Muskuļu treniņš – forši, iedarbīgi, rezultāti redzami uzreiz. Smadzeņu treniņš… būtu jau forši. Ir daudzas firmas, kuras ar “smadzeņu treniņu” pelna naudu. Divi piemēri: ārzemju Lumosity, Latvijā pieejamais RigaBrain.

Vai tev vajadzētu maksāt viņiem naudu, lai trenētu savas smadzenes? Es teiktu nē. Citi gan jau teiktu – jā. Ar smadzeņu treniņu sanāk līdzīgi kā ar homeopātiju. Vieni tic, citi nē. Bet abos gadījumos (gan homeopātija, gan smadzeņu treniņš) īsti pierādījumu tam, ka lieta patiešām strādā – NAV.

Noskaties šo video un izdari pats savus spriedumus.

Ja nerāda: http://www.youtube.com/watch?v=w-nhvqJB5EY


image001Cik sevi atceros, vienmēr ir patikušas Jackie Chan filmas. Ne jau tādēļ, ka viņas būtu ar kādu baigi dziļo domu vai pašas augstākās kvalitātes, bet tieši Jackie Chan dēļ. Viņš kaut kā izstaro pozitīvu enerģiju. Varbūt tāpēc, ka visās filmās viņš ir smaidīgs, nedaudz pajoko un ir ļoti veikls savos akrobātiskajos trikos. Tādēļ bija liels prieks, ka viņš nolēma daļu savas jaunākās filmas “Chinese Zodiac” filmēt Jelgavā. Filmu gaidīju, sagaidīju, noskatījos un nolēmu padalīties ar iespaidiem.

Pēc filmas pirmajām 30 minūtēm man īsti nebija vēlmes turpināt skatīties. Tas tādēļ, ka sižets likās vienlaicīgi gan nesaprotams, gan ļoti prognozējams. Fizika un realitāte izpaliekoša. Datorgrafika vairākus soļus no pilnības. Es pat ietweetoju, ka šī ir viena no pēdējā laika sviestainākajām filmām. Bet tad nākamajā dienā turpināju skatīties. Domas mainījās. Ne jau tādēļ, ka iepriekš nosauktie mīnusi bija pazuduši, bet tādēļ, ka atcerējos kādēļ man patīk JC filmas. Viņš joprojām māk šo to uzjautrinošu pateikt, viņš joprojām ir ļoti veikls, viņš joprojām pats izpilda savus trikus. Par to visu cieņu viņam. Jā – visas filmas garumā joki (un tos pavadošā mūzika) bija paredzēti galvenokārt maziem bērniem, datorgrafika bija vāja (t.i. – viegli pamanāms kur ir grafika, kur ir reali filmēts), jā fizika joprojām nebija viņu sabiedrotā, sižets joprojām bija vājš. Bet tas nekas. Kurai tad JC filmai nav problēmas ar vismaz kādu no šīm lietām? Ja runājam par Jelgavā filmēto, tad jāsaka ka tas izskatījās labāk kā biju gaidījis. Pat īsti nevarēja saprast ka filmēts tunelī.

Filmu ļoti grūti novērtēt. Ja man jāvērtē JC – dodu viņam 8. Savukārt filmai es dotu 5, jo nav īsti vairs tas vecums, kad patīk liela daļa no tur redzētiem jokiem un realitātes zudums. Savukārt kā ģimenes filma ko skatīties kopā ar bērniem – gan jau visi 6-7 punkti.

Filmas reklāma

Ja nerāda, skaties http://www.youtube.com/watch?v=4YtAbUU5jk8


webandphp-logoKaut kad sen jau Twitter dalījos ar informāciju par “Web & PHP magazine“. Šķiet ka tas bija tad, kad iznāca tā pirmais numurs. Tagad jau pieejams 11. žurnāls. Nolēmu ka arī blogā jāpadalās ar info. Tātad, ja gribi bez maksas lasīt žurnālu par Web un PHP lietām, tad noteikti ieskaties http://webandphp.com/. Lejupielādes pieejamas pēc autorizēšanās (turklāt var tikt klāt arī vecajiem numuriem). Neskatoties uz to ka žurnāls ir bezmaksas, tajā var izlasīt noderīgu informāciju. Ja nu tomēr ir vēlme lasīt kādu maksas žurnālu, tad ir alternatīva: PHP Architect .

