop Effects. Ehh… arī šeit nekas nestrādāja. Ekrāns pāris reizes noraustijās, logiem pazuda augšējās malas un viss.

Vispār esmu vīlies. Iespējams es kaut ko ļoti, ļoti nepareizi izdarīju un tādēļ mani piemeklē visas šīs likstas. Ja tā – ko vajadzēja darīt citādu, lai upgrade būtu sanācis bez tādām sekām? Šis varētu būt kā pamācība citiem – tā nedariet!

Iespējams liekot sistēmu no 0 viss būtu krietni labāk, bet nu šoreiz izvēle krita uz upgrade. Bet viens pozitīvais moments visā šajā ir. Tagad katru dienu saņemu (un paredzu ka arī saņemšu visu testēšanas laiku), atjauninājumus padsmit megabaitu apmērā. Rodas sajūta, ka par tevi rūpējas. Uz Feisty atjauninājumi bija palikuši tik reti, ka bija jau neinteresanti. Bet tagad var zīlēt – ko nu šodien atjaunos. Turklāt jaunus atjauninājumus var dabūt ne tikai reizi dienā, bet reizes 3-4 dienā stabili. Vismaz šodien jau 4 reizes atjaunoju Gutsy. Kaut gan jāpiemin tas, ka neviena programma no tām, kuras ikdienā lietoju nav kļuvusi nelietojama! Ar Feisty man mēdza nestrādāt Postfix un vēl šis tas, bet pagaidām ar Gutsy, lai gan kļūdaini, bet strādā viss.

Varbūtēja globāla internetbanku kontu bloķēšana

3
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

HanzanetKārtējo reizi pieslēdzoties Hanzanet, lai papētītu savu bankas kontu aizdomājos par autorizācijas mehānismu. Gan jau ka tagad ir tāpat, kā agrāk. Proti, ievadot 5 reizes nepareizu paroli, lietotāja konts tiek bloķēts. Tā arī man ir reizi vai divas gadījies. Šādā situācijā bez obligāta bankas apmeklējuma neiztikt. Bet šādu problēmu var tak radīt ne jau tikai tas lietotājs, kuram attiecīgais konts izveidots. Tik pat labi jebkurš cilvēks var ievadīt kādu lietotāja numuru, 5 nepareizas paroles un šim nejaušajam internetbankas lietotājam attiecīgo servisu izmantošana būs liegta līdz bankas apmeklējumam.

Es nezinu kā ir realizēta šī bloķēšanas sistēma. Bet ja paturam prātā to, ka iespējams nobloķēt cita lietotāja kontu, varam aizdomāties līdz attiecīga veida uzbrukumam. Kas liedz šādi nobloķēt kontus 100 lietotājiem vai pat tūkstošiem lietotāju? Jā – cenšoties veikt šādu darbību no kāda viena datora visticamāk iestātos kāds aizsardzības mehānisms (mana spekulācija). Bet ja to dara botu tīkls, kurā iesaistītie datori atrodās dažādos subnetos ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā? Kā pret kaut ko tādu nodrošinās Hanzanet un citas bankas ar līdzīgu autorizācijas mehānismu? Tīri profesionāla ziņķāre. Varbūt kādam ir informācija vai idejas?

Iedvesma, motivācija un dzīves jēga

6
Pirms 4 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Ik pa laikam nākas domāt par virsrakstā minētajām lietām. Lai dienu pavadītu interesanti ir jābūt motivācijai un jāredz jēgu dzīvei. Reizēm nepietiek tikai ar motivāciju un dzīves jēgas apzināšanos. Ir nepieciešama arī iedvesma. Varam visas šīs lietas meklēt dziļās pārdomās, bet varam skatīties uz to, ko daudzu gadu laikā ir izdomājuši citi. Iepazīties ar to un izvērtēt. Varbūt tieši jaunatklātajos faktos mēs atradīsim iedvesmu, motivāciju un dzīves jēgu.

Daudz ir lasīts, domāts un mēģināts saprast to, kas tad īsti ir dzīves jēga. Vai tā ir vienkārša eksistence, sugas pavairošana vai tomēr kaut kas cits. Kādu laiku atpakaļ biju pārliecināts, ka šo jēdzienu nodefinēt nav iespējams. Taču nu jau kādu laiku esmu pieņēmis citur lasītu, kā arī dzirdētu dzīves jēgas definējumu. Tas ir – darīt to, kas patīk. Vienalga vai tā ir puķu audzēšana, bērnu audzināšana, sportošana vai sava biznesa veidošana. Jāatrod to, kas patīk un sagādā prieku. Un jācenšas to darīt. Nevajag domāt par to, ko par šo nodarbi domā citi. Tā ir jūsu dzīves jēgas piepildīšana nevis citu cilvēku uzdotu standartu pildīšana.

