Endija Lisovska pieraksti

Par Web 2.0, programmēšanu, Google, Linux, kā arī blogošanu

Kas ir mainījies pēc mēneša?

Pirms mēneša biju nolēmis neapmeklēt nekur.lv, par to arī paziņojot šajā ierakstā. Šoreiz nerunāšu par to, kādas atsauksmes saņēmu kad paziņoju attiecīgo faktu. Bet par to kā process (neapmeklēšanas) sākās un kāds ir rezultāts.

Lai būtu drošs, ka nekur.lv tiešām tās 10 dienas neapmeklēšu es piekļuvi attiecīgajam resursam biju aizliedzis no sava datora izmantojot OpenDNS. Pāris vārdos par OpenDNS - tas ir bezmaksas DNS serviss, kuram ir vairākas patīkamas funkcijas: ierakstīto adrešu automātiska labošana, adrešu saīsnes, satura filtrēšana (var aizliegt apmeklēt noteikta satura lapas), atsevišķu lapu bloķēšana, statistika utt. Katrā ziņā patīkams serviss, kuru izmantoju sava interneta provaidera DNS servera vietā. Ja nebūtu nobloķējis pieeju ar OpenDNS pirmajā dienā būtu pāris reizes trāpījies nekur.lv, jo FF3 bija cītīgi piefiksējis, ka uzspiežot adresē burtu “n” uzreiz jāpiedāvā ir nekur.lv, bet pirksti bija iemācījušies automātiski uzspiest Enter, tā apstiprinot vēlmi doties un palūkoties kas jauns blogos utt.

Taču ar katru nākamo dienu aizvien retāk trāpījās automātiskais burts “n” adrešu joslā. Un kas interesanti - drīz vien zuda pilnībā jebkāda interese par nekur.lv. Pēc 10 dienu iztecēšanas es 2 reizes no cita datora biju iegājis nekur.lv, bet tas arī viss. Teikšu kā ir - sākotnējā sajūsma (kura bija kad nekur.lv bija tikko startējis), bija izčabējusi un palikusi tā vietā pilnīga vienaldzība. Tādas vienaldzības rezultātā es pat no OpenDNS neesmu izņēmis nekur.lv bloķēšanu. Jo pat nebija vēlmes apmeklēt attiecīgo resursu. Jūtos tā it kā būtu atbrīvojies no vienas atkarības un ieekonomējis katru dienu ievērojamu laika daļu.

Tā kā nekur.lv vairs neapmeklēju, bet lasi.lv īsti nepilda tādu funkciju kādu nekur.lv pildīja sākumā, tad šobrīd vienīgais veids, kā uzzinu par kādiem jauniem blogiem ir padzirdot kaut ko Twitter (par šo servisu esmu rakstījis arī iepriekš) vai redzot kādu saiti blogos, kurus lasu. Tāpēc sanāk, ka nekur.lv, kā jaunu blogu atklāšanas līdzekli, esmu nomainījis ar Twitter. Pirms mēneša tāds rezultāts pat neienāktu prātā. Ja jau pieminēju blogus un Twitter, tad viens no blogiem, kurus tagad regulāri lasu un kas ir tieši Twitter redzētā/lasītā rezultāts ir Bonkaja blogs. Man patīk.

Drukātie mediji tik pat nekvalitatīvi, kā elektroniskie?

Uzreiz gribu teikt, ka neapgalvoju, ka visi elektroniskie mediji ir nekvalitatīvi. Bet pēdējo dienu novērojumi liecina par to, ka problēmas ar kvalitāti ir visai lielas. Kādas tieši?