Atgriežamies pie “Web & PHP magazine”. Jaunākā numura saturs:

  • PHP In The Cloud By Frédéric Harper
  • Start Searching With Solr By Tyler Harms
  • Develop Your Agile Mindset By Steffan Surdek
  • Database Indexing Part 2 By Cory Isaacson
  • PHP UK Conference Preview By Ciarán Rooney
  • Presenting For Geeks EBook Teaser By Dirk Haun
  • Level Crossings And Traffic Jams By Stefan Priebsch


Michio Kaku ir viens no maniem iecienītākajiem zinātnes cilvēkiem. Katru viņa video ēdu kā saldo ēdienu. Tāpēc nevaru laiku pa laikam nepadalīties. Lūk, jauns:

Ja nerāda, skaties http://youtu.be/D6XAkVA7RmY
Ja patika, noskaties arī Michio Kaku: The Universe in a Nutshell


Pirms 2 mēnešiem nolēmu, ka vajadzētu apmeklēt PHPBenelux 2013 konferenci. Kopš tās dienas vairākas reizes mēģināju sasaukt vēl kādu līdzbraucēju, bet nesekmīgi. Vairākas reizes pat saņēmu jautājumu par to vai vispār ir jēga braukt un tērēt laiku, kā arī naudu. Mēģināšu atskatīties uz pasākumu un atbildēt uz jautājumu par to kāda tad ir jēga no visa šī.

Tātad – pasākums notika 25. un 26. janvārī. 2 pilnas dienas. Pirmās dienas sākumā bija dažādi Tutorial (7 paralēli). Es biju aizgājis uz Testable Code. Pēc tam dažas sesijas ar lekcijām un afterparty. Nākamā diena sesijām pilnāka un tad atkal afterparty. Ar apspriesto tēmu sarakstu var iepazīties viņu Schedule sadaļā.

Nevarētu teikt, ka katrs runātājs prezentēja kaut ko revolucionāru. Kā arī nevaru teikt ka Testable Code bija kaut kas kardināli jauns. Taču tas nenozīmē ka laiks nelietderīgi pavadīts. Teju katrā lekcija varēja atrast kādu gramu ko aiznest mājās. Šie tutoriāļi un lekcijas nav nekas tāds kas klausītāju uzreiz padarīs par ekspertu. Citās lekcijās vispār nekas jauns netiks pateikts, citas būs tik sarežģītas ka neko saprast nevarēs, citās atkal būs kāda kripata. Savukārt vēl citas būs tikai labas omas radīšanai. Un jā – nopērkot un izlasot grāmatu tu iemācīsies vairāk un iztērēsi mazāk. Un jā – var arī tikt pie konferences video un noklausīties ko un kā tur teica. Un jā – var tikt pie prezentāciju PDF failiem un izlasīt to kas tika rādīts. Taču tik un tā šos pasākumus apmeklē simtiem cilvēku. Un ne jau jomas iesācēji, bet profesionāļi. Kādēļ? Man arī īsti nebija skaidrs. Un tad es pirms gada aizbraucu uz savu pirmo šāda tipa konferenci. Noklikšķēja. Šajās konferencēs lekcijas un tutoriāļi ir kā filmu reklāmas klipi (trailers). Koncentrēta, labi pasniegta informācija kura tev ļauj saprast vai vēlies attiecīgo tehnoloģiju pētīt tālāk. Un ja nevēlies – tu zināsi ka tāda eksistē un varēsi izmantot tad, kad tas būs nepieciešams. Un vēl – socializēšanās aspekts nav mazāk svarīgs par oficiālo daļu (ja ne pat vēl svarīgāks). Tu nokļūsti vidē kurā ir cilvēki kas tevi saprot. Tev nav jēmēģina kādu pārliecināt ka PHP ir kaut kas noderīgs. Ir iespēja iepazīties ar daudziem cilvēkiem. Jā, stipri lielāko daļu no viņiem vairs nekad nesatiksi, bet ar dažiem kontakts var palikt. Var pārmīt kādu vārdu ar nozares grandiem. Ja Veronā biju kautrīgs un arī Antverpenē (šīs konferences mājvietā) pirmajā dienā biju kautrīgs, tad otrajā dienā iepazinos ar čupiņu cilvēku, kā arī nedaudz parunāju ar Anthony Ferrara, Derick Rethans, Rob Allen un citiem. Ja būtu bijusi nepieciešamība, būtu varējis meklēt jaunas darba iespējas, jo to tur netrūka. Varētu vēl turpināt stāstīt, bet domāju ka pietiks, ja teikšu, ka konferencēs var neformālā gaisotnē tikt pie tādiem kontaktiem un iespējām par kādām ikdienā pat nepiedomā. Viss atkarīgs no paša – vai tev tas ir nepieciešams un vai esi pietiekami labs.

