Archive for February, 2007

Vēlreiz par lata devalvāciju

0
Pirms 5 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Pēdējās 3-4 dienas daudz pup.lv apmeklētāju ierodas ar meklētāja Google palīdzību. Tas nebūtu nekas neparasts, ja ~80% no viņiem nebūtu meklējuši identisku lietu. Proti, “lata devalvācija”. Izskatās, ka šis jautājums ir ļoti satraucis daudzus Latvijas iedzīvotājus.

Mierinot sevi un pārējos varu teikt, ka lata devalvācija nenotiks. Tā būtu gan politiska pašnāvība pie varas esošajiem, gan ekonomiska pašnāvība Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt jaunākās ziņas ir tādas, ka ir uzsākta izmeklēšana par to, kas uztur baumas par lata devalvāciju, jo tiek uzskatīts, ka tas tiek darīts tikai un vienīgi, lai iedzīvotos uz bailīgāko rēķina.

Lata devalvācija

3
Pirms 5 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa: ,

Pēdējās pāris dienās Latvijas lielākajos portālos (piemēram, apollo.lv) ir lasāms LETA raksts, kurā Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens izsaka pieņēmumu, ka Latvijas ekonomikas tālākās attīstības scenārijā varētu tikt iekļauta lata vērtības devalvācija. Kādēļ kas tāds nepieciešams? Jo Latvijā ražotās preces ļoti sadārdzinās lielās inflācijas dēļ, kā rezultātā mūsu preces aizvien mazāk grib pirkt ārzemēs. Bet ja notiktu lata vērtības devalvācija, tad mūsu preces ārzemēs kļūtu krietni lētākas un ja tās neiekarotu lielāku tirgus daļu, tad vismaz arī nezaudētu tagadējo.

Bet ko tas nozīmē mums, parastiem mirstīgajiem iedzīvotājiem? Pirmkārt traģiska situācija tiem, kam ir aizņēmumi eiro (manuprāt tagad tādi ir lielākā daļa no tiem, kam ir hipotekārie kredīti). Jo ja lata vērtība samazinās, bet algas joprojām saņemam latos, tad maksājumi pieaugs proporcionāli lata vērtības samazinājumam. Tālākā ķēdīta jau nav grūti uzmināma – liela daļa nespēs nomaksāt kredītus, sāksies bankroti utt. Otrkārt – no ārzemēm ievestās liets sadārdzināsies. Bet tā kā mēs ievedam gandrīz visu, tad turpmāk, lai nopirktu datoru vai ielietu degvielu automašīnai strādāsim krietni vairāk.

Lats jau nesen pagātnē tika devalvēts. Ja atceramies lata piesaisti eiro brīdī, kad lata vērtba pret eiro bija vismazākā jebkad novērtētā. Lai gan sekas nebija traģiskas lielākajai daļai, taču tas sagādāja pamatīgas problēmas tiem, kam bija aizņēmumi eiro.

Atliek tikai cerēt, ka 100 gudrajām galvām pietiks saprāta un vēlmes inflāciju iegrožot. Pretējā gadijumā augstāk aprakstītais scenārijs var būt pavisam reāls…

Papildināts: Latvijas Banka izplatījusi paziņojumu, ka lata devalvācija nenotiks. Visi varam mierīgi ieelpot :)

3 noderīgas saites (pureftpd, LBP2900, IE)

0
Pirms 5 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Gribu padalīties ar 3 saitēm, pēc kurām atrodamā informācija palīdzēja man tikt galā ar 3 lietām, kuras man bija nepieciešamas pēc pāriešanas uz Ubuntu.

1 – FTP servera Pureftpd konfigurēšana. Lai gan it kā paredzēta Debian – nostrādāja viss perfekti. http://www.debianhelp.co.uk/pureftp.htm Vienīgi PureAdmin man diez ko negrib strādāt, taču ar komandām konsolē visu var izdarīt pietiekoši ērti.

2 – Canon LBP2900 printera instalēšanas pamācība. Perfekti precīzi viss aprakstīts. https://help.ubuntu.com/community/…… Ir gan novērojama viena īpatnība. Ja datora ieslēgšanas brīdī vai pārstartēšanas brīdī printeris ir bijis ieslēgts, tas negrib saņemt lietas drukāšanai. It kā uzrādās, ka dati tiek nosūtīti, bet printeris nestrādā. Tāpēc printeri labāk ieslēgt pēc datora ieslēgšanas un Ubuntu ielādēšanas.