Viens no vortāliem, kurus apmeklēju visbiežāk ir db.lv. Taču pēdējā laikā vairāku censoņu raksti ir iesācēju blogeru līmeņa cienīgi. Lielāko daļu to rakstu, kurus db.lv lasot saraucu pieri ar domu kas par sviestu, ir sameistarojis Bīdera kungs. Arī Vikmaņa kungam ik pa laikam ir izcilas pērles. Turklāt db.lv ir viens liels ziņu atreferētājs. Vakar man likās, ka lasu viena igauņu vortāla spoguli. Un ja pavērojam rakstus - lai būtu ko rakstīt tiek n reizes apdzejota viena un tā pati ziņa. Laikam mūs uzskata par pietiekoši dumjiem, jo tā vien šķiet, ka šādu mediju acīs lasītājs nespēj uztvert garākus tekstus par pāris rindkopām. Jā - ir db.lv arī labas lietas (parasti viens garāks raksts dienā un intervijas). Protams, žurnālista darbs ir grūts, jo, lai kvalitatīvi uzrakstītu par kādu lietu tā ir jāizprot. Taču ja kāds autors raksta N rakstus no Y nozarēm, par kurām zināšanas ir visai vājas, tad tur nekas labs nevar sanākt. Bizness.lv vispār izcēlās ar savu vēlmi radīt sensāciju (jā - runāju par rakstu kurā aprunāta blogera vēlme nogremdēt Swedbank).

Laikam elektroniskie mediji piekopj tādu praksi: daudz raksteļu ar kliedzošiem virsrakstiem, brutāliem tulkojumiem, 5 rindām pamattekstā. Jo galvenais ir ģenerēt apmeklējumu. Turklāt, ja kaut ko pavisam salaiž dēlī, to var izlabot, izdzēst utt. Un līdz noteiktam līmenim tas strādā. Kāds teica, ka blogi ir nekvalitatīvi (jo kopē, atgremo vienu un to pašu), bet vai tiešām tikai blogi?

Kā ir ar drukātajiem medijiem? Tajos arī atļaujas kaut ko tādu? Vai tomēr tur vēl tiek ņemts vērā: 7 reizes pārbaudi un 1 reizi uzraksti? Jo tas kas uzdrukāts vairs īsti labojams nav. Un kā ir ar žurnālistiem - visi tie censoņi kuri veido elektroniskās versijas raksta arī drukajiem medijiem par Y nozarēm? Es to visu jautāju, jo pats drukātos mēdijus nelasu, bet pēksņi ieinteresēja vai tas kā tagad raksta elektroniskie mediji ir norma un kvalitātes etalons.

Kāpēc vispasaules finanšu krīzi jāuztver nopietni?

Skatos, ka Finanšu kategorija šajā blogā jau sākt pārklāties ar putekļu kārtu. Īstenībā pats blogs jau kļūst par tādu lēnīgu organismu. Tāpēc, lai nedaudz pamainītu situāciju, pastāstīšu par vienu lietu, kas pēdējā laikā dara mani bažīgu. Un tā ir - vispasaules finanšu krīze.

Kāpēc to būtu jāuztver nopietni? Ir vairāki iemesli. Bet to visu var salikt vienā ķēdītē. Amerikāņu aizsāktā lavīna sekojoša: problēmas ar hipotekārajiem kredītiem, bankām zaudējumi, akciju tirgos zaudējumi, banku un apdrošinātāju bankroti, naudas kā resursa sadārdzināšanās.

Tiem kam bija ieguldīta nauda akcijās šis laiks ir smags. Nākas zaudēt prāvus naudas līdzekļus. Protams, ir cerība, ka ilgtermiņā viss atkal uzlabosies. Bet ja bija doma izmantot lielisko peļņas iespēju kuru piedāvāja akciju tirgus pirms kāda gada, tad diemžēl sanācis krietni sliktāk kā būtu gadījumā, ja nauda stāvētu plauktā un zaudētu savu vērtību inflācijas rezultātā. Varbūt daudziem šķiet, ka viņus neskar akciju tirgus lejupslīde, jo viņi nav pirkuši akcijas. Tad pajautāšu jums šādi: vai esat otrā/trešā pensiju plāna dalībnieks? vai izmantojat kādu no dinamiskajiem uzkrājuma veidiem, kurus tik ļoti stipri popularizēja īsi pirms ekonomiskās krīzes sākuma? Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbildējāt pozitīvi, tad ziniet - jums ir akcijas un visticamāk, ka jūsu ieguldījums šobrīd ir krietni nevērtīgāks par iemaksāto naudu. Tā kā es uzkrājumus nebiju paspējis sākt veidot un pensiju fondos (otrajā līmenī) iemaksas ir smieklīgi mazas, lai netiektu, ka teju nekādas, tad mani šis punkts īpaši nestrauc.