Ja runājam par izmaksām, tad jāsaka ka konferences ir dažādas. Gan dārgas, gan nē. Protams, viss ir nosacīti, bet runāju no IT cilvēku pozīcijas, kuriem parasti algas ir pieņemamos līmeņos. Piemēram, šīs konferences biļete maksāja 318EUR. Ir arī lētākas. Veronā phpDay (2 dienas) maksā 175EUR, jsDay (2 dienas) arī 175EUR, vai pērkot visas 4 dienas 250EUR. Ir arī dārgākas. Piemēram, Duth PHP Conference (tutorial+conference) ap 550-600EUR. Vēl klāt jārēķina ceļa izdevumi un dzīvošana. Bet tos īsti negribas likt klāt, jo tiek taču iegūts arī ceļojums. Ir iespēja apskatīt jaunas pilsētas. Ja ne phpDay es nebūtu bijis Veronā. Ja ne PHPBenelux es nebūtu bijis Anterpenē. Atvēli braucienam pāris dienas klāt pie konferences dienām un iegūsti gan ceļojumu, gan interesantu pasākumu. Līdz ar to attiecināmās izmaksas manuprāt ir 175EUR-600EUR. Un tad nu jautājums. Vai 175EUR ir daudz IT cilvēkam? Vai 300 ir? Vai 600 ir? Es sliecos domāt, ka līdz 300EUR var maksāt droši. Vairāk īsti maksāt negribētu. phpDay/jsDay vispār ir ļoti izdevīgs pasākums. Viņi nodrošina visu pasākumu, dod ēst, dod dzert, organizē afterparty ar bezmaksas ēdieniem/dzērieniem un par to saņem ļoti pieticīgu maksu. Turklāt stipri liela daļa no braucējiem paši no savas kabatas par to nemaksā (prātīgi darba devēji sponsorē).

Pēc konferences noslēguma es gāju uz savu pagaidu mitekli un biju ļoti labā noskaņojumā. Jutu ka dienas aizvadītas interesanti. Biju morāli uzlādējies. Kļuvu nedaudz labāks tajā ko es daru. Ieguvu jaunas prasmes komunikācijā, kā arī jaunus kontaktus. Vai bija vērts? Protams! Jāsāk plānot nākamo… :)

Papildināts 07.03.2013. Ja gribi redzēt kā konference notika:

Official After Movie #phpbnl13 – PHPBenelux Conference 2013 from PHPBenelux on Vimeo.


Man decembris un janvāra pirmā nedēļa pagāja eksperimenta zīmē. Tiem, kas nezina kas par eksperimentu, lasīt rakstu ar tā pieteikumu: Antisociāls 30 dienas. Doma īsumā: biju nolēmis 30 dienas nelīst Twitter, Facebook un citos sociālajos tīklos. Gribēju pārbaudīt kā tas mainīs manu ikdienu.

Tiklīdz eksperiments sākās, izlogojos no visiem sociālajiem tīkliem (gan telefonā, gan datorā). Tajā pat dienā saskāros ar dažām lietām par kurām ikdienā īsti nepiedomāju. Piemēram, no Google+ tā īsti izlogoties nevar. Jo ja to izdara, tad tiec izmests arī no Gmail un citiem Google servisiem. Turklāt apmeklējot Gmail var redzēt joslu kurā mēdz rādīties cipariņi kuri signalizē par kaut kādām aktivitātēm Google+. Ej nu tiec vaļā no tiem. Nācās vienkārši ignorēt. Nākamā lieta ir autorizēšanās citās lapās. Es cenšos neizmantot Facebook/Twitter autorizāciju citās lapās, bet vienā/otrā ir. Un sanāk, ka ja gribu autorizēties konkrētajās lapās, jāielien arī Facebook/Twitter. Pāris reizes nācās veikt tādu autorizāciju, bet pašos sociālajos tīklos nelīdu. Nākamais – kas notiek, ja sāc ignorēt sociālos tīklus? Pareizi. Tie sāk par sevi atgādināt sūtot dažādus e-pastus. Pirmais secinājums: jāpalielina neatkarību no sociālajiem tīkliem izveidojot autorizāciju ar paroli arī tajās lapās, kur ir Facebook/Twitter autorizācijas, kā arī jāpielabo e-pasta iestatījumus.

