Archive for 14.12.2006
Lielā diena klāt – Windows likvidēts
0
Šodien ir liela diena. Varbūt ne tik liela, cik nozīmīga un uzdrīkstēšanās pilna. Diena, kad atbrīvojos no Windows. Lūk dažas komandas (hda1 ir vieta, kur Windows dzīvoja):
$ sudo umount /dev/hda1
$ sudo mkfs.ext3 /dev/hda1
$ sudo mount /dev/hda1 /mnt/hda1
Kopš šodienas varu saukt sevi par pilntiesīgu Linux lietotāju. Protams, tas nenozīmē, ka es tagad ienīstu Windows un visu kas saistīts ar Microsoft. Ja pirkšu notebook, tad 100%, ka uz tā dzīvos Windows, bet galda dators paliks Linux valdījumā.
LMT un BITEs…
0Vakar kopā ar kārtējo LMT rēķinu saņēmu mazu grāmatiņu, kurā LMT reklamē sevi un telefonus. Taču tas nav pats interesantākais. Mani piesaistīja pēdējā lapa, latviešu valodas daļas beigās, ar nosaukumu “Ar bitēm nevar neko zināt”. Pati sadaļa saucas “Klienta stāsts”. Tātad konkrētais raksts ir klienta iesūtīts. Kā raksta sākumā minēts autore ir “Maruta Latkovska, LMT kliente no 1999.gada”. Šajā sadaļā vajadzētu būt “gadījumiem, kuros nozīmīga loma bijusi mobilajam telefonam”. Raksta saturs īsumā – bites spietošanas laikā bija apmetušās ābeles augstākajos zaros un Maruta klausīdama kaimiņienes padomu esot bites ar kārti nogrūdusi lejā. Bet bites atkal sasēdušās zarā. Tā nu viņa ar bitēm vairākas reizes cīnijās, līdz beidzot bites viņai esot uzbrukušas, bet viņa paspēja aizmukt ienirstot ūdenī. Pēc atgriešanāš mājās viņa secināja, ka gan bišu dzīšanas laikā, gan peldes laikā viņai kaklā bija pakārts mobilais telefons. Bet tas par laimi esot izdzīvojis…
Varat sist mani un klapēt (bet labak nedariet tā), taču kur šeit ir “nozīmīga loma telefonam”? Tas vairāk izskatās, pēc LMT mēģinājuma parādīt, ka BITEs izvērstā reklāmas kampaņa ir tā, no kuras būtu jāizvairās un kuru būtu jānoraida. Ar BITEēm tak neko nevar zināt…
Tas viss atsauc atmiņā oKartes un Zelta Zivtiņas reklāmas. Tajās arī ir nācies redzēt, ka ja notiek sacensība starp kaut ko (vai stāsts par kaut ko), tad zaudētāji vienmēr ir tērpti tajās krāsās, kas asociējas ar citu sarunu priekšapmaksas karti.
Tiem, kam šķiet, ka Linux = darbs konsolē
0Joprojām ir sastopami cilvēki, kuri uzskata, ka darbs Linux vidē ir darbs konsolē. Vai labakajā gadījumā, ka grafiskās vides ir ļoti elementāras un acij nebaudāmas. Protams, joprojām konsolē tiek darītas daudzas lietas, bet gandrīz visus standarta darbus var darīt smukās grafiskajās vidēs. Turklāt ir pieejamas arī tādas, kas vizuāli ir ļoti iespaidīgas. Turpinājumā tikai divi video no YouTube. Ja vēlaties no šīs sērijas vēl kaut ko apskatīt, tad meklējiet pēc atslēgvārdiem “Compiz”, “Beryl”.
Vai jūs varētu nokārtot skolas beigšanas eksāmenu 1895.gadā?
0Vai atceraties, kādi bija eksāmeni biedzot pamatskolu? Gan jau ka nokārtojāt visu bez problēmām vai arī, ja problēmas bija, tad nebūtiskas. Vai esat gatavi pamēģināt nokārtot 8.klases beigšanas eksāmenu, kas bija jākārto tiem, kuri 1895.gadā absolvēja Salina County Kanzasā? Lūk daži no uzdevumi no matemātikas sadaļas:
- Nosauciet un definējiet Fundamentālos Aritmētikas Likumus;
- Vagons ir 2 pēdas dziļš, 10 pēdas garš, 3 pēdas plats. Cik graudu bušeļus (mērvienība) tajā var iebērt?
- Cik maksā 6720 mārciņas ogļu, ja viena tonna maksā 6$.
- Sameklējiet kredīta procentus no 512.6$ 8 mēnešiem un 18 dienām pie likmes 7%.
Labi, pietiks. Ir vēl daudz uzdevumu, bet negribu tulkojot kaut ko nojaukt. Labāk apskatiet oriģinālvalodā. To var izdarīt šeit.
Vai PHP drošība apdraudēta?
4
Stefans Essers (Stefan Esser) aizgājis no darba PHP Security Response Team. Tieši viņš bija tas, kurš bieži atrada PHP ievainojamības un PHP komandai bija iespēja lēnām tās salabot. To kādēļ viņš aizgājis varat izlasīt šeit. Kādēļ es esmu licis tādu jautājumu šī ieraksta virsrakstā? Tādēļ, ka Stefans paziņojis par to, ka arī turpmāk meklēs PHP ievainojamības un pēc kāda laika par katru no viņām paziņos publiski, neatkarīgi no tā vai PHP komanda būs paspējusi izstrādāt ievainojamības labojumu, vai nebūs. Paliek jocīgi iedomājoties par to, cik daudz būs cietušo, ja tiešām informācija par kādu nopietnu ievainojamību kļūs publiska pirms labojuma parādīšānās. Bet varbūt šāda spriedze liks PHP komandai strādāt ātrak.
Jo lielāku pieredzi gūstu kā PHP programmētājs, jo vairāk saprotu, ka šai valodai ir vairākas būtiskas nepilnības. Agrak programmējot C++ man patika, ka daudzas lietas bija stingri noteiktas. Bija formāts pie kura bija jāpieturās. Savukārt PHP ir tik liela brīvība, ka tas rada ne vien lasāmības problēmas, bet arī drošības problēmas. Jā – PHP ir mantojis vairākas sintaktiskas lietas no citām valodām, kas ir ērtas un patīkamas. Arī šī “visatļautība” ir ērta un ļauj ātri apgūt programmēšanu. Bet es labprātāk redzētu kādu PHP līdzīgu valodu, kurā būtu daudzas lietas krietni noteiktāk definētas: noteikti mainīgo tipi; stingrāk noteikts sintakses formāts.