Taču tas kas mani satrauc ir - naudas kā resursa sadārdzināšanās. Ja arī jums ir kāds lielāks kredīts/līzings, tad gan jau zināsiet, ka tā procentus veido divas daļas: starpbanku likme (parasti EURIBOR) un kredītiestādes procentu likme. Problēma ir tāda, ka bankas vairs īsti viena otrai neuzticās un sākušas pašas veikt naudas uzkrājumus. Tāpēc starpbanku likmes aug un jau sāk uzstādīt jaunus rekordus. EURIBOR jau krietnu laiku pārsniedzis 5%. Atceros, ka dzīvokļa iegādes brīdī (aptuveni pirms 3 gadiem) EURIBOR bija nedaudz virs 2%. Tātad dažu gadu laikā procentu likme ir vairāk kā dubultojusies. Un kas pats trakākais - mēs, kredītņēmēji, nekad nevar zināt vai pēkšņi procentu likmes nevar pieaugt līdz 10 un vairāk procentiem (kā tas bija ar RIGIBOR). Protams, hipotekāros kredītus var ņemt nevis ar mainīgo procentu likmi, bet fiksēto. Tā parsti ņemšanas brīdī ir nedaudz augstāka par mainīgo, bet toties ir garantija, ka 5 gadu laikā nekas nemainīsies. Taču ko darīt līzinga gadījumā? Piemēram, paņemot auto līzingā tagad, mums nav nekādas garantijas, ka pēc gada procentu maksājums jau nebūs dubultojies.

Lūk - tāpēc vispasaules finanšu krīzi ir jāuztver nopietni. Un ir jādomā jau iepriekš ko darīt, ja gadījumā procentu likmes uzkāpj tik augstu, ka kredītu maksājumu jau būs apgrūtinoši veikt.

Grafikā redzamas Euribor procentu likmes (avots db.lv).

Kurš nākamais brauks uz ārzemēm?

Blogs ir tik interesants cik interesants ir tā autors. Ar rakstīta vārda palīdzību autors komunicē ar saviem lasītājiem. Un ja sarunas biedrs ir interesants, tad arī saruna ir interesanta. Var runāt un lasīt par ikdienišķām lietām (iPhone, Chrome, Zatlers, Godmanis utt.), bet var arī kaut ko ne tik ikdienišķu. Viena no man interesantākajām lietām šķiet personu piedzīvojumi svešumā.

Viss aizsākās ar Jāzepa Baško blogu par studijām Taivānā. Tas bija viens no tā laika maniem iecienītākajiem blogiem. Protams, ne jau vienmēr piekritu autora rakstītajam, jo bieži likās, ka viņš sevi vērtē daudz augstāk par citiem (gluži kā viens personāžs no The Big Bang Theory), bet tas jau ir sekundāri. Taču apraksti par svešo zemi bija kā kaut kas svaigs uz pārējās informācijas fona. Diemžēl jau labu laiku vairs šis blogs nav pieejams. Vai varbūt ir, bet zem kādas citas adreses?

Un tād parādījās Ārčija ieraksti par viņa piedzīvojumiem uz kuģa. Ja iepriekš Ārčija blogam īpašu vērību nepievērsu, tad attiecīgo rakstu sēriju lasīju ar ļoti lielu interesi. Diez viņam pēc gada plānojas atkal jauns brauciens? Un ja būs - vai atkal būs rakstu sērija?

Un tagad jautājums  - kurš nākamais? Jā - zinu, ka ir Onkuļa lielumleilais favorīts Reinis Traidās, bet kaut kā viņa ieraksti nespēj manī izraisīt tādu apbrīnu kā citos. Varbūt kāds plāno kaut kur doties un par savām gaitām aktīvi rakstīt? Ja tā - dodiet ziņu - laicīgi pievērsīšu pastiprinātu uzmanību attiecīgajam blogam. Varbūt kāds jau kaut kur ir aizbraucis un par to interesanti raksta? Kurš?