Ja neskatāmies uz tehnisko pusi, tad nākamā ir tīri praktiska. Kā jums šķiet pie kādām domām es sevi pieķēru pirmajās eksperimenta dienās? Nē, nekas neķītrs. Viss ir ļoti vienkārši. Piemēram, braucu ar auto, novēroju kaut ko un rodas doma – aizbraukšu mājās un ietvītošu par šo. Dažas sekundes vēlāk atminos, ka nekā nebija. Nevar. Lasu kādu interesantu rakstu un uzreiz doma – o! – par šo vajadzētu pavēstīt citiem. Ha! Kā tad… nevar taču. Šis bija ļoti izteikti pirmajās pāris dienās. Kaut kāda neaprakstāma vēlme pēc komunikācijas, kaut vai vienvirziena. Varbūt tas tāpēc, ka es ikdienā mitinos savās četrās sienās un vienīgā socializēšanās ar citiem ir tīmeklī. Pieļauju, ka tiem, kas iet uz darbu un tiekas ar kolēģiem utt. ir savādāk. Vēlme pēc socializēšanās un izteikšanās rezultējās aktivitātēs blogā. Blogs būtu bijis vēl krietni dzīvāks, ja ne bērnu slimošana (kad sīkie slimi, man ir 0 iedvesmas blogot, strādāt utt.). Skaidrs ir tas, ka blogus nogalināja Twitter.

Pirmās nedēļas otrajā pusē vēlme līst Twitter un citos tīklos bija pazudusi. Teikšu ka tam vajadzēja dienas 3-4. Un kas interesanti – pirmajās dienās (precīzi neatceros, bet gan jau ~ 1 nedēļa) brīvais laiks, kurš iegūts nelienot sociālajos tīklos tika iztērēts citām muļķībām. Piemēram, Google Reader vairs īsti neprasījās pēc panic button. Spēju tikt galā ar jaunajiem rakstiem. Biežāk ielīdu kaut kādos 9gagos, vairāk pa Youtube dzīvojos. Taču arī to izslimoju. Un kad tas ir garām, tad tiešām bija vairāk laika sakarīgām lietām. Gan ģimenei, gan darbam, gan mācībām, gan papildus projektiem (piemēram, beidzot piesēdos un nomigrēju vietas.lv uz Google Maps v3, kā arī pieliku Streetview).

Lielākais laika patēriņš esot Twitter un citos tīklos nav jauno ziņu izlasīšana ko ieraksta tie, kam seko, bet visa tā papildus informācija kas ir publicētajās saitēs. Jā, neesot Twitter kaut kādas lietas tiek palaistas garām. Daļa no tā gan jau būtu bijusi noderīga. Taču Twitter ir pilns ne tikai ar labu info, bet arī ar drazu. Un bija jauki nepiedalīties kārtējos kašķos. Līdzīgas sajūtas bija kad biju Tenerifē. Arī tad aptuveni mēnesi pilnībā ignorēju Latvijā notiekošo. Laba atslodze.

Viena lieta kas izraisīja diskusijas. Pirms eksperimenta, ja blogā bija jauns raksts, par to ziņoju pats. Eksperimentam sākoties pirmos rakstus nopublicēju un tad iedomājos – tagad taču manis Twitterī nav. Kā tauta uzzinās par jauniem rakstiem… Uzliku spraudni, lai blogs pats ziņo par jauniem ierakstiem. Bija jautri. Uzreiz saņēmu SMS ar jautājumiem par to kā tad tā – eksperiments beidzies pēc dažām dienām? Kā izrādās, arī paša Twitter tauta par to bija uzjautrinājusies. Atļaušos teikt, ka mana eksperimenta scenārijā tas nav nekāds pārkāpums. Automātiskie ieraksti notika bez manas starpniecības, kā arī es nevarēju atbildēt un pat redzēt atbildes uz attiecīgajiem tvītiem. Šos automātiskos ierakstus uztveru kā modernu RSS paveidu. Ir virsraksts, ir neliels ievads, viss notiek automātiski. Gluži kā RSS sākumos. Man nebija mērķis pārbaudīt kāds būtu internets bez Twitter, bet kā mainītos mana ikdiena, ja es tur nesēdētu. Tas arī viss.

