Mazs, ļauns prieciņš – smēķētājiem papildus izdevumi
Ehhh – reizēm tiek mazi prieciņi, kas, lai gan citiem dzīvi bojā, mani iepriecina. Šoreiz runa ir par gaidāmo cenu kāpumu cigaretēm. Uj, kā tas mani iepriecina! Vienīgi vai cenu trīskāršošana ir pietiekama? Varbūt vajadzētu piecas reizes palielināt cenu?
Jā – esmu ļaunais cigarešu nīdējs. Tas, protams, nenozīmē, ka neciešu visus pīpētājus. Bet es būtu priecīgāks, un mana diena bieži vien būtu patīkamāka, ja pīpētāju būtu mazāk. Klasisks piemērs: labs rīts, mazs tikko pamanāms smaids, domas par to, ka diena būs izdevusies, apsēžos sabiedriskajā transportā (piemēram, vilcienā), atnāk blakussēdētājs tik nopīpējies, ka bez maz vai jāceļas un jāiet sēdēt kaut kur citur, jo smaka ir nepanesama, protams, dienas daļa sabojāta. Vai arī gaidot transportu, ejot pa ielu visu laiku jāizvairās no dūmu mākoņiem… Kāpēc man, cilvēkam, kam ir tiesības uz veselībai drošu vidi, ir jāsmok? OK – es varbūt kaut kā tikšu galā, bet kā ar bērniem? Viņi ne vien saelpojas dūmus, bet redz “lielisko” piemēru.
Tādēļ mani ļoti iepriecina visi aizliegumi, cenu kāpums un citi pasākumi, kas ir attiecināmi uz pīpētāju ierobežošanu. Reiz viens cilvēks izteicās, ka pīpētājiem būtu jāietērpjas noslēgtos plastikāta tērpos un pašiem jānosmird savos dūmos… Nedaudz pa drūmu teikts, bet kaut kā vajadzētu cienīt arī nepīpētājus. Kā reiz vienā multiplikācijas filmā tika teikts – “davaitje žitj družna*”.
* Krieviski – dzīvosim draudzīgi!