10 dienas neapmeklēšu nekur.lv

Saprotu, ka stipri lielākajai daļai no jums, ja ne viesiem, ir stipri vienalga tas kādas Web lapas es apmeklēju vai neapmeklēju. Bet es tāpat pastāstīšu to, kāpēc esmu nolēmis vismaz 10 dienas neapmeklēt nekur.lv.

Ja apskatīsiet sadaļu “Kas ir nekur.lv“, tad redzēsiet tur sekojošas rindas:

Te Tu (vai arī jebkurš cits) vari sekot līdzi tam, ko raksta cilvēki savās lapās - vietās, kas tiek lepni dēvētas par blogiem. Šejienes labums ir tas, ka tā vietā, lai apmeklētu katru blogu atsevišķi (bet to ir milzums daudz un kļūst aizvien vairāk), tev būtu jāpatērē nesamērīgi daudz laika, kuru citkārt Tu vari izmantot citām - daudz patīkamākām nodarbēm.

Vai pamanījāt vārdu “blogiem”? Savukārt, ja pavērosiet kādi avoti dominē nekur.lv pirmajā lapā, tad redzēsiet to, ka blogi tur ieņem aizvien mazāku daļu. Saradušies visādi vortāli, trulie cibiņi (zinu arī sakarīgus cibiņus, bet tie kas redzami nekur.lv sevi bieži vien demonstrē kā … (daudzpunktes vietā ieliec kādu sev pieņemamu, personu necildinošu, vārdu)) utt.

Jā - es zinu - varu piereģistrēties un taisīt avotu blacklisti. Bet tas nav priekš manis. Katru dienu kādu cibiņu un vortālu lidināt ārā + izfiltrēt tagadējos teju 900 avotus ir nedaudz neprāts.

Zinu, ka mans nelielais boikots neko nemainīs nekur.lv darbībā, bet es vismaz būšu ieekonomējis laiku. Man agrāk nekur.lv ļoti patika, jo pietieka to atvērt, lai redzētu kas aktuāls blogos, kā arī atrast kādus jaunus blogus. Vai to var izdarīt tagad? Gan jau var, bet tas ir tāpat, kā savā e-pasta klientā apvienot “inbox” un “junk mail” vienā folderī un tad mēģināt saprast kura vēstule ir derīga un kura nē.  Priecīgu filtrēšanu.

Par Google Chrome

Google Chrome
Gan jau visi būsiet paspējuši kaut ko palasīt par Google jaunāko veikumu Google Chrome. Visās malās jau tik daudz par Chrome tika skandināts, ka daudziem šis temats jau ir stipri apnicis. Es kādas minūtes palietojot Chrome izteicos, ka būs jāuzraksta kādu nopietnāku rakstu par šo tēmu. Bet tad biju atmetis šo ideju, tieši informācijas pārbagātības dēļ. Taču šodien Cuu izteicās, ka gaida to manu rakstu. Tad nu saņemiet. Nebūs nekas diži nopietns, bet arī kas vairāk par 5 vārdiem.

Es negribu uzskaitīt visas iespējas, kuras ir Chrome. To jau ir paspējuši izdarīt teju katrs otrais LV blogeris. Tā vietā gribu paspriedelēt nedaudz plašāk.

Vai Chrome radīs revolūciju?

Manuprāt nē. Labākajā gadījumā paātrinās citu Web pārlūku evolūciju, saasinās konkurenci un tas arī viss. Jā - Chrome šķiet ātrāks un tajā ir dažas jaunas lietas arhitektūrā (piemēram, neatkarīgas cilnes), bet tas viss ir tikai īslaicīga priekšrocība. Tiem, kas seko līdzi Web pārlūku attīstībai būs dzirdējuši, ka Firefox 3.1 būs jauns JavaScript apstrādes dzinējs, kurš pat ir ātrāks par Chrome izmantoto V8.

Tehniskā ziņā spīdošs produkts?