Interesants bija arī eksperimenta noslēgums. Kas notika kad atkal varēju sēdēt Twitter. Pirmajā dienā Twitter visu laiku bija atvērts un sēdēja fonā. Arī otrajā dienā nedaudz. Bet pēc tam sāku sēdēt tur tikai tad, kad pavisam nav ko darīt. Un pārsvarā atveru, pārskrienu pēdējiem ierakstiem un veru ciet. Ja agrāk bieži Twitter līdu no telefona, tad kopš 09.01 esmu to darījis tikai 1 vai 2 reizes. Tātad eksperiments ir mainījos to cik lielu daļu no manas ikdienas paņem sociālie tīkli. Grūti pateikt cik noturīgs būs šāds lietošanas režīms, bet izskatās ka varētu būt uz ilgu laiku.

Savelkot kopā lietas aptuveni secinājumi ir:

  • Ja gribās būt vairāk neatkarīgam no sociālajiem tīkliem, nevajag izmantot autorizāciju citās lapās ar sociālajiem tīkliem (Draugiem pase, Facebook/Twitter). Ja es izmantošu, tad tikai Google. Jo no tā nedomāju atteikties un ja Google manu kontu bloķēs, tad tāpat būs traģiski un autorizācijas problēma citās lapās būs mazākā no visām problēmām.
  • Bloga slepkava bija/ir Twitter.
  • Trakākais periods mainot kādu paradumu ir pirmās 3 dienas un pēc nedēļas jau viss ir OK.
  • 30 dienas ir pietiekams laiks, lai iegūtu paliekošas izmaiņas savos paradumos (vismaz online dzīvē).
  • Pats galvenais secinājums. 30 dienas paskrien ļoti, ļoti ātri. Neiznieko laiku!


Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Viena lieta kura mani maldināja bija – ja tās ir siltās zemes, tad tā kā slimot nevajadzētu. Latvijā vasaras laikā taču īpaši neslimojam. Bet situācija ir pavisam citāda. Pieļauju, ka pie vainas ir tūristu miljoni, kuri arī līdz Tenerifei un Kanāriju salām kā tādām, aizvazā visus ziemas labumus.

Bija Tenerifē 2 piegājieni. Katrā no tiem kāds slimoja. Pirmajā reizē dēls iemanījās visai stipri saaukstēties (klepus, iesnas utt.), otrajā reizē gan es pats tiku pie stipra klepus, gan meitai sanāca pāris reizes paviesoties vietējā slimnīcā. Viņa iemanījās vienlaicīgi tikt gan pie kaut kāda mistiska vīrusa, gan vēl kaklā kaut kādu baktēriju iekaisumu. Bet nu par visu pēc kārtas.

Pirmkārt – saslimt esot siltā klimatā var. Rēķinies ar to. Līdz ar to stipri iesaku visiem veikt sekojošas darbības. Aizejam un izņemam EVAK karti . Par to nekas nav jāmaksā, bet tā svešumā var noderēt (mums noderēja). Citāts no lapas:

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā, Latvijas iedzīvotājiem ir pavērušās daudz plašākas iespējas ceļot un saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārvalstīs. Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) ir visām ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, kā arī Šveices Konfederācijai kopīgs dokuments, kas apliecina šo valstu iedzīvotāju tiesības saņemt valsts apmaksātu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

Nākamais – pirms ceļot, nepažēlo un nopērc ceļojuma apdrošināšanu, kurā segti arī medicīnas izdevumi (arī šis noderēja). Tas nebūt nemaksā daudz un pieejams teju pie ikviena apdrošinātāja. Izvēlies tādu, kuram uzticies. Un noslēgumā – paķer līdzi standarta komplektu ar zālēm (pats jau zināsi ar ko tu un līdzbraucēji mēdz sasirgt).
Ja gadījumā nav paķērušās līdzi kādas zāles vai termometrs, tad var izlīdzēties ar vietējām aptiekām. Tajās kur es biju cilvēki labprāt runāja angliski, kā arī cenas īpaši neatšķīrās no tādām kas ir pie mums (vismaz es nepamanīju atšķirību). Vienīgi jāņem vērā, ka arī aptiekas ir pakļautas visai savādam darbalaikam (piemēram, dienas vidū var būt ciet).