Ne vienmēr mēs varam darīt tās lietas, kuras mums patīk. Tas nenozīmē, ka mūsu dzīvei nav jēgas. Ir jāmeklē risinājumi un veidi, kā no esošās situācijas izkļūt un sākt darīt to kas patīk. Tas nav viegli. Ir vajadzīga motivācija un iedvesma. Ir viegli pateikt “Tas nav izdarāms”. Pret jebkuru “tas nav izdarāms” pretī var likt reālus piemērus no dzīves. Cilvēki domāja, ka nav iespējams lidot. Divi brāļi pierādīja pretējo. Cilvēki nedomāja, ka varēs ceļot kosmosā. Bet izkāpjot uz Zemes pavadoņa tika pierādīts kas cits. Ka ne tikai var lidot kosmosā, bet pat stāvēt uz citiem kosmiskajiem objektiem. Lai dzīvē kaut ko sasniegtu nav obligāti nepieciešama augstākā izglītība vai bagāti vecāki. Ir jātic, ka tu varēsi darīt to, kas tev patīk. Pie pirmajām grūtībām nedrīkst apstāties. Sākot audzēt puķes, būs tādas kuras nokaltīs. Būs arī tādas, kuras sapūs, jo tiks pārāk bieži laistītas. Veidojot biznesu, pirmie mēģinājumi visticamāk beigsies ar bankrotu. Sportojot tiks gūtas traumas. Jāapzinās, ka kāds cits būs labāks, darot tieši to pašu ko jūs. Kādam citam puķes būs krāšņākas, kādam citam bizness būs veiksmīgāks, kādam citam sportā veiksies labāk. Tas nekas! Neuzstādiet pārāk augstus mērķus! Vienkārši dariet to, kas jums patīk. Paklūpot – piecelieties! Piekūstot – atpūtieties! Sastopoties ar nezināmo – mācieties, jautājiet!

Iedvesmojošu lietu ir daudz un tās ir mums visapkārt. Vajag tikai atvērt acis un paskatīties uz pašsaprotamām lietām no cita skatpunkta. Maza bērna pirmie soļi, uzstāšanās skolā uz skatuves. It kā sīkumi no pieauguša cilvēka pozīcijas. Taču cik liela uzdrīkstēšanās nepieciešama, lai uzkāptu uz skatuves? Cik daudz spēka un pūļu jāpieliek, lai pieceltos kājās un spertu pirmos soļus? Iedvesmojieties no drošajiem! Ieskatieties cilvēka smaidā un sniedziet to citiem! Iedvesmojiet citus! Tas sniegs ne tikai enerģiju citiem, bet dos gandarījumu jums. Paslavējiet un pasakiet paldies tiem, kas jums palīdz.
Nesabojājiet savu noskaņojumu raizējoties par lietām, kuras jūs nevarat mainīt! Neignorējiet, bet neraizējieties! Centieties mainīt uz labo to, kas jums šķiet svarīgs pat tad, kad šķiet, ka to nav iespējams izdarīt! Neuzkraujiet uz sevi pārāk lielu atbildību! Zem pārāk smagas atbildības un pienākumu nastas var salūzt pat stiprākais cilvēks. Taču saprātīgos apmēros atbildība ir nepieciešama. Tā mobilizē cilvēku un neļauj tam ieslīgt pašapmierinātā slinkumā.

Varētu rakstīt vēl un vēl. Dot piemērus par to, kā vienkārši cilvēki maina pasauli. Par to, kā atrodot dzīvē to, kas patīk, zūd vēlme un nepieciešamība skriet pēc sabiedrībā uzstādītiem ideāliem. Taču es gribētu, lai jūs paši padomājiet un sev atbildiet uz pavisam vienkāršu jautājumu: Vai es daru to, kas man patīk? Ja atbildēsiet “Jā!” – varu jūs apsveikt! Ja atbildēsiet “Nē!” – sāciet domāt par to, ko mainīt savā dzīvē, lai darītu to kas patīk. Dzīve ir īsa. Mūs visus gaida nāve. Vai nebūtu patīkami ceļa galā apzināties, ka dzīvi esat nodzīvojuši pilnvērtīgi? Pilnvērtīgi nenozīmē, ka jums ir jānopelna miljons vai jāizglābj pasaule. Tas nozīmē – vai tas ko jūs darījāt jums patika un sagādāja prieku.

Turpinājumā 3 video. Pirmais video ir par to, kāpēc neapstāties, kad šķiet, ka vairs nav spēka tālāk iet. Otrais video ir ar citātiem no izcilu personību teiktā. Bet trešajā video Stīvs Džobs (jā – Apple vīrs) stāsta 3 stāstus no savas dzīves.


Tiem, kam nerāda skatīties šeit.


Tiem, kam nerāda skatīties šeit.


Tiem, kam nerāda skatīties šeit.

Go to Top