Noteikti nē! Chrome ir sasteigts produkts. Protams, tas vēl ir Beta stadijā, bet vienalga - kļūdu un problēmu pietiek. Piemēram, Chrome izmanto vecu Webkit versiju. Tādu kurā pat ir drošības caurums! Ir atrasti arī citi drošības caurumi. Chrome mēdz uzkārties (arī man pēkšņi vienu brīdi atteicās ielādēt jaunas lapas). Chrome pat var sabrucināt ar speciāli izveidotu Web lapu. Turklāt atmiņu jau šis pārlūks arī netērē mazāk kā citi. Atveriet  dažas cilnes un saskaitiet visas Chrome instances Uzdevumu pārvaldniekā. Salasīsies tik MB, ka maz neliksies. Google pat EULA (lietošanas noteikumos) iekļāva punktu, pēc kura spriežot, viss ko jūs radat ar Chrome palīdzību pieder Google. Protams, tas tiks izlabots - bet vai tas nerada sasteigta produkta sajūtu? Ak jā - papētiet kā pārlūks ir latviskots. Brīžiem visādi brīnumi redzami. Jo īpaši, ja sekojat līdzi tam, ko rāda statusa joslā (kreisajā apakšējā stūrī).

Kas vēl?

Vēl ir ļoti daudz trūkumu. Piemēram, nav iespējas uzlikt paplašinājumus, nav iespējams atslēgt Java, JavaScript utt. utt. Turklāt - katra Chrome instalācija tiek papildināta ar to identificējošu numuru. Domājams, ka nav grūti izdomāt kādēļ Google tas nepieciešams.

Noslēgums

Google Chrome kopumā vērtēju, ka labu lietu, jo tā pastiprinās konkurenci. Tā kā Chrome ir atvērtā koda produkts, tad varam arī ļoti nesatraukties, ka Google sadarīs kādus lielus grēku darbus ar mūsu privātumu. Pats, būdams liels Google produktu piekritējs, pagaidām šo pārlūku nelietošu. Palieku uzticīgs Firefox.

Tiem, kas nezina kāpēc Google tik ļoti interesē savs Web pārlūks… Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt - Google produkti pieejami ar Web pārlūku palīdzību un nepaies ilgs laiks, kad Chrome kļūs aizvien integrētāks ar visiem Google servisiem. Otra lieta - Chrome brālis (vai māsa) atradīs savu ceļu arī Google mobilo telefonu platformā Android. Divi zaķi ar vienu šāvienu.

Rezerves kopiju veidošana tiešsaistē ar Mozy - perfekti!

Būsiet gan jau dzirdējuši, ka īsti vīri rezerves kopijas netaisa, vai ne? Būtu tā kā pēdējais laiks no šī pieņēmuma atteikties. Tas tāpēc, ka rezerves kopiju veidošana izmantojot Mozy ir ļoti vienkārša, efektīva un droša. Bet par visu pēc kārtas.

Tātad - kas ir Mozy? Tas ir serviss, kurš piedāvā pie sevis glabāt failu rezerves kopijas. Ir pieejami gan privātpersonu plāni, gan plāni biznesam. Par biznesa plāniem šoreiz nē, bet par privātajiem. Tātad, pirms reģistrēties ir jāizdomā - vai jums pietiks ar bezmaksas plānu, kurš sevī ietver 2GB vietas rezerves kopijām, vai maksāt nepilnus 5$ mēnesī un saņemt neierobežotu vietu rezerves kopiju veidošanai. Ja sākotnēji izvēlaties bezmaksas versiju, tad vēlāk, protams, varēsiet pāriet uz maksas (gan jau ka arī pretēji). Kad izvēle izdarīta, var piereģistrēties.Visi faili tiek šifrēti, tā ka par privātuma ievērošanu var arī pārāk nesautraukties.

Nākamais solis ir atbilstošas programmas lejupielāde.  Windows paredzētā versija aizņem ~7MB. Ir pieejama arī versija priekš Mac, bet diemžēl Linux lietotāji pagaidām paliek ārpus borta. Kad programma ir lejupielādēta un uzinstalēta to vajadzētu nokonfigurēt. Tas izdarāms ļoti vienkārši. Bet, lai nerastos nekādi pārpratumi varat lejupielādēt pamācību un izlasīt (saiti atradīsiet savā Mozy kontā pēc autorizēšanās). Pamācībā aprakstīts ne tikai kā lietot programmu, bet arī kā serviss vispār strādā.