Ja esi Tenerifes dienvidos (Los Cristianos, Las Americas utt.) un ir radusies nepieciešamība tikt pie ārsta, tad tev jādodas uz Hospiten Sur  (saukts arī par The Green Hospital). Tur uz vietas strādā tulks kurš pateiks kur ir jāiet un ko jādara. Nezinu gan kādās valodās runā, taču angļu valodu ņem pretī bez problēmām.

Par mūsu pieredzi attiecīgajā iestādē. Ārsti, tulks utt. darīja savu darbu kā vajag un meita saņēmu tādu ārstēšanu kā vajadzēja. Pirmajā reizē nokļuva tur pēc tam kad 4.dienā nekļuva labāk un turējās temperatūra 39-40. Paprasīja EVAK karti un visu noformēja, apārstēja, izrakstīja zāles utt. Neko maksāt nevajadzēja. Sapirkām zāles un ārstējām savā atpūtas vietā. Pēc pāris dienām temperatūra bija prom. Taču meitai uz visa ķermeņa sametās pumpas. Nobijāmies, ka varbūt kāda reakcija uz zālēm vai vēl kas, tāpēc daudz nedomājot atkal aizbraucām uz jau zināmo slimnīcu. Izrādījās ka tā nebija neatliekama lieta, līdz ar to nācās maksāt. Minūtes 10-15 pie pediatra un 150EUR. Dārgi jau bija, bet tas nekas, jo nekas slikts nebija atklāts. Izrādījās ka tā bija slimības noslēguma fāze. Un jā – pēc dažām dienām pumpas bija prom.

Iepriekš rakstīju, ka mums noderēja ceļojumu apdrošināšana. Pateikšu kādēļ. Kad atbraucām mājās, atvēru apdrošinātāja Web lapu, paņēmu PDF formu, aizpildīju, nofotografēju ārstu slēdzienus un maksājuma apliecinājumu, aizsūtīju visu. Ātri vien bija atbilde, ka 150EUR tiks kompensēti. Dažas dienas vēlāk nauda jau bija kontā.

Kā redzat no augstāk rakstītā – EVAK un ceļojuma apdrošināšana var noderēt. Turklāt mēs jau tikām cauri visai viegli. Bet kas ir ja gadās saķert kādu lielāku kaiti un nav nedz EVAK, nedz apdrošināšanas…

Ceļojiet un neslimojiet, bet neaizmirstiet sagatavoties!


Pirms 4.5 gadiem uzrakstīju ierakstu par to kādas maksas un bezmaksas programmas es lietoju. Kas interesanti – pat šobrīd teju katru dienu uzrodas kāds kurš grib izlasīt attiecīgo ierakstu. Nolēmu, ka jāatjauno, jo 4.5 gadi ir daudz un šis tas ir mainījies.

Sāksim ar bezmaksas programmām, kuras lietoju.

7-Zip
Arhivators. Joprojām mana izvēle Nr.1 šī uzdevuma veikšanai.

Adobe Reader
Lai cik daudzi šo lamātu par to ka lēns, liels, caurumains, es tāpat izmantoju. Vismaz nekad nav problēmu ar PDF renderēšanu. Un uz mana notebook īti nekādu bremzi nejūt.

Apostrofs 
Paldies laacz. Ērti rakstīt, ja garumzīmes iegūstamas ar labās rokas mazo pirkstiņu. Pieļauju ka pat tad, kad Windows pats mācēs izdarīt to ko Apostrofs dara, tīri inerces dēļ iešu un likšu šo.

Buddi 
Naudas uzskaites un budžeta plānošanas rīks.

Calibre 
E-grāmatu konvertēšanai, reizēm lasīšanai. Vajadzētu izmantot lai izveidotu sakarīgu katalogu, bet līdz tam vēl neesmu ticis.

CCleaner 
Šad un tad palaižu, lai iztīrītu kādu drazu (temp faili, dažādi cache faili utt.).

