Archive for December, 2006

Interesantie LMT tarifi…

0

Tikko tikai piefiksēju intresantu lietu LMT tarifu plānā. Vispār, lai būtu skaidrs, kāpēc par tādu lietu ierunājos izstāstīšu kā tas sākās. Nolēmu paskatīties BITEs tarifu plānu. Godīgi sakot – visai saprātīgas cenas. Savā tīkla 0.01-0.05Ls, bet zvanot uz LMT, Tele2 0.1Ls. It kā viss smuki un varētu sākt domāt par BITEs pakalpojumu izmantošanu, bet es tak neesmu viens ģimenē. Visiem pārējiem ir LMT pieslēgumi. Loģisks secinājums – japaskatās, cik tad viņiem izmaksātu zvanīšana man, ja es būtu BITEs klients. Vājprāts! 0.22Ls minūtē! Teikšu kā ir – astranomisks skaitlis. Nodomāju, ka varbūt nabaga LMT ir kaut kādas mistiskas izmaksas lai nodrošinātu zvanus uz citiem operatoriem. Tāpēc paskatījos cik maksā zvans no LMT uz TELE2. 0.16Ls – tik maksā. It kā daudz, bet vienalga par 0.07Ls mazāk kā uz BITEs tīklu. Kāpēc tā? Apbižojam jaunpienācējus?

Nu nekas – turēšos pie tradīcijām un palikšu LMT klients nu jau gandrīz apaļus četrus gadus un neizskatās, ka pateicoties šādai LMT politikai varētu kaut kas mainīties. Vienīgi risinājums ir VISIEM nomigrēt uz BITE. Citādi pasākums ir gaužām neizdevīgs.

Linux distributīvu attīstības vēsture

0

Vēl vieglāk uztveramu veidu par grafisku attēlojumu grūti iedomāties. Tāpēc nevaru neielikt arī šeit shēmu ar Linux distributīvu attīstības vēsturi. Ņemts no šejienes.

Linux distro

Spamboti un komentāri

1

Nu tā – spamboti tikuši arī līdz šim blogam. Šodien tika un šodien jau 3 vai 4 komentārus bija jādzēš ārā. Uz doto mirkli, pagaidu aizsardzībai uzlikts, ka pirms kaut ko komentēt – vajag, lai komentētājam būtu kāds apstiprināts komentārs. Vēlāk būs jāmeklē citu risinājumu, bet to kaut kad, jo tagad pavisam nav laika.

Labots: pārdomāju. Tagad komentāri vispirms ies caur moderēšanu. Bet tas tikai līdz neuztaisīšu normālu aizsardzību pret botiem.

Labots2: pēc bubu ieteikuma savācu no laacz bloga JS rindiņu. Tagad, lai komentētu vajag JavaScript atbalstu. Pārējie tiks pāradresēti uz šo rakstu.

PostgreSQL vai MySQL?

1

Izvēle par labu vienam vai otram bieži vien ir gluži kā reliģiska nostāja. Vieni uzskata, ka Postgre ir pārāk “smags” un tādēļ lieto MySQL. Citi uzsakta, ka MySQL ir ļoti nestabils un pie daudzām konekcijām mirst nost, tādēļ lieto Postgre. Lūk šeit ir interesants PostgreSQL un MySQL salīdzinājums. Ir vērts izlasīt arī tad, ja nedomājat mainīt savu pārliecību. Tā teikt – informācijas nekad nevar būt pa daudz.

Having foreign keys, views, subselects, and transactions can all be very attractive in PostgreSql -
if you need them and you will make any use of them. If you don't need them or won't use them, then
you're probably better off with MySQL and its superior performance.

Ubuntu kļūda (bug) nr.1

0

Šodien launchpad.net uzgāju Ubuntu kļūdu Nr.1. Jāsaka, ka kļūda ir visai interesanta (ņemts no šīs vietas):

Microsoft has a majority market share in the new desktop PC marketplace.
This is a bug, which Ubuntu is designed to fix

Microsoft has a majority market share | Non-free software is holding back innovation in the IT industry, restricting access to IT to a small part of the world's population and limiting the ability of software developers to reach their full potential, globally. This bug is widely evident in the PC industry.

Steps to repeat:
1. Visit a local PC store.
What happens:
2. Observe that a majority of PC's for sale have non-free software pre-installed
3. Observe very few PC's with Ubuntu and free software pre-installed
What should happen:
1. A majority of the PC's for sale should include only free software like Ubuntu
2. Ubuntu should be marketed in a way such that its amazing features and benefits would be apparent and known by all.
3. The system shall become more and more user friendly as time passes

Lielā diena klāt – Windows likvidēts

0

windows logoŠodien ir liela diena. Varbūt ne tik liela, cik nozīmīga un uzdrīkstēšanās pilna. Diena, kad atbrīvojos no Windows. Lūk dažas komandas (hda1 ir vieta, kur Windows dzīvoja):

$ sudo umount /dev/hda1
$ sudo mkfs.ext3 /dev/hda1
$ sudo mount /dev/hda1 /mnt/hda1

Kopš šodienas varu saukt sevi par pilntiesīgu Linux lietotāju. Protams, tas nenozīmē, ka es tagad ienīstu Windows un visu kas saistīts ar Microsoft. Ja pirkšu notebook, tad 100%, ka uz tā dzīvos Windows, bet galda dators paliks Linux valdījumā.