Pastāstīšu par dažām lietām, ko Mozy programmiņa māk atskaitot to, ka viņa šifrētā veidā pārraida failus no jūsu datora uz Mozy serveriem un atpakaļ. Datu rezerves kopijas var veidot automātiski vai manuāli. Lai kopijas nesāktu veidot tādā brīdī, kad to vismazāk vēlaties, varat uzstādījumos norādīt, ka sākt rezerves kopiju veidošanu tikai tad, kad dators netiek izmantots, limitēt datu pārsūtīšanas ātrumu utt. Tātad programmas darbību var uzstādīt nemanāmu. To, kuriem failiem veidot rezerves kopijas var norādīt divos veidos. Pirmais - norādot kādu no kopām. Piemēram, visus attēlus, vai visus dokumentus utt. Ja Mozy iebūvētās kopas jums nepatīk, varat izveidot savas, norādot failu tipus un citus parametrus. Vai arī varat nevis izvēlēties kopas, bet norādīt noteiktas direktorijas vai failus, kuriem veidot rezerves kopijas. Tātad konfigurēšanas iespējas piemērotas gan iesācējiem, kuri grib visu izdarīt ar pāris klikšķiem, gan tādiem, kuriem patīk smalkāk pārvaldīt procesu. [Lasīt visu ierakstu...]

Ja tu lieto Internet Explorer 6 - lūdzu sāc lietot citu Web pārlūku!

Šodien (27.08) aprit 7 gadi Web pārlūkam Internet Explorer 6. Uz šīs svinīgās nots pievienošos vairākiem citiem un izteikšu aicinājumu: Ja tu lieto Internet Explorer 6, lūdzu sāc izmantot citu Web pārlūku!

Jūs varbūt izbrīnā jautāsiet - Kāpēc? Mēģināšu paskaidrot, sadalot stāstāmo pa punktiem:

  • Ir taču jaunāki un modernāki Web pārlūki. Ja jūs lietojat Internet Explorer 6, tas ir tāpat kā braukt ar 7 gadus vecu auto. Nav jau slikti. Bet ja jums bez maksas piedāvātu savu 7 gadus veco auto samaitīt pret pilnībā jaunu - jūs atteiktos? Tad kāpēc atsakaties nomainīt Web pārlūku?
  • Internet Explorer 6 ir ļoti nedroša programma. Liela daļa datora ievainojamību ir aktuāla, tikai pateicoties Internet Explorer 6. Pat Microsoft aicina Windows lietotājus nomainīt Internet Explorer 6 pret Internet Explorer 7. Ja jau Microsoft jūs aicina, tad tam ir iemesls, vai ne?
  • Internet Explorer 6 dēļ daudzas Web lapas ir limitētas savā attīstībā. Šis parlūks Web izstrādātājiem liedz piedāvāt gala lietotājiem daļu no jaunākajām funkcijām, vai arī rada problēmas tās nodrošināt pilnā apmērā. Internet Explorer 6 dēļ lielai daļai Web izstrādātāju nākas tērēt ļoti daudz laika, lai tikai pielāgotu Web lapu tā, lai viņa strādā arī ar Internet Explorer 6. Jūs taču nevēlaties būt attīstības traucētāji?

Ja lietojat Internet Explorer 6, tad daži iespējamie varianti tiem pārlūkiem, kurus varētu izmantot tagadējā vietā:

Jautājums blogeriem, kā arī citiem, kam ir kāda Web lapa - vai jūs būtu ar mieru piedalīties Internet Explorer 6 izskaušanas akcijā? Piedalīšanās varētu būt dažāda. Piemēram, bannera izvietošana ar saiti uz kādu rakstu, kurā izskaidrots kāpēc no Internet Explorer 6 būtu jāatsakās un kādas ir alternatīvas. Vai arī drosmīgākie varētu izvietot kādu nedaudz traucējošu paziņojumu, kurš parādītos tikai Internet Explorer 6 lietotājiem (piemēram, reizi dienā izlec paziņojums par piedāvājumu atjaunot Web pārlūku uz kādu jaunāku). Varbūt citas idejas?