Dropbox 
Failu sinhronizēšana. Ja vēl neizmanto, tad klikšķini, reģistrējies un katrs dabūsim nedaudz papildus vietu datu glabāšanai.

FileZilla Client
(s)FTP piekļuvei nu jau daudzus gadus izmantoju šo. Ērts, ātrs.

Git 
Versiju kontrole.

Google Chrome
Mans ikdienas Web pārlūks. Citus atveru ļoti, ļoti reti.

Google Drive
Failu glabātuve (gan kā arhīvs, gan rezerves kopijas).

Google Picasa
Organizēju bildes, taisu rezerves kopijas online utt.

Google Earth
Reizēm paspēlējos ar kartēm un dažādiem to slāņiem.

HeidiSQL 
MySQL klients. Rakstīju par viņu jau kaut kad iepriekš.

IrfanView 
Sensenos laikos daudzi izmantoja šo, lai apskatītu bildes. Pateicoties spraudņu klāstam noder joprojām (īpaši ja datorā nav nekā cita, lai apskatītu kādu Photoshop veidotu labumu).

Jing 
Neatsverams rīks, ja regulāri kādam jāparāda kādu screencast vai bildi ar norādēm.

Launchy 
Šī ir superīga programmiņa. Nevaru iedomāties savu ikdienu bez viņas. Ko viņa dara? Palīdz palaist programmas neizmantojot saīsnes. Uzsitam Alt+Space, izlec logs, ierakstam burtu ‘c’ un atveras, piemēram, Chrome.

LibreOffice 
MS Office alternatīva. Ir iepirkts arī MS Office Home&Student, bet to vairs datorā turēt nedrīkstu.

KeePass 
Paroļu ģenerēšana un uzglabāšana. Vajadzētu būt drošam pasākumam.

Mozilla Firefox
Pēdējā gada laikā tikai lai notestētu Web lapas. Pirms 4.5 gadiem bija mans Nr1 Web pārlūks.

Mozilla Thunderbird 
Tikai lai uztaisītu rezerves kopijas e-pasta kontiem. No Thunderbird uz Web režīmu pārslēdzos pirms pāris gadiem.

Notepad2
Manā skatījumā ideāls Notepad aizvietotājs.

Oracle Virtual Box
Reta ir tā diena kad šis negriežas fonā ar kādu Linux (galvenokārt Ubuntu). Linux savukārt ir vieta kur darbinu savus sakodētos veikumus.

Paint.NET 
Bilžu apstrādes programma. Pārgāju uz šo no GIMP. Tā kā parasti mana bilžu rediģēšana beidzas pie Crop/Resize, tad īsti pat nezinu cik šī programma ir laba vai slikta.

Plink/Putty
Lai slēgtos klāt serverim (ssh).

Skype 
Tikai tādēļ, ka daži no kontaktiem lieto Skype nevis GTalk.

Trillian 
Nomainīju Pidgin uz Trillian. Mazāk problēmu un nedaudz pat glītāks.

VideoLAN (VLC) 
Video atskaņotājs. Laikam arī mūziku atskaņo, bet par to īsti nezinu – nav man mūzikas.

WinMerge 
Ja jāsalīdzina failus vai direktorijas.

WinSCP 
Vēl viena programma (s)FTP piekļuvei. Izmantoju tām reizēm kad vajag padot atslēgas.

TrueCrypt 
Esmu paranoiķis un šifrēju sava notebook hdd.

VirtualDub 
Ja nu jāpārkodē kādu video.

 

Maksas programmas.

Windows 8
Datoram nāca līdzi Windows 7, bet es iepirku Windows 8 – tīri eksperimenta nolūkam. Par to kas patika un nepatika varējāt lasīt arī iepriekš.

phpStorm 
Mana iecienītākā IDE. Esmu izgājis visai daudzām programmām (Eclipse, Aptana, NetBeans, ST2 utt.), bet nu jau teju 2 gadus ikdienā izmantoju phpStorm. Pirms dažām nedēļām pat iepirku licences 2 gadus uz priekšu.

 

Ir iepirktas arī dažas citas programmas, bet tās izmantoju tik reti, ka īsti sarakstā nav jēgas likt. Gluži tāpat kā ir arī viena otra cita bezmaksas programma uzinstalēta, bet to izmantoju tik reti, ka nav īsti pamatojuma iekļaut sarakstā.