LMT un BITEs…

0

Vakar kopā ar kārtējo LMT rēķinu saņēmu mazu grāmatiņu, kurā LMT reklamē sevi un telefonus. Taču tas nav pats interesantākais. Mani piesaistīja pēdējā lapa, latviešu valodas daļas beigās, ar nosaukumu “Ar bitēm nevar neko zināt”. Pati sadaļa saucas “Klienta stāsts”. Tātad konkrētais raksts ir klienta iesūtīts. Kā raksta sākumā minēts autore ir “Maruta Latkovska, LMT kliente no 1999.gada”. Šajā sadaļā vajadzētu būt “gadījumiem, kuros nozīmīga loma bijusi mobilajam telefonam”. Raksta saturs īsumā – bites spietošanas laikā bija apmetušās ābeles augstākajos zaros un Maruta klausīdama kaimiņienes padomu esot bites ar kārti nogrūdusi lejā. Bet bites atkal sasēdušās zarā. Tā nu viņa ar bitēm vairākas reizes cīnijās, līdz beidzot bites viņai esot uzbrukušas, bet viņa paspēja aizmukt ienirstot ūdenī. Pēc atgriešanāš mājās viņa secināja, ka gan bišu dzīšanas laikā, gan peldes laikā viņai kaklā bija pakārts mobilais telefons. Bet tas par laimi esot izdzīvojis…

Varat sist mani un klapēt (bet labak nedariet tā), taču kur šeit ir “nozīmīga loma telefonam”? Tas vairāk izskatās, pēc LMT mēģinājuma parādīt, ka BITEs izvērstā reklāmas kampaņa ir tā, no kuras būtu jāizvairās un kuru būtu jānoraida. Ar BITEēm tak neko nevar zināt…

Tas viss atsauc atmiņā oKartes un Zelta Zivtiņas reklāmas. Tajās arī ir nācies redzēt, ka ja notiek sacensība starp kaut ko (vai stāsts par kaut ko), tad zaudētāji vienmēr ir tērpti tajās krāsās, kas asociējas ar citu sarunu priekšapmaksas karti.

Tiem, kam šķiet, ka Linux = darbs konsolē

0

Joprojām ir sastopami cilvēki, kuri uzskata, ka darbs Linux vidē ir darbs konsolē. Vai labakajā gadījumā, ka grafiskās vides ir ļoti elementāras un acij nebaudāmas. Protams, joprojām konsolē tiek darītas daudzas lietas, bet gandrīz visus standarta darbus var darīt smukās grafiskajās vidēs. Turklāt ir pieejamas arī tādas, kas vizuāli ir ļoti iespaidīgas. Turpinājumā tikai divi video no YouTube. Ja vēlaties no šīs sērijas vēl kaut ko apskatīt, tad meklējiet pēc atslēgvārdiem “Compiz”, “Beryl”.

Vai jūs varētu nokārtot skolas beigšanas eksāmenu 1895.gadā?

0

Vai atceraties, kādi bija eksāmeni biedzot pamatskolu? Gan jau ka nokārtojāt visu bez problēmām vai arī, ja problēmas bija, tad nebūtiskas. Vai esat gatavi pamēģināt nokārtot 8.klases beigšanas eksāmenu, kas bija jākārto tiem, kuri 1895.gadā absolvēja Salina County Kanzasā? Lūk daži no uzdevumi no matemātikas sadaļas:

  • Nosauciet un definējiet Fundamentālos Aritmētikas Likumus;
  • Vagons ir 2 pēdas dziļš, 10 pēdas garš, 3 pēdas plats. Cik graudu bušeļus (mērvienība) tajā var iebērt?
  • Cik maksā 6720 mārciņas ogļu, ja viena tonna maksā 6$.
  • Sameklējiet kredīta procentus no 512.6$ 8 mēnešiem un 18 dienām pie likmes 7%.

Labi, pietiks. Ir vēl daudz uzdevumu, bet negribu tulkojot kaut ko nojaukt. Labāk apskatiet oriģinālvalodā. To var izdarīt šeit.

Vai PHP drošība apdraudēta?

4

php logoStefans Essers (Stefan Esser) aizgājis no darba PHP Security Response Team. Tieši viņš bija tas, kurš bieži atrada PHP ievainojamības un PHP komandai bija iespēja lēnām tās salabot. To kādēļ viņš aizgājis varat izlasīt šeit. Kādēļ es esmu licis tādu jautājumu šī ieraksta virsrakstā? Tādēļ, ka Stefans paziņojis par to, ka arī turpmāk meklēs PHP ievainojamības un pēc kāda laika par katru no viņām paziņos publiski, neatkarīgi no tā vai PHP komanda būs paspējusi izstrādāt ievainojamības labojumu, vai nebūs. Paliek jocīgi iedomājoties par to, cik daudz būs cietušo, ja tiešām informācija par kādu nopietnu ievainojamību kļūs publiska pirms labojuma parādīšānās. Bet varbūt šāda spriedze liks PHP komandai strādāt ātrak.

Jo lielāku pieredzi gūstu kā PHP programmētājs, jo vairāk saprotu, ka šai valodai ir vairākas būtiskas nepilnības. Agrak programmējot C++ man patika, ka daudzas lietas bija stingri noteiktas. Bija formāts pie kura bija jāpieturās. Savukārt PHP ir tik liela brīvība, ka tas rada ne vien lasāmības problēmas, bet arī drošības problēmas. Jā – PHP ir mantojis vairākas sintaktiskas lietas no citām valodām, kas ir ērtas un patīkamas. Arī šī “visatļautība” ir ērta un ļauj ātri apgūt programmēšanu. Bet es labprātāk redzētu kādu PHP līdzīgu valodu, kurā būtu daudzas lietas krietni noteiktāk definētas: noteikti mainīgo tipi; stingrāk noteikts sintakses formāts.

Go to Top