Pārdomas par ietvaru izmantošanu Web programmēšanā

Tie, kas seko šim blogam būs pamanījuši, ka es pirms kāda laika sāku pastiprināti interesēties par Zend Framework. Nu jau būs pagājuši kādi pāris mēneši kopš aktīvi esmu sācis izmantot Zend Framework viena Web projekta izstrādē. Tas ir pirmais projekts, kuru veidoju izmantojot kādu ietvaru, tāpēc gribētu pastāstīt par to, kādi secinājumi man ir radušies izstrādes laikā. Es domāju, ka lielākā daļa no secinājumiem būtu tādi paši izmantojot arī citus ietvarus, nevis tikai specifiski Zend Framework.

Pirmais un pats svarīgākais - vai es arī nākamo projektu taisīšu izmantojot ietvarus? Jā - noteikti! Tas tāpēc, ka ietvari palīdz izstrādē krietni vairāk, kā rada problēmas.

Lielākās problēmas ir:

  • laiks, kurš jātērē, lai ietvaru apgūtu
  • neviennozīmība ātrdarbības novērtējumā

Varētu jau likties, ka ietvaru apgūstam vienu reizi - pēc tam tikai to izmantojam, jo visu jau zinām. Tā gan īsti nav. No sākuma ir jāapgūst ietvaru kā tādu. Savukārt vēlāk ir regulāri jāseko līdzi ietvara attīstīšanas gaitai - tam kāda papildus funkcionalitāte tiek pielikta, kāda ir labā prakse izmantošanā, optimizācijas iespējas utt. Tas ir nepārtraukts izglītošanās process.

Savukārt par ātrdarbību ir tā, ka neviens nestrīdās par to, ka uz ietvariem veidota Web lapa būs lēnāka no koda izpildes viedokļa par Web lapu, kura tiktu būvēta uz ne tik sarežģītiem/universāliem skriptiem. Diskusijas notiek par to, kurš ietvars ir lēnāks/ātrāks un cik liela ir šī atšķirība. Mans viedoklis ir tāds, ka skriptu izpildes ātrdarbība nav tik svarīga šajā gadījumā (par to kādēļ - pastāstīšu turpinājumā). Tāpēc šādas diskusijas ir tīri tikai tāpēc, lai pamērītos, kura izmantotais ietvars ir pārāks kādā parametrā.

Kādi tad ir ieguvumi? Vismaz es jau tagad varu uzskaitīt sekojošus:

  • jauna pieredze un zināšanas
  • plaša funkcionalitāte, kuru pašam nav jāraksta - līdz ar to izmantojama out of the box
  • izstrādes ātrums
  • pārskatāmība un kārtība

Lai gan iepriekš minēju, ka viena no problēmām ir laika veltīšana ietvara apgūšanai, šoreiz ir jāsaka, ka ja var atļauties šo laiku ziedot, tad var iegūt nenovērtējamu pieredzi un zināšanas. Es šo divu mēnešu laikā esmu apguvis vairāk kā pēdējos pāris gados kopā. Esmu apguvis vairākus design patterns, jaunas valodas konstrukcijas, programmēšanas stilus utt. Ja iepriekš es dzīvoju uz tādām zināšanām, kādas biju ieguvis pirms vairākiem gadiem vai arī tās papildināju ļoti lēnām, tad tagad jaunu lietu apguve notiek tik strauji, ka pēc kāda gada varēšu uzskatīt, ka esmu zinošs PHP programmētājs.

Ietvaros ir realizētas daudzas tādas funkcijas, kuras parasti nāktos rakstīt pašam. Šo funkciju izmantošana ieekonomē ļoti daudz laika. Turklāt, ja tiktu izmantotas savi skripti attiecīgajām lietām, tad šādi skripti savā kvalitātē un funkcionalitātē progresētu daudz lēnāk, kā tie, kurus izstrādā kā ietvaru sastāvdaļu. Nav jēgas izgudrot riteni vēlreiz! Protams, neviens neliedz aizvietot kādu ietvara funkcionalitāti ar tādu, kas pašam šķiet ātrāka/labāka/ērtāka. Ņemam to, kas šķiet svarīgs un ērts.

Tā kā daudzas lietas pašam nav jāprogrammē, tad krietni pieaug izstrādes ātrums. Protams, sākotnēji nākas zudēt laiku, jo nav īsti zināms, kā strādā katra komponente ietvarā, bet kad tas tiek apgūts, tad izstrādes ātrums pieaug ļoti strauji.