3 – Taisot kārtējo Web lapu radās nepieciešamība notestēt to, kā lapa strāda ar Internet Explorer. Biju pārsteigts, ka ļoti vienkārši iespējams uzstādīt IE 5.0, IE 5.5 un IE 6.0. Bet vēl vairāk mani pārsteidza tas, ka ir iespējams piestartēt arī IE 7.0! Lai gan ar IE 7.0 atbalstu nav viss tik spīdoši kā gribētos, bet vismaz layouta renderēšanas specifiku var notestēt. Divas lietas, kuras nestrādās ar IE 7.0 ir failu lejupielāde un cookies. IE liekam pēc šīs pamācības: http://webexpose.org/2007/01/07/internet-explorer-7-on-linux/

Firefox paplašinājumu problēmas

0
Pirms 5 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Nezinu vai tas ir Ubuntu dēļ, bet pēdējā laikā novēroju nepatīkamu lietu sakarā ar Firefox paplašinājumiem. Piemēram, strādā visi paplašinājumi normāli, bet tad pēc kada update vairs nestrādā NoScript un Firebug. Šodien ColorZilla piedāvāja atjaunoties un tavu brīnumu pēc ColorZilla atjaunošanas un Firefox pārstartēšanas sāka strādāt gan NoScript, gan Firebug.

Tātad – ja arī jūs novērojat problēmas ar Firebug un NoScript pamēģiniet atjaunot ColorZilla, ja tādu izmantojat :)

Kā? Tev nav neviena MP3?

0
Pirms 5 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

“Kā? Tev datorā nav neviena MP3? Pat neviena FLAC vai citādi kodētas mūzikas?” viņš sašutumā jautāja. “Kā tad tu vispār vari pastrādāt bez mūzikas”?

Jā – nav manā datorā ne mp3, ne flac ne citādi kodēta mūzika. Un ziniet ko? Nav nemaz tik traki. Talkā nāk radio – dzirdu mūziku, dzirdu ziņas utt. un pēc mp3 nekādu vajadzību nejūtu.

Uz doto mirkli klausos RadioSWH katru rītu no plkst. 7:00 līdz 11:00, kamēr tur ārdās Ufo un Fredis, kā arī Pans Kleksis. Tad no 11:00 līdz 19:00 StarFM. Pagaidām esmu apmierināts ar to, ko var dzirdēt katra no šiem radio. Vienīgi nepatīk, ka Bē-Bē brokastīs ir tik daudz reklāmas, bet StarFM streams ir ar tik mazu bitrate.

Paranoja vai?

1
Pirms 5 gadiem
Autors: Endijs Lisovskis Sadaļa:

Jo vairāk sāku izmantot dažādus online rīkus, jo apdraudētāks jūtos. Kāpēc? Jo par mums tiek ievākta aizvien lielāka informācija. Tiek pētīti mūsu paradumi, mūsu intereses. Kāpēc? Jo tādā veidā dažādi uzņēmumi, korporācijas mūs var pakļaut individuāli mums izstrādātiem mārketinga trikiem. Turklāt nav jau zināms cik ilgi tas būs mārketinga spēcināšanai, bet kad tas jau var pieņemt citus apmērus.

Uz šādām pārdomām mani rosināja divas nesen notikušās lietas. Pirmā – Google paziņoja par personalizācijas servisa publisku pieejamību. Jau iepriekš bija zināms, ka Google vāc informāciju par katru jūsu izdarīto meklēšanas pieprasījumu un par katru klikšķi kuru izdarat apskatot meklēšanas rezultātus. Pievienojot tam arī no citiem servisiem iegūtu informāciju iegūstam personalizētu meklēšanu. Google skatās ko mēs meklējam, Google ir pieejami daudzu cilvēku epasti (gmail.com), Google ir informācija arī par daudzām citām mūsu izmantotām lietām (Google reader (RSS), Orkut, Bookmarki utt. utt.). Tātad – ja esat Google servisu cienītāji, tad ziniet – Google par jums zina ļoti daudz. Kad un kā viņi to izmantos (vai kāds cits, kas kaut kādā veida no Google var iegūt attiecīgos datus) nav zināms, bet skaidrs ir viens – tas kādu dienu notiks.

Otra lieta – Skype taisa jokus. Īsumā – Skype lasa jūsu BIOSa informāciju… Pārsteigums? Tā varētu būt. Ko viņi dara ar šiem datiem nav zināms. Lai gan tas iespējams nav tik bīstami, kā sākumā var šķist, bet ko vēl Skype dara tādu, ko mēs nezinām? Turklāt kā mēs varam zināt kur paliek mūsu Skype sarunas?

Šādus uzskaitījumus varētu turpināt. Varbūt tā ir paranoja. Bet varbūt ….

Go to Top