Ietvari visbiežāk uzspiež kaut kādu programmēšanas stilu. Piemēram, MVC patternu, noteiktu metožu nosaukumu veidu utt. Varbūt sākotnēji tas šķiet ļoti ierobežojoši, bet kad pēc kāda laika ir jāveic papildinājumi un labojumi, tad šāda standartizēta pieeja ļoti atmaksājas. Protams, neviens neliedz izmantot kādus nosacījumus koda organizēšanā arī tad, ja netiek izmantoti ietvari. Bet zinot cik brīvi PHP pacieš dažādas izvirtības kodos, var viegli prognozēt, ka ja PHP programmēšanas stils netiek uzspiests, tad agri vai vēlu, bet sāks kodā parādīties dažādi brīnumi, par kuru eksistenci īpaši priecāties nevajadzētu.

Augstāk biju minējis, ka manuprāt uz ietvariem bāzēto skriptu izpildes ātruma problēmas nav būtiskas. Tas tāpēc, ka ne jau vienmēr visu var mērīt tikai tajā, cik ātri izpildās viens kaut kāds skripts. Pieņemsim, ka Web lapa ir samērā apmeklēta. Uz ko tiks likts uzsvars Web lapai, lai nebūtu problēmu ar ātrdarbību. Pareizi - uz kešošanu. Savukārt, cik ātri serveris var parādīt iekešotu lapu viena vai otra ietvara gadījumā? Pieļauju, ka ātruma starpība būs nenozīmīga. Tas pats attiecas uz ietvaru izmantojošas Web lapas salīdzinājumu ar tādu, kura neizmanto ietvarus. Ja abas izmanto kešošanu, starpība nevar būt būtiska. Bet izmaksas, lai izveidotu lapu uz ietvara bāzes būs krietni mazākas, kā tādu, kura ietvarus neizmanto. Tad kāpēc maksāt vairāk?

Ja vēl neizmantojat ietvarus, iesaku pamēģināt. Varbūt, ka iepatīkas. Galvenais atrast tādu ietvaru, kurš patīk un šķiet piemērots. Tā kā ietvaru ir samērā daudz, novēlu, lai meklēšana vainagojas panākumiem.

Kādus Eclipse spraudņus jūs izmantojat?

Šodien paspēlējos ar Eclipse. Biju nodomājis, ka nepieciešams pāriet uz Eclipse Ganymede (3.4) (iepriekš izmantoju Eclipse 3.3). Gribēju, lai izmaiņas ir pietiekami ievērojamas, tāpēc nolēmu sainstalēt vairākus jaunus spraudņus (plugins). Tas viss beidzās ar to, ka Eclipse kļuva tik bremzīgs, ka to vairs nevarēja uzskatīt par labu rīku. Tāpēc saliku jauno Eclipse ar tādiem pat spraudņiem kā iepriekš. Šajā sakarā vēlos uzzināt to, kādus spraudņus jūs izmantojat. Varbūt, ka šādā komunikācijā sanāk vienam otram kaut ko noderīgu ieteikt.

Pats izmantoju sekojošus spraudņus:

  • PDT 2.0 - Lai gan jaunākā stabilā PHP Development Tools versija ir ar numuru 1.3, šoreiz nolēmu uzlikt 2.0. Pagaidām strādā bez problēmām.
  • JSEclipse - JavaScript rediģēšanai.
  • Subclipse - Lai būtu iespēja mijiedarboties ar SVN.
  • Target Management - Lai būtu iespēja saslēgt Eclipse ar kādiem ārējiem resursiem izmantojot(FTP, SSH.

Šķiet, ka tas arī viss. Iespējams, ka esmu kaut ko piemirsis. Tas, kas mani vairāk interesē ir: varbūt kaut ko īpašu izmantojat SQL lietām, varbūt kaut kādus modelēšanas rīkus arī izmantojat?

Papildināts Secinājums pēc mēģinājuma pastrādāt - PDT 2.0 ir ļoti nestabils. Ja iespējams - nelietojiet 2.0, bet palieciet pie 1.3!

Meklēšana: